Astotais marts Rīgā: pavasaris un ziedu jūra

156
(atjaunots 14:10 09.03.2019)
  • Nils Ušakovs un Oļegs Burovs Rātslaukumā
Rīgas mērs Nils Ušakovs (labajā pusē) un vicemērs Oļegs Burovs (centrā) Rātslaukumā 8. martā.
  • Daudzi pērk uzreiz vairākus ziedu pušķus, lai iepriecinātu mīļās sievietes.
  • Rīdziniece ar ziedu pušķi 8. martā
  • Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs ar ziedu pušķi
  • Ziedu tirgū
  • Ziedu tirgū
  • Ziedu tirgus Rīgā
  • Krāsainie ziedu pušķi
  • Ziedu tirgū Rīgā
  • Ziedu tirgū Rīgā
  • Ziedi aiz vējstikla
  • Rīdziniece ar ziedu pušķi
  • Ziedu tirgū Rīgā
  • Operators ziedu tirgū Rīgā
  • Ziedu tirgū Rīgā
  • Ziedu tirgū Rīgā
  • Rīdzinieks ar ziedu pušķi
  • Ziedu bāzē Rīgā
  • Ziedu bāzē Rīgā
Astotajā martā visi steidz nopirkt ziedus mīļajām sievietēm; Sputnik Latvija satika Rīgas ielās ne vien parastus iedzīvotājus, bet arī ietekmīgus politiķus.

Astotais marts ir karsts laiks ziedu tirgotājiem. Gribētāju skaits iegādāties ziedus neizsīkst visas dienas garumā.

Rīgā jau asi jūtams pavasaris, un krāsainie pušķi tikai pastiprina svētku noskaņojumu.

Vislielākā popularitāte joprojām ir tulpēm, kuras sen kļuvušas par Astotā marta simbolu.

Sīkāk par ziedu tirdzniecību Rīgā Starptautiskajā sieviešu dienā – Sputnik Latvija reportāžā>>

156
  • Nils Ušakovs un Oļegs Burovs Rātslaukumā
Rīgas mērs Nils Ušakovs (labajā pusē) un vicemērs Oļegs Burovs (centrā) Rātslaukumā 8. martā.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Nils Ušakovs un Oļegs Burovs Rātslaukumā
    Rīgas mērs Nils Ušakovs (labajā pusē) un vicemērs Oļegs Burovs (centrā) Rātslaukumā 8. martā.

  • Daudzi pērk uzreiz vairākus ziedu pušķus, lai iepriecinātu mīļās sievietes.
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Daudzi pērk uzreiz vairākus ziedu pušķus, lai iepriecinātu mīļās sievietes.

  • Rīdziniece ar ziedu pušķi 8. martā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdziniece ar ziedu pušķi 8. martā

  • Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs ar ziedu pušķi
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziedu tirgū šajā dienā var sastapt arī augstākā mēroga ierēdņus.

  • Ziedu tirgū
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Astotais marts – karsts laiks ziedu tirgotājiem.

  • Ziedu tirgū
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pircēju plūsma neizsīkst.

  • Ziedu tirgus Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziedu tirgus Rīgā

  • Krāsainie ziedu pušķi
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Krāsainie ziedu pušķi

  • Ziedu tirgū Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziedu tirgū Rīgā

  • Ziedu tirgū Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pēc pārdevēju sacītā šajās dienās viņi gandrīz neguļ, strādājot no agra rīta līdz vēlam vakaram.

  • Ziedi aiz vējstikla
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziedi aiz vējstikla

  • Rīdziniece ar ziedu pušķi
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vislielākā popularitāte ir tulpēm – pavasara svētku simbolam.

  • Ziedu tirgū Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziedu tirgū Rīgā

  • Operators ziedu tirgū Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Operators ziedu tirgū Rīgā

  • Ziedu tirgū Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdziniece ar ziedu pušķu saišķi

  • Ziedu tirgū Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vieni apmeklētāji steidzas, citi domīgi izvēlas ziedu pušķi.

  • Rīdzinieks ar ziedu pušķi
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdzinieks ar ziedu pušķi

  • Ziedu bāzē Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziedu bāzē pastāstīja, ka arī dāvina darbiniecēm šajā dienā ziedus.

  • Ziedu bāzē Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziedu bāzē Rīgā

Harmonijā ar grādu: joga ar glāzi vīna Rīgā

27
(atjaunots 15:51 10.08.2020)
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
  • Vīna joga Bišumuižā
Neparastas aktivitātes organizatori piedāvāja dalībniekiem iegūt dubultus endorfīnus – vienlaikus no jogas un no iemīļotā dzēriena; iepriekšējā reizē nodarbības notika ar alus kausu.

Sestdien, 8. augustā, Bišumuižā notika neparastas jogas nodarbības – to dalībnieki izpildīja vingrinājumus, turot rokā glāzi ar vīnu.

Organizatori ir pārliecināti, ka šāda pieeja ļauj vairāk atslābināties un gūt baudu gan no vingrinājumiem, gan no iemīļotā dzēriena.

Pagājušajā reizē viņi rīkoja šādu pasākumu ar alu, bet izrādījās, ka daudziem jogas cienītājiem vīns ir tuvāk.

Neparastas vīna jogas fotogrāfijas mūsu fotolentē.

27
  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

  • Vīna joga Bišumuižā
    © REUTERS / Ints Kalnins

    Vīna joga Bišumuižā

Pēc temata
Ar pretenziju uz rekordu: Indijā vienlaikus ar jogu nodarbojās 65 tūkstoši cilvēku
Joga virs bezdibeņa: ķīnieši demonstrē asanas 396 metru augstumā
Kā sasniegt harmoniju: joga ar suņiem kļūst arvien populārāka
Bargā krievu joga

Vairāk nekā simt upuru, tūkstošiem cietušo: baismīgais sprādziens Beirūtas ostā

134
(atjaunots 09:57 09.08.2020)
  • Sprādziens Beirutā
  • Mājas pēc sprādziena Beirutā
  • Ugunsdzēsēji iznes cietušo no sprādziena vietas Beirutā
  • Bojājumi sprādziena vietā Beirutā
  • Cilvēkus savainojušas vitrīnu šķembas, kas plīsa sprādziena rezultātā Beirutas ostā
  • Ēkas ar izsistiem logiem pēc sprādziena Beirutas ostā
  • Cilvēkus savainojušas vitrīnu šķembas, kas plīsa sprādziena rezultātā Beirutas ostā
  • Ugunsgrēka dzēšana pēc sprādziena Beirutas ostā
  • Glābēji palīdz cietušajam pēc sprādziena Beirutas ostā
  • Sprādziena rezultātā Beirutas ostā bojājumus guvušas automašīnas
  • Cietušais pēc sprādziena Beirutas ostā
  • Sprādziens Beirutā
  • Sprādziena sekas Beirutā
  • Cietušais pēc sprādziena Beirutas ostā
Sprādziena "sēne" Libānas galvaspilsētas ostā bija redzams desmitiem kilometru attālumā. Sprādziena vilnis nodarīja kaitējumu pusei māju Beirutā.

Beirūtā izsludinātas trīs dienas ilgas sēras sprādziena upuru piemiņai, kas norībēja ostā 4. augustā.

Oficiālie dati liecina, ka traģēdijā dzīvības zaudējuši 135 cilvēki, tūkstošiem ievainoto, simtiem tūkstošu bija spiesti pamest mājas.

Sprādziens notika noliktavā, kur sešus gadus glabājās 2705 tonnas amonija salpetra. Ķīmiskā viela bija konfiscēta no kuģa Rhosus. Provizoriskā informācija liecina, ka ostas darbinieki nolēmuši slēgt caurumus, pa kuriem noliktavā varēja iekļūt likumpārkāpēji. Metināšanas darbu rezultātā izcēlās ugunsgrēks un sekoja sprādziens. Beirūtas mērs konstatēja, ka tas sabojājis pusi ēku pilsētā.

Sprādziena kadri – Sputnik fotolentē.

Traģēdijas brīdis uzņemts video.

134
  • Sprādziens Beirutā
    © Sputnik / Michael Alaeddin

    Sprādziens Beirutā

  • Mājas pēc sprādziena Beirutā
    © REUTERS / Mohamed Azakir

    Mājas pēc sprādziena Beirutā

  • Ugunsdzēsēji iznes cietušo no sprādziena vietas Beirutā
    © AFP 2019 / Anwar Amro

    Ugunsdzēsēji iznes cietušo no sprādziena vietas Beirutā

  • Bojājumi sprādziena vietā Beirutā
    © AFP 2019 / Stringer

    Bojājumi sprādziena vietā Beirutā

  • Cilvēkus savainojušas vitrīnu šķembas, kas plīsa sprādziena rezultātā Beirutas ostā
    © Sputnik / Michael Alaeddin

    Cilvēkus savainojušas vitrīnu šķembas, kas plīsa sprādziena rezultātā Beirutas ostā

  • Ēkas ar izsistiem logiem pēc sprādziena Beirutas ostā
    © Sputnik / Michael Alaeddin

    Ēkas ar izsistiem logiem pēc sprādziena Beirutas ostā

  • Cilvēkus savainojušas vitrīnu šķembas, kas plīsa sprādziena rezultātā Beirutas ostā
    © Sputnik / Michael Alaeddin

    Cilvēkus savainojušas vitrīnu šķembas, kas plīsa sprādziena rezultātā Beirutas ostā

  • Ugunsgrēka dzēšana pēc sprādziena Beirutas ostā
    © REUTERS / Mohamed Azakir

    Ugunsgrēka dzēšana pēc sprādziena Beirutas ostā

  • Glābēji palīdz cietušajam pēc sprādziena Beirutas ostā
    © REUTERS / Mohamed Azakir

    Glābēji palīdz cietušajam pēc sprādziena Beirutas ostā

  • Sprādziena rezultātā Beirutas ostā bojājumus guvušas automašīnas
    © REUTERS / Issam Abdallah

    Sprādziena rezultātā Beirutas ostā bojājumus guvušas automašīnas

  • Cietušais pēc sprādziena Beirutas ostā
    © REUTERS / Mohamed Azakir

    Cietušais pēc sprādziena Beirutas ostā

  • Sprādziens Beirutā
    © REUTERS / Mohamed Azakir

    Sprādziens Beirutā

  • Sprādziena sekas Beirutā
    © AFP 2019 / Stringer

    Sprādziena sekas Beirutā

  • Cietušais pēc sprādziena Beirutas ostā
    © AFP 2019 / Anwar Amro

    Cietušais pēc sprādziena Beirutas ostā

Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

0
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

0
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi