Unikāla retroautobusu izstāde

47
(atjaunots 11:23 05.11.2016)
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
  • Unikāla retroautobusu izstāde
Tallinā Noblesnera ostā, bijušās metāllietuves ēkā atklāta unikāla retroautobusu izstāde.

Mašīnas izstādījusi Autobusu vēstures sabiedrība, kas iepazīstina arī ar savas kolekcijas jauno eksponātu — restaurēto 1938. gada reisa autobusu VolvoB-14.

Visi interesenti var no 3. līdz 6. novembrim bez maksas aplūkot četrpadsmit izstādītos eksponātus. Jāpiebilst, ka līdz šim pilna kolekcija nekur nav demonstrēta. Visi autobusi ir rūpīgi restaurēti sava laika stilā un pārvietojas patstāvīgi.

Īpašu uzmanību ir pelnījis tā saucamais "Ceļu karalis" — 1956. gadā ražotais reisa autobuss ZIS-127. Tas ir vienīgais eksemplārs pasaulē.

Izstādē redzami Padomju Savienībā, Ungārijā, Norvēģijā, Vācijā, Somijā un Igaunijā ražotie autobusi.

47
  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Tallinā atklāta unikāla retroautobusu izstāde.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    1969. gada izlaiduma autobuss Scania Repstad.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Leģendārais markas ZIS-127 autobuss izlaists 1956. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Šis VolvoB14 Autokori savulaik pārvadāja cilvēkus maršrutā Tallina – Pērnava.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobuss Ikarus 55-52 izlaists 1968. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    1957. gadā izlaists markas TA 6-1 autobuss.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Ieeja retroautobusu izstādē – bez maksas.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobuss Volvo B14 Autokori izlaists 1938. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Cik strauji rit laiks – šķiet, tikai vakar šie taksometri braukāja pa mūsu pilsētu ielām.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Padomju autorūpniecības lepnums un leģenda – Volga Gaz-21.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Slavenais mikroautobuss RAF 2203 Latvia, izlaists 1986. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobuss Mercedes-Benz O303/15RHD.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Dažus autobusus iespējams aplūkot tikai no ārpuses.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Volvo B63508 SKV Katrineholm izlaists 1962. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobusa Setra S6 firmas emblēma.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobuss Ikarus 255 izlaists 1979. gadā.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Vadītāja vieta autobusā Ikarus 55-52.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Šos autobusus ar skaudīgu aci vēro daudzi kolekcionāri no visas pasaules.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Autobusa Ikarus 55-52 salonā bija vieta 42 pasažieriem.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Šis ZIS-127 kursēja maršrutā Tallina - Ļeņingrada.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Setra S6 — 1962. gada izlaiduma autobuss.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Markas ZIS-127 autobusā bija 33 vietas.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Vadītāja kabiune autobusā ZIS-127.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Setra S80 – автобус 1972 года выпуска.

  • Unikāla retroautobusu izstāde
    © Sputnik / Вадим Анцупов

    Unikālos retroautobusus iespējams aplūkot no 3. līdz 6. novembrim.

Sniegs Maskavā! Skatieties, izskatās ziemas pasaka galvaspilsētā

22
(atjaunots 16:18 25.11.2020)
  • Garāmgājēji Sarkanajā laukumā, Maskavā.
  • Garāmgājēji Sarkanajā laukumā, Maskavā.
  • Meitenes pie GUMa, Maskavā.
  • Cilvēki Sarkanajā laukumā, Maskavā.
  • Pie Maskavas Kremļa sienām.
  • Sniega tīrīšanas mašīna pie Maskavas Kremļa
  • Cilvēks taisa foto Maskavas ielā
  • Strādnieks uzstāda Jaungada egli Sarkanajā laukumā, Maskavā.
  • Piemineklis maršalam G. Žukovam Manēžas laukumā, Maskavā.
  • Cilvēki fotografējas Sarkanajā laukumā Maskavā
  • Garāmgājēji snigšanas laikā Sarkanajā laukumā, Maskavā.
  • Garāmgājēji kādā Maskavas ielā.
Laika apstākļi rada ziemas svētku noskaņu, neraugoties uz to, ka Maskavā, kā jau daudzās citās pasaules pilsētās, Jaungada un Ziemassvētku svinēšana ir atcelta, lai novērstu Covid-19 izplatību.

Piektdien, 20. novembrī, Maskavā uzsniga sniegs. Un jau vakarā Krievijas galvaspilsēta "saģērbās" pēc ziemas modes. Un neraugoties uz to, ka līksmi svinēt Jaungadu un Ziemassvētkus šogad maskaviešiem neiznāks Covid-19 pandēmijas dēļ, jūtams, ka cilvēkiem ir svētku noskaņojums.

Skatieties, kā izskatās ziemas pasaka Maskavā.

22
  • Garāmgājēji Sarkanajā laukumā, Maskavā.
    © Sputnik / Iliya Pitalev

    Garāmgājēji Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • Garāmgājēji Sarkanajā laukumā, Maskavā.
    © Sputnik / Iliya Pitalev

    Garāmgājēji Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • Meitenes pie GUMa, Maskavā.
    © Sputnik / Iliya Pitalev

    Meitenes pie GUMa, Maskavā.

  • Cilvēki Sarkanajā laukumā, Maskavā.
    © Sputnik / Iliya Pitalev

    Cilvēki Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • Pie Maskavas Kremļa sienām.
    © Sputnik / Ilya Pitalev

    Pie Maskavas Kremļa sienām.

  • Sniega tīrīšanas mašīna pie Maskavas Kremļa
    © Sputnik / Valery Melnikov

    Sniega tīrīšanas mašīna pie Maskavas Kremļa

  • Cilvēks taisa foto Maskavas ielā
    © Sputnik / Ilya Pitalev

    Cilvēks taisa foto Maskavas ielā

  • Strādnieks uzstāda Jaungada egli Sarkanajā laukumā, Maskavā.
    © Sputnik / Ilya Pitalev

    Strādnieks uzstāda Jaungada egli Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • Piemineklis maršalam G. Žukovam Manēžas laukumā, Maskavā.
    © Sputnik / Iliya Pitalev

    Piemineklis maršalam G. Žukovam Manēžas laukumā, Maskavā.

  • Cilvēki fotografējas Sarkanajā laukumā Maskavā
    © Sputnik / Iliya Pitalev

    Cilvēki fotografējas Sarkanajā laukumā Maskavā

  • Garāmgājēji snigšanas laikā Sarkanajā laukumā, Maskavā.
    © Sputnik / Valeriy Melnikov

    Garāmgājēji snigšanas laikā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • Garāmgājēji kādā Maskavas ielā.
    © Sputnik / Iliya Pitalev

    Garāmgājēji kādā Maskavas ielā.

Tagi:
fotolente, sniegs, Maskava

Nirnbergas process: unikāli kadri no tiesas zāles

33
(atjaunots 16:31 24.11.2020)
  • Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.
  • Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par Vēstures tiesu, sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.
  • Nirnbergas Tiesu pils.
  • Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko
  • Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.
  • Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.
  • Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).
  • ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.
  • Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.
  • Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.
  • Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.
  • Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).
  • Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.
  • Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings
  • Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.
  • Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.
  • 1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.
  • Korespondenti Nirnbergas procesā.
  • Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.
  • Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.
Šajās fotogrāfijās iemūžināta Nirnbergas procesa gaita. Pirms 75 gadiem starptautiskā tribunāla priekšā stājās Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.
33
  • Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.
    © Sputnik / Евгений Халдей

    Četru valstu karogi uz ēkas, kur notiek tiesas sēde. Starptautisko kara tribunālu vācu Nirnbergā nodibināja pēc PSRS, ASV, Lielbritānijas un Francijas iniciatīvas.

  • Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par Vēstures tiesu, sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.
    © AP Photo / STF

    Nirnbergas process, kuru nereti dēvē par "Vēstures tiesu", sākās 1945. gada 20. novembrī un ilga gandrīz gadu, līdz 1946. gada 1. oktobrim.

  • Nirnbergas Tiesu pils.
    © Sputnik / Viktor Temin

    Nirnbergas Tiesu pils.

  • Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Nirnbergas process. Uzstājas galvenais apsūdzētājs no PSRS Romāns Rudenko

  • Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.
    © Sputnik

    Kara fotokorespondents Jevgeņijs Haldejs (no kreisās). Visas 403 tiesas sēdes bija atvērtas. Tās darbu plaši atspoguļoja pasaules mediji, notika radio tiešraide.

  • Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.
    © Foto : Public domain

    Uz apsūdzēto sola pirmajā rindā no kreisās uz labo pusi: reihsmaršals, Vācijas Gaisa karaspēku galvenais komandieris Hermanis Gērings, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā Rūdolfs Hess, nacistiskās Vācijas ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops, Vācijas Bruņoto spēku Augstākās vadības štāba priekšnieks Vilhelms Keitels. Otrajā rindā no kreisās uz labo pusi: Trešā Reiha flotes admirālis Karls Dēnics, MJF galvenais komandieris Ērih Rēders, Hitlerjūgenda vadītājs, Vīnes gauleiters Baldurs hon Šīrahs, piespiedu darbaspēka no okupētajām teritorijām deportāciju uz reihu vadītājs Frics Zaukels.

  • Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Procesa gaitā notika 403 atvērtas tiesas sēdes, tika nopratināti 116 liecinieki, izskatīts vairāk nekā 300 rakstisku liecinājumu un aptuveni 3000 dokumentu, ieskaitot foto un kino apsūdzības (lielākoties Vācijas ministriju un iestāžu, Vermahta Augstākās vadības, Ģenerālštāba, militāro koncernu un banku oficiālie dokumenti, materiāli no privātiem arhīviem).

  • ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.

    ASV armijas virsnieki ar savāktajiem pierādījumiem.

  • Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.

    Kara noziegumos apsūdzētie Nirnbergas procesā. No kreisās uz labo pusi: Hermanis Gērings, admirālis Karls Dēnics, admirālis Ērihs Rēders, Rūdolfs Hess, Baldurs fon Šīrahs un Joahims fon Ribentrops.

  • Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.
    © Sputnik / Viktor Kinelovskiy

    Starptautiskā kara tribunāla locekļi no PSRS apakšpulkvedis Aleksandrs Voločkovs un tieslietu ģenerālmajors Iona Ņikitčenko sēžu zālē Nirnbergas procesa laikā.

  • Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.
    © Sputnik / Yevgeny Khaldei

    Pasauli satricināja procesa laikā paziņotie fakti par nežēlīgiem izmēģinājumiem uz cilvēkiem, par masveida speciālo preparātu izmantošanu cilvēku nonāvēšanai, par bez apstāšanās dienā un naktī strādājošajām kremācijas krāsnīm. Ar grūtībām apzinoties notikušo, tiesneši sāka turēt padomju juristus aizdomās par pārspīlējumiem: tā, tiesnesis Pārkers nespēja noticēt tam, ka apsargi koncentrācijas nometnēs šāva nost bērnus. Pēc 45 minūšu koncentrācijas kinohronikas noskatīšanās Pārkers trīs dienas nevarēja pacelties no gultas.

  • Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).
    © Sputnik / Viktor Kinelovskiy

    Amerikas kara tribunāla pārstāvis Nirnbergas procesā Tomass Dods ar tsantsa (žāvētu cilvēka galvu).

  • Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.
    © Sputnik / Maks Alpert

    Par vienu no apsūdzībām Nirnbergasprocesā kļuva materiāli par nacistu izrēķināšanos ar Kerčas iedzīvotājiem.

  • Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings
    © AP Photo

    Rūdolfs Hess un Hermanis Gērings

  • Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.
    © Sputnik / Виктор Кинеловский

    Apsūdzētais Rūdolfs Hess, Hitlera vietnieks nacistiskās partijas vadībā, nolasa tribunālam savu paziņojumu par to, ka viņš vairs nesimulēs vājprātu, kā viņš to iepriekš darījis. Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums. Pēcāk Vācijas labējie spēki daudzkārt pieprasīja apžēlot viņu, taču lielvalstis-uzvarētājas atteicās mīkstināt spriedumu. 1987. gada 17. augustā Hess tika atrasts pakāries cietuma teritorijā.

  • Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.
    © Foto : Public domain

    Ģenerāļi Jodls un Keitels tiesas ēdnīcā.

  • 1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.
    © AP Photo / Eddie Worth

    1946. gada 30. septembrī apsūdzētie klausās sprieduma daļu Tiesu pilī Nirnbergas procesa laikā.

  • Korespondenti Nirnbergas procesā.
    © AP Photo / B.I. Sanders

    Korespondenti Nirnbergas procesā.

  • Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.
    © Foto : Public domain

    Nirnbergas cietums. Kameras, kur tika ievietoti Gērings un Hess, atradās labajā stūrī. Katru apsūdzēto uzraudzīja atsevišķs apsargs, kurš pastāvīgi atradās pie durvīm.

  • Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.
    © AP Photo / Henry Burroughs

    Nāvessodi tika izpildīti naktī uz 1946. gada 16. oktobri Nirnbergas cietuma ēkā.

Tagi:
fotolente, Nirnbergas tribunāls
Pēc temata
RIA Novosti likusi pamatus multivides projektam par Nirnbergas procesu
KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus
Nacisma slavēšana augstākajā līmenī: EDSO pārvēršas "ačgārnā Nirnbergā"
Ceļš uz ešafotu. Atmaksas akts — Nirnbergas tribunāls arhīva kadros
Vjačeslavs Dombrovskis

Dombrovskis paskaidroja, kādēļ Latvijas elite domā, ka spēs asimilēt krievus

0
(atjaunots 08:46 26.11.2020)
Latvijas krieviem asimilācija ir nepieņemama, lai arī valsts vadība domā savādāk; Vjačeslavs Dombrovskis piedāvāja latviešu politiķiem atbildēt uz diviem galvenajiem jautājumiem.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Krievi Latvijā jau agrā bērnībā saskaras ar naidīgu latviešu attieksmi, pastāstīja Neatkarīgā intervijā Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot deputātes Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteicienu, kura atļāvās Saeimas tribīnē paziņot, ka Latvijā nav neviena krievvalodīga intelektuāļa, kurš spētu iedzīvināt diskusiju par krievvalodīgo piederību.

Taču viņš atzīmēja, ka ne visi latvieši attiecas pret krieviem šādā veidā.

"Piemēram, latviešu politiķe Evija Papule uzreiz skaidri un cieti pateica, ka tā izteikties nav pieņemami. Ir labi, un tas ir svarīgi, ka ir latviešu politiķi, kas uzskata, ka tas nav pieņemami, un viņiem ir drosme to pateikt. Politika par nelatviešiem tā īsti nekur nav noformulēta, lai gan viņu ir aptuveni 40%.

Faktiskā politika pašlaik ir asimilācija. Tā to savulaik ir pateicis arī premjers Krišjānis Kariņš. Tā saucamajiem krievvalodīgajiem un krieviem tiek piedāvāts kļūt par latviešiem, ar to atsakoties no kādas būtiskas daļas sava krieviskuma - atteikties no mācīšanās dzimtajā valodā, no televīzijas kanālu skatīšanās krieviski utt.

Latvijas "istablišments", jeb elite, uzskata, ka Latvijas krievvalodīgo integrācija nozīmē, ka krieviem vajag asimilēties. Un uzskata, ka šis jautājums ir izlemts un slēgts," pastāstīja Dombrovskis.

Viņš atgādināja par neseno Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju vērtību orientāciju pētījumu, kuru pēc portālā "Spektr" veica SKDS. Saskaņā ar to, vairums krievvalodīgo iedzīvotāju atbalsta Eiropas vērtības, taču tikai 13% bija gatavi asimilēties.

"Šie 13 no simta dod kaut kādu iluzoru pamatu latviešu sabiedrībai domāt, ka šis asimilācijas projekts ir akceptēts. Īpaši, ja mēs runājam par to sabiedriski aktīvo cilvēku daļu, kas dzīvo tā saucamajā Twitter telpā. Bet ir jau vēl ļoti daudz cilvēku, kuri Twitter nedzīvo, kas šo asimilācijas piedāvājumu pēc būtības noraida," uzsvēra deputāts.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā jautājumā 88% respondentu paziņoja, ka uzstājas par mācībām dzimtajā valodā, savukārt 84% atzīmēja, ka viņiem krievu kultūras telpa ir galvenā.

"Jautājumā par savu piederību krievu kultūras telpai redzam, ka atbildes ir tikpat kā vienādas visās paaudžu grupās. Tāpat arī gados jaunie cilvēki uzskata, ka viņiem ir svarīgi lasīt grāmatas vai skatīties filmas, iegūt izglītību krievu valodā. Domāju, ka šie fakti norāda uz to, ka kādi 87% procenti krievu šo asimilācijas procesu nav gatavi un negrib pieņemt. Un arī nākotnē tas nevar būtiski mainīties," atzīmēja Dombrovskis.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijā nav integrācijas politikas – pastāv tikai kurss uz asimilāciju.

"Pēc savas būtības tā ir strausa politika - politiskais "istablišments" cenšas dzīvot tā, it kā krievvalodīgo valstī vispār nebūtu, vai nu uzskatot, ka ļoti tuvā nākotnē viņi visi asimilēsies. Bet šādas asimilācijas nebūs, līdz ar to divkopienu problēma pastāv, tā turpinās pastāvēt, un tā ir nopietna.

Ir divi jautājumi, ko katram vajadzētu sev uzdot un padomāt par atbildi.

Pirmais jautājums ir: "Vai jūs uzskatāt, ka valsts vai jebkura organizācija var veiksmīgi attīstīties, ja gandrīz 40 procenti tās iedzīvotāju vai darbinieku ir atsvešināti vai tiek uzskatīti par svešiniekiem?" Otrais jautājums latviešu politiķiem: "Vai jūs uzskatāt, ka ir ilgtspējīgi uzturēt tikai aktīvas konfrontācijas politiku pret valsti, kuras valodā mājās runā 40% Latvijas iedzīvotāju?"

Katram ir vērts uzdot sev šos jautājumus un padomāt par atbildēm," nobeigumā sacīja Dombrovskis.

0
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, krievvalodīgie
Pēc temata
Atņēma izglītību, neiedeva pilsonību: aktīviste par to, kā Latvijā apvienoja krievus
Bizness latviešu stilā un Latvijas pretkrievu valoda: Lindermans par aktuālām tēmām
"Mēs it kā dzīvojam dažādās valstīs": vai latviešu un krievu ienākumi atšķiras
Urbanovičs: Latvija top arvien latviskāka un nabadzīgāka