Jauna prognoze: Pasaules Banka pareģo Krievijas ekonomikas ātru atjaunošanu

51
(atjaunots 09:39 08.04.2021)
Krievijas ekonomika atjaunosies pēc krīzes ātrāk, nekā bija prognozēts iepriekš, norāda Pasaules Bankas eksperti.

Krievijas ekonomika pēc krīzes atgūsies ātrāk, nekā bija gaidīts janvārī. Pie šāda secinājuma nonākuši Pasaules Bankas eksperti. Kas varētu sekmēt vai bremzēt ekonomikas izaugsmi Krievijā, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Ierobežojumu atcelšana un vakcinācija

Pēc Pasaules Bankas (PB) prognozēm valsts IKP 2021. un 2022. gadā palielināsies par 2,9 un 3,2 procentiem attiecīgi. Janvārī runāja par 2,6 un 3,0 procentiem. "Atjaunošana, kā paredzams, uzņems apgriezienus, <... > izaugsme paātrinās <... >, pakāpeniski samazinoties pandēmijas sekām," uzsver ziņojuma par Eiropas un Centrālāzijas ekonomiku autori.

IKP zaudējumi 2020. gadā izrādījās mazāk nekā daudzās citās valstīs — 3,1%. Tas kļuva par pamatu jaunai prognozei.

Aktīvu izaugsmi veicina ierobežojumu mīkstināšana. Krievija nav izsludinājusi lokdaunu koronavīrusa otrā viļņa dēļ, tas arī ļāva ātrāk atgūties no krīzes. Pasaules Banka vadās no tā, ka valstij izdosies izvairīties no trešā Covid-19 viļņa.

PB eksperti uzskata Krievijas vakcīnu un vakcinācijas kampaņu par ekonomikas atjaunošanas dzinējiem. Vienlaikus norāda uz riskiem: epidēmija turpināsies, ja iedzīvotāji neatbalstīs masveida vakcināciju.

Negatīvi ietekmēs arī kārtējās Rietumu sankcijas. Banku sektors rada zināmas šaubas. Pēc ekonomistu vērtējumiem, hipotekārais tirgus ir pārkarsēts, kas var pasliktināt aktīvu kvalitāti un samazināt finanšu organizāciju ienākumus.

Nabadzības līmenis un budžets

PB uzskata, ka nabadzības līmenis valstī samazināsies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet līdz 2022. gadam turpinās pārsniegt pandēmijas rādītājus. Ziņojuma autori norāda, ka varas sociālie pasākumi palīdzēja nepieļaut nabadzības līmeņa palielināšanos.

Decembrī par to runāja arī PB pārstāvniecības Krievijā direktors Reno Seligmans, atzīmējot valdības pretkrīzes darbību efektivitāti.

Valsts ir palielinājusi izmaksas biznesa un iedzīvotāju atbalstam. Turklāt Centrālajai bankai ir lielas finanšu rezerves. Pretkrīzes finansējumu eksperti novērtēja, ka 4% no IKP (vairāk nekā četri triljoni rubļu). Tas apturēja valsts grimšanu nabadzībā.

Darba ministrijā iepriekš runāja par 13% nabadzības līmeni. Tas ir gandrīz 20 miljoni cilvēku.

PB arī sniegusi prognozi attiecībā uz budžetu. Pagājušais gads noslēdzies ar 4,1 triljonu rubļu deficītu jeb 3,8% no IKP. 2021. gadā prognozē 1,8%. Bet 2022. gadā gaidāms proficīts.

Recesija ir pabeigta

Marta vidū Nacionālās pētniecības universitātes "Ekonomikas augstskola" eksperti paziņoja, ka recesiju var uzskatīt par pabeigtu. "Pamata makrorādītāju pieaugums divu ceturkšņu laikā pēc kārtas 2020. gada beigās formāli ļauj runāt par recesijas pabeigšanu Krievijā jau 2021. gada sākumā," norādīs ekspertu ziņojumā "Komentāri par valsti un biznesu".

Kā paskaidroja ekonomisti, trešajā un ceturtajā ceturksnī IKP palielinājās par 4,2 un 1,7 procentiem, bet investīcijas pamatkapitālā par 1,2 un 0,4 procentiem.

Eksperti norādīja arī uz salīdzinoši vājo investīciju aktivitātes kritumu. Un tas ir viens no pierādījumiem tam, ka Krievija pārdzīvo krīzi mazāk sāpīgi nekā pasaule kopumā. Postpadomju vēsturē tā ir pirmā reize.

Mīkstāk nekā jebkur

Analītiķi norāda, ka 2020. gadā Krievijas IKP samazinājās vairāk nekā krīzes 2015. gadā (2%), taču ievērojami mazāk nekā 2009. gadā (7,8%).

"Šāds rezultāts ir īpaši ievērojams, ņemot vērā spēcīgāko kopš XX gadsimta vidus recesiju pasaules ekonomikā (mīnus 3,5% pēc Starptautiskā Valūtas fonda provizoriskiem vērtējumiem), turklāt globālajai krīzei klāt nāca straujš naftas cenu kritums," teikts ziņojumā.

Februāra sākumā Krievijas varas iestāžu darbības cīņā pret pandēmiju augstu novērtēja arī Starptautiskais Valūtas fonds. 2021. gadā valsts IKP palielināsies par trim procentiem, bet nākamgad – par 3,9 procentiem, kas ir vairāk nekā ASV vai eirozonā, prognozē SVF. Izaugsmes veicināšanas galveno faktoru vidū eksperti norādīja masveida vakcināciju pret koronavīrusu, valsts pasākumus iedzīvotāju un biznesa atbalstam, iespaidīgus uzkrājumus un zemo parādu.

Par perspektīvo tirgu Krieviju atzina arī aģentūras Bloomberg analītiķi, kas pētījuši 17 valstis uz 11 ekonomiskās un finansiālās stabilitātes rādītāju pamata, tostarp — IKP prognoze, ārējais parāds, valūtas rezerves, reālā procentu likme. Gala reitingā Krievija ieņēma otro vietu.

Eksperti atzīmēja drošu budžeta profilu un labu investīciju pozīciju – 30%, kā arī solīdas starptautiskās valūtas rezerves – 587,1 miljardi. Defolta varbūtība ir minimāla. Bloomberg tāpat prognozē Krievijai pietiekami labu ekonomikas izaugsmi 2021. gadā – 3%.

51
Tagi:
Pasaules banka, IKP, Krievija
Pēc temata
SVF izdomājis, kā izglābt pasauli: fonda metodes Krievijai draud ar nabadzību
Krievija atzīta par otru spēcīgāko perspektīvo ekonomiku
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Kritiskais līmenis: ASV valsts parāds pārsniedzis ekonomikas apjomu
Ukrainas armijas karavīri, foto no arhīva

"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā

35
(atjaunots 00:58 12.04.2021)
Artilērijas apšaudes, karaspēku pārvietošana, kareivīgi izteikumi un diplomātu konfrontācija – situācija Donbasā ir ļoti saspringta.

Kijeva turpina koncentrēt pie saskarsmes līnijas kareivjus un tehniku, bet Rietumi to ignorē un pārmet Krievijai agresīvus nodomus. Par notiekošo portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Jaunas apšaudes

Ukrainas ešeloni ar tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem un armijas kravas mašīnām – šie kadri jau divas nedēļas parādās tīmeklī biedējoši bieži. Kijeva gaišā dienas laikā, nospļaujoties par maskēšanos, demonstratīvi sūta dzelzceļa sastāvus ar militāro tehniku uz austrumiem. Varasvīri pat neslēpj, ka gatavojas uzbrukums. UBS komandieris ģenerālis Ruslans Homčaks atklāti stāsta par konflikta militāra risinājuma iespējām. Ministrs īslaicīgi okupēto teritoriju lietās Aleksejs Rezņikovs paziņoja, ka Ukrainas delegācija nebrauks uz Minsku, uz trīspusējās kontaktu grupas pārrunām. Kijeva visiem spēkiem sabotē iespēju noregulēt konfliktu miera ceļā.

Tomēr ir maz ticams, ka UBS dosies uz priekšu tuvākajā laikā. Donbasā ceļi ir izšķīduši, tehnika iestigs dubļos, tas apgrūtinās tās pārvietošanu un neļaus rīkoties ātri. Daudzi eksperti ir pārliecināti: ja Kijeva patiešām izšķirsies par uzbrukumu, tas notiks maijā. Tomēr ukraiņu artilēristi pa to laiku nesēž dīkā. Aizvadītajā nedēļā krasi pieauga apdzīvoto vietu apšaude Doņeckā un Luganskā. Trešdienas vakarā Doņeckas nomali un piepilsētas apšaudīja ar 120 mm kalibra mīnām. Ceturtdien apšaudes atsākās. Doņeckas tautas republika ziņoja, ka gājis bojā karavīrs.

"Pie mums dārd no agra rīta, - RIA Novosti pastāstīja Doņeckas iedzīvotājs Aleksejs Stojanovs. – Sprādzieni dzirdami no ziemeļu, ziemeļrietumu un dienvidu nomalēm. Sazvanījos ar savu paziņu, viņš dzīvo Spartakā, uz ziemeļiem no Doņeckas. Viņš stāstīja, ka no rīta viņus apšaudījis ukraiņu tanks. Pašā pilsētā ir ļoti nemierīgi. Klīda baumas, ka UBS plāno iemest pilsētā vairākas diversantu grupas. Tāpēc ielās ir daudz Tautas milicijas patruļu. Manā rajonā pie mājām izkāra sludinājumu, ka vajag sagatavot visas nepieciešamās lietas gadījumā, ja atsāksies karadarbība, un pārbaudīt patvertņu stāvokli."

Bažas valda arī Luganskas tautas republikā. Tautas milicija apsūdzēja Kijevu par teritorijas mīnēšanu Severnij Donec upes krastā. Arī tā liecina, ka UBS gatavojas uzbrukumam. Attālināta mīnēšana neļauj pretiniekam manevrēt, pārvietot spēkus uz apdraudētajiem iecirkņiem un apgrūtina papildspēku tuvošanos saskarsmes līnijai. Pēdējās dienās Severnij Donec rajonā uz mīnām nokļuvuši trīs mierīgie iedzīvotāji, arī divi pusaudži. Viens no viņiem gājis bojā, divi ar smagām traumām hospitalizēti.

"Vainīga Krievija"

2. aprīlī sprādziens mājas pagalmā Aleksandrovskoje ciemā gāja bojā piecus gadus vecais Slaviks Šihovs. No ciema līdz saskarsmes līnijai – 20 km. Doņeckas tautas republikas Tautas milicija apliecina, ka šāviņu, kas aiznesa bērna dzīvību, nometis ukraiņu bezpilota lidaparāts. Kijevas kontrolētie mediji tūlīt apgalvoja, ka ziņa ir meli, "Kremļa propaganda". Kad tīmeklī parādījās kadri no bērēm un intervija ar puisēna tuviniekiem, ukraiņu žurnālisti sāka citu dziesmu. Jauna versija: bērns esot uzsprādzis no granātas, ko mājās esot atnesis viņa vectēvs. Tomēr nedēļas vidū Aleksandrovkā ieradās EDSO misija un apstiprināja: zēns gājis bojā sprādzienā, šāviņš nomests no augšas.

Rietumu mediji bērna slepkavību ignorēja. NATO valstis nepievērš uzmanību arī UBS uzbrukuma gatavošanas darbiem. Rietumu sabiedrotie pat aktīvi palīdz Kijevai ar izlūkošanas datiem. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova apsūdzēja NATO par spēku audzēšanu reģionā. Viņa atgādināja, ka NATO aviācija aktīvi vāc datus pie Krievijas un Ukrainas robežas. Zaharova piebilda, ka Rietumi turpina finansiālu un materiālu atbalstu UBS un apmāca Ukrainas kareivjus.

NATO gandrīz vienbalsīgi vainu par augošo spriedzi Donbasā uzveļ Krievijai. Vašingtona apsūdz Maskavu par militārā grupējuma audzēšanu Krimā un gar robežām ar neatzītajām republikām. It kā Rostovas apgabalā esot dislocēti vairāk nekā četri tūkstoši kareivju, kuri nupat jau uzbrukšot UBS. Krievija atgādināja, ka valstī notiek plānveida cīņasspējas pārbaude. Resors precizēja, ka aprīlī visā valstī notiks vairāk nekā četri tūkstoši dažāda mēroga mācību.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs ziņoja: Krievija neplāno iejaukties konfliktā, tomēr vērīgi seko situācijai un spers konkrētus soļus atbilstoši tās gaitai. Gandrīz pusmiljons Donbasa iedzīvotāju ir Krievijas pilsoņi, un Kremlis ne vienu vien reizi ir uzsvēris, ka armija aizsargās savas valsts pilsoņus, lai kur viņi atrastos.

NATO atbalsts

Krievijai naidīgo histēriju sakarā ar spriedzi Donbasā komentēja arī ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš konstatēja: NATO valstu reakcija par Ukrainas militārās infrastruktūras pieaugumu un karaspēku pārvietošanu uz saskarsmes līniju rada vilšanos. "Mūsu rietumu kolēģi, spriežot pēc visa, vēl aizvien uzskata, ka vajag visiem spēkiem atbalstīt Ukrainas valdību, arī tās absolūti nepieņemamajās darbībās un paziņojumos," atzīmēja ministrs.

Skaidrs, ka pārliecību Ukrainas valdībai dāvā NATO valstu atbalsts. Kijevas varasvīri cer, ka amerikāņi un eiropieši iejauksies konfliktā, ja tajā iesaistīsies Krievija. Tomēr daudzi uzskata citādi. Daudzi atceras, kā 2008. gada augustā Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, vienojies par Rietumu atbalstu, deva pavēli uzbrukt Dienvidosetijai, un kas no tā iznāca.

"Visi saprot, ka bez NATO mēs karā neuzvarēsim, - Ukrainas telekanāla ēterā spriedelēja UDS Izmeklēšanas pārvaldes bijušais vadītājs Vasilijs Vovks. – Taču vai NATO izšķirsies par karu ar Krieviju? Tas nav zināms. Diezin vai, drīzāk gan ne. Tagad mums nav ne Krimas, ne daļas no Donbasa. Neviens mūs NATO neuzņems, neviens mūs neaizstāvēs, kamēr mums nav nedalāmas valsts, vienotības vadībā. Būs sliktāk, ja mēs, piemēram, aizvedīsim NATO uz labo krastu, bet pēc tam viņi, tāpat kā Gruzijā, pateiks: "Atvanojiet, mēs atkāpjamies."  Un atkāpsies līdz brīdim, kamēr aiz viņiem paliks Harkovas, Doņeckas, Hersonas, Nikolajevas apgabali."

Bailes par to, ka neviens nenostāsies līdzās Kijevai, ir vienīgais bremzējošais faktors. Pie tam Rietumi neskopojas ar dāsniem solījumiem. Ceturtdien ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Lietuvas un Polijas AM pārstāvji tikšanās gaitā apliecināja neapšaubāmu atbalstu Ukrainas valdībai.

Iedvesmotais prezidents Vladimirs Zeļenskis devās uz Donbasu – apmeklēt UBS pozīcijas. Kas tas bija – reklāma reitinga celšanai vai karaspēka fināla skate pirms uzbrukuma – to rādīs laiks.

35
Tagi:
armija, Ukraina, Donbass
Pēc temata
Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
Sv. Andreja karogs, foto no arhīva

"Aleksandrit" projekta kuģi stiprinās Baltijas floti un lauzīs jebkuru blokādi

64
(atjaunots 00:12 11.04.2021)
Baltijas flote pastiprinās – tāda ir Krievijas atbilde uz NATO militārās aktivitātes pieaugumu reģionā. "Aleksandrit" tipa tralerim nav analogu visā pasaulē.

Jauni kuģi un mūsdienīgas tehnoloģijas nodrošina Krievijas Jūras kara flotei priekšrocības jūrā. To pārliecinoši apliecina unikālie "Aleksandrit" projekta traleri ar nemagnēnisku – stiklplastīta korpusu un robotizētiem pretmīnu droniem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu papildināt Baltijas floti ar jaunajiem "Aleksandrit" projekta mīnu traleriem. Nākamgad ierindā stāsies trīs šī tipa kuģi. Sākusies ekipāžu formēšana. Speciālisti tiks apmācīti saskaņā ar jaunākajām programmām, ņemot vērā vadības procesu automatizācijas augsto līmeni un robotizēto sistēmu ekspluatāciju.

Jau sākta divu šī projekta pretmīnu aizsardzības kuģu sagatavošana. Šī tipa traleri paredzēti mīnu meklēšanai un likvidācijai jūras kara bāzu akvatorijās kuģim drošā attālumā. "Aleksandrit" ir unikāls (lielākais pasaulē) korpuss no monolīta stiklplastīta, "neredzams" mīnu detonatoriem. Sredņeņevskas rūpnīca četru gadu laikā uzbūvēs 12 šāda projekta kuģus. Pirmais – "Aleksandr Obukhov" sāka darbu Baltijas flotē 2016. gadā (Melnās jūras un Klusā okeāna flotēs strādā trīs tralētāji).

Baltijas flote pastiprinās – tāda ir Krievijas atbilde uz NATO militārās aktivitātes pieaugumu reģionā. "Partneru" jūras kara mācību tematikā iekļauta Krievijas ekonomiskās zonas blokāde, tātad – Krievijas kuģniecības blokāde. Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-52 regulāri lido virs Baltijas, izspēlē raķešu apšaudes Kaļiņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, kā arī jūras mīnu uzstādīšanu netālu no Krievijas Baltijas flotes galvenās bāzes Baltijskas pilsētā. Kaujas apstākļos traleriem jānodrošina kuģu un zemūdeņu izvēršanas iespējas. Jāpiebilst, ka ASV Jūras spēku rīcībā ir aptuveni 10 tūkstoši QuickStrike tipa jūras mīnu, kuru maksimālais uzstādīšānas attālums no nomešanas vietas sasniedz 74 km, dziļums – 12-61 metrs.

Uzticams "rēgs"

Pēdējos gados Baltijas flote prioritārā kārtībā saņēmusi vairāk nekā 20 jaunus kuģus ar precīzajām liela darbības attāluma spārnotajām raķetēm. Gaidāmas jaunās paaudzes hiperskaņas raķetes. Traleri tāpat ir revolucionārs flotes bruņojums.

Kompozītais stiklplastīts ir "neredzams" pretinieka magnētiskajiem detonatoriem, turklāt monolītajam korpusam ir virkne citu izcilu īpašību: tam ir 2,5 reizes mazāka masa, taču izturīgāks nekā tradicionālais metāliskais (tika izmantots nemagnētiskais tērauds). Novatoriskā stiklplastīta apkalpošana un remonts ir daudz lētāki, tas nesaskaras ar koroziju, plaisu korpusā var vienkārši "aizlīmēt". Ekspluatācijas termiņš, ievērojot ekspluatācijas un modernizācijas normas – gandrīz neierobežots.

Hiperskaņas raķešu Cirkon izmēģinājumi, foto no arhīva
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ

Kuģa tonnāža sastāda 890 tonnas, garums – 61,6 m, platums – 10,3 m, pilnais ātrums – 16 mezgli, autonomais reiss – 10 diennaktis, ekipāža – 44 cilvēki. Kuģis droši pārvietojas līdz 7 balles stipros viļņos. Saņēmis pieklājīgu raķešu un artilērijas kompleksu, navigācijas, radiotehniskās iekārtas un sakarus drošam darbam attālinātos jūras rajonos.

"Aleksandrit" tipa traleriem nav analogu visā pasaulē. Tie izceļas ar īpašu manevrētspēju un dzīvotspēju, paredzēti cīņai ar jebkāda tipa jūras mīnām, saņēmuši mūsdienīgu hidroakustisko staciju un automatizētu vadības sistēmu, dažādu tipu traļus un dronus, kas spēj atrast lādiņus un citus bīstamus objektus dažādā dziļumā. Autonomo un vadāmo pretmīnu zemūdens aparātu līnija ir iespaidīga.

Iepriekš "Aleksandrit" un unikālie roboti pārbaudīti Vidusjūrā. Manevru gaitā traleris strādāja pārī par patruļas kuģi. Traleris atrada un neitralizēja mīnas ar zemūdens dronu palīdzību, bet fregate forsēja rajonu pa tralēto fārvateru un ar artilērijas šāvieniem likvidēja uzpeldējušo mītnu maketus.

Šī projekta kuģos konstruktori izmantojuši visu PSRS un KF pretmīnu kuģu būvē un ekspluatācijā iegūto pieredzi. Ne velti "Aleksandrit" uzmanību pievērš Indija un virkne citu valstu.

Tehnoloģiju cīņa

Uz vietas nestāv arī domājamais pretinieks. Mīnu bruņojums un to likvidācijas līdzekļi tiek pastāvīgi pilnveidoti. Piemēram, Baltijas jūru var mīnēt ne tikai stratēģiskie bumbvedēji B-52, bet arī mazpamanāmie daudzfunkcionālie iznīcinātāji F-35. Iepriekš minētās amerikāņu jūras mīnas Quickstrike paredzētas nomešanai no gaisa, tām ir tēmēšanas komplekss Joint Direct Attack Munition (JDAM) un zemūdens mērķu ieraudzīšanas iekārta. Tēmēšanas un kursa korekcijas sistēma ar GPS signāla starpniecību ļauj nomest lādiņus no liela augstuma, desmitiem kilometru attālumā no uzstādīšanas rajona. Programmas Long Range Aerial Delivery of Maritime Mines ietvaros Pentagons cer saņemt ar Quickstrike unificētas jūras mīnas ar šāviņa masu līdz 907 kg, pēc nomešanas planējošas vairāk nekā 185 km attālumā.

Mūsdienu mīnas saņem reaktīvos dzinējus un "viltīgus" bezkontakta detonatorus, kas reaģē uz kuģu un zemūdeņu magnētiskajiem, hidroakustiskajiem un dinamiskajiem laukiem. Fiksējot piemērotu objektu, tās "paceļ enkuru", tas ir, paceļas no dibena, lai satriektu mērķi. Mīna Quickstrike sprāgst, kad tuvumā izrādās kuģa metāliskais korpuss. Konkrētas svārstības fiksē seismiskie vai akustiskie detektori (iespējams programmēt reakciju uz konkrēta kuģa "akustisko portretu"). Dažkārt tās sprāgst, sakrītot visām trim kombinācijām.

ASV Jūras spēku vajadzībām tiek izstrādātas paštransportējamas pretzemūdeņu mīnas-torpēdas (programma Hammerhead ieplānota līdz 2023. gadam). Lādiņš saņems enkuru, vadības un sakaru sistēmu, zemūdeņu fiksācijas sistēmu un dzinēju. Tas pārvērtīsies par autonomu robotu ar torpēdu Mk.46.

Nav viegli atrast un neitralizēt tādas mīnas dūņainās dzīlēs, tomēr "Aleksandrit" tehnoloģiskais līmenis ļauj risināt tādu uzdevumu. Pēc bīstamu priekšmetu atrašanas "Aleksandrit" zemūdens droni uzstāda uz tiem spridzekļus. Nepieciešamības gadījumā var arī aizbuksēt lādiņu uz seklumu vai drošā attālumā no zemūdens komunikācijām. Tālvadības atmīnēšanas taktika minimizē ekipāžas risku.

Krievijā turpinās augsto (dziļūdens) tehnoloģiju attīstība.

 

64
Tagi:
Baltijas flote, krievu ierocis
Pēc temata
Uz krievu lielgabalu dārdiem NATO Baltijā atbild ar karantīnu
Pleskava vai Polocka? Kāpēc Latvijas zemessargi mācās cīnīties pilsētu ielās
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju: Blitzkrieg vai Blitzkaputt?
Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

Covid-19 un kailums: modes nedēļa Madridē

0
(atjaunots 01:38 12.04.2021)
Modes nedēļā Madridē dizaineri iepazīstināja ar rudens un ziemas 2021./22. tendencēm. Spriežot pēc parādītajiem jaunumiem, sezona būs drosmīga un daudzveidīga.

Spāņu dizaineri demonstrēja fantastiskas krāsu un tekstūru kombinācijas Mercedes Benz modes nedēļā. Traci izcēla dizainers Andress Sards, kurš palaida uz podija modeles ļoti atklātos tērpos. Šovs atgādināja teātra izrādi ar 18+ elementiem – defilēja modeles ar kailām krūtīm, caurspīdīgos vai ādas tērpos, bieži vien – tikai mežģīņu apakšveļā.

Savukārt dizainere Agata Ruisa de la Prada sev raksturīgajā stilā pievērsās maigumam un nevainībai. Viņas šovs atgādināja "ceļojumu" bērnībā – krāsas 50. gadu stilā un elementi sirds, zvaigžņu, saules un mākoņu formā.

Dizainers Hannibals Laguna nolēma vēlreiz atgādināt par koronavīrusa pandēmiju. Visas modeles nēsāja dažādu krāsu un faktūru simboliskas maskas. Dizainere Maija Hansena izmantoja mediķu tērpa atribūtu – brilles. Tomēr arī viņai izdevās atstāt iespaidu uz skatītājiem – kolekcijā bija izmantoti BDSM atribūti, lielākā daļa modeļu izmantoja sejas aizsargekrānus.

0
Tagi:
mode, Spānija