ASV JKF Monterey

"Kreiserus vajadzēs norakstīt": ASV izlēmušas par kara izdevumiem

65
(atjaunots 09:47 01.05.2021)
ASV Jūras spēku pastiprināšana, Klusā okeāna militarizācija, konfrontācija ar lielvalstīm un jaunas militārās tehnoloģijas – Džo Baidena administrācija pieprasījusi Kongresam aizsardzības budžetu.

Kopā nacionālās drošības vajadzībām Baltais nams plāno gada laikā iztērēt 753 miljardus dolāru. 715 no tiem saņems Pentagons. Par to, kam domāti līdzekļi, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Savaldīt Ķīnu

Lai arī budžeta projekts pagaidām ir provizorisks, kļūst skaidrs, ka Baidens kopumā turpina Donalda Trampa līniju – stiprina bruņotos spēkus.

Pieprasījuma teksts liecina, ka ASV galvenais politiskais pretinieks ir Ķīna. Dokumentā pievērsta uzmanība nepieciešamībai stiprināt amerikāņu militāro klātbūtni pie ĶTR robežām. Martā Indijas un Klusā okeāna (INDOPACOM) spēku komandieris Filips Deividsons paziņoja, ka šiem nolūkiem vajadzīgi vismaz 27 miljardi dolāru. Reģionā vajadzēs izvērst PGA sistēmas, izlūkošanas centrus, uzstādīt raķetes, radarus, organizēt mācības ar sabiedrotajiem.

Kļūst skaidrs, ka budžeta līdzekļus veltīs Klusā okeāna rietumu daļas tālākai militarizācijai. Pentagons ne vienu vien reizi paudis nodomu dislocēt liela darbības rādiusa raķešu bruņojumu tā saucamajā pirmajā salu ķēdē, kas ietver Filipīnas, Koreju un Japānu. Ķīnas robežām tuvākā ASV armijas bāze atrodas Guamā, divu tūkstošu kilometru attālumā – tas ir pārlieku tālu.

Tiesa, pēc Pentagona pārstāvju vārdiem, amerikāņu sabiedrotie reģionā pagaidām nekaist vēlmē izvērst pie sevis ārvalstu trieciena kompleksus. ASV atzīst, ka bes draudzīgu valstu palīdzības Ķīnu apturēt neizdosies.

"Nav ne mazāko šaubu, mums ir jāpastiprina militārā klātbūtne Indijas un Klusā okeāna reģionā, - uzsvēra ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Ķīna ir galvenais izaicinājums, jo cenšas mainīt pasaules kārtību. Pekina rīkojas aizvien pārliecinošāk un pieliek lielas pūles, lai ierobežotu mums piekļuvi savām robežām. Patlaban revidējam – kas mums ir Klusajā okeānā. Novērtējam bruņoto spēku skaitu, bruņojumu, iespējas, loģistiku, infrastruktūru, attiecības ar sabiedrotajiem. Pēc tam tiks pieņemti visi nepieciešamie lēmumi militārās būvniecības jomā reģionā."

Flotes attīstība

Budžetā prioritāte tiks atdota jūras kara spēkiem, pārsvarā – kuģu būvei. Finansējumu saņems perspektīvo stratēģisko un daudzfunkcionālo zemūdeņu programmas un jūras bezekipāžas platformas, ko amerikāņu flote plāno pielietot masveidā. Pentagona oficiālais pārstāvis Džons Kirbijs pazinoja, ka kuģubūvi ministrs kontrolējot īpaši. Līdzsvarota un spēcīga flote ir pamats spēku projicēšanai gan šodien, gan nākotnē.

JKS vadība ir gatava pakāpeniski atteikties no "Ticonderoga" tipa raķešu kreiseriem. ASV flotē ir 22 tādi kuģi, tiem jau ir 35 gadi – maksimālais vecums. Tos modernizēt neplāno. Aizvietos ar "Arleigh Burke" tipa eskadras kuģiem no sērijas Flight III. Pirmais – "Jack Lucas" stāsies ierindā līdz 2023. gadam.

Eksperti atzīmēja, ka mūsdienu eskadras kuģi militāro iespēju ziņā atbilst 80.-90. gadu kreiseriem. Jā "Arleigh Burke" piekāpjas "Ticonderoga" raķešu zalves spēka ziņā, taču to apkalpošana izmaksā daudz mazāk. Pie tam uz III sērijas eskadras kuģiem pietiks vietas GKS un PGA komandpunktiem, kuru funkcijas tagad pilda kreiseri.

Iepriekš Jūras spēki konstatēja, ka "Ticonderoga" modernizācijas potenciāls faktiski ir izsmelts, un to liktenis nākotnes bruņotajos konfliktos ir viens – kļūt par "peldošajiem arsenāliem", kas saņem norādes par mērķiem no citām, mūsdienīgākām platformām.

Jauna pieeja

Vērā ņemami līdzekļi tiks piešķirti hiperskaņas kompleksiem, liela darbības rādiusa spārnotajām raķetēm, bezvadu liela ātruma kontroles sistēmām, digitālajam cīņas laukam, tālšāvējai artilērijai un reaktīvajām zalves uguns sistēmām, karavīru individuālajam ekipējumam, bezpilota lidaparātiem. Īpašu uzmanību Pentagons veltīs hiperskaņas attīstībai. Viņi atzīst, ka ASV šajā jomā nopietni atpalikušas no Krievijas un Ķīnas.

Amerikāņi izstrādā vairākas hiperskaņas raķetes: Operational Fires sauszemes spēkiem, Long Range Hypersonic Weapon Jūras spēkiem, Hypersonic Air-breathing Weapon Concept un Air-Launched Rapid Response Weapon – Gaisa spēkiem. Pēdējās sērijveida ražošanu bija plānots sākt nākamgad, taču neseno neveiksmīgo izmēģinājumu dēļ šie termiņi, iespējams, tiks atlikti. Pagaidām Vašingtonai nav nevienas sērijveida hiperskaņas raķetes.

Budžetā ieguldīti solīdi līdzekļi daudzdomēnu operācijām (Multi-Domain Operations) un digitālajam cīņas laukam. Piemēram, amerikāņi plāno nodrošināt ātru informācijas apmaiņu starp visu veidu bruņotajiem spēkiem. Izlūku vads pretinieka aizmugurē varēs reālā laika režīmā saņemt datus par apvidu no satelīta, atrast mērķi, patstāvīgi nodot koordinātas zemūdenei ar spārnotajām raķetēm, aviācijas bāzes kuģim vai lidmašīnām.

Jaunā koncepcija tiek īstenota uz esošās pamata, kas paredz armijas, aviācijas un flotes kopīgu darbu. Tomēr triādi papildinās operācijas kosmosā un kibertelpā. Iepriekš abas šīs vides netika uzskatītas par kaujas lauku.

Aktīvi ieguldot līdzekļus mūsdienu tehnoloģijās un kaujas koncepcijā, amerikāņi nepiemirst, ka galvenais drošības garants ir kodolvairogs. Turpinās starpkontinentālo ballistisko raķešu Ground Based Strategic Deterrent (GBSD) programmas, kam jānomaina aukstā kara veterāni – Minuteman III.

Pērn koncerns Northrop Grumman šiem nolūkiem saņēma vairāk nekā 13 miljardus dolāru. Acīmredzot, perspektīvās SBR ir Vašingtonas atbilde uz Krievijas jauno stratēģisko bruņojumu. Arī šajā ziņā ASV no Krievijas atpaliek.

65
Tagi:
bruņotie spēki, ASV
Pēc temata
"Pavisam citas iespējas": ko ASV vēlas izmantot cīņām gaisā
"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam
"Mums nav izredžu": Pentagons stāsta par Krievijas armijas priekšrocību
Aviācijas bāzes kuģi – metāllūžņos. Kāpēc ASV vēlas norakstīt "peldošos aerodromus"
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

33
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

33
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

63
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

63
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas

95 gadīgs kara veterāns Krimā pārvarējis koronavīrusu

0
(atjaunots 11:39 15.05.2021)
Decembra beigās AleksandrA Markeviča pašsajūta ievērojami pasliktinājās. Ārsti diagnosticēja koronavīrusu, uzņēmumi parādīja, ka pacientam daļēji skartas plaušas. Slimnīcā veterāns pavadīja vairāk nekā mēnesi, tomēr, pateicoties ārstu pūlēm, viņš ir izveseļojies.

Sirmais frontinieks atzina: neskatoties uz pārciesto slimību, viņš joprojām nav zaudējis dzīvesprieku. Šajā ziņā viņam palīdz dzīvesbiedre Taisija. Viņi kopā ilgi staigā pa dārzu, dzied karalaiku dziesmas, bieži pārlapo vecos albumus ar fotogrāfijām.

Aleksandrs Markevičs izkarojis visu karu. 1941. gadā viņam bija 16 gadi, tāpēc uz fronti puisi neņēma, un viņš palīdzēja mātei hospitālī pie Brjanskas. 1943. gadā jau pilngadīgais Aleksandrs 522. artilērijas pulka sastāvā piedalījās Ļeņingradas aizsardzībā.

Par nopelniem kareivis saņēmis dažādus apbalvojumus: medaļu "Par uzvaru pār Vāciju lielajā Tēvijas karā", kā arī II pakāpes Tēvijas kara ordeni.

0