"Viss Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā

131
(atjaunots 10:25 07.04.2021)
Ņemot vērā konflikta saasināšanos Donbasā un Ukrainas politiķu kareivīgos izteikumus, ASV armijas bāzes Eiropā no režīma "iespējama krīze" pārgājušas režīmā "potenciāli bīstama krīze".

ASV izdevums New York Times ziņo, ka Pentagons tādu lēmumu pieņēmis pēc karadarbības eskalācijas Ukrainas dienvidaustrumos un "Maskavas militārās aktivitātes pieauguma reģionā". Situāciju mēģināja noskaidrot Nikolajs Protopopovs portālā RIA Novosti.

Kijeva un leļļu meistari

Ukrainas dienvidaustrumos gruzdošais militāri politiskais ugunskurs teju uzliesmos ar jaunu spēku. Malku tajā atkal met Kijeva, spītīgi ignorējot Minskas protokolus. Doņeckas un Luganskas parstāvji jau vairākas nedēļas regulari informē par desmitiem pamiera pārkāpumu – UBS aizvien biežāk organizē artilērijas un mīnmetēju apšaudes pa apdzīvotām vietām. Ir upuri civiliedzīvotāju vidū.

Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas vadītājs Deniss Pušiļins uzskata, ka diezin vai izdosies izvairīties no kara.

"Spriežot pēc Kijevas darbībām, izredzes ir ļoti mazas, - viņš konstatēja telekanāla "Rossija 24" ēterā. – DTR, tāpat kā LTR vēl aizvien visiem spēkiem cenšās panākt, lai konflikts tiktu atrisināts ar politiskām metodēm. Diemžēl Kijeva ir noskaņota citādi... Meli, manipulācijas – tas ir viss, ko redzam no Ukrainas puses. Tādos apstākļos politiska noregulējuma izredzes ir niecīgi mazas, iespējams, to pat nav."

Provokāciju vējš no Kijevas pūš ne tikai uz dienvidaustrumu, bet arī rietumu pusi. Nesen Pentagona oficiālais pārstāvis Džons Kirbijs atzīmēja, ka Vašingtonai esot zināms par "Krievijas militāro gatavošanos Ukrainas robežu tuvumā".

Kremlis uzsver: Krievijas armija nav piedalījusies un nepiedalās karadarbībā Ukrainā. Valsts prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja, ka konflikts Donbasā ir Ukrainas iekšējā krīze. Un neviens pasaulē nevēlas, lai uzliesmotu pilsoņu karšu UBS provokatīvo darbību rezultātā.

Analītiskā kluba "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs ir pārliecināts, ka Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis nespēj pieņemt patstāvīgus lēmumus un danco pēc ASV stabules.

"Ja pavēlēs uzbrukt Krimai vai Donbasā, Kijeva to darīs, nedomājot par kaitējumu Ukrainai, - Kurejevs teica sarunā ar RIA Novosti. – Turklāt gan Zeļenskim, gan Baidenam tagad vajadzīgi lieli militārie panākumi. Donbass tam ir lieliska vieta. Jautājums ir tikai par neatzīto republiku bruņoto spēku spējām atsist uzbrukumu un Maskavas gatavību tos atbalstīt. Tomēr Vašingtona jebkurā gadijumā ir izdevīgā stāvoklī. Atsists UBS uzbrukums ļaus atkal dēmonizēt Kreviju un panākt jaunas sankcijas, tostarp arī ar "Ziemeļu straumi 2" saistītas."

"Tiks paši galā"

Ukraina un ASV turpina audzēt kaislības – Krievijas spēku absolūti likumīgu pārvietošanos valsts teritorijā viņi pārvērš par gatavošanos karadarbībai un iebrukumam kaimiņvalstī. Tā viņi pūlas aizbildināt gan Kijevas pastiprināto militāro atbalstu, ko sniedz Vašingtona, gan pat amerikāņu spēku iespējamo pārvietošanu uz Ukrainu.

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sarunā ar Ukrainas AM vadītāju Andreju Taranu nosodīja "Krievijas provokāciju eskalāciju". Pentagons apstiprināja, ka ir gatavs palīdzēt Kijevas valdībai nodrošināt "efektīvāku aizsardzību pret Krievijas agresiju". Vašingtona atgādināja, ka laikā kopš 2015. gada Ukrainai piešķirti vairāk nekā divi miljardi dolāru dažāda bruņojuma iepirkšanai un militāro speciālistu apmācībām. Amerikāņi sola atbalstīt Kijevu arī nākotnē, bet "Krievijas agresijas eskalācijas gadījumā Savienotās Valstis nepametīs Ukrainu vienu".

"ASV patiešām paziņoja, ka atbalstīšot Kijevu konfliktā ar Krieviju, - komentēja Artjoms Kurejevs. – Tiesa, solījums ir mazliet miglains. Jā, Ukrainai palīdzēs stiprināt armiju, nodos militāro tehniku. Taču, ja Donbasā no jauna iedegsies konflikts, vai tur parādīsies amerikāņu militārie speciālisti, armijas daļas? Tāds scenārijs jau teju nozīmē trešo pasaules karu." Eksperts netic, ka Pentagons par to izšķirsies. Vašingtona uzskata, ka UBS pēdējo septiņu gadu laikā ir kļuvuši pietiekami spēcīgi.

"Cita lieta tā, ka vainu par konflikta eskalāciju viennozīmīgi uzvels Krievijai un tas radīs jaunu stingru sankciju vilni, - viņš sprieda. – Vašingtona un Brisele nemēģinās noskaidrot, no kuras puses nācis pirmais šāviens, tur jau visu ir izlēmuši. Jautājums tikai par to, ko spēs panākt Ukrainas armija un kā reaģēs Maskava. Bet NATO spēku gatavības līmeņa celšana Eiropā ir signāls Kijevai un savdabīgs spiediens pret Maskavu."

Internetā patlaban bieži publicē ierakstus par Krievijas militārās tehnikas pārvietošanos, kas cita starpā tapuši Krimā un Rostovas algabalā. Taču visa šī "pārvietošanās" ir saistīta vienīgi ar bruņoto spēku ikdienas darbu un plānveida manevriem.

Piemēram, 2. aprīlī Melnās jūras flote sāka Krimā un Krasnodaras novadā dislocēto spēku pārbaudi. Taktisko mācību ietvaros kuģu grupas, sauszemes spēki, aviācija un PGA izspēlē uzbrukuma un aizsardzības uzdevumus.

Pats par sevi saprotams, tāda mēroga manevri prasa bruņoto spēku pastāvīgu pārvietošanos, arī pa koplietošanas ceļiem. Ar mobilajiem tālruņiem ierakstītos video – armijas kolonnas – ASV un Ukraina sauc par Krievijas militārās aktivitātes pieauguma "kārtējiem pierādījumiem".

Pašu acī – baļķis

Pie tam gan Vašingtona, gan Kijeva noklusē pašu soļus. Piemēram, netiek komentēta informācija par gaisa tilta no Eiropas uz Ukrainu aktivizāciju. Pirms dažām dienām kara transporta lidmašīnas no armijas bāzēm nogādāja Ukrainā kaut kādas kravas.

Pat tad, ja tā patiešām ir gatavošanās kārtējām kopīgām mācībām, domājamais pretinieks tajās ir norādīts: Krievija. NATO gatavojas lielākajiem manevriem 25 gadu laikā – "Defender Europe 2021". Tajos iesaistīti vairāk nekā 20 tūkstoši amerikāņu karavīru un 17 tūkstoši – no citām valstīm. Plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības operācijas Austrumeiropā, Baltijā, Balkānos, Baltijas un Melnās jūras akvatorijās.

Mācībās iesaistīs arī Ukrainu – valsti, kas nesen saņēmusi "NATO partnera ar paplašinātām iespējām" statusu. Kijevā apstiprināja arī faktu, ka mācības "Eiropas aizstāvis" ir vērstas pret Krieviju. Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs paziņoja, ka alianses mācības nepieciešamas, lai "izspēlētu karu ar Krieviju".

Militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs ir pārliecināts, ka NATO manevri Eiropā ir vienīgi iegansts papildspēku pārvietošanai, un to apstiprina cīņas gatavības līmenis "potenciāli neizbēgama krīze".

"ASV un NATO veido grupējumu cīņai ar Krieviju pilna mēroga bruņotā konflikta gadījumā Ukrainas dienvidaustrumos, - viņš uzskata. – Maskēdamies ar mācībām, viņi audzē spēkus, pārsviež uz Eiropu spēkus no ASV. Donbasā patlaban ir aptuveni 600 tūkstoši mūsu pilsoņu un, saskaņā ar Konstitūciju, mūsu pienākums būs viņus aizsargāt. Šādā situācijā pilnīgi iespējama arī NATO iejaukšanās konfliktā."

Tomēr RIA Novosti aptaujātie eksperti bija vienisprātis: plaša kara risks Ukrainas dēļ, kurā būtu ierauta Krievija un Ziemeļatlantijas alianses valstis, nav liels. Pat karstākās galvas NATO aptver: tāda avantūra beigsies slikti visiem.

131
Tagi:
agresija, karš, Defender Eirope, Krievija, Donbass, Ukraina, NATO, ASV
Pēc temata
Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Krievija noskaidro, vai Rietumi ir gatavi atkal kurināt karu Donbasā

"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT

26
(atjaunots 07:58 14.04.2021)
Tagad ne tikai ASV, bet arī Eiropā draud Krievijai ar atslēgšanu no SWIFT — globālās starpbanku finanšu telekomunikācijas sistēmas.

Šoreiz stingrajiem koordinētajiem pasākumiem aicināja Eiropas Parlamentā. Ar ko tas draud un vai Krievijas finanšu sistēma ir gatava tādam scenārijam lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti vietnē.

Atkal vecā dziesma

Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrībai SWIFT ir pieslēgti vairāk nekā 11 000 organizāciju divsimt valstīs. Krievija ietilpst SWIFT lielāko ekspluatantu trijniekā, un ar atslēgšanu no tās valstij piedraud kopš 2014. gada. Iemesli ir dažādi - gan Krima, gan Donbass, gan Skripaļu lieta, gan situācija ar blogeru Alekseju Navaļniju. Džo Baidens apsolīja atslēgt Krieviju no SWIFT uzreiz pēc iestāšanās ASV prezidenta amatā.

© Sputnik / Алексей Филиппов

Decembrī Reuters, atsaucoties uz avotiem, kuriem ir informācija par prezidenta komandas plāniem, paziņoja par Baidena nodomu "sodīt" Maskavu par to, ka tā esot iesaistīta hakeru uzbrukumā ASV valsts iestādēm. Jaunām sankcijām jānoved pie "Krievijas nopietniem ekonomiskiem, finansiāliem vai tehnoloģiskiem zaudējumiem". Viens no variantiem ir atslēgšana no SWIFT, paziņoja Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra kiberdrošības eksperts Džeimss Endrjū Luiss.

Aprīlī saasinājās situācija Ukrainas austrumos — jauns iegansts. Eiropā ķērās klāt šai tēmai. Pēc Eiropas Parlamenta un Eiropas Tautas partijas vadošās frakcijas vadītāja Manfreda Vēbera vārdiem, Maskava "turpina bīstamo provokāciju kursu".

Viņš uzskata, ka, "pastiprinot militāro klātbūtni" pie robežas ar Ukrainu, Maskava pārbauda Rietumu pacietību. Tāpēc ASV un ES ir jāsniedz saskaņota atbilde. Politķis uzsvēra, ka situācijas eskalācijas apstākļos "dozēto sankciju laiks beigsies". Minot piemērus pasākumiem, kam "jākļūst par reāliem variantiem", Vēbers piedāvāja "oligarhu kontu vērienīgu iesaldēšanu", tāpat kā atslēgšanu no SWIFT.

Būs problēmas

No vienas puses, Krievijā ir sava Finanšu ziņojumu pārraides sistēma (FZPS). Tā sāka darbu 2014. gadā. Tai ir pievienotas visas Krievijas bankas un aptuveni desmits ārvalstu banku no Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES). Pēc atslēgšanas no SWIFT bankas pāries pie Krievijas analoga. Tomēr starptautiskajiem maksājumiem FZPS pagaidām nav pilnīgi pilnvērtīgs aizvietojums, tāpēc trieciens būs nopietns.

Eksperti norāda, ka eksporta un importa operāciju apjomi dolāros un eiro Krievijā ir būtiski, turklāt vairākās produktu grupās atrast alternatīvu nav iespējams.

"Atslēgšana no SWIFT paralizēs Krievijas banku transakcijas, — brīdina indeksu kompānijas "Beta Finanšu tehnoloģijas" galvenais stratēģis Ararats Mkrčjans. – Visvairāk cietīs lieli eksportētāji. Viņiem būs jāstrādā vienīgi ar ārvalstu bankām savas operacionālās darbības apkalpošanai. Parādīsies virkne starpnieku, kas apies ierobežojumus. No tā nopelnīs pirmkārt EAES valstu finanšu institūcijas."

Viss ir pārvarams

Tomēr jebkurā gadījumā katastrofas nebūs.

"Pati par sevi Krievijas banku atslēgšana no SWIFT nozīmē vien finanšu transakciju sadārdzināšanos un palēnināšanos starp kontrahentiem. Skaidrs, ka tradicionālās ķēdes tiks izjauktas, un to atjaunošanai būs vajadzīgs laiks. Taču vienas vai divu nedēļu laikā ir iespējams to izdarīt," norāda vadošais QBF analītiķis Oļegs Bogdanovs.

Taču eksperts piebilda: ja atslēgšanai sekos Krievijas rezidentu dolāru līdzekļu iesaldēšana, tirgos ir iespējama paniska reakcija. Būs nepieciešams ceturksnis vai divi, lai viss norimstos, bet galu galā finanšu saites tiks atjaunotas.

Nenovēršamas ir straujas valūtas svārstības. Tomēr pēc īsa turbulences perioda rubļa kurss atgriezīsies pie normas.

Paši maksās dārgāk

Tomēr otrais aspekts, kas saistīts ar Krievijas atslēgšanu no SWIFT liek domāt, ka tālāk par draudiem lieta neies. Pirmkārt, SWIFT ir privāta kompānija, kas pelna uz Krievijas banku rēķina. Tās izmanto sistēmu ne tikai starptautiskajām, bet arī iekšzemes starpbanku transakcijām. Lai SWIFT kādu atslēgtu, ir nepieciešams ES lēmums vai ASV sankcijas pret pašu SWIFT. Taču šajā gadījumā tiks skarti Krievijas tirdzniecības partneri - Eiropas un ASV bizness.

"To var uzskatīt par nepārvāramās varas apstākli, kas neļaus Krievijas uzņēmumiem un valstij apmaksāt esošās saistības. Valsts ārējais parāds ir aptuveni 450 miljardi dolāru. Tādējādi kreditoriem radīsies finansiālas problēmas. Turklāt būs apgrūtinātas operācijas ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, kuru vidū lielākā ir Eiropas Savienība. Aicinājumi Eiropas Parlamentā ir vien tirgus populisms un nekas vairāk," uzskata uzņēmuma "Otkritij Broker" vadošais analītiķis Andrejs Kočekovs.

Grūti būs arī ASV. Pirmkārt, Vašingtonas ietekme uz SWIFT ir hipotētiska, jo tās galvenā mītne atrodas Beļģijā. Otrkārt, Krievija var atbildēt ar stingrām sankcijām pret amerikāņu bankām un politiķiem

26
Tagi:
Finanses, Krievija, Eiropa
Pēc temata
"Ekstremālas" sankcijas: ASV plāno ķerties pie Krievijas valsts parāda
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Pentagons

Ielenkts un ļoti bīstams. Pentagons izšķīries par tehnoizrāvienu

32
(atjaunots 15:37 13.04.2021)
Kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Īstais brīdis teikt, ka saņemtas divas ziņas, un abas ir labas, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Pirmkārt, Pentagons atzinis, ka atpaliek no saviem tiešajiem konkurentiem, kurus likvidēt, pēc paša vārdiem, varēšot apmēram pēc septiņiem gadiem. Otrkārt, tas liecina, ka vismaz septiņus gadus vēl dzīvosim – bez Trešā pasaules kara. Savienotās Valstis tak nedosies karā nonēsātās lupatās. Vismaz viņu Aizsardzības ministrija pagaidām tikai domā, ko vilkt mugurā izrāvienam.

"Ātrās reaģēšanas tehnoloģiju pārvalde patlaban meklē ultrainovācijas, kas nodrošinās izrāviena iespējas, lai stātos pretī praktiski vienlīdz spēcīgam pretiniekam un nivelēs trūkumus kopīgo misiju ietvaros," Loida Ostina resors izsludinājis "atjautības konkursu". Tas ieplānots rudenī. No kompetentajām kompānijām gaida ierosinājumus un projektus tādās jomās kā mākslīgais intelekts, 5G militārais pielietojums, kvantu, kosmiskās, hiperskaņas un kibertehnoloģijas.

Pie tam militārais budžets aug ar katru gadu. Pašreizējais – 730 miljardi. Iznāk, par velti mīlēts? Pareizāk sakot, ne par velti, tikai mīlestība tāda pavārga. Konkurenti apsteidz.

Principā, karavīri parasti izvēlas izrauties no ielenkuma. Pentagonu iejož lokā vienīgi valsts rūpes un uzmanība. Tas ir ielenkts un ļoti bīstams. To lolo un mīl. Nenoraida nevienu niķi. Pat mazuļus ļauj sist –pašapliecināšanās labad. Nu, bet, ja netiek galā arī ar mazajiem, tik un tā iegalvo, ka visā pasaulē nav neviena par to stiprāka un uzticamāka.

Patiešām, nebija gan. Tikai, kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Naudas nav, bet noturējās, kļuva stiprāki un izrāvās. Un te – paskat vien, pamēģini panākt, viņiem tagad ir hiperskaņa. Bet ASV pat novatorisku izrāvienu sāk tikai ātrās, pat ne reaktīvās reaģēšanas tehnoloģiju vadībai. Tāpēc "virtuālo tikšanos risinājumu meklēšanai" organizēs tikai rudenī, bet kaut kādas manāmas kustības sāksies tikai 2028. gadā. Viņiem visiem kopā vajadzētu pastrādāt pie iesaukuma varenajā amerikāņu armija un palūgt vājākus ienaidniekus mazliet pagaidīt. Citādi vēl iznāks tā, ka pēc izrāviena amerikāņi izies pie frontes līnijas, bet tur atkal neviena nebūs. Visi būs priekšā.

32
Tagi:
Pentagons
Pēc temata
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
"Mums nav izredžu": Pentagons stāsta par Krievijas armijas priekšrocību
"Nav iespējams netrāpīt": ar ko apbruņos Krievijas JKF jaunos kuģus
"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

0
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata