Taliban

Amerikāņu spēku izvešanu no Afganistānas vada talibi

60
(atjaunots 17:43 22.04.2021)
Teroristiskā organizācija "Taliban" diktē Savienotajām Valstīm skarbus noteikumus bruņotā kontingenta izvešanai no Afganistānas un piespiež Vašingtonu atgriezties daudzpolārās pasaules realitātē.

13. aprīlī Baltais nams informēja par amerikāņu kontingenta izvešanu no Afganistānas līdz 11. septembrim. Talibi ultimatīvā formā pieprasīja ASV spēku izvešanu līdz 1. maijam (saskaņā ar 2020. gada 29. februārī Dogā parakstītās vienošanās noteikumiem". "Taliban" uzstājīgi aicināja "Ameriku un visas okupējošās valstis beigt aizbildināt kara ievilkšanu garumā un nekavējoties izvest visus savus spēkus no Afganistānas". Tālāk sekoja atklāti "Islāma Emirāta modžahedu" draudi, atgādināja militārais analītiķis Aleksands Hroļenko.

ASV administrācija operatīvi reaģēja un paziņoja, ka 1. maijā sāksies spēku izvešana no Afganistānas. Sabiedrotie NATO tajā pašā dienā pieņēma līdzīgu lēmumu par misijas "Apņēmīgais atbalsts" spēku izvešanu. Visi mēģināja šajā interešu konfliktā saglabāt reputāciju.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka amerikāņu karavīru klātbūtne Afganistānā nepalīdzēs veidot pagaidu valdību. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins atzīmēja, ka armija uzdevumu Afganistānā ir izpildījusi un "padarījusi iespējamu progresu ekonomikas, pilsoniskās sabiedrības un politikas jomās".

Vai bija vērts Pentagonam un tā sabiedrotajiem tērēt simtiem miljardu dolāru operācijām Afganistānā, zaudēt tūkstošiem kareivju, lai tik skumīgi pamestu cīņas lauku un visu nelaimīgo valsti vakarējam ienaidniekam – talibiem? Tas ir retorisks jautājums.

1. maija spēka demonstrācija

14. aprīlī CIP direktors Viljams Bērns paziņoja, ka bruņoto spēku izvešana saistīta ar ievērojamu risku un prognozēja iespējamu "Islāma valsts" un "Al Kaida" (KF un vairākās citās pasaules valstīs aizliegtas teroristiskas organizācijas) ietejmes atjaunošanos Afganistānā pēc ASV militārās klātbūtnes beigām. ASV prezidenta bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons ir pārliecināts, ka spēku izvešana nozīmē varas nodošanu "Taliban".

Vienlaikus talibi ir gatavi atsākt karadarbību – "džihādu" pret ārvalstu spēkiem, ja ASV un NATO neiekļausies iepriekš atrunātajā termiņā – līdz 1. maijam. "Taliban" viedokli iepriekš pauda Zabiulla Modžaheds: "Baidens teica, ka ir grūti izvest spēkus līdz maijam, taču mēs uzskatām, ka Dohā parakstītā vienošanās ir jāpilda, jo tā īstenošana ir vienīgā iespēja atrisināt problēmas Afganistānas un ASV attiecībās."

No loģistikas viedokļa 3-5 tūkstošu karavīru pārvietošanai ar transporta lidmašīnām laika ir pietiekami. Nepārprotami, ASV un NATO spēku izvešanu bremzē permanentās karadarbības ar talibiem, "mācekļu" nespēja vienoties varas pilnvaru sadales jautājumā nākamajā valsts aparātā ar pašreizējo (proamerikānisko) Afganistānas valdību.

AIR Nacionālās samierināšanās augstākajai padomei izdevās apvienot programmā vairāk nekā divus desmitus ierosinājumu, ieskaitot prezidenta Ašrafa Gani miera plānu. Taču 14. aprīlī "Taliban" atteicās piedalīties pārrunās par Afganistānas nākotni (kārtējais posms bija ieplānots Turcijā). Talibu bruņotās vienības gaida ASV un NATO kontingenta un militārās tehnikas izvešānu, lai panāktu militāru uzvaru pār valdības spēkiem. Kabula "aplenkumā" pārsvarā turas, pateicoties amerikāņu aviācijas uzlidojumiem teroristiem. Tuvākajā laikā Afganistāna var pārvērsties par "Islāma Emirātu".

Pēc 20 gadus ilgās kara darbības Afganistānā (kuras platība ir mazāka nekā Teksasai) un kaunpilnā miera noslēgšanas ar talibiem amerikāņiem vajadzētu piesardzīgāk žvadzināt ieročus un kļūt pieticīgākiem starptautiskajā arēnā. Tomēr viņiem vēsture nedod nekādu mācību. Pie tam atkal vainīga ir Krievija.

Ameikāņu izlūkdienesti ar "zemu vai vidēju pārliecības līmeni" uzskata, ka Krievijas izlūki finansiāli atbalstīja "Taliban" uzbrukumus ASV un koalīcijas kareivjiem Afganistānā 2019. gadā un agrāk. Datu avoti nav ne mazākās uzticības vērti un nav pārbaudāmi. Krievija šādas apsūdzības atspēko.

Mērķi mainās

Pentagona vadītājs Loids Ostins uzskata, ka vairāku tūkstošu amerikāņu karevju izvešana no AIE ļaus "mainīt centienu mērķus", savaldīt vai uzvarēt "nākamos pretiniekus" – Ķīnu un Krieviju, kas pūlas "grozīt pasaules kārtību". Neticis galā ar relatīvi nelielajiem teroristiskajiem grupējumiem uz opija magoņu plantāciju bāzes, Pentagons meklē pretinieku starp kodollielvalstīm. Tikai tāpēc, ka kaut kādas to darbības "neatbilst ASV nacionālajām interesēm".

Pēc amerikāņu "mērķu nomaiņas" Afganistānai un tās kaimiņiem Centrālāzijā nāksies patstāvīgi risināt līdzāspastāvēšanas problēmu ar agresīvu militāri reliģisku kustību. Talibu varā (līdz 2001. gadam) AIR sievietēm nebija pieejama izglītība, par laulības pārkāpumu sodīja ar nāvi pilsētas laukumā, zagļiem cirta nost rokas, televīzija bija aizliegta līdz ar teātri un mūziku.

Fakti ir spītīga lieta. 12. aprīlī Afganistānas Nacionālās drošības pārvalde ziņoja, ka ASV un "Taliban" vienošanās Dohā nav sekmējusi stabilizāciju – kopš 2020. gada 29. februāra talibu uzbrukumu skaits valstī pieaudzis par 24%. "Taliban" Kataras ofisa vadītājs mulla Abduls Gani Baradars 12. aptīlī pateicās Uzbekistānas prezidentam Šavkatam Mirzijojevam par iniciatīvu kopīgo ekonomisko projektu īstenošanā Afganistānā, taču tas negarantē miermīlīgu sadarbību. Militāri reliģiskā kustība no sava sastāva, viedokļu un mērķu viedokļa ir ļoti daudzveidīga.

"Taliban" savu taktiku nemaina, nemazina vardarbības līmeni valstī, nesarauj sabiedroto vai partneru attiecības ar "Al Kaida".  

60
Tagi:
taliban, bruņotie spēki, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Kāpēc amerikāņi nepamet Afganistānu
Kāpēc Krievija gatava glābt Ameriku no kara un apkaunojuma
"Taliban" pastāstīja, kur ņem ieročus
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

33
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

33
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

63
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

63
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas

95 gadīgs kara veterāns Krimā pārvarējis koronavīrusu

0
(atjaunots 11:39 15.05.2021)
Decembra beigās AleksandrA Markeviča pašsajūta ievērojami pasliktinājās. Ārsti diagnosticēja koronavīrusu, uzņēmumi parādīja, ka pacientam daļēji skartas plaušas. Slimnīcā veterāns pavadīja vairāk nekā mēnesi, tomēr, pateicoties ārstu pūlēm, viņš ir izveseļojies.

Sirmais frontinieks atzina: neskatoties uz pārciesto slimību, viņš joprojām nav zaudējis dzīvesprieku. Šajā ziņā viņam palīdz dzīvesbiedre Taisija. Viņi kopā ilgi staigā pa dārzu, dzied karalaiku dziesmas, bieži pārlapo vecos albumus ar fotogrāfijām.

Aleksandrs Markevičs izkarojis visu karu. 1941. gadā viņam bija 16 gadi, tāpēc uz fronti puisi neņēma, un viņš palīdzēja mātei hospitālī pie Brjanskas. 1943. gadā jau pilngadīgais Aleksandrs 522. artilērijas pulka sastāvā piedalījās Ļeņingradas aizsardzībā.

Par nopelniem kareivis saņēmis dažādus apbalvojumus: medaļu "Par uzvaru pār Vāciju lielajā Tēvijas karā", kā arī II pakāpes Tēvijas kara ordeni.

0