Pēc divdesmit septiņiem gadiem: Rīgā no jauna piemin 1991. gada barikādes

35
(atjaunots 11:16 23.01.2018)
  • Raimonds Vējonis un Ināra Mūrniece iededza ugunskuru 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņai
  • Jaunsargi ar lāpām saņem pēdējās instrukcijas
  • 1991. gada barikāžu aizstāvja piemiņas zīme
  • Raimonds Vējonis ar Doma baznīcas vitrāžu kompozīcijas Ar degsmi par brīvu Latviju autoriem
  • Raimonds Vējonis ar Doma baznīcas vitrāžu kompozīcijas Ar degsmi par brīvu Latviju autoriem
  • Goda sardzes rota pasākumā – ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņai
  • Valsts pirmās amatpersonas nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa
  • Ārvalstu vēstnieki ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņai
  • Raimonds Vējonis nolika ziedus piemiņas vietā, kur 1991. gada 20. janvārī gāja bojā milicijas darbinieks
  • Piemiņas akmens vietā, kur 1991. gada 20. janvārī gāja bojā notikumu dalībnieks
  • Skats no Bastejkalna uz bijušo Latvijas PSR IeM ēku
  • Ināra Mūrniece nogaršoja putru
  • Rīdzinieki nogaršo barikāžu aizstāvju putru
  • Doma laukmā pieminēja 1991. gada barikāžu aizstāvjus
Gada sākumā Rīgā, saskaņā ar tradīciju, notiek 1991. gada barikāžu piemiņas pasākumi – deg ugunskuri, tiek nolikti ziedi, organizēti koncerti un izstādes.

Sestdien, 20. janvārī Doma laukumā iedegās piemiņas ugunskurs. Ceremonijā piedalījās Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas spīkere Ināra Mūrniece, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un citas amatpersonas, kā arī notikumu veterāni un Jaunsardzes pārstāvji.

Vēlāk Latvijas pirmās amatpersonas un ārvalstu vēstnieki nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa

35
  • Raimonds Vējonis un Ināra Mūrniece iededza ugunskuru 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņai
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Raimonds Vējonis un Ināra Mūrniece iededza ugunskuru 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņai

  • Jaunsargi ar lāpām saņem pēdējās instrukcijas
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jaunsargi ar lāpām saņem pēdējās instrukcijas

  • 1991. gada barikāžu aizstāvja piemiņas zīme
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    1991. gada barikāžu aizstāvja piemiņas zīme

  • Raimonds Vējonis ar Doma baznīcas vitrāžu kompozīcijas Ar degsmi par brīvu Latviju autoriem
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Raimonds Vējonis ar Doma baznīcas vitrāžu kompozīcijas "Ar degsmi par brīvu Latviju" autoriem

  • Raimonds Vējonis ar Doma baznīcas vitrāžu kompozīcijas Ar degsmi par brīvu Latviju autoriem
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Raimonds Vējonis ar Doma baznīcas vitrāžu kompozīcijas "Ar degsmi par brīvu Latviju" autoriem

  • Goda sardzes rota pasākumā – ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņai
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Goda sardzes rota pasākumā – ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņai

  • Valsts pirmās amatpersonas nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Valsts pirmās amatpersonas nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa

  • Ārvalstu vēstnieki ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņai
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ārvalstu vēstnieki ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa 1991. gada barikāžu aizstāvju piemiņai

  • Raimonds Vējonis nolika ziedus piemiņas vietā, kur 1991. gada 20. janvārī gāja bojā milicijas darbinieks
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Raimonds Vējonis nolika ziedus piemiņas vietā, kur 1991. gada 20. janvārī gāja bojā milicijas darbinieks

  • Piemiņas akmens vietā, kur 1991. gada 20. janvārī gāja bojā notikumu dalībnieks
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Piemiņas akmens vietā, kur 1991. gada 20. janvārī gāja bojā notikumu dalībnieks

  • Skats no Bastejkalna uz bijušo Latvijas PSR IeM ēku
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Skats no Bastejkalna uz bijušo Latvijas PSR IeM ēku

  • Ināra Mūrniece nogaršoja putru
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ināra Mūrniece nogaršoja putru

  • Rīdzinieki nogaršo barikāžu aizstāvju putru
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdzinieki nogaršo barikāžu aizstāvju putru

  • Doma laukmā pieminēja 1991. gada barikāžu aizstāvjus
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Doma laukmā pieminēja 1991. gada barikāžu aizstāvjus

Pēc temata
Barikāžu aizstāvis: nevajag paļauties ne uz Briseli, ne Maskavu
Piemiņa stiklā: barikādēm veltītas vitrāžas Doma baznīcā

Parīzes Dievmātes katedrāli atjauno pēc briesmīgā ugunsgrēka

14
(atjaunots 23:53 17.04.2021)
  • Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
  • Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
  • Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
  • Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
  • Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
  • Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
  • Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
  • Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
Divus gadus pēc briesmīgā ugunsgrēka, kas teju iznīcināja vienu no Parīzes galvenajiem pieminekļiem - Parīzes Dievmātes katedrāli, vēl aizvien turpinās ēkas atjaunošanas darbi.

2019. gadā Parīzes Dievmātes katedrāle Francijas galvaspilsētas centrā nopietni cieta spēcīgā ugunsgrēkā. Taču jau tolaik Francijas valdība apliecināja, ka darīs visu iespējamo, lai katedrāli atjaunotu.

Ēkas rekonstrukcijai tika savākti ziedojumi – 830 miljoni eiro. Tagad strādnieki turpina rūpīgu restaurāciju.

Pirms diviem gadiem cilvēki ar šausmām skatījās, kā liesmo gadsimtiem vecā ēka. Tagad paskatīsimies, ka tiek atjaunots arhitektūras piemineklis.

Katedrāles atjaunošanas darbus sola paveikt līdz 2025. gadam.

14
  • Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
    © AP Photo / Francois Mori

    Meitene skrien Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā

  • Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Parīzes Dievmātes katedrāles restaurācija

  • Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Strādnieki turpina Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukciju

  • Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Žurnālistiem demonstrē, kā tiek atjaunota Parīzes Dievmātes katedrāles jumta sadegusī daļa

  • Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes
    © AP Photo / Francois Mori

    Parīzes Dievmātes katedrāli iejož dzelzs sastatnes

  • Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās
    © REUTERS / Benoit Tessier

    Ar dzelzs sastatņu palīdzību strādnieki turpina rekonstrukciju grūti pieejamās ēkas zonās

  • Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā
    © AFP / Anne-Christine Poujoulat

    Garāmgājēji Parīzes Dievmātes katedrāles fonā restaurācijas laikā

  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
    © AP Photo / Francois Mori

    Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā

  • Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa
    © REUTERS / Pool / Benoit Tessier

    Ugunsgrēkā cietusī Parīzes Dievmātes katedrāles daļa

  • Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā
    © REUTERS / Pool / Benoit Tessier

    Strādnieks Parīzes Dievmātes katedrāles rekonstrukcijas darbā

Tagi:
Parīzes Dievmātes katedrāle, Francija
Pēc temata
Sanktpēterburgas rūpnīca palīdz atjaunot Parīzes Dievmātes katedrāles pulksteni
Arhitekti piedāvā Parīzes Dievmātes katedrāles projektu ar stikla jumtu un fermu
"Mazā Černobiļa": pēc ugunsgrēka Dievmātes katedrālē Parīze ir pilna ar svinu
Pēc ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē konstatēts svina piesārņojums augsnē

Sastinguši Viduslaiki: mirstoša pilsētiņa Itālijā kalna virsotnē

32
(atjaunots 00:35 17.04.2021)
  • Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
  • Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par mirstošo pilsētu, jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
  • Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
  • 1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
  • XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par salu, erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar kontinentu
  • Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
  • Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
  • Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
  • Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
  • Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
  • Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
  • Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
Mazajā pilsētiņā gandrīz neviens nedzīvo jau gadsimtiem ilgi. Daba to pakāpeniski sagrauj. Tomēr ik gadus to apciemo simtiem tūkstošu tūristu.

Mirstošā pilsēta Čivita di Banjoredžio Itālijā faktiski atrodas uz "salas" – tajā var nokļūt pa vienu vienīgu 300 metrus garu tiltu, kas uzbūvēts pirms 50 gadiem. Produktus un citas preces pilsētai piegādā ar mopēdiem.

Pilsēta pilnībā saglabājusi savu viduslaiku seju. Tāpēc tā tik ļoti interesē tūristus – tā ir vieta, kur laika ritums ir apstājies.

Čivita di Banjoredžio ir vienīgā pilsēta Itālijā, par kuras apciemojumu jāsamaksā. Gada laikā pilsētiņu apmeklē vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, stāsta Sputnik Lietuva.

32
  • Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas

  • Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par mirstošo pilsētu, jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par "mirstošo pilsētu", jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk

  • Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs

  • 1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām

  • XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par salu, erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar kontinentu
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par "salu", erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar "kontinentu"

  • Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā

  • Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.

  • Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik

  • Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem

  • Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces

  • Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās

  • Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā

Tagi:
fotolente, Itālija
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Latvijas iedzīvotāji ir gatavi vakcinācijai pret Covid-19!

0
(atjaunots 10:05 19.04.2021)
Ažiotāža dzīvās rindās masu vakcinācijas punktos visā Latvijā liecina par to, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi vakcinēties pret Covid-19. Pētījums to apstiprina.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Saskaņā ar Benu Aptiekas pētījuma "Stresa termometrs" datiem, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēlas vakcinēties pret Covid-19, ziņo Mixnews.lv.

Marta beigās - aprīļa sākumā tika aptaujāti 1747 respondentu. 58% aptaujāto teica, ka ir gatavi vakcinēties. 48% pārliecināti paziņoja par savu gatavību, 16% atbildēja "drīzāk jā".

25% respondentu neplāno vakcinēties pret koronavīrusu. 10% no šiem aptaujātajiem atbildēja, ka drīzāk neplāno vakcinēties, nesniedzot skaidru atbildi "nē".

9% respondentu nav snieguši konkrētu atbildi. Bet 8% aptaujāto jau saņēmuši poti.

Turklāt aptaujas organizatori norāda, ka vīrieši gatavi vakcinācijai vairāk nekā sievietes - 60% respondentu pret 56%. Turklāt 12% aptaujāto sieviešu vēl nav izlēmuši, kā būt ar vakcināciju. Vīriešu vidū tādu ir tikai 7%.

Taču galvenais rādītājs, kas pierada, ka Latvijas iedzīvotāji gatavi vakcinācijai pret koronavīrusu ir pie vakcinācijas punktiem izveidojušās rindas, kad varas iestādes ir atļāvušas pieeju vakcīnai visiem interesentiem.

Atgādinām, ka Latvijā 17. un 18. aprīlī gandrīz visi vakcinācijas punkti izlietoja tajos pieejamās vakcīnas. Sestdien bija atvērti tikai divi vakcinācijas centi no septiņiem - Cēsīs un Daugavpilī. Turklāt Cēsīs vakcinācijas centrs apturēja iedzīvotāju pieņemšanu gandrīz uzreiz pēc atklāšanas.

0
Tagi:
vakcinācija, koronavīruss, iedzīvotāji, Latvija
Pēc temata
Latvija saņēmusi 10 530 Pfizer vakcīnas devu
Bīstams precedents: Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka piespiedu vakcinācija ir likumīga
Ārsti iesaka Latvijai turpināt vakcināciju ar AstraZeneca preparātu
ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni