Nacionālie tērpi un milzīgs karogs: visa valsts vērienīgi svin Krievijas dienu
(atjaunots 11:09 13.06.2019)
Krievijas diena tiek svinēta 12. jūnijā kopš 1992. gada. Šajā dienā 1990. gadā tika pieņemta Deklarācija par KPFSR valstisko suverenitāti. Oficiālu nosaukumu "Krievijas diena" svētki ieguva tikai 2002. gadā.
Krievijas dienā iedzīvotājus tradicionāli sagaida sporta festivāli un koncerti, patriotiskas zibakcijas, meistarklases, karogu gājieni un citi pasākumi. Svinības daudzos reģionos sakrīt ar pilsētu un vietējiem nacionālajiem svētkiem, tādēļ svinībām piemīt nacionāls kolorīts. Svinībās piedalās Krievijas iedzīvotāji neatkarīgi no politiskajiem uzskatiem un reliģiskās piederības.
© Sputnik / Aleksandr KondratukMeitenes Krievijas dienas svinībās Čeļabinskā
© Sputnik / Vitaliy AnkovMilitāri patriotiskā kluba audzēkņu uzstāšanās Krievijas dienas svinībās Vladivostokā
© Sputnik / Said TsarnaevKrievijas dienai veltītā svētku mītiņa dalībnieks laukumā pie mošejas "Čečenijas sirds" Groznijā
© Sputnik / Maksim BogodvidJaunieši nacionālajos tērpos uzstājas Krievijas dienas pasākumā M. Gorkija parkā Kazaņā
© Sputnik / Aleksandr KondratukMeitenes ar karogiem Krievijas dienas svinībās Čeļabinskā
© Sputnik / Maksim BogodvidJaunieši Krievijas dienas svinībās M. Gorkija parkā Kazaņā
© Sputnik / Vitaly TimkivZibakcijas "Es mīlu Krieviju" dalībnieki izritina milzīgu karogu Galvenajā pilsētas laukumā Krasnodarā
© Sputnik / Aleksandr KondratukJaunieši nacionālajos tērpos Krievijas dienas svinībās Čeļabinskā
© Sputnik / Vitaliy AnkovPiejūras novada gubernators Oļegs Kožemjako Krievijas dienas svinībās Vladivostokā
© Sputnik / Aleksandr KondratukMeitene nacionālajā tērpā Krievijas dienas svinībās Čeļabinskā
© Sputnik / Said TsarnaevKrievijas dienai veltītais svētku koncerts laukumā pie mošejas "Čečenijas sirds" Groznijā
© Sputnik / Maksim BogodvidKrievijas dienas svinības M. Gorkija parkā Kazaņā
© Sputnik / Maksim BogodvidJaunieši nacionālajos tērpos uzstājas Krievijas dienas pasākumā M. Gorkija parkā Kazaņā
© Sputnik / Maksim BogodvidJaunieši nacionālajos tērpos uzstājas Krievijas dienas pasākumā M. Gorkija parkā Kazaņā
© Sputnik / Maksim BogodvidMeitene nacionālajā tērpā Krievijas dienas pasākumā M. Gorkija parkā Kazaņā
Harmonijā ar grādu: joga ar glāzi vīna Rīgā
(atjaunots 15:51 10.08.2020)
Sestdien, 8. augustā, Bišumuižā notika neparastas jogas nodarbības – to dalībnieki izpildīja vingrinājumus, turot rokā glāzi ar vīnu.
Organizatori ir pārliecināti, ka šāda pieeja ļauj vairāk atslābināties un gūt baudu gan no vingrinājumiem, gan no iemīļotā dzēriena.
Pagājušajā reizē viņi rīkoja šādu pasākumu ar alu, bet izrādījās, ka daudziem jogas cienītājiem vīns ir tuvāk.
Neparastas vīna jogas fotogrāfijas mūsu fotolentē.
© REUTERS / Ints KalninsVīna joga Bišumuižā
© REUTERS / Ints KalninsVīna joga Bišumuižā
© REUTERS / Ints KalninsVīna joga Bišumuižā
© REUTERS / Ints KalninsVīna joga Bišumuižā
© REUTERS / Ints KalninsVīna joga Bišumuižā
© REUTERS / Ints KalninsVīna joga Bišumuižā
© REUTERS / Ints KalninsVīna joga Bišumuižā
© REUTERS / Ints KalninsVīna joga Bišumuižā
Vairāk nekā simt upuru, tūkstošiem cietušo: baismīgais sprādziens Beirūtas ostā
(atjaunots 09:57 09.08.2020)
Beirūtā izsludinātas trīs dienas ilgas sēras sprādziena upuru piemiņai, kas norībēja ostā 4. augustā.
Oficiālie dati liecina, ka traģēdijā dzīvības zaudējuši 135 cilvēki, tūkstošiem ievainoto, simtiem tūkstošu bija spiesti pamest mājas.
Sprādziens notika noliktavā, kur sešus gadus glabājās 2705 tonnas amonija salpetra. Ķīmiskā viela bija konfiscēta no kuģa Rhosus. Provizoriskā informācija liecina, ka ostas darbinieki nolēmuši slēgt caurumus, pa kuriem noliktavā varēja iekļūt likumpārkāpēji. Metināšanas darbu rezultātā izcēlās ugunsgrēks un sekoja sprādziens. Beirūtas mērs konstatēja, ka tas sabojājis pusi ēku pilsētā.
Sprādziena kadri – Sputnik fotolentē.
Traģēdijas brīdis uzņemts video.
© Sputnik / Michael AlaeddinSprādziens Beirutā
© REUTERS / Mohamed AzakirMājas pēc sprādziena Beirutā
© AFP 2019 / Anwar AmroUgunsdzēsēji iznes cietušo no sprādziena vietas Beirutā
© AFP 2019 / StringerBojājumi sprādziena vietā Beirutā
© Sputnik / Michael AlaeddinCilvēkus savainojušas vitrīnu šķembas, kas plīsa sprādziena rezultātā Beirutas ostā
© Sputnik / Michael AlaeddinĒkas ar izsistiem logiem pēc sprādziena Beirutas ostā
© Sputnik / Michael AlaeddinCilvēkus savainojušas vitrīnu šķembas, kas plīsa sprādziena rezultātā Beirutas ostā
© REUTERS / Mohamed AzakirUgunsgrēka dzēšana pēc sprādziena Beirutas ostā
© REUTERS / Mohamed AzakirGlābēji palīdz cietušajam pēc sprādziena Beirutas ostā
© REUTERS / Issam AbdallahSprādziena rezultātā Beirutas ostā bojājumus guvušas automašīnas
© REUTERS / Mohamed AzakirCietušais pēc sprādziena Beirutas ostā
© REUTERS / Mohamed AzakirSprādziens Beirutā
© AFP 2019 / StringerSprādziena sekas Beirutā
© AFP 2019 / Anwar AmroCietušais pēc sprādziena Beirutas ostā
Latviešu valodas prasmes nebūs obligātas: mainīsies zemes pirkšanas kārtība
(atjaunots 19:25 15.08.2020)
Eiropas komisija uzskata par diskriminējošu Latvijas likuma prasību, kas uzliek par pienākumu lauksaimnieciski apstrādājamas zemes potenciālajiem pircējiem pārvaldīt latviešu valodu vismaz B2 līmenī. RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plānot atcelt prasību par to, ka juridisko personu pārstāvjiem, kuri vēlas iegādāties lauksaimniecības zemes, ir jāiesniedz valsts valodas zināšanas un ES pilsonību apliecinoši dokumenti, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.
"Zemkopības ministrija šobrīd strādā pie attiecīgajiem grozījumiem, kas izpildīs Eiropas Savienības tiesas lēmumu, un tai pašā laikā nodrošinās Latvijas pilsoņiem pieeju zemes resursiem," apliecināja Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.
©
Sputnik / Виктор Толочко
Bīstoties no tā, ka labāk nodrošinātie fermeri no citām ES valstīm, pirks lauksaimnieciski apstrādājamas zemes Latvijā, kopš iestāšanās ES 2004. gadā valsts līdz 2014. gadam ierobežoja ārzemnieku iespējas nopirkt zemi. Tobrīd ārzemnieki varēja iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā, izveidojot kopuzņēmumu ar kādu Latvijas uzņēmēju vai pērkot zemi kopīpašumā ar kādu Latvijas pilsoni.
2017. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par lauksaimnieciski apstrādājamas zemes privatizāciju, kas atbalstīja prasību par latviešu valodas zināšanām vismaz B2 līmenī ārzemniekiem, kas vēlas Latvijā iegādāties lauksaimniecības zemi.
Šī gada jūnijā Eiropas Tiesa atzina normu par diskriminējošu. Tagad Latvijai ir jāiekļauj grozījumi atbilstošajā likumā. Ja grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" netiks iekļauti, Eiropas Komisija sāks pret Latviju pārkāpuma pprocedūru.
Tagi: