Černobiļa un mirusī pilsēta Pripete

293
(atjaunots 09:16 03.04.2017)
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
  • Černobiļas rajons.
Černobiļa un mirusī pilsēta Pripete ir katra pilsētpētnieka sapnis. Meka.

Ir grūti noformulēt sajūtas vietā, kas saistīta ar neizmērojamu traģēdiju.

Nav viegli arī fotografēt. Morāli nav viegli. Tavā priekšā ir gandrīz bezgalība fotogrāfiska materiāla, un var tikai mēģināt aptvert cik sāpju un ciešanu, un jā – arī cilvēku drosmes un varonības slēpj sevī pat nejaušs kadrs.

293
  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Černobiļas rajons. Nav iespējams noteikt ar kādām maņām, bet Zonas tuvums ir jūtams.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Radiolokācijas antena "Duga". Grandiozais Padomju Savienības inženiertehniskais "brīnums" jau projekta stadijā bija lemts neveiksmei. Tas nedarbojās.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    "Duga" vadības ēka. Konspirācijas teorijām apvītais objekts dienā, kad migla kāpj iekšā pa logiem izskatās īpaši efektīgi.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Daba neglābjami paņem savu. Koki uz radara vadības ēkas jumta.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Vai tu atnāksi man pakaļ? Pamesta rotaļlieta pie ieejas Kopaču ciemata bērnudārzā.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Gultiņas, kurās neviens vairs negulēs. Kopaču bērnudārzs.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Lelle Kopaču bērnudārzā. Vietās, kas saistītas ar bērniem pa īstam sajūti traģēdijas apmērus.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Ciemats Kopači. Nezināma dzīvnieka galvaskauss, kā simbols, kas liek uzmanīties.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Pa ceļam uz Černobiļu. Ravinskas AES. Naktī ūdens dzesēšanas torņi izskatās īpaši iespaidīgi.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Arka savā vietā. Veco sarkofāgu mēs vairs neredzēsim.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Černobiļas klaiņojošie suņi. Bailīgi, taču ziņkārīgi.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Divi simboli vienā fotogrāfijā. Nesaraujami saistīti.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    No putna lidojuma. Mežs pilsētas vietā.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Pripete no putna lidojuma. Mirusi, bet vilinoša.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Skats uz AES no Pripetes māju jumtiem.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Zudušo sapņu un ilūziju pilsēta. Atspulgi.

  • Černobiļas rajons.
    Sputnik / Робертс Вицупс

    Kontrolpunkts, iebraucot Pripetē. Viens no pilsētas simboliem.

Pēc temata
Raķešu šahta Tirzā: nostalģija un risks
Rummu karjera ledus romantika

"Troņu spēlei" 10 gadi: pastaiga pa slavenā seriāla uzņemšanas vietām

14
(atjaunots 07:44 21.04.2021)
Pirms 10 gadiem klajā nāca seriāla "Troņu spēle" 1. sezona. Astoņu gadu laikā tas izcīnīja milzu popularitāti. Paskatieties, kur tika uzņemts pats grandiozākais XXI gadsimta sākuma teleseriāls.

Džordža Mārtina sāka "Ledus un uguns dziesma" ir kļuvusi par īstu kultu. Seriāla "Troņu spēle" pirmā sērija nāca klajā 2011. gada 17. aprīlī un iekaroja veselu pielūdzēju armiju. Sputnik aicina pastaigā pa filmas uzņemšanas vietām un izbaudīt fantastiskas ainavas.

No Horvātijas gleznainajiem dārziem un piliem – uz Adrijas jūras piekrasti un ledainajiem Islandes plašumiem, no mauru alkasariem Seviļā līdz Īrijas klinšainajiem krastiem, no senajiem Maltas cietokšņiem līdz Marokas ostas pilsētiņām. Kinematogrāfisti izbraukāja visu pasauli, meklējot piemērotas vietas "Ledus un uguns dziesmas" pasaules uzņemšanai.

14
  • © CC0 / Pixabay / clariston

    Dubrovnikas vecpilsēta ir pils ar masīvu cietokšņa sienu, kas atduras jūrā. Tai bija lemts tapt par Karaļu Ostu, Vesterosas galvaspilsētu. Tālienē – gleznainā Lokrumas sala, kuras dārzos uzņema Kvartu – oāzi, kurā Deinerisa pastaigājās ar Ksaro

  • © CC0 / Pixabay / clariston

    Lovrienacas cietoksnis – Lannisteru Sarkanā pils – netālu no Dubrovnikas. Tas velts 40 metru augstumā pie stāvas kraujas malas

  • Karaļu Ostas dārzi tika uzņemti Trsteno dendrārijā – vecākajā Eiropā, kura pirmsākumi meklējami XV gadsimtā. Baroka stilā veidotā strūklaka tapusi 1736. gadā

  • © CC0 / Pixabay / Tom1000

    Pieticīgā Šibenikas pilsētiņa seriālā top par bagāto Brāvosas brīvpilsētu

  • Stona ciems Horvātijas dienvidos 5. sezonā kļuva par Septiņu karalistu galvaspilsētu. 5,5 km garais cietokšņa vallnis ar 40 torņiem un 5 cietokšņiem reiz sargāja republiku no osmāņu uzbrukumiem

  • Dunas pils Skotinā ir sens Stjuartu dinastijas cietoksnis. Ilgu laiku pirms pārtapt par Vinterfellas pili, tā jau paspēja kļūt par pazīstamu filmu zvaigzni

  • © AP Photo / Peter Morrison

    Mežs Dark Hedges Ziemeļīrijā it kā aiznes mūs fantastiskā romānā. "Troņu spēles" fani, protams, to uzreiz pazīs

  • Merlova līcis Īrijas ziemeļaustrumos tika izraudzīts Dzelzs salu kadriem. Te tapušas gandrīz visas ainas ar Teonu Greidžoju Paikā

  • Varda pils Īrijā celta XIII gadsimtā neogotikas stilā. Arī te uzņēma Vinterfellu, arī Roberta Barateona ierašanos Stārku dzimtas pilī

  • Larribeina Ziemeļīrijas piekrastē – Vesterosas Vētru malas zemes

  • Safras pils Gvadalaharas provincē senās rietumgotu un mauru cietokšņa vietā kinematogrāfistiem deva iespēju uzņemt ainas Prieka Tornī, kas slejas Sarkanajos kalnos uz Klajienes un Dornas robežas

  • Pludmale, kur uzņemts Pūķakmens, atrodas Sumajas pilsētiņā Spānijā

  • Romiešu amfiteātra drupas Seviļā dāvāja Pūķu midzeņa dekorācijas

  • Almodovaras pils Andalūzijā kļuva par Haigārdenu, Tirelu dzimtas pili

  • Pūķakmens – Hastelugače sala okeāna vidū. Salu Biskajas līcī ar sauszemi savieno tilts, kas pakāpeniski pārvēršas par garām akmens kāpnēm

  • Bārdenas dabas parks bija ideāli piemērots Dotrākijas jūras uzņemšanai. Tā ir daļēji tuksnešaina vieta Navarrā

  • © CC0 / Pixabay / Almudena Sanz

    Peniskola Spānijā ir pazīstama ar templiešu pili. "Troņu spēlē" tai bija Mierinas un Dornas loma

  • Alkasara Seviļā – Dornas Ūdens dārzi, krāšņā Martellu muiža. Karaliskais alkasars Seviļā reiz bija mauru forts

  • © CC0 / Pixabay / 1204479

    Romiešu tilts Kordovā pāri Gvadalkviviras upei, būvēts pēc Mundes cīņas 45. gadā p.m.ē. "Torņu spēlē" kļuva par Garo tiltu

  • © CC0 / Pixabay / sachbearbeitung

    Suveira – ostas pilsēta Marokā, pazīstama kopš VII gs. p.m.ē. Šeit, Astaporā, Vergu tirgotāju līcī Denerisa Targariena pirka vergus savai armijai

  • © CC0 / Pixabay / sosinda

    Aitbenhada – ksara Marokas dienvidos, 100 km no Marakešas. Šeit uzņēma Denerisas Targarienas ceļojumu pa Brīvajām pilsētām un Vergu tirgotāju līci – Pentosu un Junkaju

  • Milzīgais Vatnaijokudla ledājs Islandē arī ir Nacionalais parks. Te ir seriāla Zemes aiz Sienas

  • © CC0 / Pixabay / MustangJoe

    Kirkjufjotla kalns Islandē līdzinās bultas uzgalim. Tas parādās Sandora Klīgana un Brana vīzijās

  • Grotagjas ala Islandē – Džona un Igritas romantisko randiņu vieta – atrodas Islandes ziemeļaustrumos. Ūdens temperatūra baseinā dažkārt sasniedz pat +50 grādus

  • Vulkānu ieskautajā Tingvedliras ielejā jau 90 gadus ir nacionālais parks. Te bija Upes zemju ciemi, pa kuriem ceļo Klīgans Suns un viņa ceļabiedre no Stārku dzimtas

  • Klinšu arka Goco salā ir Maltas simbols. "Troņu spēles" radītāji to izraudzīja Denerisas Targarienes un kāla Drogo skaistajām kāzām

  • © CC0 / PxHere

    Mdinas, Maltas senās galvaspilsētas vārti, seriālā tapa par Karaļu Ostas vārtiem

  • Maltas bruņinieku cietoksnis – Manoela forts sargā ieeju Marsamksetas ostā uz rietumiem no Valletas. Vesterosas pasaulē forts kļuva par Beiloras Lielo septu – Karaļu Ostas galveno templi

Brazīlijā top pasaulē trešā lielākā Kristus statuja

17
(atjaunots 08:20 20.04.2021)
  • Jaunā 43 metrus augsta Kristus statuja izmēru ziņā kļūs par trešo pasaulē.
  • Tā piekāpsies tikai piemineklim Indonēzijā, kura augstums ir 52,55 metri, un Polijā - 52,5 metri.
  • Statujas iekšienē uzstādīs liftu, kas varēs nogādāt apmeklētājus uz skatu laukumu 40 metru augstumā.
  • Būvdarbus vada Kristus draugu asociācija kopā ar bijušā mēra dēlu Gilsonu Konzati
  • Projekts finansēts no privātpersonu un kompāniju ziedojumiem
  • Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti 2021. gadā
Brazīlijas dienvidos top jaunā Jēzus Kristus statuja, kas izmēru ziņā pārsniegs slaveno Kristus Pestītāja statuju Riodežaneiro.

Jau divus gadus rit darbs pie jaunās statujas, kas kļūs par trešo augstāko Jēzus Kristus statuju pasaulē. Projekts izmaksā aptuveni trīssimt piecdesmit tūkstošus dolāru.

Statujas augstums kopā ar postamentu būs 43 metri, roku atvēziens – 36 metri, iekšienē plānots uzstādīt liftu, kas nogādās tūristus uz skatu laukumu 40 metru augstumā.


17
  • Jaunā 43 metrus augsta Kristus statuja izmēru ziņā kļūs par trešo pasaulē.
    © AFP / Silvio Avila

    Jaunā 43 metrus augsta Kristus statuja izmēru ziņā kļūs par trešo pasaulē.

  • Tā piekāpsies tikai piemineklim Indonēzijā, kura augstums ir 52,55 metri, un Polijā - 52,5 metri.
    © AFP / Silvio Avila

    Tā piekāpsies tikai piemineklim Indonēzijā, kura augstums ir 52,55 metri, un Polijā - 52,5 metri.

  • Statujas iekšienē uzstādīs liftu, kas varēs nogādāt apmeklētājus uz skatu laukumu 40 metru augstumā.
    © AFP / Silvio Avila

    Statujas iekšienē uzstādīs liftu, kas varēs nogādāt apmeklētājus uz skatu laukumu 40 metru augstumā.

  • Būvdarbus vada Kristus draugu asociācija kopā ar bijušā mēra dēlu Gilsonu Konzati
    © AFP / Silvio Avila

    Būvdarbus vada Kristus draugu asociācija kopā ar bijušā mēra dēlu Gilsonu Konzati

  • Projekts finansēts no privātpersonu un kompāniju ziedojumiem
    © AFP / Silvio Avila

    Projekts finansēts no privātpersonu un kompāniju ziedojumiem

  • Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti 2021. gadā
    © AFP / Silvio Avila

    Plānots, ka būvdarbi tiks pabeigti 2021. gadā

Tagi:
fotolente, Brazīlija

Arī bērni slimo ar Covid-19: infekcionisti bīstas no skolu Dziesmu svētkiem

0
(atjaunots 17:53 22.04.2021)
Bērni bieži vien smagi pārcieš Covid-19, taču Dziesmu svētku laikā viņiem būs grūtāk nekā pieaugušajiem ievērot ierobežojumus.

RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Bērnu slimību speciālisti ļoti piesardzībi vērtē ieceri organizēt Skolēnu dziesmu un deju svētkus: bērniem gribas būt kopā, taču tas ir tiešs vīrusa izplatības ceļš, paziņoja LSM.lv.

Šogad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) hospitalizēti 64 bērni ar Covid-19. Otrdien, 20. aprīlī BKUS Infektoloģijas nodaļā ārstējās 4 bērni ar Covid-19. Viens no viņiem ir tikai mēnesi vecs. Viņam ir abpusējs plaušu karsonis.

"Bērni slimo, pašlaik ir četri karantīnas nodaļā, citā nodaļā ir meitenīte, kam ir ļoti smagas sekas. Mēs nevaram teikt, ka Covid bērniem nav smaga saslimšana. Mīts par vieglu Covid-19 bērniem ir tiešām mīts. Un daļai bērnu tas norit smagi," skaidroja BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.

"Mums ir 16 pacienti, kuriem ir multi sistēmu iekaisuma sindroms, ko saucam par Covid komplikācijām. Paiet viena, divas, četras nedēļas. Ir izslimots asimptomātiski. Un tad ir straujš veselības stāvokļa pasliktinājums. Augsta temperatūra, izsitumi," viņa piezīmēja.

Šonedēļ valdība noklausījās informāciju par iespēju šovasar organizēt XII Skolēnu dziesmu un deju svētkus. Galīgais lēmums par svētku formātu tiks pieņemts maija beigās. Likums paredz, ka Dziesmu svētki notiek Mežaparka Lielajā estrādē, taču tas šovasar nav iespējams.

Bērnu ārsti ar interesi noklausījušies ziņas par svētkiem.

"Tas, ko mēs šeit redzam, no epidemioloģiskā viedokļa, ir arī atrašanās kopā vienā transportā, ja jādomā, kā jāpārvietojas. Un ir jau arī sadzīve. Bērniem ir jāpaēd. Un jāatpūšas starp koncertiem. Bērniem pašiem par sevi ir grūti ievērot distanci. Īpaši, kad ilgi nav tikušies," sacīja Pavāre.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis norādīja, ka mazāki pasākumi skolēnu dziesmu svētkos varētu notikt pie 20 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc viņa domām, šāds rādītājs nozīmētu, ka risks būtu zems, taču, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, to nevarētu sasniegt pat vasaras otrajā pusē.

"Saprotams, ka risks palielinās, ja cilvēki atrodas blakus. Runa ir par bērniem, kuriem ir raksturīgs tas, ka viņi vēlas komunicēt, rotaļāties, svētku noskaņā viņi var piemirst epidemioloģiskos noteikumus," sacīja SPKC pārstāvis.

0
Tagi:
bērni, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Eksperimentālā" Eirovīzija: konkurss notiks ar skatītājiem