Rīga 1944. gada oktobrī: nopostīta, taču nesalauzta

326
(atjaunots 19:02 12.10.2019)
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Svētā Pētera baznīca Rīgā pēc 1941. gada ugunsgrēka
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Melngalvju nams nodega Rīgā 1941. gada 28. jūnijā karadarbības laikā
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
Fašistu nopostīta, taču brīva: Rīga pirmajās dienās pēc Sarkanās armijas atbrīvošanas no hitleriešiem.

Sputnik Latvija publicē vēsturiskas fašistu nopostītās Rīgas fotogrāfijas pirmajās dienās pēc Sarkanās armijas ienākšanas pilsētā. Tāda bija Latvijas galvaspilsēta, kad padomju karaspēki padzina nacistu iekarotājus no pilsētas. Savā ziņu apkopojumā Padomju informācijas birojs paziņoja, kā tika īstenota 1944. gada 13. oktobra kaujas operācija.

13.oktobrī padomju karaspēkiem izdevās atbrīvot tikai labo Rīgas krastu. Kaujas par Daugavu bija ārkārtīgi nežēlīgas. Nacisti no Rīgas tika pilnībā padzīti 15. oktobrī.

Baltijas valstu operācija ilga 71 dienu. 1944. gada 24. novembrī Sarkanā armija pilnībā atbrīvoja no vācu fašistu karaspēkiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriju.

326
  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik / РИА Новости

    Skats uz Svētā Pētera baznīcu (labajā pusē) no Grēcinieku ielas puses, 1944. gada oktobris

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik / РИА Новости

    Rīgas iedzīvotāji novāc gruvešus pēc pilsētas atbrīvošanas no vācu fašistu okupācijas, 1944. gada 16. oktobris

  • Svētā Pētera baznīca Rīgā pēc 1941. gada ugunsgrēka
    © Sputnik / РИА Новости

    Svētā Pētera baznīca Rīgā pēc 1941. gada ugunsgrēka

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik / РИА Новости

    No vācu fašistu iekarotājiem atbrīvotā Latvijas galvaspilsēta. Padomju kareivji Rīgā

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik / РИА Новости

    Hitleriešu nopostītā Rīgas jūras tirdzniecības osta, 1944. gads

  • Melngalvju nams nodega Rīgā 1941. gada 28. jūnijā karadarbības laikā
    © Sputnik / РИА Новости

    Melngalvju nams nodega Rīgā 1941. gada 28. jūnijā karadarbības laikā

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik / РИА Новости

    Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik / РИА Новости

    Svētā Jāņa luterāņu baznīca Rīgā, nopostīta aviācijas uzlidojumā, 1944. gads

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik / РИА Новости

    Rīgas iedzīvotāji novāc gruvešus pēc pilsētas atbrīvošanas no vācu fašistu okupācijas, 1944. gada oktobris

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik / РИА Новости

    Vācu karaspēku nopostītie skvēri un parki Rīgā, 1944. gads

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik / Василий Савранский

    Padomju tanku kolonna virzās pa atbrīvotās Rīgas ielām, 1944. gada 22. oktobris

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    Владимир Гребнев

    Jēzusbaznīcas iela, 1944. gada oktobris

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik / РИА Новости

    Sarkanās armijas kareivji pēc Rīgas atbrīvošanas no hitleriešiem, 1944. gada oktobris

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik / РИА Новости

    Rātslaukums Rīgā pēc vācu fašistu atkāpšanās, 1944. gada oktobris

  • Rīga pēc vācu fašistu karaspēku atkāpšanās, 1944. gada oktobris
    © Sputnik

    Sievietes novāc gruvešus Vecrīgā. Rīga, 1944. gada oktobris

Valdzinoši baltā lāča mazuļi safari parkā Gelendžikā

13
(atjaunots 10:29 21.01.2021)
Lācēni dzimuši Gelendžikas safari parkā 7. janvārī: mazuļi jūtas labi un jau atvēruši actiņas.

7. janvārī Gelendžikas safari parkā liels notikums: pasaulē nākuši baltā lāča mazuļi. Diemžēl māmiņa no mazuļiem tomēr atteikusies.

Zooloģiskā dārza darbiniekiem nācās uzņemties audžumātes pienākumus. Viņiem lieliski izdodas. Paskatieties mūsu fotolentē, kā klājas mazuļiem!

13
  • © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Baltā lāča mazuļi safari parkā Gelendžikā. Mazuļi dzimuši 7. janvārī. Lācene no mazuļiem atteicās, un parka darbinieki viņus pieņēma audzināšanā. Lācēni jūtas ļoti labi

  • © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Vecākā zootehniķe Jeļena Milovidova (no labās) un dzīvnieku kopēja Anastasija Sahacka ar baltā lāča mazuļiem Gelendžikas safari parkā. Lācēni dzimuši 7. janvārī. Lācene no mazuļiem atteicās, un parka darbinieki viņus pieņēma audzināšanā. Lācēni jūtas ļoti labi

  • © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Baltā lāča mazuļi safari parkā Gelendžikā. Mazuļi dzimuši 7. janvārī. Lācene no mazuļiem atteicās, un parka darbinieki viņus pieņēma audzināšanā. Lācēni jūtas ļoti labi

  • © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Baltais lācis Komandors Sedovs safari parkā Gelendžikā. 7. janvārī pasaulē nāca slavenā Krasnojarskas baltā lāča mazuļi

  • © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Dzīvnieku kopēja Anastasija Sahacka ar baltā lāča mazuļiem Gelendžikas safari parkā. Lācēni dzimuši 7. janvārī. Lācene no mazuļiem atteicās, un parka darbinieki viņus pieņēma audzināšanā. Lācēni jūtas ļoti labi

  • © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Vecākā zootehniķe Jeļena Milovidova ar baltā lāča mazuļiem Gelendžikas safari parkā. Lācēni dzimuši 7. janvārī. Lācene no mazuļiem atteicās, un parka darbinieki viņus pieņēma audzināšanā. Lācēni jūtas ļoti labi

  • © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Baltā lāča mazulis Gelendžikas safari parkā. Lācēni dzimuši 7. janvārī. Lācene no mazuļiem atteicās, un parka darbinieki viņus pieņēma audzināšanā. Lācēni jūtas ļoti labi

  • © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Vecākā zootehniķe Jeļena Milovidova ēdina baltā lāča mazuli Gelendžikas safari parkā. Lācēni dzimuši 7. janvārī. Lācene no mazuļiem atteicās, un parka darbinieki viņus pieņēma audzināšanā. Lācēni jūtas ļoti labi

  • © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Dzīvnieku kopēja Anastasija Sahacka ar baltā lāča mazuļiem Gelendžikas safari parkā. Lācēni dzimuši 7. janvārī. Lācene no mazuļiem atteicās, un parka darbinieki viņus pieņēma audzināšanā. Lācēni jūtas ļoti labi

  • © Sputnik / Vitaly Timkiv

    Baltā lāča mazulis Gelendžikas safari parkā. Lācēni dzimuši 7. janvārī. Lācene no mazuļiem atteicās, un parka darbinieki viņus pieņēma audzināšanā. Lācēni jūtas ļoti labi

Iegremdēšanās Daugavas ūdeņos Kunga Kristīšanas svētku naktī

26
(atjaunots 12:51 20.01.2021)
Šogad Covid-19 ierobežojumu dēļ masveida ceremonija netika rīkota, bet atsevišķi entuziasti iegremdēšanos ūdenī veica individuāli.

Pēdējā gadā daudzi, kādreiz masveida pasākumi, vairs nav iespējami un cilvēkiem nācās ievērot tradīcijas individuālajā kārtībā.

Tā sanāca arī ar Kunga kristīšanas svētkiem, parasti 19. janvārī Pareizticīgā baznīca organizē masveida pasākumu ar ūdens iesvētīšanu un pareizticīgie iegremdējas āliņģī, bet šogad oficiālā ceremonija tika atcelta.

Taču daži cilvēki Kunga Kristīšanas svētku naktī tomēr piedalījās iegremdēšanos āliņģī Zaķusalā. Kā tas notika, skatieties mūsu fotolentē.

26
  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Oļegs Sisoļatins no Rīgas Krievu kopienas organizācijas "Ziemeļu straume"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Igors Petrovs, Jūrnieku klubs "Gangut"

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā. Vladimirs Moisejenkovs

  • © Sputnik / Sergey Melkonov

    Iegremdēšanās Kunga Kristīšanas svētku naktī Rīgā

 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

0
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

0
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF