Mazā ģilde — Rīgas amatnieku meistaru brālība — bija dibināta pēc vienotas pilsētas Svētā Krusta ģildes sadalīšanas. Pirmā Rīgas ģilde, kas apvienoja visus vācu tautības pilsoņus, bija nodibināta 1226. gadā.
XIV. gadsimta vidū tā sadalījās divās — Svētās Marijas ģildē (Lielā), kas apvienoja tirgotājus, vēlāk arī literātus, un Svētā Jāņa ģildē (Mazā), kuras locekļi bija amatnieki. Šī ģilde atrodas ielā ar pareizo nosaukumu — Amatu.
Ģildes ēkā par galveno vienmēr tika uzskatīta Vecāko Zāle. Agrāk te drīkstēja ieiet tikai amatnieku brālību vecākie (adatnieki, ķieģeļnieki, krāsotāji, skārdnieki, apavnieki, podnieki un daudzi citi), bet tagad šeit rīko greznas viesības.
Vienīgais sievietes attēlojums Mazās ģildes vitrāžās
Lilita Laine, Mazās ģildes direktore
Mazās ģildes ēka
Mazās ģildes Zaļās zāles vitrāžas
Mazās ģildes Zaļā zāle
Mazās ģildes Zaļās zāles vitrāžas
Rīgas ģerbonis Mazās ģildes Lielās zāles vitrāžā
Mazās ģildes Lielā zāle
Krievijas karogs Mazās ģildes Lielā zālē
Vitrāža Mazās ģildes Lielajā zālē - melderis, konditors, maiznieks
Cehu ģerboņi uz Mazās ģildes Lielās zāles griestiem
Vitrāža Mazās ģildes Lielajā zālē - Cepurnieks, skroderis, cimdu izgatavotājs
Mazās ģildes Lielās zāles unikālas tapetes
Mazās ģildes kāpnes
Vitrāžas fragments Mazās ģildes Lielajā zālē
Mazās ģildes Lielā zāle
Mazās ģildes vecas ēkas attēls
ASV aerokosmiskā aģentura NASA publicējusi fotogrāfijas, ko Marsa visurgājējs Perseverance nosūtījis no Sarkanās planēta virsmas. Aparāts nosēdās uz Marsa jau aizvadītās nedēļas nogalē, tomēr bija vajadzīgs zināms laiks, lai Zeme saņemtu pilnvērtīgas fotogrāfijas. Tās tapušas ar Rover Down-Look Camera palīdzību. Pēc visurgājēja fotouzņēmumu parādīšanās NASA paziņoja, ka tas ir "Marss, kāds vēl nekad nav redzēts". Unikālie kadri – Sputnik fotolentē.
Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību
NASA Marsa visurgājēja Perseverance Mars Rover nosēšanās vieta uz Marsa
Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību
NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa
Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību
Marsa virsma NASA pētījumu aparāta Perseverance Mars Rover uzņēmumā
Fotogrāfijas, ko NASA pētījumu aparāts Perseverance Mars Rover uzņēmis ar kameras Rover Down-Look Camera palīdzību
NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa
Krāteri uz Marsa
NASA Marsa visurgājējs Perseverance Mars Rover, kas tagad atrodas uz Marsa
Marsa ainava aparāta Perseverance uzņēmumā
Visi zina Dolliju - pirmo klonēto zīdītāju, ko no pieauguša dzīvnieka somatiskajām šūnām klonēja britu dzīvnieki. Un tagad par pasaules slavenību kļuva melnkāju seska klons, kas piedzima 2020. gada 10. decembrī.
Klona veidotāji, amerikāņu zinātnieki, nosauca zvēriņu par Elizabeti Annu. Tas ir apdraudētas dzīvnieku sugas pārstāvja pirmais veiksmīgais klons ASV teritorijā. Elizabete Anna ir seska ģenētiskā kopija, kas miris pirms vairāk nekā 30 gadiem.
Taču zinātnieki nesēdēja rokas klēpī salikuši. Gan Dollija, gan Elizabete Anna nav vienīgie klonētie dzīvnieki uz planētas. Paskatīsimies uz citiem dzīvniekiem, kas ieraudzīja pasauli, pateicoties zinātnei.
Pirmais klonētais melnkāju sesks Elizabete Anna
Pirmais klonētais melnkāju sesks Elizabete Anna
Klonētā aita Dollija
Klonētie pērtiķi primātu pētījumu laboratorijā, tos radījuši Ķīnas Zinātņu akadēmijas zinātnieki 2018. gadā
Seulas Nacionālās universitātes zinātnieki demonstrē pasaulē pirmos klonētos suņus, kas dzimuši 2005. gadā.
Klonētā kašmira kalnu kaza Nuri, 2012. gads
Divi klonēti kaķi (centrā un no labās) Kensonas Nacionālajā universitātē, Dienvidkoreja
Pasaulē pirmais klonētais zirgs, 2003. gads
Pirmais klonētais vērsis piedzima Spānijā 2010. gadā
Klonētā vilcene Zooloģiskajā dārzā Seulas dienvidos, Dienvidkoreja, 2005. gads
Klonētie vācu aitu suņa kucēni.
Trīs klonētie sivēni laboratorijā Harbinā
Klonētie kaķēni Sanfrancisko
Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.
- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.
Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.
Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.
Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.
Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.
To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis" no vienas tautas pie otras.
Klasisks piemērs – lācis.
Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.
Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.
Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.
Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.
Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.
Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).
Taču to ieveda caur Odesas ostu.
Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.
To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.
Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".
Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.