Tikai krievi: mierneši dodas uz Kalnu Karabahu

24
(atjaunots 11:38 13.11.2020)
  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
  • Smagā kara transporta lidmašīna Il-76 ar militāro tehniku un karavīriem Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
  • Smagā kara transporta lidmašīna Il-76 ar militāro tehniku un karavīriem Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
Uz konflikta zonu devušās pirmās smagās lidmašīnas Il-76 ar karavīriem un tehniku. Mūsu fotogrāfijās – kadri no Krievijas kara aerodroma.

Krievija, Armēnija un Azerbaidžāna informēja par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā. Valstu vadītāju parakstītā vienošanās paredz Krievijas miernešu spēku dislokāciju konflikta zonā. Krievijas Ārlietu ministrija atzīmēja, ka Krievijas miernešu uzturēšanās Karabahā tika apspriesta jau pirms mēneša. Pie saskarsmes līnijas konflikta zonā atradīsies tikai Krievijas mierneši.

Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka lidmašīna ar Krievijas miernešu spēku virsniekiem piezemējusies Erebuni lidostā Armēnijā. Plānots, ka Karabahā ieradīsies kara transporta aviācija ar Centrālā kara apgabala 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienībām. Kalnu Karabahā tiks dislocēti 1960 karavīri, 90 bruņutransportieri, 380 automašīnas un speciālā tehnika.

Sputnik Latvija fotolentē – mierneši ceļā uz Kalnu Karabahu.

24
  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
    © Sputnik / Ministry of Defence of the Russian Federation

    Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā

  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
    © Sputnik / Ministry of Defence of the Russian Federation

    Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā

  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
    © Sputnik / Ministry of Defence of the Russian Federation

    Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā

  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
    © Sputnik / Ministry of Defence of the Russian Federation

    Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā

  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
    © Sputnik / Ministry of Defence of the Russian Federation

    Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā

  • Smagā kara transporta lidmašīna Il-76 ar militāro tehniku un karavīriem Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
    © Sputnik / Ministry of Defence of the Russian Federation

    Smagā kara transporta lidmašīna Il-76 ar militāro tehniku un karavīriem Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā

  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
    © Sputnik / Ministry of Defence of the Russian Federation

    Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā

  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
    © Sputnik / Ministry of Defence of the Russian Federation

    Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā

  • Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
    © Sputnik / Ministry of Defence of the Russian Federation

    Kara tehnikas iekraušana un personālsastāva sēšanās smagajās kara transporta lidmašīnās Il-76 Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā

  • Smagā kara transporta lidmašīna Il-76 ar militāro tehniku un karavīriem Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā
    © Sputnik / Ministry of Defence of the Russian Federation

    Smagā kara transporta lidmašīna Il-76 ar militāro tehniku un karavīriem Uļjanovsk-Vostočnij aerodromā

Mierneši pie Dņestras: 28 miera gadi reģionā

17
(atjaunots 16:50 04.12.2020)
1992. gada jūlijā Moldova un Krievija ar Piedņestras pārstāvju dalību noslēdza "Vienošanos par bruņotā konflikta mierīgas noregulēšanas principiem Dņestras reģionā".

Dokuments paredzēja Drošības zonas izveidi, ko kontrolēs Kopīgie miernešu spēki. Tos veidoja Moldovas, Krievijas un Piedņestras kontingenti.

Konflikta puses apņēmās spert visus nepieciešamos soļus, lai pilnībā pārtrauktu apšaugi, kā arī atvilkt no Drošības zonas karavīrus un bruņojumu. Šo procedūru kontrole tika uzdota Apvienotajai kontroles komisijai (AKK). Komisijā strādāja triju konflikta noregulēšanā iesaistīto pušu pārstāvji. Lēmumi tās darbā tiek pieņemti vienprātīgi.

Piedņestra ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta karadarbība tika pārtraukta un vairs neatsākās.

Krievijas karaspēka operatīvā grupa, dislocēta Dņestras kreisajā krastā, pilda divus galvenos uzdevumus: īsteno mierna misiju kopā ar miernešiem no Piedņestras un Moldovas, kā arī apsargā militārās noliktavas Kolbasnas apdzīvotās vietas rajonā.

Krievijas grupējumam Piedņestrā nav uzbrukuma misijas, tam nav pretraķešu vai pretgaisa aizsardzības līdzekļu, kodolsavaldīšanas līdzekļu, izmēģinājumu poligonu, radaru, sakaru mezglu, artilērijas, aviācijas, tanku, ko varētu izmantot Krievijas armija.

17
  • © Sputnik / Сергей Мамонтов

    Krievijas mierneši sekmīgi pilda uzdevumus: nodrošina mieru, stabilitāti un drošību

  • © Sputnik / Сергей Мамонтов

    Drošības zonā nosprausts rajons ar paaugstinātu drošības režīmu. Tā centrā ir Benderu pilsēta

  • © Sputnik / Сергей Кузнецов

    Krievijas miernesis kontrolpostenī pie Benderu pilsētas

  • © Sputnik / Сергей Кузнецов

    Krievijas miernešu kontrolpostenis pie Benderu pilsētas, 2012. gada vasara

  • © Sputnik / Сергей Кузнецов

    Miernešu misijas laikā aizturēti vairāk nekā 100 tūkstoši drošības režīma pārkāpēju

  • © Sputnik / Сергей Кузнецов

    Miernešu kontingents pilda novērošanas uzdevumus, kontrolē un pārmeklē transportu un personas, kas ierodas Drošības zonā un pamet to

  • © Sputnik / Sergey Kuznecov

    Drošības zona ir 225 km dziļa un 12-20 km plata

  • © Sputnik / Шадрин

    Krievijas miernešu spēku karavīrs pārbauda autotransportu Benderu pilsētas apkaimē Piedņestras konfliktu laikā, 1994. gads

  • © Sputnik / А. Шадрин

    14. armijas miernešu spēku sakarnieki Piedņestrā strādā pie karojošo pušu nošķiršanas jautājumiem, 1992. gads

  • © Sputnik / Шадрин

    Krievijas miernešu spēku karavīri patrulē šoseju un Benderu pilsētu Piedņestras konfliktu laikā, 1994. gads



  • © Sputnik / Владимир Вяткин

    Krievijas 14. armijas Piedņestrā bijušais komandieris, ģenerālleitnants Aleksandrs Ļebeds, 1995. gads

Ziemas pasaka Maskavas sirdī: Alīna Zagitova un citi GUM slidotavas atklāšanā

20
(atjaunots 14:25 03.12.2020)
Savas durvis apmeklētājiem atvērusi GUM slidotava Sarkanajā laukumā un dāvinās svētku noskaņojumu maskaviešiem un Krievijas galvaspilsētas viesiem līdz 1. martam.

Sestdien, 28. novembrī, Sarkanajā laukumā notika GUM slidotavas 15. sezonas svinīgā atklāšana.

Ceremonijas viesi izbaudīja fragmentu no Tatjanas Navkas mūzikla "Ruslans un Ludmila" daiļslidotāju Margaritas Drobjazko un Povila Vanaga izpildījumā, savukārt visu daiļslidošanas titulu ieguvēja Alīna Zagitova prezentēja mūzikla "Guļošā skaistule. Leģenda par divām karaļvalstīm" fragmentu.

Pēc šova olimpiskā čempione daiļslidošanā Tatjana Navka un Aleksejs Jagudins kopā ar pasaules čempionu hokejā Alekseju Jašinu sarīkoja "Bosco Vingrošanu" uz ledus, kurā piedalījās vairāk nekā 30 uzaicināto skatuves mākslinieku.

"Valsts galvenās slidotavas atklāšana bija patiesi maģiska: katrs uzlādējās ar Jaungada noskaņojumu!" pastāstīja Tatjana Navka.

Svētku atmosfēra GUM slidotavā Sputnik fotolentē.

20
  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Daiļslidotāja Alīna Zagitova uzstājas GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā.

  • © AP Photo / Pavel Golovkin

    Tatjana Navka fotografē Dmitriju Peskovu ar viņu meitu Nadeždu GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā.

  • © REUTERS / MAXIM SHEMETOV

    Skatuves mākslinieku uzstāšanās GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Viesi GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Daiļslidotāji Margarita Drobjazko un Povils Vanags uzstājas GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Ledus šova mākslinieki uzstājas GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Daiļslidotāja Alīna Zagitova GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā.

  • © Sputnik / Ekaterina Chesnokova

    Viesi slido pēc GUM slidotavas atklāšanas Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © AP Photo / Pavel Golovkin

    Viesi GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Viesi GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Divkārtējā pasaules čempione, olimpiskā čempione dejās uz ledus Tatjana Navka GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © REUTERS / Maxim Shemetov

    Daiļslidotāji Margarita Drobjazko un Povils Vanags uzstājas GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

Eiro

Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās

0
(atjaunots 12:37 05.12.2020)
Finanšu nozares asociācija iepazīstināja ar atskaiti par Latvijas banku darbības rādītājiem 2020. gada pirmo trīs ceturkšņu laikā.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Šī gada deviņu mēnešu laikā piecas Latvijā strādājošās bankas cietušas zaudējumus, lielākos – banka Citadele. Pie tam banku aktīvu kopējais apjoms pieaudzis par 3%, ieguldījumu apjoms – par 3,1%, liecina Finanšu nozares asociācijas dati, vēsta Baltic Course.

Zaudējumi un peļņa

Šī gada deviņu mēnešu laikā bankas Citadele zaudējumi sastādījuši 24,451 milj. eiro. Ar zaudējumiem strādāja arī Industra Bank (4,041 milj. eiro), PrivatBank (3,698 milj. eiro), Baltic International Bank (1,179 milj. eiro) un Expobank (978 800 eiro).

Lielāko peļņu starp bankām Latvijā šī gada deviņu mēnešu laikā guvusi Swedbank - 59,913 milj. eiro (-28,1%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn). SEB banka peļņa sastādījusi 28,285 milj. eiro (-25,1%).

Asociācijas dati neietver informāciju par "Rietumu banku" – tā nav apvienības loceklis, tomēr, saskaņā ar bankas publicētajiem datiem, tās peļņa deviņu mēnešu laikā sastādījusi 18,108 milj. eiro – par 12,1% mazāk nekā 2019. gada janvārī – septembrī. Šie dati ierindo Rietumu banku trešajā vietā saņemtās peļņas ziņā.

Rigensis Bank peļņa šī gada deviņu mēnešu laikā sastādīja 6,352 milj. eiro (+52,4%), LPB Bank peļņa - 4,734 milj. eiro (-4,3%).

Signet Bank peļņa - 618 800 eiro (+14,2%), "Reģionālā investīciju banka" peļņa - 1,96 milj. eiro (- 48,4%), savukārt BlueOrange Bank peļņa - 2,991 milj. eiro (-34,9%).

Kopumā Latvijas bankas sektora peļņa 2020. gada deviņu mēnešu laikā sastādījusi 107,495 milj. eiro – par 45,8% mazāk nekā gadu iepriekš.

Aktīvi

Latvijas banku aktīvu kopējais apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis par 3%, jeb par 703,002 milj. eiro, un septembra beigās sastādīja 23,906 miljardus eiro.

Aktīvu apjomu ziņā pirmo vietu ieņem Swedbank, kuras aktīvi septembra beigās sastādīja 7,327 miljardus eiro (+24,3%).

Otro vietu aktīvus ziņā ieņēma banka Citadele ar aktīviem 4,253 miljardu eiro apmērā (+ 21,1%), trešo vietu – SEB banka, kuras aktīvi sasnieguši 4,175 miljardus eiro (+5,2%)

Aktīvu apjoms šī gada deviņu mēnešu laikā audzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Signet Bank, Expobank.

Aktīvu apmērs deviņu mēnešu laikā sarucis Luminor Bank filiālei Latvijā – par 16,1%, līdz 3,552 miljardiem eiro. Strauji sarucis OP Corporate Bank filiāles aktīvu apjoms – par 43,8%, līdz 414,552 milj. eiro.

Turklāt sarucis "Reģionālās investīciju bankas" Baltic International Bank, LPB Bank, Industra Bank un PrivatBank  aktīvu apjoms.

Asociācijas atskaitē nav atspoguļoti Rietumu bankas rezultāti. Tā informēja, ka aktīvi minētajā laika posmā sarukuši par 10,7%, līdz 1,535 miljardiem eiro, tātad banka ierindojas piektajā vietā aktīvu apjoma ziņā.

Ieguldījumi

Ieguldījumu apjoms Latvijas bankās šī gada septembra beigās sasniedzis 17,739 miljardus eiro, par 3,1% vairāk nekā 2019. gada beigās.

Lielāko apjomu ieguldījumu piesaistījusi Swedbank - 5,488 miljarda eiro (-12,4%, salīdzinājumā ar 2019. gada nogali).

Banka Citadele piesaistījusi ieguldījumus 3,298 miljardu eiro apmērā (+10,9%), bet SEB banka – 3,225 miljardu eiro apmērā (+4,1%).

2020. gada deviņu mēnešu laikā ieguldījumu apjoms pieaudzis arī BlueOrange Bank, Rigensis Bank, Baltic International Bank, Signet Bank.

Sarucis ieguldījumu apjoms Luminor Bank filiālē Latvijā (-7,2%), Reģionālajā investīciju bankā (-22,5%), Industra Bank (-13,9%), PrivatBank (-12,9%), LPB Bank (-13,6%), OP Corporate Bank filiālē Latvijā (-84,1%) un Expobank (-8,9%).

Saskaņā ar asociācijas datiem, šī gada septembra beigās uzņēmumu ieguldījumi Latvijas bankās sastādīja 7,193 miljardus eiro, bet privātpersonu ieguldījumi - 9,871 miljardus eiro.

Rietumu bankas dati statistikā nav iekļauti.

0
Tagi:
Latvija, statistika, bankas
Pēc temata
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts