Tieši Limbažu novadā, Umurgas pagastā izplešas vecākā lavandu plantācija Latvijā. Tagad šādi lauki ir visā valstī, un katru gadu to kļūst arvien vairāk.
Šeit ražo spilvenu pildījumu, mierinošas zāļu tējas, ēterisko eļļu, lavandas medu un daudzas citas lietas.
Lavanda nebūt nav Latvijai tipisks augs, un tas vienīgi vairo prieku pavadīt brīvdienu pie aromātiskā violetā lauka.
Tādēļ plantāciju īpašnieki izveidojuši jaunu tradīciju – svinēt "Lavandas svētkus". Šogad plantācijās Limbažu novadā tie notiks 20. un 21. jūlijā.
Ieeja pasākumā bez maksas, līdzi jāpaņem vien labs noskaņojums.
Sīkāk par lavandu plantāciju Limbažu novadā un par to, kā lavandu sāka audzēt Latvijā, Sputnik reportāžā.
Лавандовое поле под Лимбажи
Lavandu lauks Limbažu novadā
Saimniecība Lillas Lavender Limbažu novadā
Saimniecība Lillas Lavender Limbažu novadā
Saimniecība Lillas Lavender Limbažu novadā
Lavandu lauks Limbažu novadā
Lavandu lauks Limbažu novadā
Lavandu lauks Limbažu novadā
Saimniecība Lillas Lavender Limbažu novadā
Grozs ar lavandas ziediem
Lavandu lauks Limbažu novadā
Saimniecība Lillas Lavender Limbažu novadā
Aromātiskie lavandas maisiņi
PSRS pirmais un vienīgais prezidents Mihails Gorbačovs nosvinējis savu 90. dzimšanas dienu. Viņa politiskā darbība vēl joprojām netiek vērtēta viennozīmīgi. Perestroikas, glasnostj un paātrināšanās iniciators, Padomju Savienības sabrukuma vaininieks, padomju sausā likuma "tēvs" – viņu apvelta ar visdažādākajiem epitetiem. Ne visi no tiem ir glaimojoši.
Tomēr Gorbačova politiskajā aktīvā ir aukstā kara beigas, padomju armijas izvešana no Afganistānas, vienpartijas sistēmas atcelšana un pirmās reformas PSRS ekonomikā. Paskatieties Sputnik Baltkrievija fotogrāfijas no Mihaila Gorbačova dzīves. Viņš mainīja pasaules politiku XX gadsimtā.
Mihails Gorbačovs dzimis Stavropoles novadā zemnieku ģimenē. 9. klasē kļuva par PSKP locekļa kandidātu. Pēc MVU Juridiskās fakultātes veltīja dzīvi partijas un valsts darbībai. 47 gadu vecumā kļuva par jaunāko partijas funkcionāru PSKP CK sekretāra postenī
Nonācis pie varas, Gorbačovs centās uzlabot attiecības ar ASV un Rietumeiropu. 1984. gada rudenī Gorbačovs ar dzīvesbiedri Raisu apmeklēja Londonu pēc premjerministres Mārgaretas Tečeres ielūguma. Pārrunās viņš pievērsa uzmanību atbruņošanās tēmai
PSLP CK ģenerālsekretāra postenim Gorbačovu izvirzīja 1985. gada 11. martā pēc Konstantīna Čerņenko nāves pēc PSRS AP prezidija priekšsēdētāja Andreja Gromiko iniciatīvas
Mihails Gorbačovs Minskā tiekas ar iedzīvotājiem. 1985. gadā viņš izsludināja "Paātrināšanos" un apsolīja īsā laikā celt vietējo rūpniecību un tautas labklājību. Vienlaikus sākās slavenā antialkohola kampaņa
1985. gada 19. novembrī samitā Ženēvā Mihails Gorbačovs pirmo reizi tikās ar Ronaldu Reiganu. Iespējams, šajās pārrunās tika sperts pirmais solis pretī aukstā kara beigām
Mihails Gorbačovs apmeklē autorūpnīcu Puasī, Francijā
Autorūpnīcu Toljati Mihails Gorbačovs apmeklēja 1986. gada 8. aprīli. Tur pirmo reizi izskanēja vārds perestroika, ko uztvēra mediji. Tas iezīmēja jaunās ēras sākumu PSRS
Baltajā namā 1987. gada 8. decembrī Mihails Gorbačovs un ASV prezidents Ronalds Reigans parakstīja Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju
Ronalds Reigans ar dzīvesbiedri Nensiju un Mihails Gorbačovs ar dzīvesbiedri Raisu pirms svinīgajām vakariņām Baltajā namā. Raisa Gorbačova pavadīja politiķi visās vizītēs valstī un pasaulē
Mihails Gorbačovs tiekas ar Ļeņinakanas iedzīvotājiem. Pilsēta smagi cieta zemestrīcē
Kubas prezidents Fidels Kastro un Mihails Gorbačovs pēc ziedu nolikšanas pie Ļeņina memoriāla Havanā 1989. gada 3. aprīlī. Kubas revolūcijas vadoni satrauca Gorbačova iniciētā perestroika
Mihails Gorbačovs un VDR līderis Ēriks Honekers 1989. gadā. Politiķi sirsnīgi sveica viens otru
Štutgartes iedzīvotāji sveic Mihaila Gorbačova vizīti 1989. gadā. Vācija vēl aizvien ir pateicīga viņam par to, ka valsts apvienošanas ideju izdevās īstenot tik ātri
Mihails Gorbačovs diskutē ar AP deputātiem. Valstī sākusies varas reforma. Vairāk nekā 100 PSKP CK cienījama vecuma locekļus Mihails Gorbačovs nosūtīja pensijā
PSRS Tautas deputātu kongress 1990. gada 15. martā ievēlēja Mihailu Gorbačovu PSRS prezidenta postenī. Foto: Mihails Gorbačovs tiekas ar Minskas traktoru rūpnīcas strādniekiem
Divas dienas pēc vissavienības referenduma par PSRS saglabāšanu Maskavā notika liela antikomunistiska demonstrācija. Tās dalībnieki pieprasīja no Mihaila Gorbačova atkāpties no varas
1991.gada 18. augustā ĀSVK Mihailu Gorbačovu atstādināja, Maskavā iegāja kara tehnika. Foto: Mihails Gorbačovs 22. augustā atgriežas Maskavā
Mihails Gorbačovs tur stenogrāfiskās piezīmes, ko viņam nodeva Boriss Jeļcins, 1991. gada jūnijā ievēlēts Krievijas Federācijas prezidenta postenī
1991. gada 25. decembrī Centrālās televīzijas tiešajā ēterā Mihails Gorbačovs paziņoja, ka atstāj prezidenta posteni. Foto: PSRS eksprezidents ciemojas Ronalda Reigana rančo 1992. gadā
1992. gada janvārī kļuva zināms par Gorbačova fonda dibināšanu. Viņam bija vajadzīga nauda tā darbībai, tāpēc viņš nofilmējās amerikāņu restorānu Pizza Hut reklāmā. Tajā Mihails Gorbačovs ar mazmeitu ieiet picērijā, kur pusdieno parasta maskaviešu ģimene. Par reklāmu viņu kritizē vēl joprojām
Mihails Gorbačovs ar meitu Irinu Virgansku Londonas Karaliskajā Alberthollā koncertā, kas veltīts viņa 80. gadu jubilejai, 2011. gads
Šie cilvēki nepozē fotogrāfam vakcinācijas laikā pret Covid-19. Reportieriem visā pasaulē izdevās iemūžināt cilvēku patiesās emocijas, kad tie atnāca pēc potes. Kādu vakcinē ar pirmo komponentu, citi saņem jau otro poti. Cilvēku reakciju vakcinācijas laikā pret Covid-19 dažādās valstīs skatieties fotogalerijā Sputnik.
Serum Institute of India darbiniece saņem Indijā ražoto kompānijas AstraZeneca vakcīnu CoviShield Covid-19 profilaksei
90 gadus vecā Žustīne Batista saņem Ķīnas vakcīnu Sinovac Covid-19 profilaksei, Brazīlija
Medicīnas darbinieks Pems Pīters gatavojas saņemt otro vakcīmu Covid-19 profilaksei Floridā, ASV
Sibīrijas federālās universitātes medicīnas darbiniece saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei
Simts gadus vecā Londonas iedzīvotāja saņem vakcīnu Oxford/AstraZeneca Covid-19 profilaksei
Medmāsa apmācības laikā Kavasaki, Japānā
Albānijas iedzīvotājs saņem vakcīnu Pfizer/BioNTech
Medicīnas darbinieks saņem vakcīnu Johnson & Johnson Dienvidāfrikas hospitālī
Vīrietis saņem vakcīnu Sinovak tirdzniecības centrā Indonēzijā
Slimnīcas darbinieks saņem vakcīnu AstraZeneca Kābulā, Afganistānā
Turīnas slimnīcas Amedeo di Savoia infekcijas nodaļas vadītājs Džovanni Di Perri saņem vakcīnu Covid-19 profilaksei, Itālijā
Sverdlovas apgabala iedzīvotājs saņem vakcīnu "Sputnik V" Covid-19 profilaksei
98 gadus vecais Henrijs (Džeks) Voukss pēc vakcinācijas ar Pfizer/BioNTech Bristolē, Anglijā
Kādas Karakasas slimnīcas mediķis saņem vakcīnu "GamKovidVak" (Sputnik V) Covid-19 profilaksei
Nav viegli aptvert loģiku, ko izmanto ASV un Eiropa, kā arī rietumvalstu mērķus. Taču viņu soļu plānveidība un saskaņotība neatstāj ne mazākās šaubas, neskatoties uz visiem paradoksiem un pat absurdu – pamatā ir itin racionāli apsvērumi, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.
Vispirms jāatzīmē, ka jau labu laiku, - kopš 2010. gadu vidus – eiropieši un amerikāņi nav demonstrējuši tādu solidaritāti un entuziasmu jautājumā par kopīgiem soļiem pret Krieviju. Abos Atlantijas okeāna krastos sankcijas tika izsludinātas vienā dienā, gandrīz vienlaikus, tātad, neapšaubāmi, pasākums bija režisēts. Arī "artilērijas apšaude" pirms ierobežojumiem bija organizēta pēc visiem dramaturģijas noteikumiem: vairākas nedēļas tika uzpūsta spriedze, finālā solīja kaut ko grandiozu.
Faktiski kārtējo reizi viss beidzās ar "čiku". "Sodu" pārsvarā saņēmuši Krievijas varas struktūru vadītāji, kuriem no aizlieguma apmeklēt rietumvalstis un hipotētisku aktīvu iesaldēšanas tur nav ne silts, ne auksts. Līdzīga ir situācija arī zinātniskajās organizācijās, kas apsūdzētas par "bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu". Par īstu anekdoti var uzskatīt ASV lēmumu pārtraukt palīdzības sniegšanu Krievijai – rodas iespaids, ka amerikāņi patiešām vēl aizvien dzīvo 1999. gadā.
Pie tam pats Aleksejs Navaļnijs jau pirms dažiem mēnešiem atklāti apliecināja, ka ir bezjēdzīgas sankcijas pret "kaut kādiem pulkvežiem vai ģenerāļiem, kuri neko daudz pa pasauli neceļo un kam nav tādu lielu īpašumu vai bankas kontu Eiropā". Toreiz viņš aicināja Eiropas Savienību "pievērsties Krievijas oligarhu naudai".
Jāatzīst, ka trieciens lielajiem uzņēmējiem patiešām būtu daudz sāpīgāks – gan viņiem personīgi, gan visai nacionālajai ekonomikai. Par kopīgu stratēģisko projektu, tādu kā "Ziemeļu straume 2" slēgšanas negatīvo efektu pat nav ne runas. Tomēr Rietumi, neskatoties uz visiem "uzskrūvētajiem" rusofobajiem izteikumiem, atkal nolēmuši iztikt ar ārēji efektīviem un izaicinoši konfrontējošiem, taču, pēc būtības, absolūti bezjēdzīgiem soļiem.
Tikpat dīvains ir amerikāņu un eiropiešu viedoklis par opozicionāru, ko viņi tik nikni aizstāv.
No vienas puses, Rietumi pacēluši Navaļniju Kremļa galvenā ienaidnieka un – vienlaikus – galvenā upura rangā un izrāda viņam milzu godu. ES pat izstrādājusi jaunu globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem, un izsludinātie ierobežojumi ir šī režīma pirmā izpausme vēsturē. Eiropas cilvēktiesību tiesa pat nāca klajā ar pārsteicošu lēmumu, pieprasot blogera atbrīvošanu.
No otras puses, ir skaidrs, ka ASV un ES nelolo ne mazākās ilūzijas par blogera personību. Tā pati ECT nav saskatījusi politisku zemtekstu "Iv Roše" lietā, tajā pašā, kuras dēļ Navaļnijs nonāca kolonijā Vladimiras apgabalā.
Amnesty Intern
Starp citu, ES pat domāja piešķirt savam jaunajam sankciju režīmam Alekseja Navaļnija vārdu. Tomēr, spriežot pēc visa, arī tur kādam laikus pielēcis, ka tā darīt nevajag, ņemot vērā "varoņa" aizkulisses.
Galu galā Rietumu, it īpaši Eiropas soļi patiešām izskatās kā svārstīšanās, mēģinājums izmantot pirmos pa rokai gadījušos un ne īsti labi piemērotos ieganstus konfliktam ar Maskavu. Kopumā tā ir ārēji nekonsekventu soļu virkne.
Tomēr viss kļūst skaidrs, ja notiekošajā saskatām ārkārtēju un pat mazliet panisku aizsardzību.
Krievijas attiecības ar Eiropu un ASV patlaban pārcieš kārtējo transformāciju. Pagājušās desmitgades vidus vētrainie notikumi bija Rietumu mēģinājums galīgi nospiest uz ceļiem Krieviju, piespiest to kapitulēt gan ekonomikā, gan ģeopolitikā. Pie tam Rietumi ne mazākajā mērā nešaubījās par panākumiem. Vēl vairāk, bija pārliecināti, ka to varēs panākt ar nelieliem upuriem – ne īpaši sāpīgiem pasākumiem, jo, piemēram, Maskavas atslēgšana no SWIFT būtu ārkārtīgi nepatīkama Rietumu biznesam.
Taču Krievija atkal sagādāja pārsteigumu – tā izturēja kolektīvo spiedienu, un uz vairākiem gadiem situāca "uzkārās" nestabilā līdzsvarā. Nomināli konfrontācija saglabājās, bet sankcijas pārvērtās par profanāciju un tukšu formalitāti. Toties starp pusēm, it īpaši ar Eiropu, ātri atjaunojās sadabība.
Tomēr notikumi pāris pēdējos gados lika Rietumiem beidzot ar vēsu prātu paskatīties uz Krieviju un mainīt savus priekšstatus. Viņi aptvēra, ka runa nav par fluktuāciju – mirstošās "ļaunuma impērijas" nejaušiem panākumiem, bet gan par strauji spēkus audzējošu lielvalsti ar kolosālu potenciālu, nopietnām ambīcijām un kaudzi dūžu piedurknē (pat spēju ātri izstrādāt iespaidīgi efektīvu vakcīnu). Ir viens faktors, ar ko Eiropu patiešām var garantēti nobiedēt, – ar spēcīgu Krieviju. Spriežot pēc visa, tur patiešām ir nobijušies, redzot, kā Krievija pāriet uzbrukumā vairākos virzienos: ekonomikā, politikā, ideoloģijā un medijos.
Tomēr Eiropai nepārprotami trūkst pārliecības par saviem spēkiem, tāpēc patlaban viņi steigšus nolaiž dzelzs priekškaru un padziļina plaisu attiecībās – tāds ir viņu pašaizsardzības paņēmiens.
Faktiski Rietumi cenšas atjaunot aukstā kara lkonfigurāciju, kad starp pretējām pusēm (it īpaši starp Padomju Savienību un Rietumeiropas valstīm) pastāvēja vairāki savstarpēji izdevīgas stratēģiskās sadarbības kanāli, bet viss pārējais bija aizklapēts ciet.
Tiesa, toreiz lielākās pūles neielaist no ārzemēm "kaitīgo ietekmi" galvenokārt pielika PSRS.
Tagad, sptiežot pēc visa, Rietumu pasaule pavisam nopietni plāno atkārtot toreizējo dziļi nesekmīgo PSRS pieredzi.
Centienus izmantot Alekseju Navaļniju šī uzdevuma risināšanai var uzskatīt par sekmīgiem. Lai arī paši Eiropas un Savienoto Valstu mēģinājumi uzkāpt uz padomju "grābekļa" rada dziļu neizpratni.