Unikāla retroautobusu izstāde

45
(atjaunots 11:23 05.11.2016)
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
Tallinā Noblesnera ostā, bijušās metāllietuves ēkā atklāta unikāla retroautobusu izstāde.

Mašīnas izstādījusi Autobusu vēstures sabiedrība, kas iepazīstina arī ar savas kolekcijas jauno eksponātu — restaurēto 1938. gada reisa autobusu VolvoB-14.

Visi interesenti var no 3. līdz 6. novembrim bez maksas aplūkot četrpadsmit izstādītos eksponātus. Jāpiebilst, ka līdz šim pilna kolekcija nekur nav demonstrēta. Visi autobusi ir rūpīgi restaurēti sava laika stilā un pārvietojas patstāvīgi.

Īpašu uzmanību ir pelnījis tā saucamais "Ceļu karalis" — 1956. gadā ražotais reisa autobuss ZIS-127. Tas ir vienīgais eksemplārs pasaulē.

Izstādē redzami Padomju Savienībā, Ungārijā, Norvēģijā, Vācijā, Somijā un Igaunijā ražotie autobusi.

45
  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Tallinā atklāta unikāla retroautobusu izstāde.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    1969. gada izlaiduma autobuss Scania Repstad.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Leģendārais markas ZIS-127 autobuss izlaists 1956. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Šis VolvoB14 Autokori savulaik pārvadāja cilvēkus maršrutā Tallina – Pērnava.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobuss Ikarus 55-52 izlaists 1968. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    1957. gadā izlaists markas TA 6-1 autobuss.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Ieeja retroautobusu izstādē – bez maksas.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobuss Volvo B14 Autokori izlaists 1938. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Cik strauji rit laiks – šķiet, tikai vakar šie taksometri braukāja pa mūsu pilsētu ielām.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Padomju autorūpniecības lepnums un leģenda – Volga Gaz-21.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Slavenais mikroautobuss RAF 2203 Latvia, izlaists 1986. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobuss Mercedes-Benz O303/15RHD.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Dažus autobusus iespējams aplūkot tikai no ārpuses.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Volvo B63508 SKV Katrineholm izlaists 1962. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobusa Setra S6 firmas emblēma.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobuss Ikarus 255 izlaists 1979. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Vadītāja vieta autobusā Ikarus 55-52.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Šos autobusus ar skaudīgu aci vēro daudzi kolekcionāri no visas pasaules.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobusa Ikarus 55-52 salonā bija vieta 42 pasažieriem.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Šis ZIS-127 kursēja maršrutā Tallina - Ļeņingrada.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Setra S6 — 1962. gada izlaiduma autobuss.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Markas ZIS-127 autobusā bija 33 vietas.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Vadītāja kabiune autobusā ZIS-127.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Setra S80 – автобус 1972 года выпуска.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Unikālos retroautobusus iespējams aplūkot no 3. līdz 6. novembrim.

Kas jauns kosmosā? Fantastiskas zvaigžņu ziņas fotogrāfijās

29
(atjaunots 14:10 03.06.2020)
  • Jupitera dienvidu puslode
  • Astronauti Duglass Hērlijs un Roberts Benkens kosmosa kuģī Crew Dragon
  • Kravas kuģa Cygnus atiešana no Starptautiskās kosmosa stacijas
  • Zvaigžņu mirdzums melno debesu fonā
  • Saulriets no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Isikkula ezers līdz ar to ieskaujošajām Tjaņšaņa ziemeļu grēdām, Kirgīzija
  • Spirālveida galaktikas NGC 5426 un NGC 5427
  • Zeme no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Spirālveida galaktika NGC 4100
  • Vedēja sistēmas AB attēls ar apļveida disku
  • Kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System (SSRMS)
  • Kosmiskā krēsla no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
Uz Zemes turpinās cīņa ar Covid-19 pandēmiju, un visi gaida ziņas, tomēr šis un tas jauns notiek arī kosmosā.

Skaistākie kadri mūsu fotogrāfiju izlasē palīdzēs jums uz kādu brīdi piemirst problēmas uz Zemes.

Paskatieties, kā izskatās pundurgalaktika KK 246, pazīstama arī kā ESO 461−036, kā kosmosā strādā kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System, kā izskatās Isikkula ezers no orbītas un daudz kas cits interesants.

29

Pirmais koronavīrusa laikmeta kinoseanss Rīgā: zem klajas debess, savos automobiļos

89
(atjaunots 13:00 23.05.2020)
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
Ārkārtējās situācijas laikā cilvēki sailgojušies pēc daudzām lietām, tai skaitā pēc kino apmeklēšanas. To pierāda šosezon pirmais kino vakars uz tirdzniecības centra Alfa daudzstāvu autostāvvietas jumta, kurš notika 21. maijā.

Sākumā organizatori plānoja sarīkot tikai vienu seansu, taču uzreiz pamanīja lielu interesi un beigās nolēma sarīkot divus – plkst. 16:00 un plkst. 20:00.

Atrādāmās filmas tika izvēlētas tautas balsojumā. Uzvarēja filmas "Afēristes" (Hustlers) un "Uz nažiem" (Knives out).

Kinoteātrī zem klajas debess apmeklētājiem bija jāievēro vesela virkne epidemioloģiskās drošības noteikumu: ielaida tikai mašīnas ar nenolaižamu jumtu, kurās drīkstēja sēdēt tikai viens cilvēks vai cilvēki no vienas mājsaimniecības. Cilvēkus ar elpceļu slimības simptomiem palūdza neapmeklēt pasākumu.

Atvērt logus drīkstēja tikai vēdināšanas režīmā. No automobiļa bija aizliegts izkāpt, neskaitot gadījumus, kad apmeklētājam bija jāaiziet uz tualeti. Filmas beigās bija ātri jāaizbrauc no stāvvietas.

Organizatori brīdināja, ka, ja cilvēki neievēros šos noteikumus, seanss tiks apturēts.

Šādu kinoseansu rīkošana zem klajas debess Latvijā kļuva iespējama pēc ārkārtējās situācijas režīma mīkstināšanas – tagad ir atļauti pasākumi, kuros cilvēki piedalās, sēžot savos automobiļos, ja tiek ievēroti sanitārie protokoli.

Plašāk par pirmo koronavīrusa laikmeta kinoseansu fotolentē.

89
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Cilvēki velk maskas un atgriežas pie ierastās dzīves: Eiropa samazina ierobežojumus
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

21
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

21
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības