Elizabete pirmā 90 gadus vecā karaliene Lielbritānijā

132
  • Princese Elizabete
  • Karaliene Elizabete II
  • Karaliene Elizabete II Kanadā, 2002, oktobrī
  • Karaliene Elizabete II ar ģimeņi 2015 septembrī.
  • Karaliene Elizabete II
  • Karaliene Elizabete II
  • Karaliene Elizabete II un Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgā, 2006. gada 18. oktobrī.
  • Karaliene Elizabete II savas kronēšanas laikā 1953. gada 2. jūnijā Londonā
  • Karaliene Elizabete II
Lilibeta (tā Elizabeti Aleksandru Mariju sauca tuvinieki) ir dzimusi pl. 2.40 no rīta 1926. gada 21. aprīlī Londonā.

Nekas neliecināja par to, ka viņa kļūs par troņmantinieci, līdz 1936. gadā viņas onkulis, karalis Edvards VIII atteicās no troņa. No šī brīža Elizabetes dzīve mainījās uz visiem laikiem.

Karaliene Elizabete II atzīmē 90. dzimšanas dienu. Karaliene ir bijusi personīgi pazīstama ar daudziem – prezidentiem, premjerministriem, vadoņiem, Romas pāvestiem un karaļiem. Sarunās ar viņu šie cilvēki kaut uz īstu brīdi pārvērtās par viņas pavalstniekiem un izjuta neapzinātu cieņu pret Elizabetes statusu tēlu un manierēm.

No 12. līdz 15. maijam Vindzoras pils parkā notiks četri grandiozi priekšnesumi par godu karalienes jubilejai. Tajos piedalīsies karaliskās ģimenes locekļi, un pati Elizabete II pagodinās ar savu klātbūtni noslēguma šovu svētdien, 15. maijā. Jūnijā jubilejas svinības turpināsies – karaliene apmeklēs visus četrus valsts reģionus. Viņa ieradīsies Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas parlamentos un apmeklēs Liverpūli.

Dievkalpojums par godu karalienei notiks 10. jūnijā Londonā. Tajā paša dienā karaliene un princis Filips rīko Bekingemas pilī pusdienas Sadraudzības valstu ģenerālgubernatoriem.

Savā oficiālajā dzimšanas dienā, kas šogad iekrīt 11. jūnijā, karaliene pieņems parādi Trooping of colours, bet 12. jūnijā Londonas alejā Mall notiks karnevāls. Tā biļešu pārdošanā iegūtie līdzekļi tiks atvēlēti dažādām labdarības organizācijām, kuru patronese ir Elizabete II Vindzora.

 

132
  • Princese Elizabete
    © AFP 2019 / STF

    Elizabete II kāpa tronī nevis agrā jaunībā, bet gan 25 gadu vecumā. Viņa bija sieva un divu bērnu māte. Sākotnēji Elizabete nebija troņmantiniece, neviens nevarēja paredzēt, ka viņas onkulis, karalis Edvards VIII atteiksies no troņa.

  • Karaliene Elizabete II
    © AFP 2019 / JOHNNY EGGITT

    Karaliene savā mūžā atceras Džona Kenedija un Indiras Gandijas slepkavības, Lielbritānijas impērijas sairumu, "auksto karu" un "perestroiku" Padomju Savienībā, Berlīnes sienas sabrukumu, vairākas politiskās krīzes Lielbritānijā, Margaritas Tečeres karu ar arodbiedrībām, Afganistānu un Irāku, PSRS sabrukumu, terorisma aktus Ņujorkā un Londonā.

  • Karaliene Elizabete II Kanadā, 2002, oktobrī
    © AFP 2019 / ANDRE FORGET

    Mainās premjerministri, konservatorus nomaina leiboristi, sākas un beidzas kari, parādās un pazūd valstis, taču karaliene paliek – vienmēr tāda pati, ideāli pašūtā mētelī ar iemīļoto somiņu no Launer (firma izgatavo četras jaunas somiņas gadā – īpaši karalienei), ar akurātām cirtām, elegantā cepurītē un nemainīgi laipnu un mierīgu smaidu.

  • Karaliene Elizabete II ar ģimeņi 2015 septembrī.
    © AFP 2019 / Andy Buchanan

    Karaliene nevar iejaukties politikā – valstī valda konstitucionālā monarhija. Viņa to atceras vienmēr, taču pie tam vēro visus svarīgākos notikumus, it kā sēdētu karaliskajā ložā teātrī, no kurienes redzams labāk, tālāk un precīzāk nekā no parastajām vietām.

  • Karaliene Elizabete II
    © AFP 2019 / JOHN STILLWELL

    Nesenā Guardian publicētā aptauja liecina, ka vismaz 75% valsts iedzīvotāji atbalsta monarhiju. Foto: karaliene Elizabete II Lielbritānijas Kino institūta apmeklējuma laikā.

  • Karaliene Elizabete II
    © AFP 2019 / Cathal McNaughton

    Šis ir īpašs, jubilejas gads: savu īsto dzimšanas dienu karaliene pavadīs publikas priekšā, un oficiālo svētku pasākumu programma ir ievērojami paplašināta – monarha jubileju valsts svinēs gandrīz trīs mēnešus.

  • Karaliene Elizabete II un Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgā, 2006. gada 18. oktobrī.
    © AFP 2019 / ILMARS ZNOTINS

    Karaliene ir bijusi personīgi pazīstama ar daudziem – prezidentiem, premjerministriem, vadoņiem, Romas pāvestiem un karaļiem. Sarunās ar viņu šie cilvēki kaut uz īstu brīdi pārvērtās par viņas pavalstniekiem. Fotogrāfijā: Elizabete II un Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga Rīgā, 2006. gada 18. oktobrī.

  • Karaliene Elizabete II savas kronēšanas laikā 1953. gada 2. jūnijā Londonā
    © AFP 2019

    Lai arī pati karaliene regulāri apspriež ar tuviniekiem savu bēru scenāriju, briti cenšas par to nedomāt. Fotogrāfijā: karaliene Elizabete II savas kronēšanas laikā 1953. gada 2. jūnijā Londonā.

  • Karaliene Elizabete II
    © AFP 2019 / PHIL NOBLE

    Pateicoties Viljamam un Keitai, kā arī viņu bērniem – princim Džordžam un princesei Šarlotei, britu monarhija dzīvos ilgāk nekā karaliene Elizabete, taču aizvietot viņu būs grūti. Fotogrāfijā: Lielbritānijas karaliene Elizabete II un Kembridžas hercogiene Ketrīna 2012. gada jūlijā.

Ziemas pasaka Maskavas sirdī: Alīna Zagitova un citi GUM slidotavas atklāšanā

11
(atjaunots 14:25 03.12.2020)
Savas durvis apmeklētājiem atvērusi GUM slidotava Sarkanajā laukumā un dāvinās svētku noskaņojumu maskaviešiem un Krievijas galvaspilsētas viesiem līdz 1. martam.

Sestdien, 28. novembrī, Sarkanajā laukumā notika GUM slidotavas 15. sezonas svinīgā atklāšana.

Ceremonijas viesi izbaudīja fragmentu no Tatjanas Navkas mūzikla "Ruslans un Ludmila" daiļslidotāju Margaritas Drobjazko un Povila Vanaga izpildījumā, savukārt visu daiļslidošanas titulu ieguvēja Alīna Zagitova prezentēja mūzikla "Guļošā skaistule. Leģenda par divām karaļvalstīm" fragmentu.

Pēc šova olimpiskā čempione daiļslidošanā Tatjana Navka un Aleksejs Jagudins kopā ar pasaules čempionu hokejā Alekseju Jašinu sarīkoja "Bosco Vingrošanu" uz ledus, kurā piedalījās vairāk nekā 30 uzaicināto skatuves mākslinieku.

"Valsts galvenās slidotavas atklāšana bija patiesi maģiska: katrs uzlādējās ar Jaungada noskaņojumu!" pastāstīja Tatjana Navka.

Svētku atmosfēra GUM slidotavā Sputnik fotolentē.

11
  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Daiļslidotāja Alīna Zagitova uzstājas GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā.

  • © AP Photo / Pavel Golovkin

    Tatjana Navka fotografē Dmitriju Peskovu ar viņu meitu Nadeždu GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā.

  • © REUTERS / MAXIM SHEMETOV

    Skatuves mākslinieku uzstāšanās GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Viesi GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Daiļslidotāji Margarita Drobjazko un Povils Vanags uzstājas GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Ledus šova mākslinieki uzstājas GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Daiļslidotāja Alīna Zagitova GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā.

  • © Sputnik / Ekaterina Chesnokova

    Viesi slido pēc GUM slidotavas atklāšanas Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © AP Photo / Pavel Golovkin

    Viesi GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Viesi GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © Sputnik / Aleksei Mayshev

    Divkārtējā pasaules čempione, olimpiskā čempione dejās uz ledus Tatjana Navka GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

  • © REUTERS / Maxim Shemetov

    Daiļslidotāji Margarita Drobjazko un Povils Vanags uzstājas GUM slidotavas atklāšanā Sarkanajā laukumā, Maskavā.

Ziema ir tuvu: Rīgā uzsniga pirmais sniegs

20
(atjaunots 18:36 01.12.2020)
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
  • Pirmais sniegs Rīgā
Burtiski pirms kalendārās ziemas sākuma Latvijas galvaspilsētā uzsniga pirmais sniegs.

Pirmais sniegs izkrita Rīgā gandrīz dabas paredzētajā laikā – dienu pirms kalendārās ziemas sākuma. Saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, šosezon aukstu un sniegainu dienu Latvijā nebūs daudz – nokrišņi šoziem gaidāmi pārsvarā pelēcīga lietus veidā. Līdz ar to šis brīdis ir vērtīgāks, kad baltais sniegs delikāti apsedza Rīgas mājas un akurāti apbēra galvaspilsētas ielas. Pirmais sniegs Rīgā – Sputnik fotoreportāžā.

20
  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Ziemassvētku noskaņojumam Latvijas galvaspilsētai acīmredzami trūkst kārtīga sniega

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmajam sniegam neizdevās aizkavēties Rīgas ielās uz ilgāku laiku

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Brīnumaina aina parādījās uz Doma baznīcas jumta

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Tos, kas neslinko pagrozīt galvu, sagaida interesanti skati gan virs galvas…

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    …gan zem kājām.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Doma laukumā, Rīgā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pārdevēja Rīgas veikala skatlogā ar Ziemassvētku rotājumiem

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Vecrīga saposusies, pievienojot balto krāsu acīm pierastajai ainavai

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīgas putni atstāja savas pēdas pirmajā sniegā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Vecrīgā.

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauns elements pie Latvijas Nacionālās operas ēkas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu iela, skats uz Pulvertorni

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: pilsētas kaija

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: laukums pie Latvijas Nacionālās operas

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Rīdziniece un viņas suns priecājas par ilgi gaidīto sniegu pilsētā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Rīgas Kristus piedzimšanas katedrāli

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: skats uz Latvijas Universitāti un Rīgas kanālu

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Vaļņu un Teātra ielu stūris

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Jauniete kādā Rīgas ielā šosezon pirmā sniega laikā

  • Pirmais sniegs Rīgā
    © Sputnik / Sergey Melkonov

    Pirmais sniegs Rīgā: Brīvības piemineklis

Tagi:
sniegs, Rīga, fotolente

Draudi demokrātijai: ES apsūdz Krieviju par nepatiesām ziņām Covid-19 jautājumā

0
(atjaunots 09:05 04.12.2020)
Līdz ar Krieviju "aizdomās" tiek turēta Ķīna un virkne trešo valstu – Eiropā valda uzskats, ka minētās valstis, izplatot nepatiesas ziņas, centušās uzlabot savu imidžu pasaulē.

RĪGA, 4. decembris - Sputnik. Eiropas Savienībā valda pārliecība, ka Krievija, Ķīna un trešās valstis izplatījušas nepatiesas ziņas par epidemioloģisko situāciju Eiropā, vēsta Sputnik Baltkrievija, atsaucoties uz Eiropas Komisijas publicēto Darbības plānu demokrātijas jomā.

Krievija, Ķīna un citas valstis rīkojušās ar mērķi " graut demokrātiskās diskusijas", uzskata ES. Valstis esot "iesaistītas operācijās, kuru mērķis bija ietekmēt un izplatīt dezinformāciju par Covid-19 pandēmiju ES, kaimiņvalstīs un pasaulē", klāsta dokumenta autori.

Pārmetumos uzsvērts, ka ārvalstu spēlētāji cerējuši "saasināt sociālo polarizāciju un uzlabot savu imidžu". "Tāds demokrātijas apdraudējums prasa visaptverošu un kolektīvu atbildi," atzīmēja ES.

Konkrēti nepatieso ziņu piemēri, kas it kā esot izplatīti Krievijā un Ķīnā, dokumentā nav minēti, toties atzīmēts, ka valstis esot izmantojušas "manipulāciju taktiku pašlabuma dēļ".

Pēc ES domām, dezinformācija nav tikai nepatiesas ziņas, bet arī reālu ziņu izkropļojums, manipulāciju un viltotu profilu izmantošana sociālajos tīklos.

Pārskatā nenoliedz dezinformācijas draudus arī "no iekšējo spēles dalībnieku puses", tāpēc ES valstis aicinātas turpināt ciešāku sadarbību. Kopīgiem spēkiem būs iespējams efektīvāk reaģēt uz nepatiesu ziņu draudiem, ir pārliecināti ES ierēdņi.

Reālā pandēmijas statistika Eiropas Savienībā

Saskaņā ar Džona Hopkinsa universitātes datiem, vairākas ES valstis ierindojušās starp desmit vispasaules līderiem Covid-19 izplatības ziņā.

Piemēram, Francija "nostiprinājusi" savas pozīcijas – valsts ilgu laiku ieņem 5. vietu koronavīrusa slimnieku skaita ziņā (2,27 milj. cilvēku). Tai seko Spānija (1,66 milj.), astoto vietu ieņem Itālija (1,64 milj.).

Šobrīt augstākie mirstības rādītāji starp Eiropas Savienības valstīm ir Itālijā – 57 tūkstoši mirušo (sestā vieta pasaulē), Francijā – 52 tūkstoši (septītā vieta), Spānijā – 45 tūkstoši (devītā vieta).

0
Tagi:
viltus ziņas, pandēmija, Krievija, Ķīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā ASV atklājušas "Krievijas propagandas un dezinformācijas ekosistēmas" noslēpumus
Kā lietuviešu žurnālists izglābis Eiropu no Krievijas kulinārajām receptēm
Vai iedzīvotāji bieži saskaras ar nepatiesām ziņām internetā
Kibereksperti prognozē pasaulei jaunu auksto karu 2020. gadā