Pentagons

Ielenkts un ļoti bīstams. Pentagons izšķīries par tehnoizrāvienu

56
(atjaunots 15:37 13.04.2021)
Kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Īstais brīdis teikt, ka saņemtas divas ziņas, un abas ir labas, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Pirmkārt, Pentagons atzinis, ka atpaliek no saviem tiešajiem konkurentiem, kurus likvidēt, pēc paša vārdiem, varēšot apmēram pēc septiņiem gadiem. Otrkārt, tas liecina, ka vismaz septiņus gadus vēl dzīvosim – bez Trešā pasaules kara. Savienotās Valstis tak nedosies karā nonēsātās lupatās. Vismaz viņu Aizsardzības ministrija pagaidām tikai domā, ko vilkt mugurā izrāvienam.

"Ātrās reaģēšanas tehnoloģiju pārvalde patlaban meklē ultrainovācijas, kas nodrošinās izrāviena iespējas, lai stātos pretī praktiski vienlīdz spēcīgam pretiniekam un nivelēs trūkumus kopīgo misiju ietvaros," Loida Ostina resors izsludinājis "atjautības konkursu". Tas ieplānots rudenī. No kompetentajām kompānijām gaida ierosinājumus un projektus tādās jomās kā mākslīgais intelekts, 5G militārais pielietojums, kvantu, kosmiskās, hiperskaņas un kibertehnoloģijas.

Pie tam militārais budžets aug ar katru gadu. Pašreizējais – 730 miljardi. Iznāk, par velti mīlēts? Pareizāk sakot, ne par velti, tikai mīlestība tāda pavārga. Konkurenti apsteidz.

Principā, karavīri parasti izvēlas izrauties no ielenkuma. Pentagonu iejož lokā vienīgi valsts rūpes un uzmanība. Tas ir ielenkts un ļoti bīstams. To lolo un mīl. Nenoraida nevienu niķi. Pat mazuļus ļauj sist –pašapliecināšanās labad. Nu, bet, ja netiek galā arī ar mazajiem, tik un tā iegalvo, ka visā pasaulē nav neviena par to stiprāka un uzticamāka.

Patiešām, nebija gan. Tikai, kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Naudas nav, bet noturējās, kļuva stiprāki un izrāvās. Un te – paskat vien, pamēģini panākt, viņiem tagad ir hiperskaņa. Bet ASV pat novatorisku izrāvienu sāk tikai ātrās, pat ne reaktīvās reaģēšanas tehnoloģiju vadībai. Tāpēc "virtuālo tikšanos risinājumu meklēšanai" organizēs tikai rudenī, bet kaut kādas manāmas kustības sāksies tikai 2028. gadā. Viņiem visiem kopā vajadzētu pastrādāt pie iesaukuma varenajā amerikāņu armija un palūgt vājākus ienaidniekus mazliet pagaidīt. Citādi vēl iznāks tā, ka pēc izrāviena amerikāņi izies pie frontes līnijas, bet tur atkal neviena nebūs. Visi būs priekšā.

56
Tagi:
Pentagons
Pēc temata
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
"Mums nav izredžu": Pentagons stāsta par Krievijas armijas priekšrocību
"Nav iespējams netrāpīt": ar ko apbruņos Krievijas JKF jaunos kuģus
"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

33
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

33
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

63
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

63
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas
Džo Baidens

"Krievijas pozīcijas panākumi". Eksperts par Baidena paziņojumu kiberdrošības jomā

0
(atjaunots 11:39 15.05.2021)
ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka plāno "tiešu sarunu" ar Krieviju jautājumā par kibernoziedzības apkarošanu. Politologs pastāstīja, kāpēc Baidena vārdi pelna īpašu uzmanību.

RĪGA, 15. maijs – Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens Baltajā namā paziņoja, ka Krievijas valdība nav saistīta ar kiberuzbrukumu lielākajam cauruļvadu operatoram ASV – kompānijai "Colonial Pipeline". Tomēr hakeri var atrasties Krievijas teritorijā, viņš uzskata.

"Mēs neuzskatām, ka Krievijas valdība piedalījusies uzbrukumā, tomēr mums ir pamats domāt, ka uzbrukumā iesaistītie noziedznieki dzīvo Krievijā. Tas nācis no turienes, no Krievijas. Mēs tieši sazināmies ar Krieviju jautājumā par pasākumiem pret tīkliem, kas izspiež izpirkumu, un tiekties pie pasākumiem, lai mazinātu viņu iespējas rīkoties," teica Baidens.

"Colonial Pipeline" saskārās ar šantāžas programmas uzbrukumu, domājams, no hakeru grupas "DartSide" puses. Hakeru darbību rezultātā cauruļvada darbs apstājās un auga degvielas vairumtirdzniecības cenas Savienotajās Valstīs.

Trešdienas naktī cauruļvads atsāka darbu, taču tā atjaunošana aizņems zināmu laiku, atzīmēja ASV prezidents.

Politologs Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Salīdzinošās politoloģijas katedras pasniedzējs Aleksejs Zudins radio Sputnik ēterā pievērsa uzmanību faktam, ka Baidens ziņojis par nodomu apspriest ar Krieviju kiberdrošības jautājumus.

"Tieši par šiem jautājumiem Krievija aizcināja Savienotās Valstis sākt pārrunas, bet ASV tieši tikpat uzstājīgi atteicās apspriest šo jautājumu. Man šķiet, šis aspekts ir īpaši svarīgs, iepriekš neesmu dzirdējis, ka tāda veida ierosinājumi (no ASV puses – red.) vispār būtu nākuši klajā," teica politologs.

Aleksejs Zudins uzskata, ka šajā aspektā saskatāmas Krievijas pozīciju sekmes.

"Svarīgi ir tas, ka pirmo reizi izskanēja pārrunu tēma – kiberdrošība, no kuras ASV iepriekš konsekventi atteicās. Te saskatāmi Krievijas stingrās pozīcijas panākumi, kas jau sen piedāvāja tādas pāŗrunas," uzskata Zudins.

0
Tagi:
Džo Baidens, hakeri, Kiberdrošība, Krievija
Pēc temata
Kremlis komentēja ziņas par ASV iespējamo kiberuzbrukumu
ASV gāzīs pār Krieviju neredzamu atriebību
"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT