Aizritējušās nedēļas spilgtākās fotogrāfijas

78
(atjaunots 21:08 13.11.2020)
  • Dejotājas Fantasy šova laikā Luxor kazino Lasvegasā. Neraugoties uz pandēmiju, atsevišķus šovus atkal sāk rādīt, pielāgojot tos epidemioloģiskajām prasībām.
  • Meitene Ņujorkas ielā pēc ziņām par Demokrātu partijas kandidāta Džozefa Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās ASV.
  • ASV prezidenta kandidāts no Demokrātu partijas Džo Baidens.
  • TEC ēka starptautiskā darījumu centra Moscow City fonā Maskavā.
  • Modele demonstrē apģērbu no zīmola Mila Win kolekcijas Krimas Modes nedēļas ietvaros viesnīcā Palmira Palace.
  • Demonstrācija pret jauno valdību Limā, Peru.
  • Cilvēki priecājas par uguns izbeigšanu Kalnu Karabahā.
  • Protesta akcijas dalībnieki vienā no valdības ēkām Erevānā.
  • Podnieks izliek māla lampas, kuras tiek izmantotas rotājumos indiešu uguns festivāla laikā, meistardarbnīcā Ahmedabadā, Indijā.
  • Meitene krāso policijas darbinieka ķiveri protesta akcijas laikā pret dzimuma un policistu vardarbību Mehiko.
  • Vīrietis rok ārā savu mašīnu pēc ilgstošām lietavām Malijā, Krētas salā, Grieķijā.
  • Motociklists Captain Shivam Singh deg pēc neveiksmīga mēģinājuma pārspēt Ginesa rekordu Bengalūru.
  • Krievijas miernešu militārās tehnikas kolonna Samāras apgabalā ceļā uz Kalnu Karabahu.
  • Anzors Karagulovs un Georgijs Tibilovs tuvcīņas laikā grieķu-romiešu cīņas sacensībās Maskavas Grand Prix 2020.
  • Jaunlaulātie svin kāzas draugu lokā Sarkanajā laukumā, Maskavā.
  • Kaķene spēlējas ar piekariņu izstādē KoŠariki-Šou Maskavā.
  • Zvejnieks aizsargmaskā guļ uz mākslīga astoņkāja protesta akcijas laikā Džakartā, Indonēzijā.
Protesta akcijas, vēlēšanas, karadarbības, jaunā pandēmijas realitāte: aizritējušās nedēļas spilgtākās bildes no visas pasaules Sputnik fotolentē.
78
  • Dejotājas Fantasy šova laikā Luxor kazino Lasvegasā. Neraugoties uz pandēmiju, atsevišķus šovus atkal sāk rādīt, pielāgojot tos epidemioloģiskajām prasībām.
    © AFP / Ethan Miller / Getty Imagesr

    Dejotājas Fantasy šova laikā Luxor kazino Lasvegasā. Neraugoties uz pandēmiju, atsevišķus šovus atkal sāk rādīt, pielāgojot tos epidemioloģiskajām prasībām.

  • Meitene Ņujorkas ielā pēc ziņām par Demokrātu partijas kandidāta Džozefa Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās ASV.
    © Sputnik / Dmitry Parshin

    Meitene Ņujorkas ielā pēc ziņām par Demokrātu partijas kandidāta Džozefa Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās ASV.

  • ASV prezidenta kandidāts no Demokrātu partijas Džo Baidens.
    © AFP / Angela Weiss

    ASV prezidenta kandidāts no Demokrātu partijas Džo Baidens.

  • TEC ēka starptautiskā darījumu centra Moscow City fonā Maskavā.
    © Sputnik / Maksim Blinov

    TEC ēka starptautiskā darījumu centra "Moscow City" fonā Maskavā.

  • Modele demonstrē apģērbu no zīmola Mila Win kolekcijas Krimas Modes nedēļas ietvaros viesnīcā Palmira Palace.
    © Sputnik / Konstantin Mihalchevskiy

    Modele demonstrē apģērbu no zīmola Mila Win kolekcijas Krimas Modes nedēļas ietvaros viesnīcā Palmira Palace.

  • Demonstrācija pret jauno valdību Limā, Peru.
    © AFP / Ernesto Benavides

    Demonstrācija pret jauno valdību Limā, Peru.

  • Cilvēki priecājas par uguns izbeigšanu Kalnu Karabahā.
    © Sputnik / Alexey Kudenko

    Cilvēki priecājas par uguns izbeigšanu Kalnu Karabahā.

  • Protesta akcijas dalībnieki vienā no valdības ēkām Erevānā.
    © Sputnik / Iliya Pitalev

    Protesta akcijas dalībnieki vienā no valdības ēkām Erevānā.

  • Podnieks izliek māla lampas, kuras tiek izmantotas rotājumos indiešu uguns festivāla laikā, meistardarbnīcā Ahmedabadā, Indijā.
    © REUTERS / Amit Dave

    Podnieks izliek māla lampas, kuras tiek izmantotas rotājumos indiešu uguns festivāla laikā, meistardarbnīcā Ahmedabadā, Indijā.

  • Meitene krāso policijas darbinieka ķiveri protesta akcijas laikā pret dzimuma un policistu vardarbību Mehiko.
    © REUTERS / Toya Sarno Jordan

    Meitene krāso policijas darbinieka ķiveri protesta akcijas laikā pret dzimuma un policistu vardarbību Mehiko.

  • Vīrietis rok ārā savu mašīnu pēc ilgstošām lietavām Malijā, Krētas salā, Grieķijā.
    © REUTERS / Stefanos Rapanis

    Vīrietis rok ārā savu mašīnu pēc ilgstošām lietavām Malijā, Krētas salā, Grieķijā.

  • Motociklists Captain Shivam Singh deg pēc neveiksmīga mēģinājuma pārspēt Ginesa rekordu Bengalūru.
    © AFP / Manjunath Kiran

    Motociklists Captain Shivam Singh deg pēc neveiksmīga mēģinājuma pārspēt Ginesa rekordu Bengalūru.

  • Krievijas miernešu militārās tehnikas kolonna Samāras apgabalā ceļā uz Kalnu Karabahu.
    © Sputnik / Iuriy Streletc

    Krievijas miernešu militārās tehnikas kolonna Samāras apgabalā ceļā uz Kalnu Karabahu.

  • Anzors Karagulovs un Georgijs Tibilovs tuvcīņas laikā grieķu-romiešu cīņas sacensībās Maskavas Grand Prix 2020.
    © Sputnik / Vladimir Astapkovich

    Anzors Karagulovs un Georgijs Tibilovs tuvcīņas laikā grieķu-romiešu cīņas sacensībās "Maskavas Grand Prix 2020".

  • Jaunlaulātie svin kāzas draugu lokā Sarkanajā laukumā, Maskavā.
    © AFP / Natalia Kolesnikova

    Jaunlaulātie svin kāzas draugu lokā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • Kaķene spēlējas ar piekariņu izstādē KoŠariki-Šou Maskavā.
    © Sputnik / Natalia Seliverstova

    Kaķene spēlējas ar piekariņu izstādē "KoŠariki-Šou" Maskavā.

  • Zvejnieks aizsargmaskā guļ uz mākslīga astoņkāja protesta akcijas laikā Džakartā, Indonēzijā.
    © REUTERS / Willy Kurniawan

    Zvejnieks aizsargmaskā guļ uz mākslīga astoņkāja protesta akcijas laikā Džakartā, Indonēzijā.

Tagi:
fotolente

Nāvējošā apšaude starp Gazas sektoru un Izraēlu

9
(atjaunots 11:32 15.05.2021)
No pirmā acu uzmetiena kadri šķiet skaisti, taču tāds iespaids rodas tikai tiem, kam nav skaidrs, kas notiek. Patiesībā tā ir nāvējoša raķešu apšaude starp Gazas sektoru un Izraēlu.

Kopš 10. maija vakarpuses nepātrūkst konflikts, kas uzliesmoja uz Izraēlas un Palestīnas Gazas sektora robežas. Abas puses izmanto raķetes. Apšaudēs grūst mājas un iet bojā cilvēki.

Tiem, kas dzīvo mierpilnās pilsētās, nesaprast, kā tas ir – pamosties nakts vidū sirēnas gaudu dēļ un acumirklī mesties uz patversmi. Dažkārt viņi nepaspēj pat paķert līdzi dokumentus.

Šajā fotolentē mēs parādīsim, kā tas ir, kad "tiek izšauta sarkanā raķete".

9
  • © REUTERS / Nir Elias

    Izraēlas pretraķešu sistēma Iron Dome pārver raķetes, kas pret Izraēlu palaistas no Gazas sektora

  • © AFP / Menahem Kahana

    Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma Iron Dome pārtver no Gazas sektora palaistu raķeti

  • © AFP / Mahmud Hams

    No Gazas sektora pret Izraēlu palaistās raķetes

  • © AFP / Mohammed Abed

    No Gazas sektora pret Izraēlu palaistas raķetes

  • © AFP / Menahem Kahana

    Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma Iron Dome iedarbojas, lai pārtvertu raķetes, kas palaistas no Gazas sektora

  • © AP Photo / Khalil Hamra

    No Gazas sektora pret Izraēlu palaistas raķetes

  • © REUTERS / Amir Cohen

    Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma Iron Dome iedarbojas, lai pārtvertu raķetes, kas palaistas no Gazas sektora

  • © AFP / Said Khatib

    Raķetes tiek izšautas no Rafahas Gazas sektora dienvidu daļā

  • © AFP / Anas Baba

    Raķetes tiek palaistas no Gazas pilsētas, ko kontrolē Palestīnas kustība HAMAS. Apšaudi tā sāka, atbildot uz Izraēlas aviācijas triecienu pa 12 stāvu ēku pilsētā

  • © REUTERS / Amir Cohen

    Gazas aviouzbrukums Izraēlai

  • © AP Photo / Khalil Hamra

    Uzliesmojumus debesīs virs Gazas

  • © AP Photo / Khalil Hamra

    No Gazas pret Izraēlu tiek palaistas raķetes

Robertam Patinsonam 35! Aktiera populārākie tēli

18
(atjaunots 09:28 14.05.2021)
  • Britu aktieris Roberts Pattinsons dzimis 1986. gada 13. maijā Londonā. Jaunībā viņš strādāja par modeli, kā arī piedalījās amatieru teātra izrādēs.
  • Aktieris kļuva populārs pēc mazas lomas filmā par Hariju Poteru, kur viņš nospēlēja skolas zvaigzni – Sedriku Digoriju.
  • Filmas Harijs Poters un Uguns biķeris aktieri Staņislavs Janevskis, Klements Poezī, Rūperts Grīnts, Emma Vatsone, Daniels Redklifs, Ketija Ljunga un Roberts Patinsons Londonā, 2005. gadā.
  • Patiesi slavens Patinsons pamodās pēc vampīra Edvarda Kalena lomas.
  • Roberts Patinsons un Kristena Stjuarte filmā Krēsla.
  • Roberts Patinsons un Kristena Stjuarte MTV balvu pasniegšanas ceremonijā, 2009. gads.
  • Roberts Patinsons britu filmas Ūdens ziloņiem! pirmizrādē (2011) Londonā.
  • Roberts Patinsons un FKA Twigs Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzeja Tērpu institūta labdarības koncertā
  • Aktieris Roberts Patinsons 65. Starptautiskajā kinofestivālā Kannās
  • Aktieris Roberts Patinsons Berlīnes kinofestivālā 2017. gada 14. februārī.
  • Roberts Patinsons un Vilems Defo filmā Bāka.
  • Roberts Patinsons filmā Tenet
  • Roberts Patinsons (centrā) filmas Betmens filmēšanas laukumā 2020. gada 13. oktobrī
Britu aktiera dzimšanas dienā atceramies viņa lielākās lomas uz lielā ekrāna: no vampīra Edvarda Kalena līdz Betmenam.

13. maijā britu aktierim un Holivudas seksa simbolam Robertam Patinsonam apritēja 35 gadi.

Aktieris kļuva populārs pēc mazas lomas filmā par Hariju Poteru, kur viņš nospēlēja skolas zvaigzni – Sedriku Digoriju, bet patiesi slavens Patinsons pamodās pēc vampīra Edvarda Kalena lomas. Pēc tam viņš piedalījās nelielos projektos, kas palīdzēja aktierim atklāt savu potenciālu. 2022. gadā mēs redzēsim viņu Betmena tēlā.

Par darbu pie Kristofera Nolana filma "Tenet" (2020) Patinsons tika nominēts Saturna prēmijai. Tapāt viņa balvu arsenālā ir četras MTV Movie + TV statuetes.

Patinsona 35. dzimšanas dienā Sputnik aicina atcerēties aktiera spilgtākos tēlus.

18
  • Britu aktieris Roberts Pattinsons dzimis 1986. gada 13. maijā Londonā. Jaunībā viņš strādāja par modeli, kā arī piedalījās amatieru teātra izrādēs.
    © AP Photo / Gus Ruelas

    Britu aktieris Roberts Pattinsons dzimis 1986. gada 13. maijā Londonā. Jaunībā viņš strādāja par modeli, kā arī piedalījās amatieru teātra izrādēs

  • Aktieris kļuva populārs pēc mazas lomas filmā par Hariju Poteru, kur viņš nospēlēja skolas zvaigzni – Sedriku Digoriju.

    Aktieris kļuva populārs pēc mazas lomas filmā par Hariju Poteru, kur viņš nospēlēja skolas zvaigzni – Sedriku Digoriju

  • Filmas Harijs Poters un Uguns biķeris aktieri Staņislavs Janevskis, Klements Poezī, Rūperts Grīnts, Emma Vatsone, Daniels Redklifs, Ketija Ljunga un Roberts Patinsons Londonā, 2005. gadā.
    © AP Photo / KIRSTY WIGGLESWORTH

    Filmas "Harijs Poters un Uguns biķeris" aktieri Staņislavs Janevskis, Klements Poezī, Rūperts Grīnts, Emma Vatsone, Daniels Redklifs, Ketija Ljunga un Roberts Patinsons Londonā, 2005. gadā

  • Patiesi slavens Patinsons pamodās pēc vampīra Edvarda Kalena lomas.
    © AP Photo / Charles Sykes

    Patiesi slavens Patinsons pamodās pēc vampīra Edvarda Kalena lomas

  • Roberts Patinsons un Kristena Stjuarte filmā Krēsla.

    Roberts Patinsons un Kristena Stjuarte filmā "Krēsla"

  • Roberts Patinsons un Kristena Stjuarte MTV balvu pasniegšanas ceremonijā, 2009. gads.
    © AP Photo / Matt Sayles

    Roberts Patinsons un Kristena Stjuarte MTV balvu pasniegšanas ceremonijā, 2009. gads

  • Roberts Patinsons britu filmas Ūdens ziloņiem! pirmizrādē (2011) Londonā.
    © AP Photo / Joel Ryan

    Roberts Patinsons britu filmas "Ūdens ziloņiem!" pirmizrādē (2011) Londonā

  • Roberts Patinsons un FKA Twigs Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzeja Tērpu institūta labdarības koncertā
    © AP Photo / Evan Agostini

    Roberts Patinsons un FKA Twigs Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzeja Tērpu institūta labdarības koncertā

  • Aktieris Roberts Patinsons 65. Starptautiskajā kinofestivālā Kannās
    © AP Photo / Joel Ryan

    Aktieris Roberts Patinsons 65. Starptautiskajā kinofestivālā Kannās

  • Aktieris Roberts Patinsons Berlīnes kinofestivālā 2017. gada 14. februārī.
    © AP Photo / Markus Schreiber

    Aktieris Roberts Patinsons Berlīnes kinofestivālā 2017. gada 14. februārī

  • Roberts Patinsons un Vilems Defo filmā Bāka.

    Roberts Patinsons un Vilems Defo filmā "Bāka"

  • Roberts Patinsons filmā Tenet

    Roberts Patinsons filmā "Tenet"

  • Roberts Patinsons (centrā) filmas Betmens filmēšanas laukumā 2020. gada 13. oktobrī
    © AP Photo / JON SUPER

    Roberts Patinsons (centrā) filmas "Betmens" filmēšanas laukumā 2020. gada 13. oktobrī

Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

0
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

0
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā