Dokuments paredzēja Drošības zonas izveidi, ko kontrolēs Kopīgie miernešu spēki. Tos veidoja Moldovas, Krievijas un Piedņestras kontingenti.
Konflikta puses apņēmās spert visus nepieciešamos soļus, lai pilnībā pārtrauktu apšaugi, kā arī atvilkt no Drošības zonas karavīrus un bruņojumu. Šo procedūru kontrole tika uzdota Apvienotajai kontroles komisijai (AKK). Komisijā strādāja triju konflikta noregulēšanā iesaistīto pušu pārstāvji. Lēmumi tās darbā tiek pieņemti vienprātīgi.
Piedņestra ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta karadarbība tika pārtraukta un vairs neatsākās.
Krievijas karaspēka operatīvā grupa, dislocēta Dņestras kreisajā krastā, pilda divus galvenos uzdevumus: īsteno mierna misiju kopā ar miernešiem no Piedņestras un Moldovas, kā arī apsargā militārās noliktavas Kolbasnas apdzīvotās vietas rajonā.
Krievijas grupējumam Piedņestrā nav uzbrukuma misijas, tam nav pretraķešu vai pretgaisa aizsardzības līdzekļu, kodolsavaldīšanas līdzekļu, izmēģinājumu poligonu, radaru, sakaru mezglu, artilērijas, aviācijas, tanku, ko varētu izmantot Krievijas armija.
Krievijas mierneši sekmīgi pilda uzdevumus: nodrošina mieru, stabilitāti un drošību
Drošības zonā nosprausts rajons ar paaugstinātu drošības režīmu. Tā centrā ir Benderu pilsēta
Krievijas miernesis kontrolpostenī pie Benderu pilsētas
Krievijas miernešu kontrolpostenis pie Benderu pilsētas, 2012. gada vasara
Miernešu misijas laikā aizturēti vairāk nekā 100 tūkstoši drošības režīma pārkāpēju
Miernešu kontingents pilda novērošanas uzdevumus, kontrolē un pārmeklē transportu un personas, kas ierodas Drošības zonā un pamet to
Drošības zona ir 225 km dziļa un 12-20 km plata
Krievijas miernešu spēku karavīrs pārbauda autotransportu Benderu pilsētas apkaimē Piedņestras konfliktu laikā, 1994. gads
14. armijas miernešu spēku sakarnieki Piedņestrā strādā pie karojošo pušu nošķiršanas jautājumiem, 1992. gads
Krievijas miernešu spēku karavīri patrulē šoseju un Benderu pilsētu Piedņestras konfliktu laikā, 1994. gads
Krievijas 14. armijas Piedņestrā bijušais komandieris, ģenerālleitnants Aleksandrs Ļebeds, 1995. gads
Trešdien, 20. janvārī, postenī stājās ASV 46. prezidents Džozefs Robinets Baidens, jaunākais. Jaunais amerikāņu līderis zvērēja pie Bībeles, pēc tam uzstājās ar pusstundu ilgu runu par to, ka Savienotajām Valstīm vajadzīga saliedētība.
Notikums piesaistīja plašu uzmanību visā piesaulē, fotogrāfijas no ceremonijas tika rūpīgi izpētītas.
Interneta lietotāji īpašā godā cēluši amizantus un neparastus uzņēmumus. Spilgtākie no tiem – Sputnik fotolentē.
Par vienu no ceremonijas varoņiem kļuvis Bērnijs Sanderss adītos dūraiņos, kuros latvieši tūlīt saskatīja savu tradicionālo apģērba elementu.
Senators Bērnijs Sanderss prezidenta inaugurācijai uzvilka interesantus dūraiņus, kuri latviešiem atsauca atmiņā savu tradicionālo apģērba elementu
Ceremonijā tika izmantota Baidenu ģimenes relikvija – senlaicīga, gandrīz trīspadsmit centimetrus bieza Bībele, kas ģimenei pieder kopš 1893. gada. Jau no 1973. gada Baidens vienmēr nodod zvērestu uz tās: septiņas reizes stājoties senatora postenī un divas reizes – viceprezidenta amatā
Dziedātāja Dženifera Lopesa un ASV viceprezidente Kamala Harisa inaugurācijas laikā
ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens ar dzīvesbiedri Džillu inaugurācijas laikā
Strādnieks uzlasa cepures inaugurācijas laikā
Pirmā lēdija Džilla Baidena ar vīru prezidenta 59. inaugurācijas laikā Vašingtonā
ASV himnu ceremonijā izpildīja Lēdija Gaga. Skatītājiem iespiedās atmiņā viņas tērps ar pieguļošu tumši zilu žaketi un kupliem sarkaniem svārkiem, tomēr uzmanības centrā bija liela apzeltīta broša – balodis, miera simbols
ASV prezidents Džo Baidens inaugurācijas ceremonijā
ASV prezidents Džo Baidens, pirmā lēdija Džilla Baidena, viceprezidente Kamala Harisa un viņās dzīvesbiedrs Dugs Emhofs pēc inaugurācijas ceremonijas Vašingtonā
Viens no aizejošas nedēļas svarīgākajiem notikumiem bija 46. ASV prezidenta Džozefa Baidena inaugurācija. Gatavošanās darbi tai ritēja jau sen, tomēr gadījās arī pārsteigumi, piemēram, latvieši vētraini apspriež Bērnija Sandersa dūraiņus.
Diemžēl notikuši arī traģiski incidenti – 20. janvārī Madrides centrā atskanēja spēcīgs sprādziens.
Esam apkopojuši arī fotogrāfijas, kas atdod godu cilvēku vīrišķībai un prasmēm, arī kadrs ar alpīnistu Lai Či Vaju, invalīdu, kurš centās uzkāpt 320 metrus augstajā Nina tornī Honkongā. Šoreiz viņš sasniedza 250 metru atzīmi, un tas jau ir pārsteidzošs rezultāts.
Šie un citi fakti – mūsu fotolentē.
Indijas armijas karavīrs parādes mēģinājumā Ņūdeli, 18. janvāris
Indijas armijas karavīrs parādes mēģinājumā Ņūdeli, 18. janvāris
Policisti un protesta akcijas dalībnieks Vīnē, 16. janvāris
Bērni vizinās Stambulā, 18. janvāris
Orķestra Howard University Showtime priekšnesums pirms parādes par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 20. janvāris
Donalds Tramps ar dzīvesbiedri pamet Balto namu, 20. janvāris
Meitene forografējas kopā ar cilvēku dinozaura tērpā Pasadinā, Kalifornijā, 15. Janvāris
Alpīnists Lai Či Vaju, invalīds ar paralizētām kājām centās uzkāpt 320 metrus augstajā Nina tornī Honkongā, 16. janvāris
Sieviete iet garām San Nicolas Tolentino kapiem Istapalapas pašvaldībā Mehiko, 15. janvāris
Islandes zirgs un Šetlandes ponijs rotaļās zirgaudzētavā Verhaimā netālu no Frankfurtes, 18. janvāris
Meitene pie pavērtām durvīm Gondaras pilsētā, Etiopija, 17. janvāris
Amerikāņu daiļslidotaji Mollija Česaneka un Jegors Jegorovs brīvajā programmā ASV čempionātā daiļslidošanā Lasvegasā, 16. janvāris
Ugunsdzēsēji traģēdijas vietā Madrides centrā, kur vienā no mājām notika sprādziens, 20. janvāris
Desmitiem krokodilu pamestā fermā Jordānas upes ielejā pie Petzaelas ciema Izraēlā, 18. janvāris
ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens ar dzīvesbiedri zvēresta laikā, 20. janvāris
Karogi Nacionālajā alejā pie Vašingtona pieminekļa par godu ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijai Vašingtonā, 18. janvāris
Ticīgie Kristīšanas ceremonijā Istras upē Piemaskavā, 19. janvāris
Etnas vulkāna izvirdums, 19. janvāris
Partijas "Ugandas Nacionālās pretošanās kustība" svin prezidenta Joveri Museveni uzvaru vēlēšanās, 16. janvāris
Valdības ēka guvusi bojājumus zemestrīcē Mamudžu, Rietumu Sulavesi, Indonēzija, 16. janvāris
Militārās mācības Irānā, 19. janvāris
Kaskadieris izpilda triku šovā "Nāves siena" gadatirgū Magh Mela festivālā Allahabadā, 20. janvāris
Pie tirdzniecības centra Pekinā, 18. janvāris
Bērni pārvietoto personu nometnē Idlibas provincē Sīrijā, 17. janvāris
Vīrietis pludmalē Aškelonā trešās izolācijas laikā Izraēlā, 18. janvāris
RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades dienā sabiedriskā darbiniece Marija Butina un žurnālists Kirils Višinskis kopā sarīkoja vientuļos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, lai izteiktu protestu par žurnālistu vajāšanu, kuri sadarbojas ar Krievijas medijiem, Latvijā un Baltijas valstīs kopumā.
Latvijas specdienesti nesen aizturēja septiņus autorus, kas sadarbojas ar portāliem Sputnik un Baltnews.
"Mana akcija ir mēģinājums piesaistīt starptautisko institūciju un mūsu tautiešu uzmanību situācijai ar žurnālistiem Baltijas valstīs," pastāstīja Marija Butina.
"Latvijai ir jāievēro likums un jābeidz pārkāpt žurnālistu tiesības," uzsvēra Višinskis.
Marijas Butinas projekta ietvaros #Своихнебросаем RT palaida informatīvu kampaņu krievvalodīgo žurnālistu atbalstam, kas tika aizturēti Latvijā 2020. gada 3. decembrī.
Runa ir par septiņiem autoriem, kas sadarbojas ar Sputnik un Baltnews portālu. Latvijas valsts drošības dienests nopratināja viņus un veica kratīšanas viņu dzīves vietās Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, viņiem draud līdz četriem brīvības atņemšanas gadiem.
Tika publicētas intervijas ar trim aizturētajiem žurnālistiem: Vladimiru Lindermanu, Allu Berezovsku un Andreju Jakovļevu, kuros viņi pastāstīja par kratīšanu, pratināšanu un par to, ko, pēc viņu domām, vēlās panākt Latvijas varas.