Suverenitāšu parāde. PSRS pēdējās dienas

141
(atjaunots 15:40 17.08.2016)
  • Suverenitāšu parāde. PSRS pēdējās dienas
  • Plašs mītiņš Brīvības laukumā Erevānā.
  • Pūlis pie Valdības nama
  • Demonstrācija Tbilisi ielās, kas pieprasa pārbūves procesu paātrināšanu un savienoto republiku tiesību paplašināšanu
  • Rīgas ielās
  • Organizācijas Sajūdis dibināšanas kongress
  • Pikets Viļņā
  • Nahičevanas APSR robeža
  • Antifašistiskā mītiņa dalībnieki
  • Pretvalstiska demonstrācija Tallinā
  • Baltijas asamblejas sēde
  • Gagauzijas kontrolpunkts
Pirms 25 gadiem, 1991. gada 8. decembrī Krievija, Baltkrievija un Ukraina parakstīja vienošanos par Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dibināšanu. Notikumi pirms dokumenta parakstīšanas vēlāk tika iedēvēti par "Suverenitāšu parādi".
141
  • Suverenitāšu parāde. PSRS pēdējās dienas
    © Sputnik / И. Зенин

    1989. gada 20. maijā tika nodibināta Moldovas Tautas fronte, kas atbalstīja Moldāvijas Padomju Sociālistiskās Republikas autonomiju. Ar Tautas frontes atbalstu 1989. gada vasarā Kišiņevā notika plašas demonstrācijas ar lozungu "Moldova – moldāviem!" Demonstranti pieprasīja Moldovas politisko un ekonomisko patstāvību, 1939. gadā noslēgtā Vācijas un PSRS līguma seku likvidāciju un valsts valodas statusu moldāvu valodai.

  • Plašs mītiņš Brīvības laukumā Erevānā.
    © Sputnik / Р. Мангасарян

    Plašs mītiņš Brīvības laukumā Erevānā. No 1988. gada sākuma Erevānā pie Operas teātra sākās masveidīgi Karabahas kustības mītiņi, kas pārauga kustībā par Armēnijas neatkarību. Centrā - piemineklis armēņu mūzikas klasiķim, komponistam Aleksandram Spendiarovam.

  • Pūlis pie Valdības nama
    © Sputnik / Олег Ласточкин

    1990. gada 9. martā Gruzijas PSR Augstākās Padomes sesijā tika pieņemts lēmums "Par Gruzijas valstiskās suverenitātes aizsardzības garantijām", kurā paziņoja, ka Padomju Krievijas karaspēka ienākšana Gruzijā 1921. gada februārī un Gruzijas teritorijas ieņemšana bija "intervence un okupācija ar mērķi gāzt eksistējošo politisko iekārtu (Gruzijas Demokrātisko Republiku)."

  • Demonstrācija Tbilisi ielās, kas pieprasa pārbūves procesu paātrināšanu un savienoto republiku tiesību paplašināšanu
    © Sputnik / Цагарели

    1990. gada 28. novembrī tika ievēlēta Gruzijas Augstākā Padome ar Zviadu Gamsahurdiju priekšgalā. Foto: demonstrācija Tbilisi ielās, kas pieprasa pārbūves procesu paātrināšanu un savienoto republiku tiesību paplašināšanu. Gruzijas PSR.

  • Rīgas ielās
    © Sputnik / Сергей Титов

    1990. gada 4. maijā Latvijas PSR Augstākā Padome apstiprināja Deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Foto: Rīgas ielās, 1991. gads.

  • Organizācijas Sajūdis dibināšanas kongress
    © Sputnik / Улозявичюс Аудрюс

    1988. gada 3. jūnijā Lietuvas PSR izveidojās kustība Sajūdis "perestroikas atbalstam", kas sākotnēji slepus, bet vēlāk atklāti deklarēja savu mērķi – izstāšanās no PSRS un Lietuvas valsts neatkarības atjaunošana.

  • Pikets Viļņā
    © Sputnik / Улозявичюс Аудрюс

    Piketa dalībnieki pie Lietuvas PSR Augstākās Padomes ēkas Viļņā, 1989. gads.

  • Nahičevanas APSR robeža
    © Sputnik / Игорь Михалев

    Pirmā PSRS teritorija, kas 1990. gada janvārī deklarēja neatkarību, bija Nahičevanas APSR. Kopš 1990. gada novembra Nahičevanas Autonomā Republika ir autonoma valsts Azerbaidžānas Republikas sastāvā.

  • Antifašistiskā mītiņa dalībnieki
    © Sputnik / Сергей Титов

    Antifašistiskā mītiņa dalībnieki Tallinā, 1990. gads.

  • Pretvalstiska demonstrācija Tallinā
    © Sputnik / Вольдемар Мааск

    Pretvalstiska demonstrācija Tallinā, 1991. gads.

  • Baltijas asamblejas sēde
    © Sputnik / Т. Веэрмяэ

    1991. gadā tika izveidota Baltijas asambleja - Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija.

  • Gagauzijas kontrolpunkts
    © Sputnik / Олег Ласточкин

    1990. gada 19. augustā notika Moldāvijas PSR dienvidu daļas tautas deputātu kongress, kurā tika pieņemta "Deklarācija par gagauzu tautas brīvību un neatkarību no Moldovas Republikas". Ar mērķi "pārtraukt separātismu" moldāvu brīvprātīgo nodaļa milicijas vienību pavadībā devās uz Gagauziju, kur sākās mobilizācija. 1994. gada decembrī, Gagauzijas un Moldovas Republikas noslēdza vienošanos un parakstīja dokumentu par Gagauzijas integrāciju ar īpašas autonomijas statusu.

Temats:
Ceturtdaļgadsimts bez PSRS (11)

Kas jauns kosmosā? Fantastiskas zvaigžņu ziņas fotogrāfijās

25
(atjaunots 14:10 03.06.2020)
  • Jupitera dienvidu puslode
  • Astronauti Duglass Hērlijs un Roberts Benkens kosmosa kuģī Crew Dragon
  • Kravas kuģa Cygnus atiešana no Starptautiskās kosmosa stacijas
  • Zvaigžņu mirdzums melno debesu fonā
  • Saulriets no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Isikkula ezers līdz ar to ieskaujošajām Tjaņšaņa ziemeļu grēdām, Kirgīzija
  • Spirālveida galaktikas NGC 5426 un NGC 5427
  • Zeme no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
  • Spirālveida galaktika NGC 4100
  • Vedēja sistēmas AB attēls ar apļveida disku
  • Kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System (SSRMS)
  • Kosmiskā krēsla no Starptautiskās kosmosa stacijas borta
Uz Zemes turpinās cīņa ar Covid-19 pandēmiju, un visi gaida ziņas, tomēr šis un tas jauns notiek arī kosmosā.

Skaistākie kadri mūsu fotogrāfiju izlasē palīdzēs jums uz kādu brīdi piemirst problēmas uz Zemes.

Paskatieties, kā izskatās pundurgalaktika KK 246, pazīstama arī kā ESO 461−036, kā kosmosā strādā kanādiešu manipulators Space Station Robotic Manipulator System, kā izskatās Isikkula ezers no orbītas un daudz kas cits interesants.

25

Pirmais koronavīrusa laikmeta kinoseanss Rīgā: zem klajas debess, savos automobiļos

85
(atjaunots 13:00 23.05.2020)
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
Ārkārtējās situācijas laikā cilvēki sailgojušies pēc daudzām lietām, tai skaitā pēc kino apmeklēšanas. To pierāda šosezon pirmais kino vakars uz tirdzniecības centra Alfa daudzstāvu autostāvvietas jumta, kurš notika 21. maijā.

Sākumā organizatori plānoja sarīkot tikai vienu seansu, taču uzreiz pamanīja lielu interesi un beigās nolēma sarīkot divus – plkst. 16:00 un plkst. 20:00.

Atrādāmās filmas tika izvēlētas tautas balsojumā. Uzvarēja filmas "Afēristes" (Hustlers) un "Uz nažiem" (Knives out).

Kinoteātrī zem klajas debess apmeklētājiem bija jāievēro vesela virkne epidemioloģiskās drošības noteikumu: ielaida tikai mašīnas ar nenolaižamu jumtu, kurās drīkstēja sēdēt tikai viens cilvēks vai cilvēki no vienas mājsaimniecības. Cilvēkus ar elpceļu slimības simptomiem palūdza neapmeklēt pasākumu.

Atvērt logus drīkstēja tikai vēdināšanas režīmā. No automobiļa bija aizliegts izkāpt, neskaitot gadījumus, kad apmeklētājam bija jāaiziet uz tualeti. Filmas beigās bija ātri jāaizbrauc no stāvvietas.

Organizatori brīdināja, ka, ja cilvēki neievēros šos noteikumus, seanss tiks apturēts.

Šādu kinoseansu rīkošana zem klajas debess Latvijā kļuva iespējama pēc ārkārtējās situācijas režīma mīkstināšanas – tagad ir atļauti pasākumi, kuros cilvēki piedalās, sēžot savos automobiļos, ja tiek ievēroti sanitārie protokoli.

Plašāk par pirmo koronavīrusa laikmeta kinoseansu fotolentē.

85
  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

  • Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Kinoteātris zem klajas debess uz tirdzniecības parka Alfa autostāvvietas jumta

Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Cilvēki velk maskas un atgriežas pie ierastās dzīves: Eiropa samazina ierobežojumus
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

1
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

1
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu