Savienotajās Valstīs pūlas pierādīt, ka visus pasaules karus sākuši krievi

81
(atjaunots 16:35 04.04.2021)
Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanā iestājies jauns posms. Pēdējā laikā Rietumos aktīvi iefiltrē domu, ka Padomju Savienība un nacistiskā Vācija karu izraisījušas kopā – Staļins un Hitlers ir vienlīdz lielā mērā par to atbildīgi.

Tagad revizionisma ideoloģija sper soli uz priekšu un mēģina uzspiest domu, ka Hitlers esot bijis mazākais no ļaunumiem. Ja vēstures izkropļošanas bīstamo procesu neapturēt, nākamais posms neizbēgami būs vācu fīrera un visas nacisma ideoloģijas attaisnošana un pat glorifikācija, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs.

Tāds slēdziens nāk prātā, lasot ziņas par to, ka drīz nāks klajā ar savām provokācijām pazīstamā amerikāņu vēstures revizionista (mute neveras nosaukt viņu par vēsturnieku) Šona Makmikina grāmata "Staļina karš". Amerikānis izpelnījies slavu ar saviem darbiem, kuros tas visās cilvēces nelaimēs apsūdz Krieviju un krievus. Šķiet, pats skandalozākais no viņa "daiļdarbiem" ir iznācis pirms desmit gadiem. Grāmata ar gaužām daiļrunīgu nosaukumu "Pirmā pasaules kara saknes Krievijā". Tas ir, pēc autora domām, 1914. gada pasaules slaktiņu izraisīja nevis Vācija un Austroungārija, kā šķita iepriekš, bet gan Krievijas impērija.

Grāmata, ko laida klajā toreiz vēl mazpazīstamais autors, Ankaras universitātes profesora asistents, apstākļos, kad auga augumā mūsdienu Krievijas ārpolitikas kritika, uzreiz iepatikās Rietumu elitei. Tā izpelnījās spīdošas atsauksmes presē un pat literāras balvas. Neviens no tālākajiem Makmikina darbiem tādu uzmanību nepiesaistīja un tādas diskusijas neizraisīja.

Acīmredzot, Makmikins (tagad viņš jau ir prestižās Bārda koledžas profesors Ņujorkā) sapratis, ka tagad, jaunu Rietumu uzspiesto "vēstures karu" liesmās, izveidojušies labvēlīgi apstākļi kārtējai pseidovēsturiskai provokācijai, un nolēmis izdot grāmatu, kurā apsūdz Krieviju arī par Otrā pasaules kara kurināšanu. Tātad amerikānis konsekventi pierāda: visās nelaimēs un katastrofās vienmēr vainīgi krievi.

Jā, apgalvojums par Hitlera un Staļina vienlīdzīgu atbildību par kara kurināšanu vairs nav nekāds jaunais. Savulaik šo ideju (sākumā daudziem Rietumos tā šķita mežonīga) iemeta akadēmiskajā diskusijā Makmikina priekšgājēji revizionisma darbā. Šī ideja jau sen plešas plašumā un pat atzīta dažādu Rietmu struktūru oficiālu lēmumu līmenī – ko vērta jau ir Eiropas Parlamenta skandalozā rezolūcija, kas pieņemta Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadienas piemiņai un pasludināja par vienlīdzīgām nacistisko Vāciju un staļinisko PSRS.

Atgādināsim, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uz šo rezolūciju atsaucās ar lielu rakstu "Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni". "Uzskatu, ka tādi "papīri" – nespēju nosaukt šo rezolūciju par dokumentu – pat ar nepārprotamo aprēķinu uz skandālu, nes bīstamus, reālus draudus," pērn konstatēja Krievijas vadītājs. Pēc viņa domām, viens no draudiem ir "apzināta politika pēckara pasaules kārtības graušanai".

Tomēr, pakāpeniski pielīdzinot Staļinu un Hitleru, rietumu politiķi un zinātnieki līdz šim neriskēja attaisnot nacistu vadoni vai dēvēt viņu par mazāku ļaunumu. Izņēmumu veidoja vien daži izstumtie, atklāti nacisti un ar "Krievijas draudiem" apsēsti politiķi Baltijas valstīs un Ukrainā.

Taču Makmikins tagad liek pamatus jaunam procesam – pakāpeniski stiprina marginālo pseidovēsturisko ideju vispirms Rietumu akadēmiskajās aprindās, pēc tam – politiķu vidū  un sabiedrības apziņā. Proti, viņš pilda savdabīga ideoloģiskā "ledlauža" lomu – iebīda masās mežonīgu ideju, kam nav nekā kopīga ar vēsturisko patiesību.

Pēc amerikāņu profesora domām, karu gribējis un tuvināt centies Staļins, nevis Hitlers. Hitlers centies no tās izvairīties un tika tajā ierauts vienīgi Rietumu līderu tuvredzības dēļ. Vienā no saviem nesenajiem rakstiem žurnālā The Spectator Makmikins pat apgalvo, ka Vinstons Čērčils upurējis Britu impēriju, jo jutis neizskaidrojamu patiku pret padomju līderi.

Autors neslēpj nožēlu par to, ka 1939. gadā Rietumi nav apvienojušies "plašā starptautiskā koalīcijā pret totalitāro agresiju", lai aizsargātu Somiju. Viņš uzsver, ka runā ne tikai par Eiropas demokrātisko valstu savienību, bet arī par ASV un fašistiskās "ass" lielvalstīm. Pat grāmatai veltītas recenzijas autors avīzē The Sunday Times atzina, ka "tas drīzāk atgādina datorspēles scenāriju, nevis nopietnu vēsturisku pieļāvumu".

Makmikins uzskata, ka Rietumi pieļāvuši milzīgu kļūdu, atbalstot Padomju Savienību kara laikā. Viņaprāt, ASV prezidentam Franklinam Rūzveltam vajadzēja "uzklausīt amerikāņu sabiedrisko viedokli" un ļaut Hitleram un Staļinam iznīcināt vienam otru. Un pavisam noteikti nevajadzēja sūtīt "savus dēlus mirt pasaules karā par to, lai lielākā daļa Eiropas un Āzijas kļūtu komunistiska". Savu grāmatu autors noslēdz ar nožēlu par to, ka Britānija nav vienojusies ar Hitleru jau pēc Francijas okupācijas, bet ASV – ar Japānu jau pirms Pērlhārboras. Tā vietā, pēc Makmikina domām, viņi izraudzījušies "nepareizo partneri", un nolēmuši miljoniem cilvēku "gadu desmitiem ilgai apspiešanai un jaunai terora formai". Proti, pēc amerikāņu profesora domām, Rietumi, veidojot savienību ar PSRS, izvēlējušies lielāko ļaunumu.

Rodas iespaids, ka Makmikinam nekas nav zināms par nāves nometnēm, gāzes kamerām, par to, kā nacisti noslepkavoja miljoniem cilvēku tikai par viņu tautību, reliģiju, seksuālo orientāciju, piederību citai rasei, psihiskām slimībām un tā tālāk. Vai tiešām viņš nopietni domā, ka vācu nacisti neko no tā nebūtu pastrādājuši, ja būtu stājušies savienībā ar "demokrātisko" Eiropu pret kopējo ienaidnieku Staļinu? Acīmredzot, amerikānis domā, ka ebreju iznīcināšana sākās ar konferenci Vanzejā 1941. gada janvārī, kad Hitleram vienkārši vairs nebija kur likt koncentrācijas nometņu gūstekņus. Viņam nekas nav zināms par to, ka slaktiņš Babij Jarā un Ļvovā notika jau 1941. gada vasarā un rudenī, tajā pašā laikā parādījās "gāzes mašīnas" – mobilās slaktētavas, kurās indēja "zemcilvēkus". Būtu pat smieklīgi iedomāties, ka Makmikins neko nav dzirdējis par Hitlera cilvēkiem naidīgajām idejām, kas izskanēja darbā "Mein Kampf" ilgu laiku pirms Vanzejas.

Tomēr, šķiet, naids pret Krieviju aizmiglo amerikāņa prātu tiktāl, ka viņš spēj pat piedot Hitlera "stiķus". Uzsveram, runa ir tieši par rusofobiju, nevis naidu pret komunismu vai Staļinu – atliek tikai atcerējies, ka Makmikins apsūdzēja Krieviju arī par Pirmā pasaules kara sākumu.

Tāpēc varam pieņemt, ka arī šī grāmata radīs sajūsmu plašās politiķu aprindās Rietumos, kuri likuši Krievijai naidīgos izteikumus mūsdienu starptautisko attiecību pamatos. Ne velti izdevniecība "Hachette Book", kuras filiāle laiž klajā šo grāmatu, anonsējot to, atklāti būvē tiltiņu uz mūsdienu pasauli: "Otrā pasaules kara novatorisks pārvērtējums. "Staļina karš" ir svarīga grāmata tiem, kuri vēlas saprast arī tagadējo pasaules kārtību." Un pēc tam tie paši cilvēki apsūdzēs Krieviju par "vēstures sagrozīšanu".

Principā, pirmās grāmatai veltītās recenzijas izskatās piesardzības. Gluži kā jebkurš cits ideoloģiskais "ledlauzis", Makmikina darbs pagaidām saskāries ar nopietnu kritiku (tāpat kā apskats no The Sunday Times), vai uzmanīgiem vērtējumiem "ne mūsējiem, ne jūsējiem" stilā. Pie tam Financial Times publicētās recenzijas autors raksta: "Makmikinam ir taisnība par to, ka mēs pārāk ilgi esam vērtējuši Otro pasaules karu kā kaut ko pozitīvu. Viņš cer, ka viņa grāmata mudinās mūs pārvērtēt karu un tā sekas." Proti, recenzenti pagaidām baidās pilnībā piekrist autora nožēlām par to, ka Vašingtona un Londona nav izveidojušas aliansi ar nacistiem, tomēr vienlaikus uzskata, ka viņam ir taisnība – kara vēsture ir jāpārskata. Sak, sen bija laiks.

Un neviens no viņiem nav pievērsis uzmanību kādam demonstratīvam faktam: spriežot pēc ziņām, grāmata "Staļina karš" nāks klajā 20. aprīlī. Interesanta dāvana Ādolfa Hitlera dzimšanas dienās. Grūti iedomāties, ka tā būtu nejauša sakritība. Amerikāņu profesors it kā liek saprast: ceļš pie nacistu fīrera un nacisma ideoloģijas pilnīgas reabilitācijas sākas tepat un tagad. Augsni šiem nolūkiem sagatavojuši Makmikina priekšgājēji, pretenciozo "vēsturnieki", ik dienas turpina gatavot mūsdienu politiķi-rusofobi, kuri uzskata Krieviju par absolūtu ļaunumu, lai kāda būtu valdības forma valstī.

Lūk, kāpēc Krievijai tik svarīga ir cīņa par vēsturiskās atmiņas saglabāšanu par Lielo Tēvijas karu un mūsu senču varoņdarbu. Lūk, kāpēc ir apņēmīgi jāizbeidz jebkādi centieni sagrozīt Otrā pasaules kara vēsturi. Ilūzijas nav pieļaujamas – šī revizionisma mērķis ir nevis Krievijas pagātne, bet gan tagadne un nākotne.

81
Tagi:
karš, Krievija, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV pūlas atdzīvināt komunisma draudu spoku?
Patiesību izkropļot neizdosies: Putins par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanu
3 galvenie mīti par Otro pasaules karu
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Arktika

"Gaidām tehniku augustā": amerikāņi gatavojas izsēsties Arktikā

20
(atjaunots 15:00 16.04.2021)
ASV cenšas panākt Krievijas Arktikā. Nesen Sauszemes spēki noslēdza līgumu ar koncernu "Oshkosh Defense" sadarbībā ar Singapūras kompāniju "ST Engineering" un "BAE Systems" par militārās tehniskas izstrādi darbam aiz Polārā loka.

Noskaidrojies, ka amerikāņiem vienkarši nav mūsdienīgu tamlīdzīga tipa mašīnu, esošās ir pamatīgi novecojušas. Komandieri cer, ka izdosies izmēģināt jaunumus jau augustā. Kas par tiem zināms? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uzbūvēt līdz jūnijam

Arktika met nopietnu izaicinājumu jebkurai armijai. Zema temperatūra, ledus torosi, dreifējoši ledāji, nekādas infrastruktūras, apgrūtināta loģistika, ilga polārā nakts – tas viss nopietni apgrūtina liela armijas grupējuma izvēršanu.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

Aukstā kara laikos ASV, atšķirībā no PSRS, neveltīja reģionam pienācīgu uzmanību, tāpēc tagad Pentagona rīcībā ir viens vienīgs darbspējīgs ledlauzis "Polar Star". Krievijai – vairāk nekā 40 šī tipa kuģi. Piedevām amerikāņiem Arktikā faktiski nav armijas bāzu.

Trūkst tehnikas sauszemes spēku vajadzībām, kas varētu pārvadāt kravas un kareivjus smagajos polārajos apstākļos. Vienīgie piemērotie vilcēji-visurgājēji ir zviedru divposmu kāpurķēžu Bandvagn 206, pieņemti bruņojumā ar apzīmējumu Small Unit Support Vehicle (SUSV, mazā vienību atbalsta mašīna). Taču pirmās šī tipa mašīnas nonākušas no konveijera pirms 40 gadiem un jau sen neatbilst prasībām.

Armija nolēmusi atjaunot arktiskās tehnikas parku un izsludinājusi konkursu programmas ColdWeather, All-Terrain Vehicle (CATV, auksta klimata visurgājējs) ietvaros. Pentagons gatavs perspektīvā vilcēja izstrādei, būvei un izmēģinājumiem iztērēt 6,6 miljonus dolāru 2021. finanšu gadā un 9,25 miljonus – 110 CATV iegādei.

Vēlāk parku paplašinās līdz 163 visurgājējiem. Prototipus gaida apmēram 14. jūnijā. No augusta līdz decembra beigām – izmēģinājumi Aļaskā. Uzvarētāju izvēlēsies 2022. finanšu gadā.

Četri varianti

Sagaidāmi četri CATV modeļi. Vispārējā pielietojuma visurgājējam jāuzņem vismaz deviņi kareivji, neskaitot vadītāju, kā arī jāizvieto iekārtas un krājumi trim dienām autonoma darba.

Sanitārais variants ar medicīnas iekārtām paredzēts diviem mediķiem, diviem gulošiem un četriem viegli ievainotiem pacientiem. Komandiera mašīna saņems mūsdienīgus sakaru un vadības līdzekļus. Kravas masīna – lielgabarīta militāro iekārtu pārvietošanai lielā attālumā.

"Šīs mašīnas spēs risināt plaša spektra uzdevumus ekstremāli zemas temperatūras apstākļos citai tehnikai nepārvaramā apvidū, - žurnālistiem stāstīja par CATV programmu atbildīgais ASV armijas virsnieks Tims Godets. – Tām bez grūtībām jāpārvietojas pa ledu, jāpārvar ūdens šķēršļi, viegli jāuzbrauc pa nogāzi, jābūt vienkārši apkalpojamām un ekonomiskām no degvielas patēriņa viedokļa."

Konkursa dalībnieki izmanto agrākos izstrādājumus. "Oshkosh" un "ST Engineering" izvēlējās divposmu vilcēju "Bronco 3". To vairāk nekā 20 gadus izmanto britu armija, kas piedalījās karadarbībā Afganistānā.

"Bronco 3" ir pret lodēm paredzētas bruņas, ložmetēja pamatne, V-veida dibens, kas mazina kaitējumu mīnas sprādzienā. Mašīna pārvar ūdens šķēršļus ar 5 km/h ātrumu.

"BAE Systems" piedāvās jaunumu uz divposmu vilcēja "Beowulf" bāzes, kas lielā mērā līdzinās "Bronco 3" un SUSV, tikai tam ir lielāka kravas nestspēja.

Panākt Krieviju

Pirms mēneša publicētajā "Arktiskajā stratēģijā" amerikaņi atklāti stāstīja par vēlmi pabīdīt malā reģionā Maskavu un Pekinu. Pentagonam īpašas raizes sagādā Krievija, kam ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, armijas bāzu tīkls ziemeļu platuma grados un plašs tehnikas arsenāls, kas spēj bez pilnveidošanas strādāt ekstremāla sala apstākļos.

Uzvaras parādēs pastāvīgi piedalās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu arktiskās modifikācijas: neliela darbības rādiusa zenītraķešu komplekss "Tor-M2DT", zenītraķešu-lielgabala "Pancir-SA" un speciālās sagādes mašīnas.

Gandrīz visa arktiskajam reģionam paredzētā sauszemes tehnika samontēta uz divposmu kāpurķēžu visurgājēju DT-30 "Vityaz" bāzes, ko nebiedē pat bargākais sals (līdz -55 grādiem). Dažas modifikācijas var pārvarēt ūdens šķēršļus – ledus pastāvīgās blīvēšanās apstākļos  Ziemeļpolā šis faktors būtiski palielina mašīnu mobilitāti. Jaunie "Pancir" un "Tor" sedz tālā darbības rādiusa zenītraķešu sistēmu S-400 dislokācijas rajonus, kas tiek izvērsti Arktikā kopš 2015. gada.

Unikāls arsenāls ir arī pirmajai Sauszemes spēku arktiskajai vienībai – 80. atsevišķajai motorizēto strēlnieku brigādei, kas dislocēta Alakurti ciemā Murmanskas apgabalā. Pret salu noturīgie kājnieki apgūst īpašas pārgājības mašīnas, kas pārvietojas uz riteņem ar milzīgām zemspiediena riepām. Tādas mašīnas par šķēršļotu apvidu pārvar, nesamazinot ātrumu. Turklāt 80. brigādes kājniekiem ir pilna pievada kravas mašīnas "Ural" un KAMAZ, adaptētas ekstremālam salam, sniega visurgājēji TTM-1901 "Berkut" ar apkurināmu kabiti, kuteri uz gaisa spilvena. Piedevām – suņu un briežu pajūgi.

Lielā Tēvijas kara gados pajūgiem bija milzīga loma Polārā loka aizsardzībā. Ar tiem piegādāja munīciju un karavīrus. Dzīvnieki izies tur, kur tehnika padosies. Turklāt arktiskās brigādes vajadzībām izstrādā sepciālas tanku, kājnieku mašīnu un helikopteru modifikācijas, piemēram, Mi-8MTŠ-VA ar spēkiekārtas galveno agregātu apsildīšanas sistēmu.

20
Tagi:
agresija, bruņojums, Arktika, Krievija, ASV
Pēc temata
"Šausmīgs stāvoklis": NI salīdzināja ledlaužus ASV un Krievijā
"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju
"Atklāti draudi Krievijai": ko Pentagons steigšus būvē Aļaskā
Donald Cook

Britu Typhoon Rumānijā palīdzēs ASV kuģiem viļņot Melno jūru

23
(atjaunots 14:56 16.04.2021)
ASV JKS eskadras kuģi Roosevelt un Donald Cook ar aviācijas atbalsta grupu – sešiem britu iznīcinātājiem steidz uz kārtējo "sardzi" Melnajā jūrā, aizbildinoties ar "Krievijas militāro aktivitāti pie Ukrainas robežām". Krievija gatavo atbildi.

"Arleigh Burke" tipa eskadras kuģi "Roosevelt" un "Donald Cook" ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" pildīs uzdevumus Melnās jūras akvatorijā līdz 4.-5. maijam. Misijas atbalstam Lielbritānija nosūtījusi uz Rumāniju sešus daudzfunkcionālos iznīcinātājus Eurofighter Typhoon, kas spēj uzņemt lielā darbības rādiusa precīzās spārnotās raķetes "Storm Shadow" (tās paredzētas aizsargātu komandpunktu likvidācijai). Vašingtonas un Londonas mērķis – "Krievijas agresijas" savaldīšana pret Ukrainu. Piedevām, domājams, uz Ukrainu dosies līdz 100 britu kājnieku, vēsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

UBS vēsta, ka Ukrainas un Lielbritānijas komandu štāba mācībās "Cossack mace 2021" piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīri no piecām NATO valstīm. manevri veltīti "agresorvalsts" bruņoto spēku masveidīga uzbrukuma atvairīšanai Ukrainas teritorijā.

13. aprīlī ASV Kongress ziņoja, ka uz Vāciju tiks nosūtīts papildu militārais kontingents – 500 karavīri un nākotnē Eiropā ieradīsies daudzfunkcionālie iznīcinātāji-bumbvedēji F-35. Viss – Krievijas "savaldīšanai".

Pagaidām nav zināms, kādi kuģi tiks izmantoti Melnajā jūrā ASV armijas plašajās mācībās "Defender Europe 21", tomēr četras gaisa desanta operācijas ar 7000 karavīru dalību maija vidū notiks Bulgārijas un Rumānijas teritorijā. ASV JKS atbalsts ir prognozējams.

Zem "Defender Europe 21" karogiem maijā sapulcēsies 30 tūkstoši kareivju no 26 valstīm. Krievija ir spiesta adekvāti reaģet uz acīmredzamiem faktiem un reāliem draudiem.

Krievu "šautuve"

Visus ASV un NATO kuģus, kas ieradušies Melnajā jūrā, pastāvīgi pavada Krievijas Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi. Tā ir aksioma. Krievija ir gatava divu eskadras kuģu vizītei un Rumānijā dislocētās NATO aviācijas vienības pieaugumam. 

Melnās jūras gaisa telpā sākušāš vērienīgas mācības – tajās iestaistītas KF Dienvidu kara apgabala aviācijas un MJF jūras aviācijas armādas. Frontes bumbvedēji Su-24M un Su-34, daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-27SM un Su-30SM izspēlē raķešu palaišanu un uzlidojumus mērķiem jūrā minimālā augstumā, MJF kuģu piesegšanu un pavadīšanu to kaujas uzdevumos. Ar katru jaunu uzdevumu mainās taktiskais fons, domājamā pretinieka grupējuma sastāvs. Jebkuri nopietni manevri nozīmē fantastiski daudzas dimensijas, desmitiem tūktošu speciālistu kaujas posteņos caurām diennaktīm ir cīņas gatavībā, paredzēts nepārprotams tehnoloģisks un militārs pārspēks vai otrādi. Neatkarīgi no gadalaika, militārās mācības no īsta kara atšķiras tikai ar to, ka cilvēki neiet bojā.

Aprīlī uz operatīvajiem aerodromiem pārvietota, proti, izkliedēta Gaisa kosmisko spēku un pretgaisa aizsardzības apvienību operatīvi taktiskā aviācija militārās stabilitātes uzlabošanai. Kontroles pasākumi aptver visus DKA bruņotos spēkus. To mērķis – celt cīņas un operatīvās gatavības līmeni, ņemot vērā sarežģīto situāciju atbildības zonā.

Līdztekus Krievijas flotes aviācijai, kuģiem un zemūdenēm Melnās jūras akvatoriju kontrolē (spēj to "cauršaut") krasta raķešu kompleksi "Bal" un "Bastion", debesis skenē PGA sistēmas S-400 "Triumf". Rietumu eksperti norāda uz Krievijas totālo militāro pārspēku reģionā un secina: Melnā jūra ir krievu "šautuve", ASV JKS kuģi tajā – viegli sasniedzami mērķi.

"Miglaini" partneri

13. aprīlī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka ASV ir Krievijas pretinieks, jo dara visu iespējamo, lai kaitētu Maskavas stāvoklim pasaulē – ASV un NATO apzināti mudina Kijevu uz konfrontāciju ar KF. 14. aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka teroraktu draudi Krievijas Krimas teritorijā saglabājas, ņemot vērā "ASV un to kontrolētā NATO bloka destruktīvo darbību". Protams, tamlīdzīga "savaldīšana" Maskavu neapmierina, un, kamēr "partneri" neatgriezīsies objektīvajā realitātē, Krievija stingri un konsekventi aizstāvēs savas nacionālās intereses.

Kā alianses "partneris ar paplašinātām iespējām" Ukraina 2021. gadā ieplānojusi astoņas kopīgas militārās mācības netālu no Krimas. Tajās būs iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu karavīru.

© Sputnik / Алексей Витвицкий

Krievija atbild. Valsts Bruņoto spēku darbības pēdējās divās nedēļās – ātruma ziņā aliansei nesasniedzama divu armiju un trīs gaisa desanta divīziju pārvietošana uz rietumu robežām – tas cita starpā ir arī signāls Vašingtonai un Briselei. Amerikāņi saskaitījuši (no tālienes, ar bezpilota lidaparātiem) 87 tūkstošus karavīru, 18 operatīvi taktiskos kompleksus "Iskander M", 1100 tankus, 2600 bruņumašīnas, 1170 stobra artilērijas vienības, 400 zalves uguns sistēmas.

Taču pagaidām Krievijas pusē ir pat Montrē konvencija, kas nopietni ierobežo kopējo tonnāžu (ne vairāk kā 45 tūkst. tonnu) un uzturēšanās laiku Melnajā jūrā (ne vairāk kā trīs nedēļas) pie šī reģiona nepiederošo valstu kara kuģiem. Jāpiebilst, ka amerikāņu eskadras kuģu "Roosevelt" un "Donald Cook" kopējā tonnāža ir nepilni 20 tūkstoši tonnu.

23
Tagi:
agresija, aizsardzība, Krievija, NATO, ASV
Pēc temata
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Melnajā jūrā atkal "likvidēts" ASV eskadras kuģis. Kas notiks tālāk?
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs, foto no arhīva

Ir iedarbīga metode: KF politiķis paskaidroja, aizsargāt žurnālistu tiesības Latvijā

0
(atjaunots 00:14 17.04.2021)
Vēršanās starptautiskajās organizācijās par žurnālistu vajāšanu nav efektīva, jo to bloķē rusofobais vairākums. Pavisam citāti ir ekonomiskie instrumenti, uzskata Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Krievijai vajadzētu ierobežot ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, uzskata Krievijas Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs

Leonīds Kalašņikovs. Šo viedokli viņš pauda Baltnews, komentējot Sputnik un Baltnews ārštata autoru vajāšanu Latvijā.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu vēl piecus norādīto portālu ārštata autorus lietā par ES sankciju iespējamu pārkāpumu. KF uzskata aizdomas par izdomātām.

Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Krievijai vajag aktīvāk atbalstīt tautiešus.

"Mēs esam sākuši ierobežotu ekonomiskās attiecības (ar Baltijas valstīm – red.) tikai pēdējos gados, kad vairs nebija citas izejas. Man šķiet, tas ir viens no ceļiem, kas vislabāk ietekmējis un ietekmē šīs valstis," uzskata deputāts.

Pēc viņa domām, aicinājumi dažādās starptautiskās struktūrās bieži nav efektīvi, jo saskaras ar rusofobā vairākuma pretdarbību. Kalašņikovam pašam ir ilggadēja darba pieredze EPPA, un ne vienu vien reizi gadījies redzēt, kā Krievijas aicinājumus bloķē, turklāt "pirmā vijole" bija tieši Baltijas valstīm.

"Aicinājumi ir vajadzīgi? Jā. Vajag vērsties? Jā. Taču pie tam pats labākais ir vienkārši pārtraukt jebkādas ekonomiskas attiecības ar viņiem," piebilda deputāts.

Komentējot situāciju Latvijā un citās Baltijas valstīs, viņš atsauca atmiņā vācu priestera Martina Nīmellera vārdus par fašistisko Vāciju: "Kad atnāca pēc komunistiem, mēs klusējām. Kad atnāca pēc ebrejiem, mēs arī klusējām. Kad atnāca pēc mums, vairs nebija, kam klusēt." Ilustrējot šo situāciju, viņš pieminēja Lietuvas opozicionāra Aļģirda Palecka lietu, ko tiesāja par izteikumiem par uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim 1991. gada 13. janvārī – viņa viedoklis nesakrita ar valdības oficiālo traktējumu.

"Tad valdība neizdomāja neko labāk, ka iesēdināt viņu cietumā par viņa vārdiem, jo viņi izdomāja staļinisma, komunisma noliegšanu un tā tālāk. Ar tādiem pantiem viņi kuru katru varētu saukt pie atbildības. Turklāt iepriekš viņi vispirms aizliedza komunistisko, pēc tam – arī padomju simboliku," teica Kalašņikovs un piebilda, – tagad pa šo pašu ceļu iet Ukraina.

"Atgriežoties pie vācu priestera vārdiem: tagad nonākuši pie žurnālistiem. Patiešām, to dara, lai nebūtu neviena, kam runāt. Ja kāds, vismaz piesedzoties ar žurnālista profesiju, vēl kaut ko varēja teikt, tad rīt tas vairs nebūs iespējams," uzskata deputāts.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

0
Tagi:
Latvija, žurnālistu vajāšana, žurnālists
Pēc temata
Represijas pret žurnālistiem Latvijā: VDD tur aizdomās vēl piecus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Ģenerālprokuratūra atteicās slēgt krimināllietu pret Latvijas žurnālisti