17 gadi NATO: Latvija kļuvusi par placdarmu vai poligonu?

82
(atjaunots 23:35 05.04.2021)
2004. gadā Latviju, Lietuvu un Igauniju nekas neapdraudēja, bet šodien tās – pēc Ziemeļatlantijas alianses vadības domām – ir teju vai uz frontes līnijas.

Tāpēc svilpj lodes, sprāgst šāviņi, rēc ārzemju spēku tanku un lidmašīnu dzinēji. Baltijas valstu ilggadējā dalība NATO nesusi objektīvu rezultātu – nacionālās drošības manāmu degradāciju, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Pirms 17 gadiem Latvija, Lietuva un Igaunija oficiāli iestājās Ziemeļatlantijas aliansē. 2004. gada 2. aprīlī Briselē notika jauniņo iestāšanās ceremonija NATO – karogkātos pie bloka galvenās mītnes parādījās Baltijas valstu, Bulgārijas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas karogi.

Diezin vai Baltijas valstīm vajadzēja spert tādu soli. 2004. gadā tām nekas nedraudēja, bet tagad visa to pastāvēšanas jēga sarukusi līdz drudžainiem karadarbības gatavošanas darbiem. Pats par sevi saprotams – ar Krieviju. Tā nevienu neapdraud, tomēr adekvāti atbild uz alianses militārās aktivitātes provokatīvo pieaugumu savu robežu tuvumā. Bezjēdzīgā militarizācija NATO paspārnē noved pie tā, ka dzīve Baltijas valstīs ar katru gadu kļūst aizvien bīstamāka. Bet plāni bija pavisam citādi.

Lietuvas dalība NATO balstās uz konstitucionālas nostādnes – nodrošināt valsts drošību un neatkarību, pilsoņu labklājību, pamata tiesības un brīvības. Protams, NATO ir "svarīgākais drošības garants". Kādu gan citu iemeslu dēļ vēl Lietuvas kājniekiem vajadzētu aiziet mežos, lai apgūtu prasmes cīnīties no slēpņiem?

Latvija apliecināja, cik nozīmīgas no reģionālās drošības viedokļa ir NATO armijas bāzes Lielvārdē un Ādažos, kā arī Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija ar ārvalstu kara aviācijas spēkiem. Kāpēc gan citādi Zemessardzes vienības apņēmīgi gatavojas kaut kādām "krīzes situācijām" pilsētas apstākļos?

Igaunijai NATO nozīmē līdzdalību drošības un stabilitātes nodrošināšanā, ko rada spēcīgākā militārā organizācija pasaulē. To iezīmē alianses starptautiskais bataljons Tapas pilsētā – 110 km attālumā no Krievijas robežas.

Aizvadīto 17 gadu laikā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas bruņotajos spēkos nav parādījusies neviena kara lidmašīna vai tanks, nerunājot jau par kara kuģiem (patruļas kuteri neskaitās). Trīs valstis vēl aizvien ir teritorija ārvalstu spēku manevriem, ērts placdarms karam austrumu virzienā, lielgabalu gaļa lielajā ģeopolitiskajā spēlē.

Karaspēku izvēršanas zona

Rietumu eksperti pilnā sparā modelē karu Baltijas jūras austrumu daļā. NATO militāristi aizgūdamies piedāvā glābšanas receptes. Piemēram, Polijas Sauszemes spēku bijušais komandieris ģenerālis Valdemārs Skšipčaks uzskata par nepieciešamu jaunu militāro savienību Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Zviedrijas un Somijas sastāvā – ar NATO spēkiem nākamajā karā nepietiks.

Jaunā projekta būtība – sešu valstu aizsardzības potenciāla integrācija, militārās pārvaldes vienotas sistēmas formēšana, NATO operatīvo iespēju paplašināšana uz jūras bāzu un aerodromu rēķina neitrālās Zviedrijas un Somijas teritorijā. Tālāk vajadzētu sekot "apņēmīgākai reakcijai uz Krievijas aviācijas provokācijām Baltijas jūras debesīs" un "pārsvara gūšanai pār Krievijas Baltijas floti" (iesaistot Zviedrijas un Somijas Jūras kara spēkus). NATO kara kuģu Baltijā varētu arī nepietiks, jo "galvenos jūras spēkus Ziemeļu jūrā un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā nāksies izmantot karaspēka pārvietošanai no ASV un Kanādas". Turklāt aliansei vajadzīgs pārsvars gaisā, jo "cīņā par Baltijas valstīm tam būs izšķiroša nozīme, tostarp arī operācijās pret pretinieka sauszemes spēkiem".

Tamlīdzīgi reģionālā miera stiprināšanas projekti to īstenošanas gadījumā var padarīt "Baltijas placdarmu" gandrīz neapdzīvotu. Tomēr Zviedrijas Aizsardzības pētījumu institūts (Totalförsvarets forskningsinstitut, FOI) jau iesaistījies hipotētiskā konflikta analīzes darbā.

No "neitrālo" zviedru pētnieku viedokļa, Krievijai priekšrocības dāvā lielie un teicami ekipētie Sauszemes spēki ar vērā ņemamu kaujas pieredzi: "Krievija ir labāk sagatavota lielam karam, nekā NATO". Eiropas apvienotie spēki var gūt pārsvaru, vienīgi koordinējot visu valstu darbības un domstarpību trūkuma apstākļos. Galveno problēmu NATO rada bruņoto spēku izkliedētība visā Eiropā un zemais cīņas gatavības līmenis. Armijas (vairāku armiju) grupējuma savākšāna vienā virzienā ir sarežģīta un ilgstoša operācija. Sižeta tālākajā gaitā nav izslēgts kodolieroču pielietojums. Tātad neviens negarantē Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pastāvēšanu pēc kara.

Šķiet, zviedri nemaz nevēlas iesaistīties cīņā ar Krieviju un iesaka partneriem Eiropā "atteikties no tieksmes iegūt līdera pozīcijas visās jomās", radīt lētu un efektīvu "savaldīšanas" potenciālu klasisko armiju vietā.

Arī vācu analītiķi prognozē Baltijas valstīm "nopietnas problēmas", sākoties militāram konfliktam ar Krieviju. Jebkura kara panākumi par 90% ir atkarīgi no loģistikas. Liels skaits ceļu un tiltu Austrumeiropā nav piemēroti smagās bruņutehnikas pārvietošanai. Iepriekš mācību loģistiskās operācijas gaitā vairāki amerikāņu tanki iestrēga tunelī, bloķējot satiksmi (Polijā). Tagad NATO strādā pie iespējām mēneša laikā pārvietot aptuveni 50 tūkstošus karavīru. ASV Atlantijas piekrastē izveidots jauns dienests militārā kontingenta pārvietošanai pāri jūrai, tomēr pati interesantākā doma ir sekojoša: "Ja alianse vispar vēlas aizsargāt savus sabiedrotos ziemeļaustrumos, tai jāapsteidz Krievijas trieciens".

"NATO 2030" perspektīvas

Lai nu būtu, kā būdams, partneri nesaskata mierīgas nākotnes perspektīvas Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. 17 "drošības stiprināšanas" gadi vienkārši ir izsvītroti no vēstures, militārie budžeti – 2% no IKP, miljardiem eiro – izšķiesti vējā. Kas gaidāms nākotnē?

NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē martā alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nāca klajā ar "nopietnu globālo izaicinājumu" sarakstu. Tas ir savdabīgs reitings – faktori, kas apdraud kolektīvos Rietumus, pēc Briseles un Vašingtonas domām. Pirmais un galvenais – "Krievijas destabilizējošā darbība". Otrs nozīmīgākais – "terorisma draudi", un nez kāpēc tikai piekto vietu ieņēmusi "Ķīnas augšupeja". Stoltenbergs svinīgi konstatēja, ka NATO valstis kopīgiem spēkiem varēs "tikt galā ar šīm problēmām". Tātad neatkarīgās Krievijas un Ķīnas dinamiska attīstība apdraud Ziemeļatlantijas alianses pastāvēšanu, un ar to vajagot cīnīties.

NATO militārā aktivitāte ir labi pārskatāma. Baltijas valstīm lemta alianses neadekvāto stratēģiju un progemmu agresīvā izplatītāja, ārvalstu bruņoto spēku bāzes un poligona loma. Reģiona aizsardzība ir mīts. ASV un to sabiedroto armiju taktika atspoguļo uzbrukuma militāto operāciju pārsvaru, centienus sagraut pretinieku visīsākajā laikā un viņa teritorijā. Kad ātri neizdodas, stratēģija "uzkaras" (kā, piemēram, Afganistānā), un sākas "varonīga" spēku izvešana, kuri esot pavēruši iedzimtajiem "ceļu pretī gaismai".

Krievijas gadījumā ātri neizdosies, tāpēc ASV un NATO vēl ilgi mīdīsies "Baltijas lauciņā" un atņems Latvijai, Lietuvai un Igaunijai normālu, miermīlīgu attīstību, sargājot no labām kaimiņu attiecībām ar Krieviju.

82
Tagi:
NATO, Latvija
Pēc temata
Naudas sūknis pareizās rokās: kurp nabagā Latvija novirza simtiem tūkstošu eiro
Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju: Blitzkrieg vai Blitzkaputt?
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā

"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT

28
(atjaunots 07:58 14.04.2021)
Tagad ne tikai ASV, bet arī Eiropā draud Krievijai ar atslēgšanu no SWIFT — globālās starpbanku finanšu telekomunikācijas sistēmas.

Šoreiz stingrajiem koordinētajiem pasākumiem aicināja Eiropas Parlamentā. Ar ko tas draud un vai Krievijas finanšu sistēma ir gatava tādam scenārijam lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti vietnē.

Atkal vecā dziesma

Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrībai SWIFT ir pieslēgti vairāk nekā 11 000 organizāciju divsimt valstīs. Krievija ietilpst SWIFT lielāko ekspluatantu trijniekā, un ar atslēgšanu no tās valstij piedraud kopš 2014. gada. Iemesli ir dažādi - gan Krima, gan Donbass, gan Skripaļu lieta, gan situācija ar blogeru Alekseju Navaļniju. Džo Baidens apsolīja atslēgt Krieviju no SWIFT uzreiz pēc iestāšanās ASV prezidenta amatā.

© Sputnik / Алексей Филиппов

Decembrī Reuters, atsaucoties uz avotiem, kuriem ir informācija par prezidenta komandas plāniem, paziņoja par Baidena nodomu "sodīt" Maskavu par to, ka tā esot iesaistīta hakeru uzbrukumā ASV valsts iestādēm. Jaunām sankcijām jānoved pie "Krievijas nopietniem ekonomiskiem, finansiāliem vai tehnoloģiskiem zaudējumiem". Viens no variantiem ir atslēgšana no SWIFT, paziņoja Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra kiberdrošības eksperts Džeimss Endrjū Luiss.

Aprīlī saasinājās situācija Ukrainas austrumos — jauns iegansts. Eiropā ķērās klāt šai tēmai. Pēc Eiropas Parlamenta un Eiropas Tautas partijas vadošās frakcijas vadītāja Manfreda Vēbera vārdiem, Maskava "turpina bīstamo provokāciju kursu".

Viņš uzskata, ka, "pastiprinot militāro klātbūtni" pie robežas ar Ukrainu, Maskava pārbauda Rietumu pacietību. Tāpēc ASV un ES ir jāsniedz saskaņota atbilde. Politķis uzsvēra, ka situācijas eskalācijas apstākļos "dozēto sankciju laiks beigsies". Minot piemērus pasākumiem, kam "jākļūst par reāliem variantiem", Vēbers piedāvāja "oligarhu kontu vērienīgu iesaldēšanu", tāpat kā atslēgšanu no SWIFT.

Būs problēmas

No vienas puses, Krievijā ir sava Finanšu ziņojumu pārraides sistēma (FZPS). Tā sāka darbu 2014. gadā. Tai ir pievienotas visas Krievijas bankas un aptuveni desmits ārvalstu banku no Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES). Pēc atslēgšanas no SWIFT bankas pāries pie Krievijas analoga. Tomēr starptautiskajiem maksājumiem FZPS pagaidām nav pilnīgi pilnvērtīgs aizvietojums, tāpēc trieciens būs nopietns.

Eksperti norāda, ka eksporta un importa operāciju apjomi dolāros un eiro Krievijā ir būtiski, turklāt vairākās produktu grupās atrast alternatīvu nav iespējams.

"Atslēgšana no SWIFT paralizēs Krievijas banku transakcijas, — brīdina indeksu kompānijas "Beta Finanšu tehnoloģijas" galvenais stratēģis Ararats Mkrčjans. – Visvairāk cietīs lieli eksportētāji. Viņiem būs jāstrādā vienīgi ar ārvalstu bankām savas operacionālās darbības apkalpošanai. Parādīsies virkne starpnieku, kas apies ierobežojumus. No tā nopelnīs pirmkārt EAES valstu finanšu institūcijas."

Viss ir pārvarams

Tomēr jebkurā gadījumā katastrofas nebūs.

"Pati par sevi Krievijas banku atslēgšana no SWIFT nozīmē vien finanšu transakciju sadārdzināšanos un palēnināšanos starp kontrahentiem. Skaidrs, ka tradicionālās ķēdes tiks izjauktas, un to atjaunošanai būs vajadzīgs laiks. Taču vienas vai divu nedēļu laikā ir iespējams to izdarīt," norāda vadošais QBF analītiķis Oļegs Bogdanovs.

Taču eksperts piebilda: ja atslēgšanai sekos Krievijas rezidentu dolāru līdzekļu iesaldēšana, tirgos ir iespējama paniska reakcija. Būs nepieciešams ceturksnis vai divi, lai viss norimstos, bet galu galā finanšu saites tiks atjaunotas.

Nenovēršamas ir straujas valūtas svārstības. Tomēr pēc īsa turbulences perioda rubļa kurss atgriezīsies pie normas.

Paši maksās dārgāk

Tomēr otrais aspekts, kas saistīts ar Krievijas atslēgšanu no SWIFT liek domāt, ka tālāk par draudiem lieta neies. Pirmkārt, SWIFT ir privāta kompānija, kas pelna uz Krievijas banku rēķina. Tās izmanto sistēmu ne tikai starptautiskajām, bet arī iekšzemes starpbanku transakcijām. Lai SWIFT kādu atslēgtu, ir nepieciešams ES lēmums vai ASV sankcijas pret pašu SWIFT. Taču šajā gadījumā tiks skarti Krievijas tirdzniecības partneri - Eiropas un ASV bizness.

"To var uzskatīt par nepārvāramās varas apstākli, kas neļaus Krievijas uzņēmumiem un valstij apmaksāt esošās saistības. Valsts ārējais parāds ir aptuveni 450 miljardi dolāru. Tādējādi kreditoriem radīsies finansiālas problēmas. Turklāt būs apgrūtinātas operācijas ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, kuru vidū lielākā ir Eiropas Savienība. Aicinājumi Eiropas Parlamentā ir vien tirgus populisms un nekas vairāk," uzskata uzņēmuma "Otkritij Broker" vadošais analītiķis Andrejs Kočekovs.

Grūti būs arī ASV. Pirmkārt, Vašingtonas ietekme uz SWIFT ir hipotētiska, jo tās galvenā mītne atrodas Beļģijā. Otrkārt, Krievija var atbildēt ar stingrām sankcijām pret amerikāņu bankām un politiķiem

28
Tagi:
Finanses, Krievija, Eiropa
Pēc temata
"Ekstremālas" sankcijas: ASV plāno ķerties pie Krievijas valsts parāda
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Pentagons

Ielenkts un ļoti bīstams. Pentagons izšķīries par tehnoizrāvienu

32
(atjaunots 15:37 13.04.2021)
Kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Īstais brīdis teikt, ka saņemtas divas ziņas, un abas ir labas, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Pirmkārt, Pentagons atzinis, ka atpaliek no saviem tiešajiem konkurentiem, kurus likvidēt, pēc paša vārdiem, varēšot apmēram pēc septiņiem gadiem. Otrkārt, tas liecina, ka vismaz septiņus gadus vēl dzīvosim – bez Trešā pasaules kara. Savienotās Valstis tak nedosies karā nonēsātās lupatās. Vismaz viņu Aizsardzības ministrija pagaidām tikai domā, ko vilkt mugurā izrāvienam.

"Ātrās reaģēšanas tehnoloģiju pārvalde patlaban meklē ultrainovācijas, kas nodrošinās izrāviena iespējas, lai stātos pretī praktiski vienlīdz spēcīgam pretiniekam un nivelēs trūkumus kopīgo misiju ietvaros," Loida Ostina resors izsludinājis "atjautības konkursu". Tas ieplānots rudenī. No kompetentajām kompānijām gaida ierosinājumus un projektus tādās jomās kā mākslīgais intelekts, 5G militārais pielietojums, kvantu, kosmiskās, hiperskaņas un kibertehnoloģijas.

Pie tam militārais budžets aug ar katru gadu. Pašreizējais – 730 miljardi. Iznāk, par velti mīlēts? Pareizāk sakot, ne par velti, tikai mīlestība tāda pavārga. Konkurenti apsteidz.

Principā, karavīri parasti izvēlas izrauties no ielenkuma. Pentagonu iejož lokā vienīgi valsts rūpes un uzmanība. Tas ir ielenkts un ļoti bīstams. To lolo un mīl. Nenoraida nevienu niķi. Pat mazuļus ļauj sist –pašapliecināšanās labad. Nu, bet, ja netiek galā arī ar mazajiem, tik un tā iegalvo, ka visā pasaulē nav neviena par to stiprāka un uzticamāka.

Patiešām, nebija gan. Tikai, kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Naudas nav, bet noturējās, kļuva stiprāki un izrāvās. Un te – paskat vien, pamēģini panākt, viņiem tagad ir hiperskaņa. Bet ASV pat novatorisku izrāvienu sāk tikai ātrās, pat ne reaktīvās reaģēšanas tehnoloģiju vadībai. Tāpēc "virtuālo tikšanos risinājumu meklēšanai" organizēs tikai rudenī, bet kaut kādas manāmas kustības sāksies tikai 2028. gadā. Viņiem visiem kopā vajadzētu pastrādāt pie iesaukuma varenajā amerikāņu armija un palūgt vājākus ienaidniekus mazliet pagaidīt. Citādi vēl iznāks tā, ka pēc izrāviena amerikāņi izies pie frontes līnijas, bet tur atkal neviena nebūs. Visi būs priekšā.

32
Tagi:
Pentagons
Pēc temata
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
"Mums nav izredžu": Pentagons stāsta par Krievijas armijas priekšrocību
"Nav iespējams netrāpīt": ar ko apbruņos Krievijas JKF jaunos kuģus
"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

0
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata