P-09 Rezekne

Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem 30. Rezultāti un perspektīvas

78
(atjaunots 09:33 15.04.2021)
Republikas jūras kara spēki joprojām ir nelieli, tie spēj pildīt vienīgi robežsardzes un policijas funkcijas. Kā Nacionālo bruņoto spēku veids flote pastāv vien nomināli un nespēj integrēties NATO Jūras spēkos tehnoloģiskās atpalicības dēļ.

Svarīgs notikums otrās Latvijas Republikas vēsturē – karoga pacelšana uz pirmā jaunveidojamo Jūras kara spēku kuģa 1991. gada 11. aprīlī. Šo dienu uzskata par Latvijas kara flotes atdzimšanas dienu. 30 gadus vēlāk JS sastāvā (saskaņā militārā spēka vispasaules reitinga Global Firepower datiem) ir 11 patruļas kuteri un 6 mīnu tralētāji. Pareizāk sakot, ierindā ir pieci "Skrunda" tipa patruļas katamarāni, četri veci mīnu tralētāji "Imanta", trīs "Storm" tipa sardzes kuteri (būvēti 60. gados, norakstīti no Norvēģijas JKS), seši pamatīgi nolietoti patruļas kuteri un palīgkuģi. Ar šiem spēkiem pietiek, lai nepieļautu kontrabandistu pārkāpumus pie Latvijas jūras robežām (tās ir 658 km garas), un nepavisam nepietiek, lai aizsargātu gandrīz 500 km garo krasta līniju, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. 

Atgādināšu: JKS paredzēti, lai garantētu valsts drošību jūrā, risinātu stratēģiskos un operatīvos uzdevumus jūras karadarbības arēnās. Tas ir valsts ārpolitikas instruments. Kvalitatīva flote ietver trieciena un pretzemūdeņu kuģus, zemūdenes, bāzes, reida un jūras tralētāju brigādes, PGA sistēmu, aviāciju un krasta spēkus. Pilnvērtīgus JKS nevar atļauties neviena no Baltijas valstīm (arī Polija ne). Visādas runas par sinerģētisko spēku, pateicoties Latvijas JKS integrācijai NATO kopējā struktūrā, ir tikai propagandas, nevis tehnoloģijas elements.

Nav iespējams integrēt alianses JKS kuģu trieciena (prettrieciena, pretzemūdeņu) grupā vecus mīnu tralētājus un 25 metrus garos ierobežotas kuģniecības patruļas kuterus. Atliek vien imitēt nacionālo JKS efektivitāti un bez gala un malas modernizēt Lielbritānijā, Norvēģijā, Nīderlandē un citās valstīs norakstītos peldlīdzekļus.

Tehnoloģiskais apogejs

Galvenie pamatposmi jūras kara flotes būvē izskatās pieticīgi. 1992. gada rudenī izveidoti novērošanas punkti Rojā, Kolkā, Jaunciemā, Ovišos, Staldzenē, Ozoliņos, Užavā, Silmalē un Labragā. Pēc tam sekoja virkne vecu kuteru un tralētāju iepirkumi. 1998. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija nolēma apvienot spēkus un līdzekļus kopīgā vienībā "Baltic Naval Squadron" ar mērķi meklēt mīnas, kas palikušas Baltijas ūdeņos pēc diviem pasaules kariem. XXI gs. sākumā Latvija nolēma kardināli atjaunot savu floti un par 75 miljoniem dolāru pasūtīja piecus patruļas kuterus "Skrunda" – veco sardzes kuteru Storm un KBV 236 nomaiņai, kas agrāk iepirkti Norvēģijā un Zviedrijā. Jaunie peldlīdzekļi tapa "Rīgas kuģu būvētavā" (trīs vienības) un Lemverderē, Vācijā (divas vienības). Piektais katamarāns "Rēzekne" stājās Latvijas JKS ierindā 2014. gada martā. Tā tonnāža – 127 t, garums – 25,7 m, platums – 13 m un ātrums – līdz 20 mezgli (mūsdienu kara kuģu ātrums pārsniedz 30 mezglus). Bruņojums – divi 12,7 mm kalibra ložmetēji. "Skrunda" it kā spēj uzņemt pretkuģu raķetes, bet kas tad tās Latvijai dos?

Jaunie kuteri paredzēti Latvijas teritoriālo ūdeņu un ekskluzīvās ekonomiskās zonas patrulēšanai, novērošanai, meklēšanas un glābšanas operācijām, zvejniecības aizsardzībai. Katamarāna priekšdaļa pielāgota traļu vai ūdenslīdēju iekārtu montāžai. Ar to labās ziņas par nacionālo JKS būvi ir galā.

30. martā NATO spēku Eiropā komandieris ģenerālis Tods Volterss vizītē Latvijā stiprināja Latvijas cerību un ticību gaišajai nākotnei ar koka suvenīru, ko uzdāvāja aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Šķiet, alianses prioritāte nepārprotami būtu reāli stiprināt Baltijas sabiedroto pozīcijas "frontes līnijā". Taču neviens pat nedomā uzdāvināt Latvijai kuģus, lidmašīnas vai tankus. Galu galā ilggadējā dalība NATO negatīvi ietekmē Latvijas JKS stāvokli, "antikvārie" kuteri un tralētāji kļūst par balastu.

Izaugsmes perspektīvas

Militārie eksperti vienbalsīgi pauž negatīvu vērtējumu, atzīmē Latvijas un citu Baltijas valstu zemo attīstības līmeni un cīņasspēju. Likumsakarīgi. Pat viena karakuģa iegāde ir dārgs priekš. Piemēram, Somija četru korvešu iegādei iztērēja 1,4 miljardus dolāru, bet viss Latvijas militārais budžets 2021. gadam ir 750 miljoni dolāru.

Latvija, Lietuva un Igaunija pūlas risināt savu JKS atjaunošanas problēmas kopīgiem spēkiem, un no 2020. gada koncepcijas "Naval Vision 2030" ietvaros izskata vienota iepirkuma iespējas. Tomēr jaunas militārās vienības ir tikai puse darba, JKS vajadzīgas arī mūsdienīgas bāzes un kuģu remonta vietas. Tāpēc Latvija un citas Baltijas valstis spēj perspektīvā tikt galā vienīgi ar tralētāju brigādi un lakonisku infrastruktūru.

Patlaban Latvijas JKS rīcībā ir atbalsta punkti Liepājā, Ventspilī un Rīgā. Ir infrastruktūras paplašināšanas projekts 35 ha platībā Liepājā (jo Krievijas JKF astāja 1994. gadā). Te atrodas liels skaits NBS struktūru, arī jūras spēku eskadra, ūdenslīdēju skola, Zemessardzes 4. brigādes štābs, Zemessardzes 44. kājnieku bataljons, medicīniskās apkalpošanas nodaļa, citas apakšvienības.

Ar Latvijas JKS – nepilniem diviem desmitiem mazizmēra peldlīdzekļu – noteikti nepietiek reālai aizsardzības spējai, ko Baltijas jūrā demonstrē, piemēram, "neitrālie" kaimiņi – Zviedrija (aptuveni 30 mūsdienīgi kara kuģi) un Somija (vairāk nekā 30 kara kuģi un kuteri).

Ja tuvākajos gados Baltijas jūrā notiks lielas cīņas, jāpiezīmē, ka ASV, Lielbritānijas un Francijas JKS pārsvarā pievērsušies Atlantijas viziena un savu krastu aizsardzībai. nopietnas krīzes apstākļos tie nenāks palīgā Latvijai un citām Baltijas valstīm. Mēs saskatām reģionā konceptuālu, vēsturisku un jūras kara strupceļu, kā arī NATO attieksmi pret sabiedrotajiem Baltijā kā pret "mazajiem brāļiem" vai neizbēgamiem "globālā procesa" blakusupuriem.

78
Tagi:
Latvija, NATO
Pēc temata
Latvijas aizsardzība pieprasa savilkt jostas ciešāk: AM saņems vairāk nekā 2% no IKP
Naudas sūknis pareizās rokās: kurp nabagā Latvija novirza simtiem tūkstošu eiro
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

33
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

33
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

63
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

63
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas
Krišjānis Kariņš

Latvijas premjeru "piespieda" nodziedāt krieviski par pašizolāciju

0
(atjaunots 11:32 15.05.2021)
Pateicoties fotošopa meistaru prasmīgajām rokām, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš ģitāras pavadījumā krievu valodā nodziedāja par tabletēm, tualetes papīru, griķiem un pašizolāciju.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Fotošopa meistari izstrādājuši ierakstu, kas atspoguļo tautas noskaņojumu un attieksmi pret Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Šķiet, cilvēkiem gribas, lai varasvīrs labāk izjustu pašreizējo situāciju.

Meistari "piespieduši" Kariņu nodziedāt krievu valodā kavergrupas Radio Tapok dziesmu par pašizolāciju.

Politiķim piešķīra Oļega Abramova balsi – viņš ir "Radio Tapok" YouTube kanāla autors, kurā publicē pazīstamu dziesmu kaverversijas.

Tomēr ģitāru Kariņš paņēma rokās pats. "Radio Tapok" dziesma pielāgota video ierakstam, kurā Kariņš dziedāja grupas "Aarzemnieki" dziesmu "Cake to Bake".

Ar šo skaņdarbu 2014. gadā grupā "Aarzemnieki" pārstāvēja Latviju Eirovīzijā. Toreiz mūziķi ierindojās vien 13. vietā.

0
Tagi:
Krišjānis Kariņš, krievu valoda
Pēc temata
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Latvijas "Iedzīvotāju apkarošanas birojs" - labākais Eiropas Savienībā!
Zatlers: šī valdība var droši demisionēt
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām