ASV mobilais ptretanku komplekss, foto no arhīva

Tas jau ir nopietnāk par "Javelin": ASV nodos Ukrainai jaunus ieročus

117
(atjaunots 01:23 30.04.2021)
Pretkuģu raķetes, PGA līdzekļi un vēl vairāk kompleksu Javelin – amerikāņi izstrādā jaunu plānu letālā bruņojuma piegādēm Ukrainai.

Rietumu mediji uzsver, ka tas esot nepieciešams Kijevas un Maskavas tiešas militāras sadursmes gadījumam. Lai arī Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par karaspēku aiziešanu pēc mācību beigām, Pentagons diezin vai atteiksies no iespējas vēl vairāk militarizēt reģionu, portālā RIA Novosti konstatēja Andrejs Kocs.

Karš par brīvu velti

NATO pietiekami skaidri lika saprast, ka nedomā karot ar Krieviju Ukrainas dēļ un karavīrus uz Donbasu nesūtīs. Tomēr materiāli tehnisko atbalstu Kijevai Rietumi tomēr sniegs.

Alianses izlūkošanas lidmašīnas un bezpilota lidaparāti ik dienas karājas virs Melnās jūras un pie saskarsmes līnijas, noraidot informāciju uz Ukrainas Ģenerālštābu. Doņeckas un Luganskas izlūki pastāvīgi novēro UBS ierakumos ārvalstu militāros speciālistus. Kijevā regulāri piezemējas NATO kara transporta lidmašīnas ar noslēpumainām kravām.

Piedevām aprīļa beigās ASV Senāta Ārlietu komiteja pieņēma divpartiju likumprojektu "Par partnerattiecībām ar Ukrainu drošības jomā" – tas paredz, ka militārā palīdzība Kijevai pieaug līdz 300 miljoniem dolāru. Ukrainas vēstniece ASV Oksana Markarova sociālajos tīklos pastāstīja, ka par šo naudu nopirks arī letālo bruņojumu.

The Wall Street Journal apgalvoja, ka Pentagons plāno piegādāt Ukrainai PGA līdzekļus, pretkuģu un prettanku raķetes, operatīvi taktiskos trieciena kompleksus.

Neapšaubāmi, sarežģītāku bruņojumu izvērsīs un noregulēs rietumvalstu speciālisti – to Ukrainas kareivjiem pagaidām nemāca. Tātad neliels alianses kontingents tomēr piedalīsies potenciālajā bruņotajā konfliktā Ukrainas BS pusē.

Kijevas valdība, saodusi tādas iespējas, tūlīt sāka prasīt papildporciju. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba intervijā aģentūrai Reuters atzinās, ka lūdzis ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu palīdzēt ar mūsdienīgiem radioelektroniskās cīņas līdzekļiem. Pēc viņa vārdiem, UBS tie vajadzīgi, lai "stātos pretī Krievijas spējām bloķēt Ukrainas komunikācijas".

Vēl vairāk, daudzi speciālisti ir pārliecināti, ka Donbasā jau tiek izvērsti Rietumu REC kompleksi. Piemēram, militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs uzskata, ka tos steigšus pārvieto uz Kijevu ar kravas lidmašīnām. Pieņēmumu netieši apstiprina arī neatzīto republiku Tautas milicijas nesenie paziņojumi par to, ka EDSO misijas droni bieži vien nevar pacelties gaisā – kontroles signālus slāpē no Ukrainas puses.

Vēl vairāk raķešu

Konkrēta informācija par bruņojumu, ko Vašingtona piegādās UBS situācijas eskalācijas gadījumā Donbasā, vēl nav sniegta. Iespējams, Pentagons pastiprinās Ukrainas PGA ar zenītraķešu kompleksiem Patriot – Kijeva tos izlūdzas jau sen.

Savukārt aprīļa vidū Ukrainas prezidenta ofisa vadītājs Andrejs Jermaks burtiski pieprasīja no ASV izvērst valstī "Patriot", patētiski klāstot, kā UBS aizsargā no Krievijas "visus Rietumus". Piedevām, pēc Kijevas domām, vairāki amerikāņu ZRK divizioni paātrinātu iestāšanos NATO.

Piedevām Pentagons varētu nodot Ukrainai PKR "Harpoon". Jā, Kijevai nav gaisa un jūras platformu to pielietošanai, taču "Harpoon" ražo arī krasta variantā, uz speciāliem vilcējiem. Darbības rādiuss – 280 km. Atgādināsim, ka Melnās jūras flotes kuģi spēj palaist spārnotās "Kalibr" vairāk nekā divu tūkstošu kilometru attālumā.

Mērķu iznīcināšanai pretinieka aizsardzības dzīlēs Ukrainas sauszemes spēkiem varētu piešķirt amerikāņu operatīvi taktiskos kompleksus HIMARS ar raķetes ATACMS darbības rādiusu ne vairāk kā 270 km attālumā (tās piekāpjas Krievijas OTRK "Iskander M", kuru darbības rādiuss sasniedz 500 km). Pie tam UBS joprojām saņem trešās paaudzes prettanku kompleksus "Javelin" – šiem nolūkiem nauda ir piešķirta.

Septiņus gadus ilgas piegādes

Amerikāņi aktīvi apgādā UBS kopš pilsoņu kara sākuma Donbasā. Bruņutehnikas rezerves daļas un šaujamieroču munīcija pārsvarā tiek iepirkta bijušās sociālistiskās nometnes valstīs, bet dažādas papildu iekārtkas un speciālā tehnika – galvenokārt ASV.

Sākumā Vašingtona aprobežojās ar neletālo produkciju. Piemēram, 2014. gadā Kijeva saņēma aptuveni divus tūkstošus bruņuvestu, divus desmitus kontrbateriju cīņas staciju AN/TPQ-48A, 35 bruņumašīnas HMMWV un lauka hospitāli. 2015. gadā — 130 "Hammerus" un piecus ātrgaitas kuterus. 2016. gadā — 14 radiolokācijas stacijas, vairāk nekā divus tūkstošus naktsredzes iekārtu, piecas bruņumašīnas HMMWV medicīnas evakuācijas variantā, 24 vieglo bezpilota lidaparātu komplektus RQ-11B Raven. 2017. gadā – vēl 40 "Hammerus" un apmēram 700 radiostacijas.

2018. gadā Pentagons nosūtīja Ukrainai letālos ieročus – 35 prettanku raķešu kompleksus FGM-148 Javelin un 210 tiem paredzētas raķetes. Kijeva izlūdzās "Javelin" no Vašingtonas kopš 2014. gada, uzskatot, ka šie prettanku kompleksi var nodrošināt uzvaru. Tomēr līdz frontei tie netika. Amerikāņi noteica, ka kompleksus aizliegts lietot pie konfliktējošo pušu saskarsmes līnijas, tos var likt lietā tikai pilnvērtīgas "Krievijas agresijas" gadījumā.

Līdztekus "Javelin" 2018. gadā Pentagons piegādāja UBS 2,5 tūkstošus naktsredzes iekārtu, mīnu meklētāju partiju, evakuācijas "Hammerus", trīs pretsnaiperu cīņas sistēmas, 30 apvidus mašīnas, divas RLS un medicīniskās iekārtas deviņu miljonu dolāru vērtībā. 2019. gadā atbalsts bija apmēram tāds pats, kopā – par 361 milj. dolāru. 2020. gadā Vašingtonas dāsnums pieauga līdz 510 miljoniem. Zināms, ka Ukrainā nogādāta kārtējā "Javelin" partija. Piedevām septembrī Valsts departaments deva atļauju pārdot Kijevai 16 patruļas kuterus Mark VI par 600 miljoniem dolāru. Tikai nepaziņoja, kad tos piegādās.

117
Tagi:
Ukraina, ieroči, ASV
Pēc temata
Bez munīcijas, toties ar salmiem: Ukrainas armijā atrasti interesanti Javelin
NI nosauca jauno Krievijas ieroci par Rietumu tanku slepkavu
Pentagons pasūtījis jaunu kompleksu Javelin partiju Lietuvai un Ukrainai
ASV nodeva Lietuvai raķetes Javelin 31 miljona dolāru vērtībā
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

32
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

32
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

63
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

63
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas

Nāvējošā apšaude starp Gazas sektoru un Izraēlu

0
(atjaunots 11:32 15.05.2021)
No pirmā acu uzmetiena kadri šķiet skaisti, taču tāds iespaids rodas tikai tiem, kam nav skaidrs, kas notiek. Patiesībā tā ir nāvējoša raķešu apšaude starp Gazas sektoru un Izraēlu.

Kopš 10. maija vakarpuses nepātrūkst konflikts, kas uzliesmoja uz Izraēlas un Palestīnas Gazas sektora robežas. Abas puses izmanto raķetes. Apšaudēs grūst mājas un iet bojā cilvēki.

Tiem, kas dzīvo mierpilnās pilsētās, nesaprast, kā tas ir – pamosties nakts vidū sirēnas gaudu dēļ un acumirklī mesties uz patversmi. Dažkārt viņi nepaspēj pat paķert līdzi dokumentus.

Šajā fotolentē mēs parādīsim, kā tas ir, kad "tiek izšauta sarkanā raķete".

0
  • © REUTERS / Nir Elias

    Izraēlas pretraķešu sistēma Iron Dome pārver raķetes, kas pret Izraēlu palaistas no Gazas sektora

  • © AFP / Menahem Kahana

    Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma Iron Dome pārtver no Gazas sektora palaistu raķeti

  • © AFP / Mahmud Hams

    No Gazas sektora pret Izraēlu palaistās raķetes

  • © AFP / Mohammed Abed

    No Gazas sektora pret Izraēlu palaistas raķetes

  • © AFP / Menahem Kahana

    Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma Iron Dome iedarbojas, lai pārtvertu raķetes, kas palaistas no Gazas sektora

  • © AP Photo / Khalil Hamra

    No Gazas sektora pret Izraēlu palaistas raķetes

  • © REUTERS / Amir Cohen

    Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēma Iron Dome iedarbojas, lai pārtvertu raķetes, kas palaistas no Gazas sektora

  • © AFP / Said Khatib

    Raķetes tiek izšautas no Rafahas Gazas sektora dienvidu daļā

  • © AFP / Anas Baba

    Raķetes tiek palaistas no Gazas pilsētas, ko kontrolē Palestīnas kustība HAMAS. Apšaudi tā sāka, atbildot uz Izraēlas aviācijas triecienu pa 12 stāvu ēku pilsētā

  • © REUTERS / Amir Cohen

    Gazas aviouzbrukums Izraēlai

  • © AP Photo / Khalil Hamra

    Uzliesmojumus debesīs virs Gazas

  • © AP Photo / Khalil Hamra

    No Gazas pret Izraēlu tiek palaistas raķetes