Līdz kapa malai. Kas apskatāms bēru izstādē

97
(atjaunots 18:44 02.11.2019)
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
Galvenais notikums Eiropas bēru industrijā: Maskavā atklāta apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstāde "Nekropole – Tanexpo 2019"

Starptautiskā izstāde "Nekropole – Tanexpo 2019" Maskavā atspoguļo mūsdienu apbedīšanas industrijas stāvokli un jaunākās tendences Krievijā un visā pasaulē. Izstādes dalībnieki demonstrē aktuālākās tendences rituālo pakalpojumu nozarē, jaunākās tehnoloģijas rituālo izstrādājumu un rotājumu ražošanai.

Organizatori apliecināja, ka izstādes "Nekropole" galvenais mērķis ir formēt jaunas pozitīvas nostādnes apbedīšanas nozares ētisko, sociālo un ekoloģisko jautājumu aspektā. Izstāde "Nekropole – Tanexpo 2019" ir galvenais notikums apbedīšanas industrijā Eiropā.

97
  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Zārki 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Modele demonstrē sēru tērpu no Mikaela Mšecjana projekta "DVĒSELE – GARS" 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Suvenīru produkcija 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Koka krusti 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Modele demonstrē sēru tērpu no Mikaela Mšecjana projekta "DVĒSELE – GARS" 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Aizgājēju pīšļiem paredzētās urnas 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Instalācija 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Katafalks 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Tērps bēru dievkalpojumam 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Zārks 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Modele demonstrē sēru tērpu no Mikaela Mšecjana projekta "DVĒSELE – GARS" 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Kosmētika aizgājēja seja Novosibirskas tanatolīdzekļu laboratorijas stendā 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Zārks 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Vainagi 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Dekoratīvi galvaskausi 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

  • Starptautiskā izstāde Nekropole – Tanexpo 2019
    © Sputnik / Mikhail Voskresenskiy

    Akmens krusts 27.Starptautiskajā apbedīšanas piederumu, pakalpojumu un memoriālās mākslas izstādē "Nekropole – Tanexpo 2019"

Paskaties, strādā piloti: retas fotogrāfijas no vēsturisku lidmašīnu kabīnes

77
(atjaunots 11:01 23.09.2020)
Fotogrāfs Saša Gencis apkopojis savus lielā formāta fotodarbus ekspozīcijā "Vadāmās debesis". Tie dāvā iespēju saskatīt sīkākās detaļas leģendāru lidaparātu kabīnēs un justies gluži kā pie stūres.

Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai.

Tajā apkopoti 22 liela formāta darbi, kuros redzamas leģendāru lidmašīnu un helikopteru, piemēram, Il-2, Tu-4 un Tu-95 kabīnes. Šie gaisa kuģi reiz mainīja vēstures gaitu – palīdzēja sakaut ienaidniekus, piegādāja svarīgas kravas un aizsargāja valsts robežas.

Izstādē ikviens var aplūkot sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs. Klātbūtnes efektu pastiprina ainavas no fotogrāfa arhīva.

Mūsu fotolentē – vairāki uzņēmumi no ekspozīcijas "Vadāmās debesis".

77
  • © Foto : Sasha Gentsis

    Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Ekspozīcijā ir 22 lielformāta darbi, kas ļauj iepazīt sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Pateicoties fotogrāfiju mērogam, rodas klātbūtnes efekts

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Lai skatītāji pilnībā iedziļinātos darbos, mākslinieks papildinājis uzņēmumus ar ainavām no sava arhīva

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Uzņēmumos iemūžināti Il-2, Tu-4, Tu-95 un citi lidaparāti, kas savulaik mainīja vēstures gaitu

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Šīs un citas lidmašīnas un helikopteri atrodami Gaisa kara spēku Centrālajā muzejā Moņinā, vienā no vecākajiem aviācijas tehnikas muzejiem Krievijā

Krievijas pastila, Latgales kaņepes un Rīgas šprotes: Riga Food cienasti

143
(atjaunots 12:22 11.09.2020)
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
  • Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards izstādes Riga Food atklāšanā
  • Latvijas alkoholiskie dzērieni no āboliem un ķirbjiem
  • Latvijas Lauksaimniecības universitātes stendā
  • Latvijas saimniecībā Kotiņi audzē unikālas lauksaimniecības kaņepes
  • Rīgas ražotāja Kaija zivju produkcija
  • Piena produktu konkursa laureāti nofotografējās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu
  • Krievijas ražotāja Beļovskaja pastila stends
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
  • Uzņēmējs no Lietuvas piedāvā olīveļļu no Grieķijas Krētas salas
  • Rokām darināts zefīrs
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
  • Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs Hanzas Maiznīca
  • Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs Hanzas Maiznīca
  • Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā sagatavo viesmīlības un restorānu biznesa speciālistus
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
  • Latvijas musli Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stendā
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
  • Latvijas šefpavārs Mārtiņš Rītiņš izstādē Riga Food
  • Latvijas Zemkopības ministrijas stends
  • Dāvanu grozs konditorejas izstrādājumu cienītājiem: burkā atrodas maizes pagatavošanai nepieciešamie ingredienti
  • Latgales dravas medus
  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stends
  • Latvijas brendijs no Latgales ražotāja
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
Profesionāļi pulcējas Riga Food cerībā uz jauniem līgumiem, bet gardēži – jaunu garšu meklējumos; apetīti raisošā pastaiga pa lielāko pārtikas produktu izstādi Baltijā Sputnik fotolentē.

Lai gan koronavīruss tomēr ietekmējis Riga Food mērogu šogad, izstādē ir pārstāvēts vairāk nekā 400 uzņēmumu no 30 valstīm.

Taču vislielākā garšu un aromātu daudzveidība, protams, ir saistīta ar produktiem no Latvijas: gaļas un zivju izstrādājumiem, saldumiem, sieriem, alkoholiskajiem dzērieniem un tā tālāk.

Atsevišķi stendi ir veltīti inovatīvām un vispieprasītākajām pārtikas tehnoloģijām, kā arī Baltijas valstu sasniegumiem pārtikas nozarē.

Riga Food iespējams ne vien apskatīt stendus, bet arī noklausīties lekcijas par pārtikas nozarei aktuālām tēmām, piemēram, par bez atkritumu tehnoloģijām pārtikas jomā.

Izstāde norisinās no 9. līdz 12. septembrim Ķīpsalā.

Pastaiga pa Riga Food Sputnik Latvija fotolentē.

143
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

  • Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards izstādes Riga Food atklāšanā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards izstādes Riga Food atklāšanā

  • Latvijas alkoholiskie dzērieni no āboliem un ķirbjiem
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas alkoholiskie dzērieni no āboliem un ķirbjiem

  • Latvijas Lauksaimniecības universitātes stendā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas Lauksaimniecības universitātes stendā

  • Latvijas saimniecībā Kotiņi audzē unikālas lauksaimniecības kaņepes
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas saimniecībā "Kotiņi" audzē unikālas lauksaimniecības kaņepes

  • Rīgas ražotāja Kaija zivju produkcija
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas ražotāja "Kaija" zivju produkcija

  • Piena produktu konkursa laureāti nofotografējās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Piena produktu konkursa laureāti nofotografējās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu

  • Krievijas ražotāja Beļovskaja pastila stends
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Krievijas ražotāja "Beļovskaja pastila" stends

  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

  • Uzņēmējs no Lietuvas piedāvā olīveļļu no Grieķijas Krētas salas
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Uzņēmējs no Lietuvas piedāvā olīveļļu no Grieķijas Krētas salas

  • Rokām darināts zefīrs
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rokām darināts zefīrs

  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

  • Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs Hanzas Maiznīca
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs "Hanzas Maiznīca"

  • Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs Hanzas Maiznīca
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs "Hanzas Maiznīca"

  • Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā sagatavo viesmīlības un restorānu biznesa speciālistus
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā sagatavo viesmīlības un restorānu biznesa speciālistus

  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

  • Latvijas musli Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stendā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas musli Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stendā

  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

  • Latvijas šefpavārs Mārtiņš Rītiņš izstādē Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas šefpavārs Mārtiņš Rītiņš izstādē Riga Food

  • Latvijas Zemkopības ministrijas stends
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas Zemkopības ministrijas stends

  • Dāvanu grozs konditorejas izstrādājumu cienītājiem: burkā atrodas maizes pagatavošanai nepieciešamie ingredienti
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Dāvanu grozs konditorejas izstrādājumu cienītājiem: burkā atrodas maizes pagatavošanai nepieciešamie ingredienti

  • Latgales dravas medus
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latgales dravas medus

  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stends
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stends

  • Latvijas brendijs no Latgales ražotāja
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas brendijs no Latgales ražotāja

  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

Tagi:
ražošana, pārtika, izstāde
Pēc temata
Festivāls Riga Street Food cīnās par pasaules labākā sabiedriskā pasākuma statusu
Kādus pārsteigumus gatavo Riga Food 2018
Riga Food-2016: delikateses no visas pasaules

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

0
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams