Paskaties, kā strādā piloti: retas fotogrāfijas no vēsturisku lidmašīnu kabīnes
(atjaunots 11:01 23.09.2020)
Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai.
Tajā apkopoti 22 liela formāta darbi, kuros redzamas leģendāru lidmašīnu un helikopteru, piemēram, Il-2, Tu-4 un Tu-95 kabīnes. Šie gaisa kuģi reiz mainīja vēstures gaitu – palīdzēja sakaut ienaidniekus, piegādāja svarīgas kravas un aizsargāja valsts robežas.
Izstādē ikviens var aplūkot sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs. Klātbūtnes efektu pastiprina ainavas no fotogrāfa arhīva.
Mūsu fotolentē – vairāki uzņēmumi no ekspozīcijas "Vadāmās debesis".
© Foto : Sasha GentsisMaskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai
© Foto : Sasha GentsisEkspozīcijā ir 22 lielformāta darbi, kas ļauj iepazīt sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs
© Foto : Sasha GentsisPateicoties fotogrāfiju mērogam, rodas klātbūtnes efekts
© Foto : Sasha GentsisLai skatītāji pilnībā iedziļinātos darbos, mākslinieks papildinājis uzņēmumus ar ainavām no sava arhīva
© Foto : Sasha GentsisUzņēmumos iemūžināti Il-2, Tu-4, Tu-95 un citi lidaparāti, kas savulaik mainīja vēstures gaitu
© Foto : Sasha GentsisŠīs un citas lidmašīnas un helikopteri atrodami Gaisa kara spēku Centrālajā muzejā Moņinā, vienā no vecākajiem aviācijas tehnikas muzejiem Krievijā
Neizdevās padarīt Ameriku varenu: Donalda Trampa prezidentūras gadi
(atjaunots 22:53 16.01.2021)
Tuvojas noslēgumam ASV 45. prezidenta Donalda Trampa pilnvaru termiņš. Jau 20. janvārī valsts vadītāja postenī stāsies demokrāts Džo Baidens.
Tagadējais ASV vadītājs ne vienu vien reizi saskāries ar tautas un varasvīru kritiku.
Nedēļu pirms aiziešanas Trampam izsludināts impīčments. Viņš ir pirmais prezidents valsts vēsturē, kuru atstādina no varas divas reizes. Šoreiz viņš apsūdzēts par bruņotas sacelšanās kurināšanu valstī.
Vai 45. ASV prezidentam ir izdevies atjaunot Amerikas kādreizējo varenību, ko viņš solīja inaugurācijā?
Apkopojot Trampa prezidentūras rezultātus, eksperti pievērsa uzmanību vairākiem notikumiem valstī pēdējo 4 gadu laikā.
Viens no tiem ir rekordlielais IKP pieaugums ASV vēsturē, kas fiksēts 2019. gada vasarā. Atzīmēta arī ekonomikas straujā lejupslīde koronavīrusa pandēmijas rezultātā.
Trampa prezidentūras laikā valsts nomainījusi galveno tirdzniecības partneri – Ķīnas vietā stājusies Meksika.
Trampa administrācija būtiski palielināja aizsrdzības budžetu. 2020. gada oktobrī tas pārsniedza 700 miljardus dolāru.
Tramps pazīstams ar saviem asajiem izteikumiem, tomēr 4 gadu laikā ASV nav sākušas nevienu militāro kampaņu ārvalstīs.
Trampa laikā valstī izveidoti karaspēki, kas paredzēti darbam kosmosā.
Pēdējo 4 gadu laikā ASV būtiski krities migrant skaits, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas. Pie tam audzis nelegālo ārvalstnieku deportāciju skaits.
ASV audzis likumu skaits, kuros pieminēta Krievija, turklāt valsts izstājusies no vairākiem svarīgiem starptautiskajiem līgumiem.
Pie tam aizejošajam prezidentam, neskatoties uz solījumiem, neizdevās pabeigt sienu uz Meksikas robežas.
© AFP 2019 / Saul LoebASV prezidents Donalds Tramps paraksta dokumentu par sankciju atjaunošanu pret Irānu pēc ASV izstāšanās no kodoldarījuma, 2018. gads
© AFP 2019 / Atta KenareCilvēki ar ģenerāļa Suleimani attēlu demonstrācijā Teherānā, 2020. gads
© AFP 2019 / Saul LoebASV prezidents Donalds Tramps mītiņā Senfordā, 2020. gads
© AFP 2019 / Timothy A. ClaryDemonstrācija Donalda Trampa impīčmenta atbalstam Ņujorkā, 2019. gads
© Sputnik / Sergey GuneevKrievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē pēc tikšanās Helsinkos
© AFP 2019 / Thomas PeterASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas premjerministrs Li Kecjans
© Sputnik / StringerOpozīcijas līderis Huans Gvaido, kurš pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu, tiekas ar piekritējiem Karakasā
© AFP 2019 / Saul LoebASV prezidents Donalds Tramps AAE, Bahreinas un Izraēlas attiecību atjaunošanas līguma parakstīšanas laikā
© AP Photo / Sebastian ScheinerASV prezidenta Donalds Trampa meita Ivanka un ASV finanšu ministrs Stīvs Mnučins atklāj piemiņas plāksni ASV jaunās vēstniecības atklāšanas ceremonijā Jeruzalemē
© AP Photo / Susan WalshTrampa un Kima Čenuna tikšanās KTDR
© AP Photo / Ramon EspinosaMigrante ar karogu pie ASV un Meksikas robežas
© AFP 2019 / Alex EdelmanASV prezidents Donalds Tramps brauc garām saviem piekritējiem Merilendas štatā
© AP Photo / David J. PhillipFedEx darbinieks pieņem kasti no Ķīnas konsulāta Hjūstonā
© AFP 2019 / Justin Sullivan / Getty ImagesDemonstrācija pret ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto imigrācijas aizliegumu
© REUTERS / Carlos BarriaASV prezidents Donalds Tramps apmeklēja sienu pie ASV un Meksikas robežas, Alamo, Teksasas štats
© REUTERS / Leah MillisASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi demonstrē pantu par impīčmentu ASV prezidentam Donaldam Trampam
© REUTERS / Stephanie KeithASV prezidenta Donalda Trampa piekritēju protesta akcijas dalībnieki pie Kongresa ēkas Vašingtonā
© Sputnik / Brian SmithPolicijas darbinieki aiztur protesta akcijas dalībniekus Ņujorkā. Protesti notika ASV pilsētās pēc policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves
Ņemt vērsi aiz ragiem: 2021. gada simbols dažādu valstu tradīcijās
(atjaunots 09:52 15.01.2021)
Daudzās valstīs pastāv senas, ar vēršiem saistītas tradīcijas. Cita starpā – arī cīņas un sacensības.
Protams, to visu nopietni kritizē dzīvnieku aizstāvji un baznīcas pārstāvji.
Tomēr tā jau ir iesakņojusies kultūra, kuras aizsākumi meklējami jau sirmā senatnē.
Sīkāk – Sputnik Uzbekistāna apkopotajā fotolentē!
© AP Photo / Fernando HernandezSpānijā notiek neparasta korida – Bous a la Mar. To rīko laukumā ar izeju uz jūru. Matadors, bēgdams no vērša, lec ūdenī. Vērsis cieš sakāvi divcīņā, kad arī viņš ielec ūdenī. Šo koridu organizē dažviet Katalonijā un Valensijā
© AP Photo / Xinhua/Peng NianMjao tautu etniskā krupa Ķīnā arī rīko vēršu cīņas, tikai tajās vērši cīnās viens pret otru un demonstrē savu spēku un izturību
© AFP 2019 / Rodrigo AranguaKostarikā norit festivāls Feast of the Devils. Svētki simbolizē asiņainas cīņas, ko borukasi – "velni" turpināja vairāk nekā piecus gadsimtus pret spāņu iekarotājiem - "vēršiem", līdz izdevās tos padzīt no borukasu zemēm
© AFP 2019 / Carl De SouzaLēcieni pa vēršu mugurām ir trīs dienas ilgas iesvētību ceremonijas kulminācija Etiopijā. To pārvar visi benu un hameru cilšu vīrieši. Tūristiem ļauj to pavērot par nelielu maksu
© Sputnik / Alejandro Martinez VelezSanferminas pilsētā Spānijā notiek tradicionālais skrējiens ar vēršiem – ensjerro. Pa pilsētas ielām skrien 12 sakaitināti vērši. Gandrīz katru gadu skrējiena laikā notiek nelaimes gadījumi, dažkārt – pat ar upuriem
© AP Photo / Silvia IzquierdoVēršu cīņas Peru notiek "Ačo" arēnā. Te korida ir ne tikai vēršu cīņa vien, tas ir mūzikas, kulinārijas un kostīmu festivāls. Korida Peru ir kultūras, nevis sporta pasākums
© AP Photo / Colin E. BraleyIerasta izklaide ASV ir rodeo, kura laikā jātniekam vismaz astoņas sekundes jānoturas vērša mugurā. Vērša "savaldīšanai" ļauts izmantot tikai vienu virvi, kas kārtīgi apsieta ap vērsi un piestiprināta pie vienas jātnieka rokas. Parasti jātnieki izmanto arī cimdu
© AP Photo / Hau DinhCīņa ar ūdens bifeļiem Vjetnamā atsākusies tikai nesen. Uz laiku to pārtrauca, kad bifelis nogalināja savu saimnieku kaujas laukā. Kopš tā laika pieņemti daži papildu drošības pasākumi
© AP Photo / Sakchai LalitIkgadējie braucieni ar vēršiem, pareizāk sakot, ar Āzijas bifeļiem Čonburā notiek jau gandrīz 150 gadus. Saskaņā ar tradīciju skrējieni notiek pirms lietus sezonas, kad lauka darbi vēl nav sākušies un zemniekiem ir brīvs brīdis
© AP Photo / Bob EdmeBasku zemē Francijā notiek karnevāls, veltīts lāča ziemas miega beigām un pavasara sākumam. Bieži vien karnevālā redzams melna vērša kostīms. Tas cieši saistīts ar basku mitoloģiju
Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma
(atjaunots 13:51 17.01.2021)
Pēc ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma tas zaudējis jēgu, uzskata Krievijas Federācijas padomes deputāts.RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Krievijas lēmums izstāties no Atvērto debesu līguma (ADL), pēc būtības, nozīmē valsts atbildes reakciju pēc Savienoto Valstu vadības lēmuma drošības jomā. Par to intervijā telekanālam "360" pastāstīja politologs Iļja Graščenkovs.
"Krievijas izstāšanās no ADL faktiski ir atbilde uz ASV lēmumiem, kas izstājās no līguma pērnā gada novembrī. Tas nozīmē, ka beidzas divu bijušo superlielvalstu mierīgas līdzāspastāvēšanas ēra – "aukstā kara" laikā tās konkurēja viena ar otru par ieročiem, bet pēc tam tika pieņemts Atvērto debesu līgums, kas ļāva kontrolēt militāros un citus objektus," politologa teikto citēja RIA Novosti.
Politologs atgādināja, ka amerikāņi nolēma izstāties no ADL ar izdomātu ieganstu un apsūdzēja Krieviju par tā izmantošanu, izsekojot Vašingtonas darbības.
Līdz ar ASV izstāšanos no līguma tas zaudē savas pastāvēšanas tālāko jēgu, uzskata politologs.
Iepriekš Krievijas izstāšanos no ADL komentēja arī Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs. Pēc viņa domām, nākotnē nekādas radikālas pārmaiņas nav sagaidāmas.
"Nekas radikāli nemainīsies, kosmiskās izlūkošanas līdzekļi ļauj saņemt lielu informācijas apjomu. Šis apjoms nebūs simtprocentīgs, tomēr esošie kontroles līdzekļi pasargās no kaut kādiem lieliem satricinājumiem," politiķis konstatēja piektdien Federācijas Padomes telekanāla "Vmeste.RF" ēterā.
Viņš atzīmēja, ka pēc ASV un vēlāk – arī Krievijas – izstāšanās no līguma tas zaudē savu jēgu.
Politiķis ar nožēlu konstatēja, ka izstāšanās no ADL ir vēl viens solis, attālinoties no pasākumiem un līgumiem, ko valstis izstrādājušas pēc izstāšanās no aukstā kara.
"Perspektīvā mūs sagaida spriedzes pilns periods starptautiskajās attiecībās, tomēr tā nav mūsu izvēle," teica politiķis.
Atvērto debesu līgums parakstīts 1992. gadā. Tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Vienošanās ir spēkā no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti vākt informāciju viens par otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā piedalījās 34 valstis. Maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis no tā izstājas. Vašingtona apgalvoja, ka lēmums pieņemts pēc vairākkārt konstatētiem ADL pārkāpumiem no Krievijas puses.
Cita starpā ASV apsūdzēja Maskavu par to, ka tā izmantojot ADL kā "militāro spaidu" instrumentu. Krievija šādus apgalvojumus atspēkoja. Pērnā gada 21. novembrī ASV noslēdza izstāšanās procedūru.
15. janvārī KF informēja, ka iniciēta valsts iekšējā procedūra ar mērķi izstāties no līguma.
Tagi: