Čehijas valdība samazināja riska līmeni pēc pretepidēmiskās sistēmas (PES). Atvērti veikali un tirdzniecības centri, atcelta komandanta stunda.
Iedvesmotie cilvēki devās iepirkties, bet Prāgas ielās iemirdzējās Ziemassvētku ugunis.
Skatieties, kā Čehijas pilsētā gatavojas brīnumainākajam svētkiem - Ziemassvētkiem.
Ziemassvētku egle Vecpilsētas laukumā Prāgā, Čehijā
Sieviete ceļ sniegavīru uz Kārļa tilta Prāgā, Čehijā
Svētku priekšnesums Vecpilsētas laukumā Prāgā
Garāmgājēji ar pirkumiem Prāgas ielās, Čehijā
Ziemassvētku egle Vecrīgas laukumā Prāgā, Čehijā
Pircēji apavu veikalā Prāgā, Čehijā
Juvelierizstrādājumu veikala skatlogs Prāgā, Čehijā
Tūristi staigā pa Kārļa tiltu Prāgā, Čehijā
Ziemassvētku egle Vecpilsētas laukumā Prāgā, Čehijā
Ziemassvētku egle Vecpilsētas laukumā Prāgā, Čehijā
Ziemassvētku egle Vecpilsētas laukumā Prāgā, Čehijā
Bērns pie veikala skatloga Prāgā, Čehijā
Svētku priekšnesums Vecpilsētas laukumā Prāgā
Pēdējā gadā daudzi, kādreiz masveida pasākumi, vairs nav iespējami un cilvēkiem nācās ievērot tradīcijas individuālajā kārtībā.
Tā sanāca arī ar Kunga kristīšanas svētkiem, parasti 19. janvārī Pareizticīgā baznīca organizē masveida pasākumu ar ūdens iesvētīšanu un pareizticīgie iegremdējas āliņģī, bet šogad oficiālā ceremonija tika atcelta.
Taču daži cilvēki Kunga Kristīšanas svētku naktī tomēr piedalījās iegremdēšanos āliņģī Zaķusalā. Kā tas notika, skatieties mūsu fotolentē.
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"
Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs
Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā
Pēc prezidenta zvēresta un runas notiek svinīgā parāde un balle. Līdz 1933. gadam inaugurācija notika 4. martā, taču pēc Konstitūcijas 20. grozījuma pieņemšanas ceremonija pārcelta uz 20. janvāri.
Sputnik Armēnija piedāvā fotogrāfiju izlasi no dažādu ASV prezidentu inaugurācijas svinībām pēdējo 40 gadu laikā.
Neviens ASV valsts vadītājs nav palicis bez inaugurācijas ceremonijas, tomēr katra ceremonija bijusi īpaša, un vairāk nekā 200 gadus ilgās tradīcijas laikā mainījies gandrīz viss, izņemot zvērestu. Vieni prezidenti teikuši īsas runas, citi – garas, tikai no tā visa maz kas iespiedies atmiņā tikpat dziļi kā Džona Kenedija teiktie vārdi: "Nevaicājiet, ko jūsu valsts var darīt jūsu labā, pavaicājiet, ko jūs varat izdarīt savas valsts labā."
ASV prezidents Donalds Tramps, gatavojoties inaugurācijas runai pirms 4 gadiem, teica, ka savā runā, ko raksta pats, balstīsies uz Ronalda Reigana "neticamo stilu" un Džona Kenedija "lielo nacionālo ambīciju artikulāciju".
ASV prezidents Ronalds Reigans ar dzīvesbiedri Nensiju Capital Center Landoverā, 1985. gads
ASV prezidents Ronalds Reigans ar dzīvesbiedri Nensiju svinībās par godu Reigana atkārtotai ievēlēšanai, Vašingtona, 1985. gads
ASV prezidents Džordžs Bušs un viņa sieva Barbara, Vašingtona, 1989. gads
ASV prezidents Džordžs Bušs un viņa dzīvesbiedre Barbara apsveic klātesošos Vašingtonā, 1989. gads
Jaunievēlētais prezidents Bils Klintons un dziedātājs Čaks Berijs galā vakarā Capital Center Landoverā, 1993. gads
Prezidents Bils Klintons un pirmā lēdija Hilarija Klintone inaugurācijas parādes laikā Vašingtonā, 1993. gads
ASV prezidents Džordžs Bušs un viņa dzīvesbiedre Lora inaugurācijas ballē Marriott Wardman Vašingtona, 2001. gads
Jaunievēlētais prezidents Džordžs Bušs ar dziedātāju Rikiju Mārtinu inaugurācijas ceremonijā, Vašingtona, 2001. gads
ASV prezidents Baraks Obama sarunājas ar dziedātāju Beijonse inaugurācijas ceremonijā, Vašingtona, 2013. gads
Pirmā lēdija Mišela Obama inaugurācijas parādes laikā Vašingtonā, 2013. gads
ASV prezidents Donalds Tramps inaugurācijas ceremonijā, Vašingtona, 2017. gads
ASV prezidents Donalds Tramps, pirmā lēdija Melānija un viceprezidents Maiks Penss ar dzīvesbiedri inaugurācijas ceremonijā, Vašingtona, 2017. gads
RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.
Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.
"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.
Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.
"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.
Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.
"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.
Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.
"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.
Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.