Par Krievijas flotes zemūdens spēku oficiālo dzimšanas dienu tiek uzskatīts 19. marts. Šajā dienā 1906. gadā imperators Nikolajs II deva rīkojumu izveidot atsevišķu karakuģu klasi – zemūdenes. Krievijas zemūdens spēku pirmā vienība bija dislocēta Lībavā, tagadējā Liepājā. Brigādi Baltijas flotes sastāvā veidoja 11 zemūdenes un peldošā bāze.

Kā patstāvīgs flotes veids zemūdens spēki Krievijā izveidojās Pirmā pasaules kara beigās. Lielā Tēvijas kara priekšvakarā valsts četrās flotēs bija 218 zemūdenes. Kara gados to ekipāžas nogremdēja vairāk nekā 300 pretinieka kuģus.

Pirmā atomzemūdene flotē nonāca 1958. gadā, 10 gadus vēlāk JKF bija jau vairāk nekā 50 atomzemūdenes. Kodolenerģētiskās iekārtas dāvā neierobežotu autonomiju un ļauj iziet okeānā. Pēc tam sākās Krievijas zemūdeņu aprīkošana ar ballistiskajām un spārnotajām raķetēm – kodolieroču nesējiem.

Patlaban zemūdens spēki ir Krievijas JKF triecienspēks, kas spēj slepeni un ātri dislocēties vajadzīgajā vietā un sākt pēkšņu uzbrukumu jūras un sauszemes mērķiem. Mūsdienu zemūdens spēku bāzi veido stratēģiskās un daudzfunkcionālās zemūdenes, bruņotas ar jūras bāzes ballistiskajām un spārnotajām raķetēm.

KF Jūras kara flotes zemūdens spēku karavīru ikdiena un svētki –Sputnik Latvija fotogalerijā.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Kā zināms, Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts. Nezināmi ļaundari sagrāvuši padomju memoriālu karavīru apbedījuma vietā. Nozagts piemineklis – lielgabals, kas rotāja memoriālu.

Sputnik / twitter/JanisIesalnieks

Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī

Incidents pats par sevi rada sašutumu, ņemot vērā ļaundaru melno sirdzapziņu un jebkādu principu trūkumu, piedevām memoriālu aizsargā Krievijas un Latvijas starpvaldību līgums par pieminekļu aizsardzību. Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau ierosinājusi krimināllietu sakarā ar noziegumu.

Krievijas vēstniecība Rīgā nosūtīja Latvijas ĀM protesta notu sakarā ar vandālisma aktu.

Policisti Latvijā apgalvo, ka centīgi izmeklē noziegumu. Cilvēki ir sašutuši. Tikai Nacionālās apvienības deputāti nespēj valdīt sajūsmu.

Jānis Iesalnieks un Jānis Dombrava savās lapās Twitter un Facebook atļāvās atbalstīt vandāļus, kuri tumsas aizsegā faktiski sagrāvuši memoriālu padomju artilēristiem. Iesalnieks attaisnoja noziedzniekus, Dombrava pat ierosināja pateikties par apņēmīgo rīcību.

Bijušais Rīgas mērs. Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook pauda savas domas par notiekošo. Viņš izmantoja ļaunu ironiju.

Pēc NA politiķu izteikumu motīviem Ušakovs izdomāja saukli, kas, pēc viņa domām, piemērots visai valdībai. Politiķis ironiski konstatēja, ka aicinājums "zodziet apņēmīgāk" ideāli iekļautos valdības koncepcijā.

Ušakovs pat ieteica uz Saeimas griestiem rakstīto "Viens likums - viena taisnība visiem" nomainīt pret "zodziet apņēmīgāk".

"Jēkabpilī apgānīts piemineklis padomju karavīriem, nozagts lielgabals no postamenta. Kas un kāpēc to izdarījis, politisku vai ekonomisku motīvu dēļ – tas ir atsevišķs jautājums. Toties nepārsteidza labējo politiķu reakcija. Mūsu visu iemīļotais Saeimas deputāts Jānis Dombrava teica, ka vajadzētu būt "apņēmīgākiem". Loģiski – zagt vajag apņēmīgāk. Uz tā mūsu labējās partijas turas. Var pat valdības ēkā uz griestiem uzrakstīt

"Zodziet apņēmīgāk!" agrākā "Viens likums - viena taisnība visiem" vietā," – Ušakovs konstatēja savā lapā.

Jāpiebilst, ka policijas centieni lielgabala meklējumos vēl nav vainagojušies panākumiem, lai arī pat pieejami videonovērošanas kameru ieraksti, kuros redzams, kā traktorā aizved lielgabalam līdzīgu objektu.