Viena no lielākajām karsta alām Krievijas Eiropas daļā – Kungurskas ala – atrodas Urālos, 100 kilometru attālumā no Permas, Fiļipovkas ciemā. Dzīlēs slēpti 70 caurspīdīgi ezeri un 58 ledus grotas.
Leģenda vēsta, ka vienā no pazemes zālēm noslēptas Jermaka bagātības. Kazaku atamans šeit ziemoja pirms pārgājiena uz Sibīriju. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka alā gadījies atrast krustus un ikonas.
Citi uzskata, ka atrastie dārgumi piederējuši vecticībniekiem, kuri te slēpās no vajāšanas.

Šondonga Vjetnamā tiek uzskatīta par lielāko alu pasaulē, tās tilpums – 38,5 miljoni kubikmetru. Dažviet tā ir 200 metrus augsta un 150 metrus plata.
Ala ir vismaz 5 miljonus gadu veca. Tā izveidojās, kad pazemes upe izgrauza gultni kaļķakmens gruntī.
Šeit ir savi džungļi, un temperatūras svārstību dēļ dažreiz pat parādās mākoņi un migla.

Skaftafella – ala tāda paša nosaukuma nacionālajā parkā Islandē. To veidojuši gadsimtiem ilgi sastinguša ūdens uzslāņojumi. Ledus te ir safīra krāsā un tik blīvs, ka tajā nav neviena gaisa burbulīša. Dažkārt dzirdami krakšķi – ledājs kustas.

Melissani alu Kefalīnijas salā Grieķijā dēvē par nimfu alu. Arheologi te atraduši dieva Pāna – mednieku aizbildņa – figūriņas un disku ar dejojošu meiteņu attēlu.
Leģenda vēsta, ka nimfa Melissani iemīlējās Pānā, taču viņas mīla palika neatbildēta, un viņas asaras piepildīja ezeru. Valda uzskats: ja mīlētāji vienlaikus iegremdēs rokas ūdenī, viņu dzīve būs laimīga. Savukārt vientuļi tūristi drīz vien pēc rituāla satiks savu otro pusīti.
Ūdenstilpe aizņem aptuveni trešo daļu alas. Tā atrodas zem atklātas debess – akā, jo pazemes velve sabruka zemestrīcē aptuveni pirms 20 tūkstošiem gadu.
Ūdens krāsa ir atkarīga no apgaismojuma un mainās no gaiša tirkīza līdz tumši zaļai.

Kango alas Dienvidāfrikā ir vienas no skaistākajām pasaulē. Klinšu zīmējumi ir vairākus tūkstošus gadu veci.
Tūristi var apmeklēt vairākas zāles ar dīvainām dabas veidotām stalaktītu skulptūrām. Grotā "Ērģeļu zāle" skatam paveras izciļņi, kuru forma atgādina ērģeles. Šeit patiešām reiz mēģināja atskaņot mūziku, tomēr daudzi apmeklētāji mēģināja piemiņai paņemt līdzi daļu "interjera", tāpēc no pasākumiem atteicās.

Mamutu ala ir garākā ne vien ASV, bet arī pasaulē (vairāk nekā 587 km). Tā atrodas Mamutu nacionālajā parkā Kentuki štatā.
Ala ir vairāk nekā 10 miljonus gadu veca. Speleologi šeit atraduši vairākus apbedījumus un indiāņu mūmijas.
Tagad alā mīt tūkstošiem sikspārņu, pazemes upēs peld aklas zivis un vēži. Te mīt arī garnele – bezacu albīns.

Bārtonkrīkā (Beliza, Centrālamerika) var nokļūt tikai ar kanoe. Tāpat šeit pirms vairāk nekā diviem tūkstošiem gadu nokļuva maiju cilts indiāņi. Pazemes zālēs notika rituāli un apbedīšanas ceremonijas. Arheologi te atraduši māla trauku lauskas un cilvēku kaulus.

Uz mirdzošās Vaitomo alas sienām Jaunzēlandē redzamas senu jūras organismu pārakmeņotas atliekas. Te kādreiz bija okeāns.
Ūdens jau sen atkāpies, bet pazemes grotās ir tumšs un mitrs – ideāli apstākļi unikālu spīdošu odiņu (Arachnocampa Luminosa) dzīvei. Kukaiņu sintezētās ķīmiskās vielas saskarē ar skābekli sāk spīdēt. Tūristi šurp ierodas no visas pasaules.

Batu alām netālu no Malaizijas galvaspilsētas Kualalumpuras ir aptuveni 400 miljoni gadu. Šī vieta pazīstama ne tikai ar pazemes telpām ar statujām un zīmējumiem. Te atrodas viena no hinduisma svētvietām. Pie ieejas paceļas 43 metrus augsta dieva Murugana, Šivas otrā dēla figūra.
Alā mīt milzums sikspārņu un nekaunīgu pērtiķu, kuri ubago ēdienu.
Ziemā te svin Taipusama svētkus. To dalībniekiem caur sāpēm ir jāattīrās no grēkiem. Ceremonijas laikā ticīgie caurdur vaigus un mēli ar tieviem āķīšiem un piekar tajos augļus.

Netālu no Huiliņas pilsētas Ķīnā ir "Niedres flautas ala". Pie tās ieejas aug īpašas niedres, no kā taisīja mūzikas instrumentus.
Grotās redzami dīvaini stalaktīti un stalagmīti. Specifisku izciļņu dēļ dažas telpas daļas guvušas dzejiskus nosaukumus: "Kristāla pils", "Pūķa pagoda", "Neskartais mežs", "Ziedu kalns".

Praja Nakona ala atrodas Khao Sam Roi Jot nacionālā parka centrā Taizemē. Pirmajā zālē – "sauss" ūdenskritums no stalaktītiem un stalagmītiem.
Otrās zāles velve senatnē sabrukusi zemestrīcē. Tās sienas klāj augi un stalaktīti, gar sienām ved pakāpieni, pa kuriem tūristi var nokāpt 65 metrus zemāk.
Noteiktās stundās alā iekļūst saules gaisma. Tā izgaismo nelielu templi, ko uzcēlis karalis Rama V (XIX gs. beigas – XX gs. sākums).

Kristālu ala Meksikā kļuvusi slavena, pateicoties gigantiskiem nogulšņu slāņiem – selenītiem (ģipša paveids). Lielākie ir 11 metrus gari, bet četri sver līdz 55 tonnas.
Alā nav iespējams atrasties vairāk kā 20 minūtes – gaisa temperatūra sasniedz aptuveni 58 grādus pēc Celsija skalas. Lieta tāda, ka zemāk atrodama magmas dobums, kas sasilda pazemes ūdeņus.

Jupitera dienvidu puslode

Astronauti Duglass Hērlijs un Roberts Benkens kosmosa kuģī Crew Dragon

Kravas kuģa Cygnus atiešana no Starptautiskās kosmosa stacijas

Zvaigžņu mirdzums melno debesu fonā

Saulriets no Starptautiskās kosmosa stacijas borta

Isikkula ezers līdz ar to ieskaujošajām Tjaņšaņa ziemeļu grēdām, Kirgīzija

Spirālveida galaktikas NGC 5426 un NGC 5427

Zeme no Starptautiskās kosmosa stacijas borta

Spirālveida galaktika NGC 4100

Vedēja sistēmas AB attēls ar apļveida disku

Kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System (SSRMS)

Kosmiskā krēsla no Starptautiskās kosmosa stacijas borta