Dzintars ir pusdārgakmens, kas interesē ne tikai modesdāmas, bet arī arheologus. Bieži vien zinātnieki atrod tajā kukaiņus, par kuru eksistenci nekas agrāk nav bijis zināms.

Dzintars ir viens no nedaudzajiem akmeņiem, kas cilvēkam pazīstami kopš sirmas senatnes — līdz pat mūsdienām tas atrodams pludmalēs un seklumā.

ASV nolēmušas sakārtot Donalda Trampa prezidentūras laikā sabojātās attiecības ar Vāciju. Pentagona vadītājs ieradās Berlīnē, deva rīkojumu palielināt amerikāņu kareivju skaitu valstī un lika saprast, ka jaunā administrācija, tāpat kā iepriekšējā, kategoriski iebilst pret "Ziemeļu straumi 2". pēc viņa vizītes vācieši nobremzēja projektu. To, kā Vācija gatava piekāpties, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Ksenija Meļņikova.

Reveranss amerikāņiem

Vācija ņem vērā ASV viedokli jautājumā par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecību, piemēram, noteiks moratoriju strīdīgā projekta noslēgšanai, stāstīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Kārenbauere pēc tikšanās ar Pentagona vadītāju Loidu Ostinu. Iepriekš viņš apmeklēja Berlīni savas pirmās turnejas ietvaros Eiropā – tādējādi viņš demonstrēja, ka Baidena prezidentūras laikā Vašingtona vēlas sakārtot attiecības ar Vāciju. Līdzīgu gatavību demonstrēja arī Berlīnē.

© Sputnik / Екатерина Соловьева

Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju

Pagaidām uzbūvēti 95% gāzesvada – 2339 no 2340 km. Ja projektu tomēr pabeigs, Vācija iepirks Krievijas gāzi ar zināmiem noteikumiem. "Tie ir atkarīgi no Maskavas uzvedības," piezīmēja Krampa-Kārenbauere. 

Ostins paziņoja, ka ASV valdība iebilst pret gāzesvada otrā atzarojuma izbūvi Baltijas jūras dibenā, taču uzsvēra, ka domstarpības ap projektu nekādi neietekmēs abu valstu sadarbību. Tomēr Krampu-Kārenbaueri un Ostinu interesēja ne tikai

"Ziemeļu straume 2" ASV bijušais prezidents plānoja izvest no Vācijas no 9,5 līdz 12 tūkstošiem ASV kareivju, pārmetot Vācijai milzīgu parādu NATO un ASV. Savukārt jaunā administrācija palielina militāro kontingentu. Tiesa, tikai par 500 cilvēkiem. Tomēr vēlāk abu valstu politiķi atkal atgriezās pie strīdīgā gāzes projekta.

"Ziemeļu straume 2" ir viens no galvenajiem strīdus āboliem Vašingtonas un Berlīnes attiecībās. Tā tas bija Trampa laikā, turpinās arī Baidena laikā. ASV bīstas, ka gāzesvads nogriezīs viņus no ienesīgajiem Eiropas enerģētiskajiem tirgiem, kuri savukārt būs atkarīgi no Krievijas gāzes.

© Sputnik / Алексей Витвицкий

Politologs: "Ziemeļu straume 2" jautājumā Lietuva spēj tikai rukšķēt – piebalsot ASV

Cauruļvads šķērso Vācijas, Dānijas, Krievijas, Somijas un Zviedrijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas un teritoriālos ūdeņus. Kopenhāgena ilgi iebilda pret projektu. Vācija atbalsta projektu un aicina uzskatīt to par "tīri ekonomisku" projektu un nepataisīt par "grēkāzi". Daudzi valstī pieturas pie cita viedokļa. Projektu kritizē zaļie un ekologi. Nesen dabas aizsardzības organizācija Deutsche Umwelthilfe (DUH) tiesā apstrīdēja darbu atļauju, ko izsniegusi Federālā jūras kuģniecības un hidrogrāfijas pārvalde.

Pret gāzesvadu iebilst arī Ukraina un Polija – tām ir izdevīgi, ka Krievijas gāzes tranzīts turpinās caur to teritoriju. Tās atbalsta Čehija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Ungārija, Slovākija, Rumānija un Horvātija – tās baidās, ka "Ziemeļu straume 2" pastiprinās Maskavas ietekmi Eiropas enerģētiskajā tirgū.

Tramps sita atvēzēdamies

Donalds Tramps aktīvi pretojās gāzesvadam ar sankcijām. Viņa tuvākā loka pārstāvji uzskatīja, ka ierobežojumi "iedzīs mietu projekta sirdī". No 2017. gada viņš pastāvīgi spēra aizvien jaunus soļus. Pārsvarā sāpīgus triecienus saņēma ārvalstu kompānijas, kas piedalījās projektā. 

Ienākot Baltajā namā, Baidens saskārās ar dilemmu: no vienas puses, pret "Ziemeļu straumi" iebilst abas partijas, bet sankciju mīkstināšanu uzskatīs par piekāpšanos Maskavai, no otras puses – jaunajam līderim jāatjauno sabojātās attiecības ar ES, it īpaši – ar Vāciju, kas projektu atbalsta.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Eiropas Parlamentā aicina izmantot "Ziemeļu straumi 2" pret Krieviju

Februāra beigās kuģis "Fortune" un tā īpašnieks nokļuva jaunā ASV sankciju sarakstā. Līdz februārim 18 Eiropas kompānijas izstājās no projekta Vašingtonas draudu dēļ. Martā ASV atkal brīdināja projekta dalībniekus, ka ieviesīs jaunus ierobežojumus, ja darbi turpināsies.

Berlīne ilgi kritizēja Vašingtonas soļus, daudzi vēl joprojām ir pārliecināti, ka projektu noslēgs. "Lai kāda situācija būtu Amerikā, tur visus apvieno milzīga nevēlēšanās, lai Krievijas un Vācijas attiecības uzlabotos, kļūtu konstruktīvas un lietišķas. Gāzesvadu uzbūvēs, lai kā izturētos jaunā administrācija," uzskata Vācijas bundestāga deputāts Valdemārs Gerdts.

Kremlis atzina, ka ASV ierobežojumi apgrūtina darbu. "Gazprom" memorandā 2021. gada janvārī pieļāva, ka projekts tiks apturēts vai pilnībā atcelts, ja "krasi nemainīsies politiskā situācija". "Ziemeļu straume 2" dāvā priekšrocības Eiropas ekonomikai kopumā, piemēram, Vācijai," ne vienu vien reizi atgādināja Vladimirs Putins. Turklāt Maskava ir gatava arī jaunā gāzesvada darbības apstākļos saglabāt tranzītu caur Ukrainu. Krievijā uzskata, ka amerikāņi vienkārši padzen konkurentus, piedāvājot savu sašķidrināto gāzi.

Noslēgs vai ne

Eksperti uzskata, ka, domājams, gāzesvadu tomēr pabeigs, tomēr nepalaidīs ar pilnu jaudu. "Ir ierobežojumi sakarā ar ES jaunajiem noteikumiem, kas ļauj vienam gāzes piegādātājam izmantot transporta infrastruktūru tikai par 50%," paskaidroja Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Pēc viņa vārdiem, ir arī citi varianti. Piemēram, gāzesvada slēgšana vai kompensācija Vācijai no ASV puses. Vašingtona var investēt SDG pieņemšanas termināļu būvniecībā. Tiesa, pagaidām nav saprotams, kā šis aspekts izskatīsies Baidena – slānekļa gāzes ieguves pretinieka – prezidentūras laikā.

© Nord Stream 2

Karš par "Ziemeļu straumi 2" tuvojas beigām. Polija ir starp zaudētājiem?

"Iespējams, amerikāņi vienkārši vilcina laiku. Merkele aiziet, viedokli viņa nemainīs. Rudenī Vācijā būs vēlēšanas. Ja pie varas nāks jaunā koalīcija un nākamais kanclers būs no "zaļajiem", viņa attieksme pret "Ziemeļu straumi 2" var būt pavisam citāda. Tad projekts nomirs pats no sevis," sprieda politologs.

KZA Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins uzskata: acīmredzot, Pentagona vadītājs vizītes laikā Berlīnē pieprasīja, lai Vācija sāktu pirkt SDG no Vašingtonas. "Vācija saņems tiesības noslēgt būvdarbus apmaiņā pret piegādes daļēju diversifikāciju. Taču politiskais spiediens pret gāzesvadu nemazināsies," viņš pastāstīja sarunā ar RIA Novosti.

Vācijas aizsardzības ministres izteikumi nav Vācijas valdības galīgā pozīcija. Krampa-Kārenbauere ir pazīstama ar savu nedraudzīgo attieksmi pret Krieviju. patlaban ASV un VFR pūlas atrast kompromisu un uzlabot attiecības. Pagaidām nav zināms, kā to panākt. Ierosinājums ieviest moratoriju "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu noslēgumam tikai atliks problēmas risinājumu uz vēlāku laiku.