Dzintara pasaka: kad entomologa vietā strādā daba

160
(atjaunots 12:21 20.10.2016)
  • Dzintarā sastinguši kukaiņi un augi dabā sastopami bieži. Tos dēvē par inklūziem
  • Inklūzi palīdz zinātniekiem izzināt senu Zemes vēsturi. Daudzus senus kukaiņus zinātnieki atklājuši tikai pateicoties sastingušo sveķu izpētei.
  • Zinātnieki lēš, ka iespēja atrast svešķermeni dzintarā veido aptuveni vienu gadījumu no tūkstoša.
  • Dzintars ir sastinguši skujkoku sveķi. Galvenokārt tas veidojies paleogēna periodā (pirms 66-23 miljoniem gadu).
  • Par dzintaru kļūdaini dēvē jebkādus izrakteņus – sveķus, kas atšķiras ķīmiskā sastāva ziņā, taču ārēji ir līdzīgi. Visā pasaulē sastopami aptuveni 100 dzintaram līdzīgi sveķi.
  • Parasti akmens ir dzeltens, taču sastopams arī bezkrāsains, pienbalts un sarkanbrūns dzintars. No ārpuses to bieži klāj necaurspīdīgs slānis.
  • Dārgakmeņu speciālisti dala dzintaru vairākās kategorijās atbilstoši tā caurspīdīgumam. Akmens mēdz būt mākoņains (puscaurspīdīgs), bastards (caurredzams nošķēluma vietās), kaulains un putains – necaurspīdīgs.я
  • Dzintars ir atrodams vietās, kur pirms 40-70 miljoniem gadu auga atbilstošo sugu koki. Zināms tikai tas, ka to vidū bijuši vismaz sešu sugu skujkoki. Ar laiku sveķi pārakmeņojās, mainījās to sastāvs, un radās dzintars.
  • Līdz VIII gadsimtam dzintaru mēdza dēvēt par sastingušu saules staru, pārakmeņojošus jūras putu gabalu, sastingušam putnu asarām un uzskatīja pat par kukaiņu vielmaiņas produktu.
Krievijas vienīgajā Dzintara muzejā Kaļiņingradā savāktajā kolekcijā redzami dzintara gabali ar faunas fragmentiem – tie aptuveni pirms 50 miljoniem gadu iestiguši lipīgajos sveķos un saglabājušies līdz mūsdienām.

Dzintars ir pusdārgakmens, kas interesē ne tikai modesdāmas, bet arī arheologus. Bieži vien zinātnieki atrod tajā kukaiņus, par kuru eksistenci nekas agrāk nav bijis zināms.

Dzintars ir viens no nedaudzajiem akmeņiem, kas cilvēkam pazīstami kopš sirmas senatnes — līdz pat mūsdienām tas atrodams pludmalēs un seklumā.

160
  • Dzintarā sastinguši kukaiņi un augi dabā sastopami bieži. Tos dēvē par inklūziem
    © Sputnik / Игорь Зарембо

    Dzintarā sastinguši kukaiņi un augi dabā sastopami bieži. Tos dēvē par inklūziem

  • Inklūzi palīdz zinātniekiem izzināt senu Zemes vēsturi. Daudzus senus kukaiņus zinātnieki atklājuši tikai pateicoties sastingušo sveķu izpētei.
    © Sputnik / Игорь Зарембо

    Inklūzi palīdz zinātniekiem izzināt senu Zemes vēsturi. Daudzus senus kukaiņus zinātnieki atklājuši tikai pateicoties sastingušo sveķu izpētei.

  • Zinātnieki lēš, ka iespēja atrast svešķermeni dzintarā veido aptuveni vienu gadījumu no tūkstoša.
    © Sputnik / Игорь Зарембо

    Zinātnieki lēš, ka iespēja atrast svešķermeni dzintarā veido aptuveni vienu gadījumu no tūkstoša.

  • Dzintars ir sastinguši skujkoku sveķi. Galvenokārt tas veidojies paleogēna periodā (pirms 66-23 miljoniem gadu).
    © Sputnik / Игорь Зарембо

    Dzintars ir sastinguši skujkoku sveķi. Galvenokārt tas veidojies paleogēna periodā (pirms 66-23 miljoniem gadu).

  • Par dzintaru kļūdaini dēvē jebkādus izrakteņus – sveķus, kas atšķiras ķīmiskā sastāva ziņā, taču ārēji ir līdzīgi. Visā pasaulē sastopami aptuveni 100 dzintaram līdzīgi sveķi.
    © Sputnik / Игорь Зарембо

    Par dzintaru kļūdaini dēvē jebkādus izrakteņus – sveķus, kas atšķiras ķīmiskā sastāva ziņā, taču ārēji ir līdzīgi. Visā pasaulē sastopami aptuveni 100 dzintaram līdzīgi sveķi.

  • Parasti akmens ir dzeltens, taču sastopams arī bezkrāsains, pienbalts un sarkanbrūns dzintars. No ārpuses to bieži klāj necaurspīdīgs slānis.
    © Sputnik / Игорь Зарембо

    Parasti akmens ir dzeltens, taču sastopams arī bezkrāsains, pienbalts un sarkanbrūns dzintars. No ārpuses to bieži klāj necaurspīdīgs slānis.

  • Dārgakmeņu speciālisti dala dzintaru vairākās kategorijās atbilstoši tā caurspīdīgumam. Akmens mēdz būt mākoņains (puscaurspīdīgs), bastards (caurredzams nošķēluma vietās), kaulains un putains – necaurspīdīgs.я
    © Sputnik / Игорь Зарембо

    Dārgakmeņu speciālisti dala dzintaru vairākās kategorijās atbilstoši tā caurspīdīgumam. Akmens mēdz būt mākoņains (puscaurspīdīgs), bastards (caurredzams nošķēluma vietās), kaulains un putains – necaurspīdīgs.

  • Dzintars ir atrodams vietās, kur pirms 40-70 miljoniem gadu auga atbilstošo sugu koki. Zināms tikai tas, ka to vidū bijuši vismaz sešu sugu skujkoki. Ar laiku sveķi pārakmeņojās, mainījās to sastāvs, un radās dzintars.
    © Sputnik / Игорь Зарембо

    Dzintars ir atrodams vietās, kur pirms 40-70 miljoniem gadu auga atbilstošo sugu koki. Zināms tikai tas, ka to vidū bijuši vismaz sešu sugu skujkoki. Ar laiku sveķi pārakmeņojās, mainījās to sastāvs, un radās dzintars.

  • Līdz VIII gadsimtam dzintaru mēdza dēvēt par sastingušu saules staru, pārakmeņojošus jūras putu gabalu, sastingušam putnu asarām un uzskatīja pat par kukaiņu vielmaiņas produktu.
    © Sputnik / Игорь Зарембо

    Līdz VIII gadsimtam dzintaru mēdza dēvēt par sastingušu saules staru, pārakmeņojošus jūras putu gabalu, sastingušam putnu asarām un uzskatīja pat par kukaiņu vielmaiņas produktu.

Sastinguši Viduslaiki: mirstoša pilsētiņa Itālijā kalna virsotnē

4
(atjaunots 00:35 17.04.2021)
  • Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
  • Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par mirstošo pilsētu, jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
  • Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
  • 1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
  • XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par salu, erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar kontinentu
  • Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
  • Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
  • Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
  • Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
  • Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
  • Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
  • Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
Mazajā pilsētiņā gandrīz neviens nedzīvo jau gadsimtiem ilgi. Daba to pakāpeniski sagrauj. Tomēr ik gadus to apciemo simtiem tūkstošu tūristu.

Mirstošā pilsēta Čivita di Banjoredžio Itālijā faktiski atrodas uz "salas" – tajā var nokļūt pa vienu vienīgu 300 metrus garu tiltu, kas uzbūvēts pirms 50 gadiem. Produktus un citas preces pilsētai piegādā ar mopēdiem.

Pilsēta pilnībā saglabājusi savu viduslaiku seju. Tāpēc tā tik ļoti interesē tūristus – tā ir vieta, kur laika ritums ir apstājies.

Čivita di Banjoredžio ir vienīgā pilsēta Itālijā, par kuras apciemojumu jāsamaksā. Gada laikā pilsētiņu apmeklē vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku, stāsta Sputnik Lietuva.

4
  • Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Čivita di Banjoredžio atrodas apmēram 120 kilometru attālumā no Romas

  • Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par mirstošo pilsētu, jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta atrodas pašā klints virsotnē. To dēvē par "mirstošo pilsētu", jo tur gandrīz neviens nedzīvo un pati pilsēta pamazām sabrūk

  • Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsētai ir sena vēsture – etruski to nodibināja pirms 2500 gadiem. Tās pamatus veido irdens vulkāniskais tufs

  • 1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    1695. gadā iedzīvotāji, municipālā vara un bīskaps bija spiesti pamest Čivitu di Banjoredžio un pārvākties uz Banjoredžio pēc spēcīgas zemestrīces, kas paātrināja kalna eroziju. Foto: pilsētas mērs Luka Profili pastaigājas pa ielām

  • XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par salu, erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar kontinentu
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    XIX gs. Čivita di Banjoredžio kļuva par "salu", erozija paātrinājās, noslīdeņi kļuva biežāki. Foto: tilts, kas savieno pilsētu ar "kontinentu"

  • Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Čivitas di Banjoredžio klintsiežos ir dziļas plaisas. Tai lemts sabrukt dabas spēku iespaidā

  • Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Visā pilsētā uzstādīti tenzometri – detektori cietu ķermeņu deformācijas mērīšanai.

  • Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta, kas stāvēja tukša gadsimtiem ilgi, it kā sastingusi Viduslaikos. Te viss ir saglabājies tā, kā bija tolaik

  • Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsētā ir liels skaits restorāniņu, kafejnīcu, bistro, arī miniviesnīcas tūristiem

  • Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Daudz ir arī suvenīru veikaliņu, kuros atrodama keramika, tipiskas itāļu preces

  • Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Pilsēta ir ļoti populāra japāņu un ķīniešu tūristu vidū. Par to liecina ar roku zīmētie hieroglifi uz plāksnītēm itāļu un angļu valodās

  • Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā
    © REUTERS / Guglielmo Mangiapane

    Tūristi mīl sastingušo pilsētiņu, kur redzams, kā izskatījās viduslaiku būves un sadzīve. Tomēr uz Čivitu di Banjoredžio brauc arī pēc lieliskām fotogrāfijām tālās ielejas fonā

Tagi:
fotolente, Itālija

Gundegu sprādziens: ziedu lauki Kalifornijas piekrastē

21
(atjaunots 13:02 15.04.2021)
Tūristi apciemo Karlsbādi, lai izbaudītu pavasara ziedu smalo aromātu un nofotografētos fantastiskajā fonā.

Pēdējos 40 gadus tūristi pavasarī apciemo Ziedu laukus – The Flower Fields Karlsbādē, Kalifornijā. Lauki plešas aptuveni 20 hektāru platībā, vēsta Sputnik Lietuva.

Pērn lauki bija slēgti apmeklētājiem koronavīrusa dēļ, taču šogad tie atkal ir vaļā, tikai jāievēro epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Šīs vietas valdzinājums meklējams ne tikai spilgtajos ziedos, - tā faktiski ir pašā Klusā okeāna krastā.

Tūristi var pat pasūtīt ekskursiju vecā traktorā pa laukiem un paskatīties, ka zied orhidejas un puansetijas.

21
  • © REUTERS / Mike Blake

    Netālu no Sandiego ir Karlsbādes pilsēta, pazīstama ar saviem ziedu laukiem

  • © REUTERS / Mike Blake

    Ik pavasari no marta līdz maijam izplaukst tūkstošiem gundegu

  • © REUTERS / Mike Blake

    Ziedu lauku apmeklētāji slēpjas ēnā no karstās saules

  • © REUTERS / Mike Blake

    Laukos stāda Tecolote Giant Ranunculus – to uzskata par vienu no labākajām šķirnēm pasaulē

  • © REUTERS / Mike Blake

    Pildītās gundegas no Mazāzijas. Unikālā puķe pazīstama arī kā persiešu vai Āzijas gundega

  • © REUTERS / Mike Blake

    Lauki sadalīti pēc krāsas – no baltas, persiku krāsas, dzeltenas un zeltainasi līdz koši oranžiem, sārtiem un purpursārtiem ziediem

  • © REUTERS / Mike Blake

    Apmeklētāja fotografē gundegas Ziedu laukos Karlsbādē

  • © REUTERS / Mike Blake

    Gundega ir daudzgadīgs augs, līdz 70 centimetrus augsts

  • © REUTERS / Mike Blake

    Izplatības areāls ietver Kaliforniju un stiepjas līdz Oregonas štatam ziemeļos un Lejaskalifornijai dienvidos

  • © REUTERS / Mike Blake

    Augs sastopams arī salās starp Britu Kolumbiju un Vašingtonu, kā arī Sjerranevadā

Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva

Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"

7
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Uzbūvēti 95% gāzesvada "Ziemeļu straume 2". Ja projektu tomēr pabeigs, Vācija iepirks Krievijas gāzi ar zināmiem noteikumiem. "Tie ir atkarīgi no Maskavas uzvedības," uzskata Vācijas aizsardzības ministre.

ASV nolēmušas sakārtot Donalda Trampa prezidentūras laikā sabojātās attiecības ar Vāciju. Pentagona vadītājs ieradās Berlīnē, deva rīkojumu palielināt amerikāņu kareivju skaitu valstī un lika saprast, ka jaunā administrācija, tāpat kā iepriekšējā, kategoriski iebilst pret "Ziemeļu straumi 2". pēc viņa vizītes vācieši nobremzēja projektu. To, kā Vācija gatava piekāpties, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Ksenija Meļņikova.

Reveranss amerikāņiem

Vācija ņem vērā ASV viedokli jautājumā par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecību, piemēram, noteiks moratoriju strīdīgā projekta noslēgšanai, stāstīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Kārenbauere pēc tikšanās ar Pentagona vadītāju Loidu Ostinu. Iepriekš viņš apmeklēja Berlīni savas pirmās turnejas ietvaros Eiropā – tādējādi viņš demonstrēja, ka Baidena prezidentūras laikā Vašingtona vēlas sakārtot attiecības ar Vāciju. Līdzīgu gatavību demonstrēja arī Berlīnē.

Pagaidām uzbūvēti 95% gāzesvada – 2339 no 2340 km. Ja projektu tomēr pabeigs, Vācija iepirks Krievijas gāzi ar zināmiem noteikumiem. "Tie ir atkarīgi no Maskavas uzvedības," piezīmēja Krampa-Kārenbauere. 

Ostins paziņoja, ka ASV valdība iebilst pret gāzesvada otrā atzarojuma izbūvi Baltijas jūras dibenā, taču uzsvēra, ka domstarpības ap projektu nekādi neietekmēs abu valstu sadarbību. Tomēr Krampu-Kārenbaueri un Ostinu interesēja ne tikai

"Ziemeļu straume 2" ASV bijušais prezidents plānoja izvest no Vācijas no 9,5 līdz 12 tūkstošiem ASV kareivju, pārmetot Vācijai milzīgu parādu NATO un ASV. Savukārt jaunā administrācija palielina militāro kontingentu. Tiesa, tikai par 500 cilvēkiem. Tomēr vēlāk abu valstu politiķi atkal atgriezās pie strīdīgā gāzes projekta.

"Ziemeļu straume 2" ir viens no galvenajiem strīdus āboliem Vašingtonas un Berlīnes attiecībās. Tā tas bija Trampa laikā, turpinās arī Baidena laikā. ASV bīstas, ka gāzesvads nogriezīs viņus no ienesīgajiem Eiropas enerģētiskajiem tirgiem, kuri savukārt būs atkarīgi no Krievijas gāzes.

Cauruļvads šķērso Vācijas, Dānijas, Krievijas, Somijas un Zviedrijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas un teritoriālos ūdeņus. Kopenhāgena ilgi iebilda pret projektu. Vācija atbalsta projektu un aicina uzskatīt to par "tīri ekonomisku" projektu un nepataisīt par "grēkāzi". Daudzi valstī pieturas pie cita viedokļa. Projektu kritizē zaļie un ekologi. Nesen dabas aizsardzības organizācija Deutsche Umwelthilfe (DUH) tiesā apstrīdēja darbu atļauju, ko izsniegusi Federālā jūras kuģniecības un hidrogrāfijas pārvalde.

Pret gāzesvadu iebilst arī Ukraina un Polija – tām ir izdevīgi, ka Krievijas gāzes tranzīts turpinās caur to teritoriju. Tās atbalsta Čehija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Ungārija, Slovākija, Rumānija un Horvātija – tās baidās, ka "Ziemeļu straume 2" pastiprinās Maskavas ietekmi Eiropas enerģētiskajā tirgū.

Tramps sita atvēzēdamies

Donalds Tramps aktīvi pretojās gāzesvadam ar sankcijām. Viņa tuvākā loka pārstāvji uzskatīja, ka ierobežojumi "iedzīs mietu projekta sirdī". No 2017. gada viņš pastāvīgi spēra aizvien jaunus soļus. Pārsvarā sāpīgus triecienus saņēma ārvalstu kompānijas, kas piedalījās projektā. 

Ienākot Baltajā namā, Baidens saskārās ar dilemmu: no vienas puses, pret "Ziemeļu straumi" iebilst abas partijas, bet sankciju mīkstināšanu uzskatīs par piekāpšanos Maskavai, no otras puses – jaunajam līderim jāatjauno sabojātās attiecības ar ES, it īpaši – ar Vāciju, kas projektu atbalsta.

Februāra beigās kuģis "Fortune" un tā īpašnieks nokļuva jaunā ASV sankciju sarakstā. Līdz februārim 18 Eiropas kompānijas izstājās no projekta Vašingtonas draudu dēļ. Martā ASV atkal brīdināja projekta dalībniekus, ka ieviesīs jaunus ierobežojumus, ja darbi turpināsies.

Berlīne ilgi kritizēja Vašingtonas soļus, daudzi vēl joprojām ir pārliecināti, ka projektu noslēgs. "Lai kāda situācija būtu Amerikā, tur visus apvieno milzīga nevēlēšanās, lai Krievijas un Vācijas attiecības uzlabotos, kļūtu konstruktīvas un lietišķas. Gāzesvadu uzbūvēs, lai kā izturētos jaunā administrācija," uzskata Vācijas bundestāga deputāts Valdemārs Gerdts.

Kremlis atzina, ka ASV ierobežojumi apgrūtina darbu. "Gazprom" memorandā 2021. gada janvārī pieļāva, ka projekts tiks apturēts vai pilnībā atcelts, ja "krasi nemainīsies politiskā situācija". "Ziemeļu straume 2" dāvā priekšrocības Eiropas ekonomikai kopumā, piemēram, Vācijai," ne vienu vien reizi atgādināja Vladimirs Putins. Turklāt Maskava ir gatava arī jaunā gāzesvada darbības apstākļos saglabāt tranzītu caur Ukrainu. Krievijā uzskata, ka amerikāņi vienkārši padzen konkurentus, piedāvājot savu sašķidrināto gāzi.

Noslēgs vai ne

Eksperti uzskata, ka, domājams, gāzesvadu tomēr pabeigs, tomēr nepalaidīs ar pilnu jaudu. "Ir ierobežojumi sakarā ar ES jaunajiem noteikumiem, kas ļauj vienam gāzes piegādātājam izmantot transporta infrastruktūru tikai par 50%," paskaidroja Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Pēc viņa vārdiem, ir arī citi varianti. Piemēram, gāzesvada slēgšana vai kompensācija Vācijai no ASV puses. Vašingtona var investēt SDG pieņemšanas termināļu būvniecībā. Tiesa, pagaidām nav saprotams, kā šis aspekts izskatīsies Baidena – slānekļa gāzes ieguves pretinieka – prezidentūras laikā.

"Iespējams, amerikāņi vienkārši vilcina laiku. Merkele aiziet, viedokli viņa nemainīs. Rudenī Vācijā būs vēlēšanas. Ja pie varas nāks jaunā koalīcija un nākamais kanclers būs no "zaļajiem", viņa attieksme pret "Ziemeļu straumi 2" var būt pavisam citāda. Tad projekts nomirs pats no sevis," sprieda politologs.

KZA Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins uzskata: acīmredzot, Pentagona vadītājs vizītes laikā Berlīnē pieprasīja, lai Vācija sāktu pirkt SDG no Vašingtonas. "Vācija saņems tiesības noslēgt būvdarbus apmaiņā pret piegādes daļēju diversifikāciju. Taču politiskais spiediens pret gāzesvadu nemazināsies," viņš pastāstīja sarunā ar RIA Novosti.

Vācijas aizsardzības ministres izteikumi nav Vācijas valdības galīgā pozīcija. Krampa-Kārenbauere ir pazīstama ar savu nedraudzīgo attieksmi pret Krieviju. patlaban ASV un VFR pūlas atrast kompromisu un uzlabot attiecības. Pagaidām nav zināms, kā to panākt. Ierosinājums ieviest moratoriju "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu noslēgumam tikai atliks problēmas risinājumu uz vēlāku laiku.

7
Tagi:
Krievija, ASV, Vācija, Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2" Ukrainai nedod mieru
Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu
"Pielikts punkts". Kāpēc Berlīne atteikusies apspriest "Ziemeļu straumi 2" ar ASV
Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts