Austrālijas ugunsdzēsēji izģērbjas kalendāram

60
(atjaunots 16:06 11.10.2019)
  • Austrālijas ugunsdzēsējs Bens ar dingo suni fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs Mitčs ar sivēnu fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs ar kazlēnu fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs ar suni fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs Natans ar koalu fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs Kamerons ar kaķīšiem fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs ar kaķeni fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs Ārons starp putniem fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs Vilijs ar zosīm fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs Rejs ar trusīti fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs Ārons ar ķenguru fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs Kemerons ar zosu mazuļiem fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs Ārons ar suni fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
  • Austrālijas ugunsdzēsējs Natans ar zirgu fotosesijas laikā tradicionālajam labdarības kalendāram 2020 Аustralian Firefighters Calendar.
Bargie cīnītāji ar uguni nofilmējās labdarības kalendāram kopā ar putniņiem, kaķīšiem, trusīšiem, kazlēniem, koalas lācīšiem un ķenguriem.

Austrālijas ugunsdzēsēji puskaili nofotografējušies tradicionālajam kalendāram Аustralian Firefighters Calendar. Labdarības projekta pastāvēšanas laikā karstie austrāliešu puiši pratuši savākt gandrīz trīs miljonus dolāru. Pēdējā fotosesijā muskuļoti cīnītāji ar uguni pozē mīlīgu zvēru kompānijā.

60

Paskaties, strādā piloti: retas fotogrāfijas no vēsturisku lidmašīnu kabīnes

71
(atjaunots 11:01 23.09.2020)
Fotogrāfs Saša Gencis apkopojis savus lielā formāta fotodarbus ekspozīcijā "Vadāmās debesis". Tie dāvā iespēju saskatīt sīkākās detaļas leģendāru lidaparātu kabīnēs un justies gluži kā pie stūres.

Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai.

Tajā apkopoti 22 liela formāta darbi, kuros redzamas leģendāru lidmašīnu un helikopteru, piemēram, Il-2, Tu-4 un Tu-95 kabīnes. Šie gaisa kuģi reiz mainīja vēstures gaitu – palīdzēja sakaut ienaidniekus, piegādāja svarīgas kravas un aizsargāja valsts robežas.

Izstādē ikviens var aplūkot sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs. Klātbūtnes efektu pastiprina ainavas no fotogrāfa arhīva.

Mūsu fotolentē – vairāki uzņēmumi no ekspozīcijas "Vadāmās debesis".

71
  • © Foto : Sasha Gentsis

    Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Ekspozīcijā ir 22 lielformāta darbi, kas ļauj iepazīt sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Pateicoties fotogrāfiju mērogam, rodas klātbūtnes efekts

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Lai skatītāji pilnībā iedziļinātos darbos, mākslinieks papildinājis uzņēmumus ar ainavām no sava arhīva

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Uzņēmumos iemūžināti Il-2, Tu-4, Tu-95 un citi lidaparāti, kas savulaik mainīja vēstures gaitu

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Šīs un citas lidmašīnas un helikopteri atrodami Gaisa kara spēku Centrālajā muzejā Moņinā, vienā no vecākajiem aviācijas tehnikas muzejiem Krievijā

Krievijas pastila, Latgales kaņepes un Rīgas šprotes: Riga Food cienasti

138
(atjaunots 12:22 11.09.2020)
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
  • Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards izstādes Riga Food atklāšanā
  • Latvijas alkoholiskie dzērieni no āboliem un ķirbjiem
  • Latvijas Lauksaimniecības universitātes stendā
  • Latvijas saimniecībā Kotiņi audzē unikālas lauksaimniecības kaņepes
  • Rīgas ražotāja Kaija zivju produkcija
  • Piena produktu konkursa laureāti nofotografējās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu
  • Krievijas ražotāja Beļovskaja pastila stends
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
  • Uzņēmējs no Lietuvas piedāvā olīveļļu no Grieķijas Krētas salas
  • Rokām darināts zefīrs
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
  • Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs Hanzas Maiznīca
  • Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs Hanzas Maiznīca
  • Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā sagatavo viesmīlības un restorānu biznesa speciālistus
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
  • Latvijas musli Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stendā
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
  • Latvijas šefpavārs Mārtiņš Rītiņš izstādē Riga Food
  • Latvijas Zemkopības ministrijas stends
  • Dāvanu grozs konditorejas izstrādājumu cienītājiem: burkā atrodas maizes pagatavošanai nepieciešamie ingredienti
  • Latgales dravas medus
  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stends
  • Latvijas brendijs no Latgales ražotāja
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
Profesionāļi pulcējas Riga Food cerībā uz jauniem līgumiem, bet gardēži – jaunu garšu meklējumos; apetīti raisošā pastaiga pa lielāko pārtikas produktu izstādi Baltijā Sputnik fotolentē.

Lai gan koronavīruss tomēr ietekmējis Riga Food mērogu šogad, izstādē ir pārstāvēts vairāk nekā 400 uzņēmumu no 30 valstīm.

Taču vislielākā garšu un aromātu daudzveidība, protams, ir saistīta ar produktiem no Latvijas: gaļas un zivju izstrādājumiem, saldumiem, sieriem, alkoholiskajiem dzērieniem un tā tālāk.

Atsevišķi stendi ir veltīti inovatīvām un vispieprasītākajām pārtikas tehnoloģijām, kā arī Baltijas valstu sasniegumiem pārtikas nozarē.

Riga Food iespējams ne vien apskatīt stendus, bet arī noklausīties lekcijas par pārtikas nozarei aktuālām tēmām, piemēram, par bez atkritumu tehnoloģijām pārtikas jomā.

Izstāde norisinās no 9. līdz 12. septembrim Ķīpsalā.

Pastaiga pa Riga Food Sputnik Latvija fotolentē.

138
  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

  • Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards izstādes Riga Food atklāšanā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas zemkopības ministrs Kaspars Gerhards izstādes Riga Food atklāšanā

  • Latvijas alkoholiskie dzērieni no āboliem un ķirbjiem
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas alkoholiskie dzērieni no āboliem un ķirbjiem

  • Latvijas Lauksaimniecības universitātes stendā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas Lauksaimniecības universitātes stendā

  • Latvijas saimniecībā Kotiņi audzē unikālas lauksaimniecības kaņepes
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas saimniecībā "Kotiņi" audzē unikālas lauksaimniecības kaņepes

  • Rīgas ražotāja Kaija zivju produkcija
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas ražotāja "Kaija" zivju produkcija

  • Piena produktu konkursa laureāti nofotografējās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Piena produktu konkursa laureāti nofotografējās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu

  • Krievijas ražotāja Beļovskaja pastila stends
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Krievijas ražotāja "Beļovskaja pastila" stends

  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

  • Uzņēmējs no Lietuvas piedāvā olīveļļu no Grieķijas Krētas salas
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Uzņēmējs no Lietuvas piedāvā olīveļļu no Grieķijas Krētas salas

  • Rokām darināts zefīrs
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rokām darināts zefīrs

  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

  • Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs Hanzas Maiznīca
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs "Hanzas Maiznīca"

  • Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs Hanzas Maiznīca
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas maizes izstrādājumu ražotājs "Hanzas Maiznīca"

  • Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā sagatavo viesmīlības un restorānu biznesa speciālistus
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā sagatavo viesmīlības un restorānu biznesa speciālistus

  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

  • Latvijas musli Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stendā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas musli Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stendā

  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

  • Latvijas šefpavārs Mārtiņš Rītiņš izstādē Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas šefpavārs Mārtiņš Rītiņš izstādē Riga Food

  • Latvijas Zemkopības ministrijas stends
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas Zemkopības ministrijas stends

  • Dāvanu grozs konditorejas izstrādājumu cienītājiem: burkā atrodas maizes pagatavošanai nepieciešamie ingredienti
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Dāvanu grozs konditorejas izstrādājumu cienītājiem: burkā atrodas maizes pagatavošanai nepieciešamie ingredienti

  • Latgales dravas medus
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latgales dravas medus

  • Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stends
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatora Magnetic Latvia stends

  • Latvijas brendijs no Latgales ražotāja
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Latvijas brendijs no Latgales ražotāja

  • Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Starptautiskā pārtikas izstāde Riga Food

Tagi:
ražošana, pārtika, izstāde
Pēc temata
Festivāls Riga Street Food cīnās par pasaules labākā sabiedriskā pasākuma statusu
Kādus pārsteigumus gatavo Riga Food 2018
Riga Food-2016: delikateses no visas pasaules
Konteineru termināls Rīgas brīvosta

Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma

0
(atjaunots 09:06 29.09.2020)
Satiksmes ministrija apgalvo, ka ostu reforma neskars biznesu, un neredz jēgu rīkot papildu ekonomisko analīzi; uzņēmēji atbildes kārtā sūrojas, ka viņus ignorē un ka ierēdņi neko nesaprot biznesā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Rīgas ostas uzņēmumi pauduši asus iebildumus pret ostu reformu, vēsta "Nekā personīga".

Lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņo, ka visas puses ir uzklausītas un iebildumi ir ņemti vērā, uzņēmēju teiktais liecina par pretējo.

Kur slēpjas patiesība

Japāņu kompānijas Mitsui & Co aktīvu apjoms tiek lēsts 108 miljardu dolāru apmērā – tie ir aptuveni 10 Latvijas gada budžeti. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko rūpniecību, metāla pārstrādi, kravu pārvadājumiem. Pirms septiņiem gadiem Mitsui & Co meitasuzņēmums Singapūrā iegādājās uzņēmumu "Rīgas universālais termināls". Šobrīd tas ir lielākais stividors galvaspilsētā – katra sestā krava Rīgā tiek apkalpota šeit.

Akcionāri vēlētos ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, tašu šos plānus nākas apturēt ostu reformas dēļ.

"Rīgas universālā termināla" valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis skaidro, ka izmaiņas likumdošanā ikvienam investoram liek nogaidīt.

"Šo gadu mēs tikai vērosim tālāk, viņš tiks pieņemts, mēs analizēsim. Paies vēl viens gads, tātad divus gadus jau mēs būsim kopā zaudējuši no kaut kādām investīcijām. Es domāju, tā uz lietām skatās jebkurš investors, un mums ir plāni ieguldīt Latvijā vēl arī citos terminālos. Bet šajā brīdī mēs, protams, vērojam, kā tas viss notiks, mēs izsakām savu viedokli par to, kā mēs to redzam, bet izteikt viedokli un būt uzklausītam un to ņemt vērā, tās ir divas dažādas lietas.

Mēs uzskatām, ka viedoklis, ko mēs esam teikuši, viņš vienkārši nav ņemts vērā," sūrojas Kasalis.

Uz jautājumu par to, kā ir iznācis tā, ka uzņēmēji saka, ka viņos neieklausās, bet Satiksmes ministrija apgalvo, ka viņos ieklausās, ministrs Tālis Linkaits atbildēja izvairīgi: "Taisnība, droši vien ir kaut kur pa vidu."

Dialogs ar biznesu

Pēc ministrijas domām, reforma izmainīs tikai ostu "juridisko rāmi" un neietekmēs biznesu. Uzņēmēji ir pārliecināti par pretējo – viņi uzskata, ka reforma skars viņu biznesu, kurā ministrijas ierēdņi neko nesaprot.

"Mēs nesaprotam neko, ja tā godīgi jāsaka. Neviens arī tā mums saprotamā valodā nav spējis izskaidrot, kādi būs ieguvumi šeit no šīs reformas. Kas tad īsti mainīsies.

Ja nu ir vajadzīga valsts kontrole pār ostu, tā jau ir. Brīvostas valdē agrāk bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri valsts, šobrīd ir tikai četri valsts pārstāvji. Tā ka valsts pilnībā kontrolē ostu. Ieguvumus – mēs pagaidām neesam tā īsti viņus atraduši," saka "KST terminals" padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis.

Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās valsts izveidos kapitālsabiedrības. Satiksmes ministrija sola iecelt to valdēs profesionāļus uz konkursu bāzes. Ostās strādājošie uzņēmēji redz citu slēptu iemeslu: kapitālsabiedrību mērķis ir iegūt peļņu, un tas nozīmē, ka ostas pakalpojumi sadārdzināsies. Ja ostu valdēs nebūs biznesa un pašvaldību pārstāvju, tās nespēs ietekmēt situāciju ostā. Noteikumus diktēs valsts.

Biedrības "Rīgas brīvostas padome" pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Liepa uzstāj, ka ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem ir jāuztur dialogs, taču šobrīd platforma šādam dialogam nav paredzēta, jo nav skaidrs, uz kāda pamata un kādā formātā tiks ņemtas vērā biznesa intereses.

"Mums vajag kaut kādu valstisku skatījumu uz visu kopējo tranzīta nozari, kas saistās gan ar tarifiem, gan atļaujām, gan būvatļaujām un saskaņošanām, visiem infrastruktūras objektiem, kā arī pašas infrastruktūras būves. Ja to kāds var izstāstīt loģiski un pierādīt, ka šo te pārveidojot par kapitālsabiedrību, tas būs efektīvāk," paziņoja Ķimenis.

Šobrīd uz šiem jautājumiem skaidru atbildi biznesmeņi nedzird.

Maurs var aiziet

Jaunais modelis paredz ostu zemes nodošanu no pašvaldības pārvaldījuma jaunajiem valsts uzņēmumiem. Pašvaldības, sevišķi Liepāja, ir pret.

"90. gadu sākumā, kad armija aizgāja, osta bija faktiski izpostīta, tur nebija pilnīgi nekā tur bija nodrupušas piestātnes, kuģi un kuģu vraki un vecas zemūdenes. Visu ostas atjaunošanas darbu uzņēmās Liepājas pašvaldību. Šobrīd valsts faktiski saka: moris savu ir padarījis, moris var iet, tagad mēs paši saimniekosim," saka biedrības "Liepājas ostas nomnieku asociācija" pārstāvis, zvērināts advokāts Ainars Kreics.

Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Александров

Ministrija atbildes kārtā atsaucas uz astoņus gadus vecu Pasaules Bankas pētījumu, kurā Latvijas ostas kritizē par nespēju piesaistīt kravas ar augstu pievienoto vērtību un sadarbību pārsvarā tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī uz ESAO rekomendācijām un advokātu biroja "Kronbergs Čukste LEVIN" analīzi, kura kļuva par pamatu reformas plānam.

"Šeit tātad vienīgais, kas tiek mainīts, tas ir brīvostas juridiskais statuss. Ir veikts gan Pasaules Bankas pētījums 2012. gadā. Kas kādā veidā ir jādara. Ir veikts speciāli pasūtīts juridiskais pētījumus, par to kādi ir riski. Un tie pamatā tiešām ir juridiskie jautājumi par valsts atbalsta pasākumiem. Par konkurences pasākumiem, par to, kā mainās īpašuma attiecības starp valsti un pašvaldību zemju jautājumi. Tādas lietas, bet nav un nav paredzēts mainīt nevienus tieši ekonomiskos jautājumus par nodokļiem, par nomas līgumiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu vēl nepieciešams papildus pētīt, kādus ekonomiskos aspektus," paziņoja Linkaits.

Premjers gaida

Uzņēmēji atzīmē, ka advokātu biroja analīze ir nepilnīga un tajā pašā ir norādīta rekomendācija sarīkot dziļāku pētījumu. Savukārt ministrijai nav skaidra biznesa plāna, nav izdevīguma un izmaksu analīzes, nav pilna finanšu un juridiskā vērtējuma.

Kā norāda Ārvalstu investoru padomes Transporta un infrastruktūras darba grupas pārstāve Ginta Krūkle, ekonomisks pamatojums reformai tā arī netika sniegts. Pie normālas šādu pārveidojumu sagatavošanas sākumā notiek plānošana un novērtējums, un pēc tam jau tiek rakstīts likumprojekts, taču šajā gadījumā sākumā tika sagatavots likumprojekts, bet tā steidzīgumu izskaidroja ar Ministru kabineta nospraustajiem termiņiem.

"Bet jautājums, vai tajā brīdī, kad jau ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka mēs darām, ir kaut kāda jēga veikt kaut kādu ekonomisko izvērtējumu," vaicā Krūkle.

Uz doto brīdi reformas plāns nav gatavs. No pirmdienas, 28. septembra, Satiksmes ministrija sāka apkopot biznesmeņu rekomendācijas.

"Mēs nekur nesteidzamies. Mēs nevēlamies sagraut valdību. Ne arī mainīt spēles noteikumus ostās Latvijā. Līdz ar to ļoti lēnām, ļoti uzmanīgi, soli pa solim ejam uz priekšu," paziņoja Linkaits.

"Piedāvājumam būtu jābūt tādam, par ko Ārvalstu investoru padome teiks – jā, šī ir laba lieta. Tas ir tas, ko es jebkurā gadījumā sagaidītu. Bet es neesmu dzirdējis vēl no ministra. Es gaidu," paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, kurš vada Ostu, tranzīta un loģistikas padomi.

"Ja mēs runājam tikai par to, ka kaut kur kaut kas mainīsies, es domāju, ka mūsu reakcija būs samazinātas investīcijas. Un mēs pārskatīsim, ko mēs darām. Mēs esam liels tirgus spēlētājs, mums ir iespēja tā vai citādi pielāgoties situācijas izmaiņām. Bet mēs esam vienmēr redzējuši savu attīstību 10, 20 un līdz pat 50 gadiem uz priekšu šeit, Rīgā, kas nozīmē, ka izejot no situācijas var sanākt vienkārši koriģēs savu attieksmi pret notiekošo, respektīvi, tas galvenais, kā var koriģēt attieksmi, var veikt vai neveikt investīcijas," atzīmēja Kasalis.

Viņš paziņoja, ka, situācijai pasliktinoties, to izjutīs visa valsts.

Kopš ostu reformas sākuma neoficiāli ir skanējuši pieņēmumi, ka Satiksmes ministrija gatavojas izlikt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu akcijas biržā. Tālis Linkaits noraidīja šo informāciju, paziņojot, ka esošā Ministru kabineta darba periodā pilna vai daļēja ostu privatizācija nenotiks.

0
Tagi:
investīcijas, osta
Pēc temata
Jārunā arī "nīstamajā krievu valodā": Urbanovičs par Rīgas ostas problēmām
Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju