Irānas bruņotie spēki parādīja divas jaunās raķetes – "zeme-zeme" tipa ballistisko un spārnoto raķeti.
Ballistiskā raķete nosaukta "Hadž Kasem", par godu ģenerālim Kasemam Suleimani, kurš tika nogalināts 2020. gada 2. janvāra naktī amerikāņu karavīru operācijas gaitā Bagdādes starptautiskās lidostas rajonā.
Spārnotā raķete nosaukta "Abu Mahdi" – par godu Irākas šiītu vienību "Al Hašd aš Šabi" komandierim Abu Mahdi al Muhandisam, kurš gāja bojā kopā ar Suleimani.
Vašingtona uzskata, ka ģenerālis Kasems Suleimani un šiītu komandieris Abu Mahdi al Muhandiss ir organizējuši uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē 31. decembrī. Šī iemesla dēļ ASV organizēja musulmaņu militārpersonu slepkavību.
"Zeme-zeme" tipa ballistiskā raķete "Hadž Kasem"
"Zeme-zeme" tipa ballistiskā raķete "Hadž Kasem" un, Irāna
"Zeme-zeme" tipa ballistiskā raķete "Hadž Kasem"
"Zeme-zeme" tipa ballistiskā raķete "Hadž Kasem"
"Zeme-zeme" tipa ballistiskā raķete "Hadž Kasem"
Spārnotā raķete "Abu Mahdi"
Spārnotā raķete "Abu Mahdi"
Spārnotā raķete "Abu Mahdi"
Spārnotā raķete "Abu Mahdi"
Spārnotā raķete "Abu Mahdi"
Spārnotā raķete "Abu Mahdi"
Spārnotā raķete "Abu Mahdi"
Daudzās valstīs pastāv senas, ar vēršiem saistītas tradīcijas. Cita starpā – arī cīņas un sacensības.
Protams, to visu nopietni kritizē dzīvnieku aizstāvji un baznīcas pārstāvji.
Tomēr tā jau ir iesakņojusies kultūra, kuras aizsākumi meklējami jau sirmā senatnē.
Sīkāk – Sputnik Uzbekistāna apkopotajā fotolentē!
Spānijā notiek neparasta korida – Bous a la Mar. To rīko laukumā ar izeju uz jūru. Matadors, bēgdams no vērša, lec ūdenī. Vērsis cieš sakāvi divcīņā, kad arī viņš ielec ūdenī. Šo koridu organizē dažviet Katalonijā un Valensijā
Mjao tautu etniskā krupa Ķīnā arī rīko vēršu cīņas, tikai tajās vērši cīnās viens pret otru un demonstrē savu spēku un izturību
Kostarikā norit festivāls Feast of the Devils. Svētki simbolizē asiņainas cīņas, ko borukasi – "velni" turpināja vairāk nekā piecus gadsimtus pret spāņu iekarotājiem - "vēršiem", līdz izdevās tos padzīt no borukasu zemēm
Lēcieni pa vēršu mugurām ir trīs dienas ilgas iesvētību ceremonijas kulminācija Etiopijā. To pārvar visi benu un hameru cilšu vīrieši. Tūristiem ļauj to pavērot par nelielu maksu
Sanferminas pilsētā Spānijā notiek tradicionālais skrējiens ar vēršiem – ensjerro. Pa pilsētas ielām skrien 12 sakaitināti vērši. Gandrīz katru gadu skrējiena laikā notiek nelaimes gadījumi, dažkārt – pat ar upuriem
Vēršu cīņas Peru notiek "Ačo" arēnā. Te korida ir ne tikai vēršu cīņa vien, tas ir mūzikas, kulinārijas un kostīmu festivāls. Korida Peru ir kultūras, nevis sporta pasākums
Ierasta izklaide ASV ir rodeo, kura laikā jātniekam vismaz astoņas sekundes jānoturas vērša mugurā. Vērša "savaldīšanai" ļauts izmantot tikai vienu virvi, kas kārtīgi apsieta ap vērsi un piestiprināta pie vienas jātnieka rokas. Parasti jātnieki izmanto arī cimdu
Cīņa ar ūdens bifeļiem Vjetnamā atsākusies tikai nesen. Uz laiku to pārtrauca, kad bifelis nogalināja savu saimnieku kaujas laukā. Kopš tā laika pieņemti daži papildu drošības pasākumi
Ikgadējie braucieni ar vēršiem, pareizāk sakot, ar Āzijas bifeļiem Čonburā notiek jau gandrīz 150 gadus. Saskaņā ar tradīciju skrējieni notiek pirms lietus sezonas, kad lauka darbi vēl nav sākušies un zemniekiem ir brīvs brīdis
Basku zemē Francijā notiek karnevāls, veltīts lāča ziemas miega beigām un pavasara sākumam. Bieži vien karnevālā redzams melna vērša kostīms. Tas cieši saistīts ar basku mitoloģiju
Kāds vienkārši vēro, kāds, pārvarot grūtības, skrien cauri putenim, kāds vizinājās ar kamanām, bet kāds ir spiests stāvēt vairāku kilometru sastrēgumos.
Skatieties, kā sagaida sniegainu ziemu dažādās valstīs.
Meitenes fotografē sniegputeni Seulā
Vīrietis fotografē sniega pārklātu koku Korsikā
Jaunais cilvēks brauc ar velosipēdu pie baznīcas Maskavā
Sniegputenis Frankfurtē
Sniega pārklātas Phenjanas ielas
Meitene sniegputenī Helsinkos
Helsinku katedrāle sniega vētras laikā
Cilvēki maskās sakārto pils kompleksa teritoriju Seulā
Sniega pārklāta trase Vācijā
Meitene uzņem fotogrāfiju Saules kalnā Murmanskā
Sniega pārklāti koki Korsikā
Cilvēki vizinājās ar kamaniņām Cīrihē
RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.
"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.
"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.
Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.
"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.
Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.
"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.
Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.
Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.
"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.