Klusākie spēki pasaulē: ko slēpj zemūdenes.

187
(atjaunots 12:10 30.03.2019)
  • Тактико-специальные учения на Новороссийской военной базе
  • Zemūdens atomkreiseris Kazaņ tika nolaists ūdenī 2017. gada 31. martā Severodvinskā. Rietumu mediji to dēvē par Krievijas bīstamāko atomzemūdeni
  • Dīzeļzemūdene Komsomoļsk na Amure atgriezusies Klusā okeāna flotē pēc remonta un modernizācijas
  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā
  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāžas locekļi mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā. 2016. gadā tā piedalījās spārnoto raķešu Kalibr izmēģinājumos Barenca jūrā, kas noslēdzās sekmīgi
  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāža mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā apgūst ugunsgrēka likvidāciju. Ierobežotas gaisa rezerves apstākļos ugunsgrēks zemūdenē draud ar nopietnām sekām
  • Zemūdene Kolpino tiek nodota Krievijas JKF rīcībā. Pēc ceremonijas zemūdene devās uz Novorossijsku
  • Zemūdenes Klusā okeāna flotes sastāvā Jūras kara flotes dienas svētkos. Līdz 2020. gadam plānots iekļaut JKF sastāvā astoņus zemūdens raķešu atomkuģus un astoņas daudzfunkcionālās atomzemūdenes
  • Atomzemūdenes Kuzbas ekipāža Jūras kara flotes dienas svētku ģenerālmēģinājumā
  • Dīzeļelektriskā zemūdene Viborg Baltijskas akvatorijā. Tā atgriezās Baltijas flotes sastāvā pēc remonta 2014. gadā
  • Dīzeļelektriskās zemūdenes Kolpino svinīgā nolaišana ūdenī Admiralitātes kuģubūvētavā Sanktpēterburgā. Līdz 2022. gadam Klusā okeāna flotē tiks uzņemtas sešas Varšavjanka projekta zemūdenes
  • Dīzeļelektriskās zemūdenes Kolpino svinīgā nolaišana ūdenī
  • Zemūdenes Veļikij Novgorod nolaišana ūdenī Admiralitātes kuģubūvētavā Sanktpēterburgā 2016. gada 18. martā. Pērn šī zemūdene kopā ar Kolpino no Vidusjūras ar spārnotajām raķetēm Kalibr apšaudīja teroristu objektus Sīrijā
  • Varšavjanka klases dīzeļzemūdene jūras kara parādes mēģinājumā Vladivostokā
  • Varšavjanka klases dīzeļzemūdene kuģu ierindā jūras kara parādē mēģinājumā Vladivostokā
  • Jūras kara flotes karoga pacelšana uz dīzeļelektriskās zemūdenes Rostov na Donu klāja Sanktpēterburgā
  • Krievijas JKF Ziemeļu flotes atomzemūdenes Jurij Dolgorukij komandieris, 1. ranga kapteinis Vladimirs Širins. Zemūdene bruņota ar cietā kurināmā ballistisko raķeti Bulava, kuras maksimālais darbības attālums pārsniedz 9 tūkstošus kilometru
  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā
  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāža mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā
  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā
  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā
Marta vidū Krievija svin zemūdens flotes jūrnieku dienu. Liepājā, bijušajā Lībavā tika dislocēta pirmā zemūdeņu brigāde Krievijā. KF Jūras kara flotes zemūdens spēku karavīru ikdiena un svētki – Sputnik Latvija fotogalerijā.

Par Krievijas flotes zemūdens spēku oficiālo dzimšanas dienu tiek uzskatīts 19. marts. Šajā dienā 1906. gadā imperators Nikolajs II deva rīkojumu izveidot atsevišķu karakuģu klasi – zemūdenes. Krievijas zemūdens spēku pirmā vienība bija dislocēta Lībavā, tagadējā Liepājā. Brigādi Baltijas flotes sastāvā veidoja 11 zemūdenes un peldošā bāze.

Kā patstāvīgs flotes veids zemūdens spēki Krievijā izveidojās Pirmā pasaules kara beigās. Lielā Tēvijas kara priekšvakarā valsts četrās flotēs bija 218 zemūdenes. Kara gados to ekipāžas nogremdēja vairāk nekā 300 pretinieka kuģus.

Pirmā atomzemūdene flotē nonāca 1958. gadā, 10 gadus vēlāk JKF bija jau vairāk nekā 50 atomzemūdenes. Kodolenerģētiskās iekārtas dāvā neierobežotu autonomiju un ļauj iziet okeānā. Pēc tam sākās Krievijas zemūdeņu aprīkošana ar ballistiskajām un spārnotajām raķetēm – kodolieroču nesējiem.

Patlaban zemūdens spēki ir Krievijas JKF triecienspēks, kas spēj slepeni un ātri dislocēties vajadzīgajā vietā un sākt pēkšņu uzbrukumu jūras un sauszemes mērķiem. Mūsdienu zemūdens spēku bāzi veido stratēģiskās un daudzfunkcionālās zemūdenes, bruņotas ar jūras bāzes ballistiskajām un spārnotajām raķetēm.

KF Jūras kara flotes zemūdens spēku karavīru ikdiena un svētki –Sputnik Latvija fotogalerijā.

187
  • Тактико-специальные учения на Новороссийской военной базе
    © Sputnik / Виталий Тимкив

    Zemūdene "Starij Oskol" mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā

  • Zemūdens atomkreiseris Kazaņ tika nolaists ūdenī 2017. gada 31. martā Severodvinskā. Rietumu mediji to dēvē par Krievijas bīstamāko atomzemūdeni
    © Sputnik / Сергей Мамонтов

    Zemūdens atomkreiseris "Kazaņ" tika nolaists ūdenī 2017. gada 31. martā Severodvinskā. Rietumu mediji to dēvē par Krievijas bīstamāko atomzemūdeni

  • Dīzeļzemūdene Komsomoļsk na Amure atgriezusies Klusā okeāna flotē pēc remonta un modernizācijas
    © Sputnik / Виталий Аньков

    Dīzeļzemūdene "Komsomoļsk na Amure" atgriezusies Klusā okeāna flotē pēc remonta un modernizācijas

  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā
    © Sputnik / Виталий Тимкив

    Zemūdenes Starij Oskol" ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā

  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāžas locekļi mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā. 2016. gadā tā piedalījās spārnoto raķešu Kalibr izmēģinājumos Barenca jūrā, kas noslēdzās sekmīgi
    © Sputnik / Виталий Тимкив

    Zemūdenes Starij Oskol" ekipāžas locekļi mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā. 2016. gadā tā piedalījās spārnoto raķešu "Kalibr" izmēģinājumos Barenca jūrā, kas noslēdzās sekmīgi

  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāža mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā apgūst ugunsgrēka likvidāciju. Ierobežotas gaisa rezerves apstākļos ugunsgrēks zemūdenē draud ar nopietnām sekām
    © Sputnik / Виталий Тимкив

    Zemūdenes Starij Oskol" ekipāža mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā apgūst ugunsgrēka likvidāciju. Ierobežotas gaisa rezerves apstākļos ugunsgrēks zemūdenē draud ar nopietnām sekām

  • Zemūdene Kolpino tiek nodota Krievijas JKF rīcībā. Pēc ceremonijas zemūdene devās uz Novorossijsku
    © Sputnik / Алексей Даничев

    Zemūdene "Kolpino" tiek nodota Krievijas JKF rīcībā. Pēc ceremonijas zemūdene devās uz Novorossijsku

  • Zemūdenes Klusā okeāna flotes sastāvā Jūras kara flotes dienas svētkos. Līdz 2020. gadam plānots iekļaut JKF sastāvā astoņus zemūdens raķešu atomkuģus un astoņas daudzfunkcionālās atomzemūdenes
    © Sputnik / Виталий Аньков

    Zemūdenes Klusā okeāna flotes sastāvā Jūras kara flotes dienas svētkos. Līdz 2020. gadam plānots iekļaut JKF sastāvā astoņus zemūdens raķešu atomkuģus un astoņas daudzfunkcionālās atomzemūdenes

  • Atomzemūdenes Kuzbas ekipāža Jūras kara flotes dienas svētku ģenerālmēģinājumā
    Виталий Аньков

    Atomzemūdenes "Kuzbas" ekipāža Jūras kara flotes dienas svētku ģenerālmēģinājumā

  • Dīzeļelektriskā zemūdene Viborg Baltijskas akvatorijā. Tā atgriezās Baltijas flotes sastāvā pēc remonta 2014. gadā
    © Sputnik / Игорь Зарембо

    Dīzeļelektriskā zemūdene "Viborg" Baltijskas akvatorijā. Tā atgriezās Baltijas flotes sastāvā pēc remonta 2014. gadā

  • Dīzeļelektriskās zemūdenes Kolpino svinīgā nolaišana ūdenī Admiralitātes kuģubūvētavā Sanktpēterburgā. Līdz 2022. gadam Klusā okeāna flotē tiks uzņemtas sešas Varšavjanka projekta zemūdenes
    © Sputnik / Игорь Руссак

    Dīzeļelektriskās zemūdenes "Kolpino" svinīgā nolaišana ūdenī Admiralitātes kuģubūvētavā Sanktpēterburgā. Līdz 2022. gadam Klusā okeāna flotē tiks uzņemtas sešas "Varšavjanka" projekta zemūdenes

  • Dīzeļelektriskās zemūdenes Kolpino svinīgā nolaišana ūdenī
    © Sputnik / Игорь Руссак

    Dīzeļelektriskās zemūdenes "Kolpino" svinīgā nolaišana ūdenī

  • Zemūdenes Veļikij Novgorod nolaišana ūdenī Admiralitātes kuģubūvētavā Sanktpēterburgā 2016. gada 18. martā. Pērn šī zemūdene kopā ar Kolpino no Vidusjūras ar spārnotajām raķetēm Kalibr apšaudīja teroristu objektus Sīrijā
    © Sputnik / Алексей Даничев

    Zemūdenes "Veļikij Novgorod" nolaišana ūdenī Admiralitātes kuģubūvētavā Sanktpēterburgā 2016. gada 18. martā. Pērn šī zemūdene kopā ar "Kolpino" no Vidusjūras ar spārnotajām raķetēm "Kalibr" apšaudīja teroristu objektus Sīrijā

  • Varšavjanka klases dīzeļzemūdene jūras kara parādes mēģinājumā Vladivostokā
    © Sputnik / Виталий Аньков

    "Varšavjanka" klases dīzeļzemūdene jūras kara parādes mēģinājumā Vladivostokā

  • Varšavjanka klases dīzeļzemūdene kuģu ierindā jūras kara parādē mēģinājumā Vladivostokā
    © Sputnik / Виталий Аньков

    "Varšavjanka" klases dīzeļzemūdene kuģu ierindā jūras kara parādē mēģinājumā Vladivostokā

  • Jūras kara flotes karoga pacelšana uz dīzeļelektriskās zemūdenes Rostov na Donu klāja Sanktpēterburgā
    © Sputnik / Игорь Руссак

    Jūras kara flotes karoga pacelšana uz dīzeļelektriskās zemūdenes "Rostov na Donu" klāja Sanktpēterburgā

  • Krievijas JKF Ziemeļu flotes atomzemūdenes Jurij Dolgorukij komandieris, 1. ranga kapteinis Vladimirs Širins. Zemūdene bruņota ar cietā kurināmā ballistisko raķeti Bulava, kuras maksimālais darbības attālums pārsniedz 9 tūkstošus kilometru
    © Sputnik / Рамиль Ситдиков

    Krievijas JKF Ziemeļu flotes atomzemūdenes "Jurij Dolgorukij" komandieris, 1. ranga kapteinis Vladimirs Širins. Zemūdene bruņota ar cietā kurināmā ballistisko raķeti "Bulava", kuras maksimālais darbības attālums pārsniedz 9 tūkstošus kilometru

  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā
    © Sputnik / Виталий Тимкив

    Zemūdenes Starij Oskol" ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā

  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāža mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā
    © Sputnik / Виталий Тимкив

    Zemūdenes Starij Oskol" ekipāža mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā

  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā
    © Sputnik / Виталий Тимкив

    Zemūdenes Starij Oskol" ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā

  • Zemūdenes Starij Oskol ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā
    © Sputnik / Виталий Тимкив

    Zemūdenes Starij Oskol" ekipāžas loceklis mācībās jūras kara bāzē Novorossijskā

Nirnbergas process: unikāli kadri no tiesas zāles

13
(atjaunots 16:31 24.11.2020)
  • Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.
  • Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par Vēstures tiesu, sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.
  • Nirnbergas Tiesu pils.
  • Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko
  • Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.
  • Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.
  • Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).
  • ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.
  • Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.
  • Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.
  • Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.
  • Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).
  • Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.
  • Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings
  • Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.
  • Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.
  • 1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.
  • Korespondenti Nirnbergas procesā.
  • Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.
  • Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.
Šajās fotogrāfijās iemūžināta Nirnbergas procesa gaita. Pirms 75 gadiem starptautiskā tribunāla priekšā stājās Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.
13
  • Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.
    © Sputnik / Евгений Халдей

    Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.

  • Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par Vēstures tiesu, sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.
    © AP Photo / STF

    Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par "Vēstures tiesu", sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.

  • Nirnbergas Tiesu pils.
    © Sputnik / Viktor Temin

    Nirnbergas Tiesu pils.

  • Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko

  • Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.
    © Sputnik

    Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.

  • Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.
    © Foto : Public domain

    Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.

  • Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).

  • ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.

    ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.

  • Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.

    Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.

  • Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.
    © Sputnik / Viktor Kinelovskiy

    Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.

  • Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.

  • Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).
    © Sputnik / Viktor Kinelovskiy

    Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).

  • Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.
    © Sputnik / Maks Alpert

    Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.

  • Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings
    © AP Photo

    Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings

  • Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.
    © Sputnik / Виктор Кинеловский

    Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.

  • Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.
    © Foto : Public domain

    Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.

  • 1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.
    © AP Photo / Eddie Worth

    1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.

  • Korespondenti Nirnbergas procesā.
    © AP Photo / B.I. Sanders

    Korespondenti Nirnbergas procesā.

  • Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.
    © Foto : Public domain

    Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.

  • Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.
    © AP Photo / Henry Burroughs

    Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.

Tagi:
fotolente, Nirnbergas tribunāls
Pēc temata
RIA Novosti likusi pamatus multivides projektam par Nirnbergas procesu
KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus
Nacisma slavēšana augstākajā līmenī: EDSO pārvēršas "ačgārnā Nirnbergā"
Ceļš uz ešafotu. Atmaksas akts — Nirnbergas tribunāls arhīva kadros

Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši

38
(atjaunots 22:25 22.11.2020)
  • Pamesta armijas tehnika uz ceļa Kalnu Karabahā
  • Krievijas mierneši Kalnu Karabahā
  • Degoša māja Kalnu Karabahā
  • Iedzīvotāju pamesta māja Dadivanka ciemā
  • Degošas mājas Karvačaras pilsētā Kalnu Karabahā
  • Uz federālās trases Kalnu Karabahā izmētāta munīcija
  • Pamesta māja Dadivanka ciemā Kalnu Karabahā
  • Krievijas mierneši Kalnu Karabahā
  • Sirmgalve pie mājas Stepanakertā
  • Apšaudēs bojāta automašīna ceļa malā Kalnu Karabahā
  • Krievijas mierneši Kalnu Karabahā
  • Sagrauta māja Stepanakertā
  • Kalnu Karabahas iedzīvotāji
  • Kalnu ceļš Kalnu Karabahā
  • Sieviete Dadivankas klostera baznīcā Kalnu Karabahā
  • Krievijas miernešu bruņutehnika pie kontroles un caurlaides punkta Kalnu Karabahā
  • Vīrieši pie sagrautas mājas Stepanakertā
  • Karogs uz Krievijas miernešu bruņutehnikas Kalnu Karabahā. Fonā – Dadivankas klosteris
  • Vīrietis ar kaķi rokās pie baznīcas Dadivankas klosterī Kalnu Karabahā
Kādu ainu Kalnu Karabaha konflikta zonā ieraudzīja mierneši no Krievijas Bruņotajiem spēkiem – Sputnik fotoreportāžā.

Krievijas mierneši ierodas Kalnu Karabahā. Miernešu spēku komandieris Kalnu Karabahā ģenerālleitnants Rustams Muradovs pastāstīja, ka konflikta puses apturējušas karadarbību, pildot vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko 9. novembra naktī parakstīja Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas līderi.

Dokuments paredz, ka virkne Kalnu Karabaha rajonu pāries Azerbaidžānas kontrolē. Iedzīvotāji šīs vietas pamet un nodedzina savas mājas. Agrāk uz Erevānu evakuētie bēgļi atgriežas Kalnu Karabahas galvaspilsētā – Stepanakertā. Krievijas mierneši sniedz palīdzīgu roku bēgļiem, rūpējas par drošību un kontrolē situāciju. Sputnik reportāžā – ainas no Kalnu Karabahas.

38
  • Pamesta armijas tehnika uz ceļa Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Sputnik

    Pamesta armijas tehnika uz ceļa Kalnu Karabahā

  • Krievijas mierneši Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Krievijas mierneši Kalnu Karabahā

  • Degoša māja Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Degoša māja Kalnu Karabahā

  • Iedzīvotāju pamesta māja Dadivanka ciemā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Iedzīvotāju pamesta māja Dadivanka ciemā

  • Degošas mājas Karvačaras pilsētā Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Aram Nersesyan

    Degošas mājas Karvačaras pilsētā Kalnu Karabahā

  • Uz federālās trases Kalnu Karabahā izmētāta munīcija
    © Sputnik / Aram Nersesyan

    Uz federālās trases Kalnu Karabahā izmētāta munīcija

  • Pamesta māja Dadivanka ciemā Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Pamesta māja Dadivanka ciemā Kalnu Karabahā

  • Krievijas mierneši Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Krievijas mierneši Kalnu Karabahā

  • Sirmgalve pie mājas Stepanakertā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Sirmgalve pie mājas Stepanakertā

  • Apšaudēs bojāta automašīna ceļa malā Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Aram Nersesyan

    Apšaudēs bojāta automašīna ceļa malā Kalnu Karabahā

  • Krievijas mierneši Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Krievijas mierneši Kalnu Karabahā

  • Sagrauta māja Stepanakertā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Sagrauta māja Stepanakertā

  • Kalnu Karabahas iedzīvotāji
    © Sputnik / Aram Nersesyan

    Kalnu Karabahas iedzīvotāji

  • Kalnu ceļš Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Kalnu ceļš Kalnu Karabahā

  • Sieviete Dadivankas klostera baznīcā Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Sieviete Dadivankas klostera baznīcā Kalnu Karabahā

  • Krievijas miernešu bruņutehnika pie kontroles un caurlaides punkta Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Aram Nersesyan

    Krievijas miernešu bruņutehnika pie kontroles un caurlaides punkta Kalnu Karabahā

  • Vīrieši pie sagrautas mājas Stepanakertā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Vīrieši pie sagrautas mājas Stepanakertā

  • Karogs uz Krievijas miernešu bruņutehnikas Kalnu Karabahā. Fonā – Dadivankas klosteris
    © Sputnik / Aram Nersesyan

    Karogs uz Krievijas miernešu bruņutehnikas Kalnu Karabahā. Fonā – Dadivankas klosteris

  • Vīrietis ar kaķi rokās pie baznīcas Dadivankas klosterī Kalnu Karabahā
    © Sputnik / Maksim Blinov

    Vīrietis ar kaķi rokās pie baznīcas Dadivankas klosterī Kalnu Karabahā

Tagi:
Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

0
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

0
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši