Francijas prezidents Emanuels Makrons, Krievijas valsts vadītājs Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele

Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa

93
(atjaunots 10:15 02.04.2021)
Putins nav sazinājies ar Merkeli un Makronu gandrīz trīs mēnešus. Kopš viņu telefona sarunām janvāra sākumā situācija saasinājusies ne vien Donbasā, bet arī Rietumu un Krievijas attiecībās.

Vladimira Putina sarunas ar Angelu Merkeli un Emanuelu Makronu vienlaikus bija neparedzamas un gaidītas. Otrdien notikušās videokonferences termiņi iepriekš netika precizēti, taču Ukrainas prezidents Zeļenskis jau apmēram trīs nedēļas runāja par nodomu sarīkot tikšanos Normandijas formātā. Beigu beigās Zeļenskis uz sarunām netika aicināts - Kremlis lika saprast, ka negrasās runāt ar politiķi, kurš pārkāpj pamieru un kurina karu Donbasā. Tomēr formāli Ukraina palika malā, jo trim līderiem bija daudz kas apspriežams, tostarp arī tēmas, ko var pārrunāt vienīgi trijatā. Ko apsprieda valstu līderi, stāsta Pjotrs Akopovs RIA Novosti portālā.

Putins nav sazinājies ar Merkeli un Makronu gandrīz trīs mēnešus. Kopš viņu telefona sarunām janvāra sākumā situācija saasinājusies ne vien Donbasā, bet arī Rietumu un Krievijas attiecībās. Kad šķita, ka sliktāk jau būt nevar, Baidena stāšanās amatā un Eiropas reakcija uz tiesas spriedumu Navaļnijam parādīja, ka var gan. Maskavā sāka atklāti runāt par to, ka attiecības ar Eiropas Savienību ir iesaldētas un tas nav noticis KF vainas vai iniciatīvas pēc. Jāsaka gan, ne Eiropa kopumā, ne atsevišķu valstu līderi nevar atļauties apturēt attiecības ar Maskavu – tieši otrādi, viņiem, ņemot vērā pašu intereses, tai skaitā arī iekšpolitiskās, ir nepieciešama aktīva politika Austrumu virzienā (nemaz nerunājot par sadarbību ar Krieviju dažādu reģionālo krīžu jautājumos). Kā to īstenot bez sarunām?

Tagad triju valstu līderi pārrunājuši dažādas tēmas. No Ukrainas līdz Lībijai, no Krievijas vakcīnām līdz Irānai. Neaizmirsa arī Navaļniju un Lukašenko. Nekādas revolūcijas nebija un arī nevarēja būt nevienā no punktiem – pat paziņojums par darbu pie "Sputnik V" reģistrācijas un ražošanas Eiropā bija sagaidāms. Šajā aspektā Eiropai ir konkrēta interese un iespēja kaut ko paveikt, bet par citām tēmām nav vai nu iespēju (Irāna) vai vēlēšanās (Ukraina).

Jau agrāk Makrons un Merkele ir izteikušies, ka Krievijai "vajadzētu uzņemties karadarbības pārtraukšanu Ukrainā un izstrādāt plānu izejai no krīzes atbilstoši Minskas protokoliem" un piedāvāja Putinam tikšanos "Normandijas formātā" ar Zeļenska piedalīšanos. Pagaidām perspektīvu tādām pārrunām nav, turklāt Putins izteica "nopietnas bažas sakarā ar Ukrainas provocēto bruņotas konfrontācijas eskalāciju uz saskarsmes līnijas". Berlīne un Parīze nav gatavas piespiest Ukrainu sākt atklātu dialogu ar Donbasu un konstitucionālās reformas, bet bez tā nevar panākt nekādu progresu. Lai nu kā, tagad Kijevai būs sarežģītāk spekulēt par tēmu "jauns karš Donbasā" – Makronam un Merkelei būtu jāskaidro Zeļenskim, ka ar tādām metodēm Putinu nevar piespiest uz sarunām.

Nesanāca pārrunāt arī Baltkrievijas tēmu – uz mēģinājumu apspriest "vispārēja inkluzīva dialoga un brīvu vēlēšanu" jautājumus Putins atzīmēja, ka nav pieļaujama ārējā iejaukšanās suverēnas valsts iekšējās lietās.

Neveicās saruna arī par "Navaļnija kunga stāvokli" – Merkele un Makrons pievērsa "prezidenta Putina uzmanību nepieciešamībai ievērot viņa tiesības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un rūpēties par viņa veselību." Aizkustinošas rūpes par personu, ko Krievijā uzskata par cilvēku, kurš darbojas ārējo interešu labad. Situācija ar Navaļniju jau stipri ietekmējusi Krievijas un Eiropas attiecības, bet vai eiropieši ir gatavi turpināt izmantot šo tēmu papildu spriedzes uzturēšanai? Vai viņi saprot, ka šajā jautājumā nekādas piekāpšanās nebūs, ka Navaļnija tēma kā instruments spiedienam pret Putinu ir ne vien bezjēdzīga, bet arī kontrproduktīva? Skaidrs taču, ka Krievija nepieļaus nekādu iejaukšanos savās iekšējās lietās, tai skaitā arī caur Navaļnija kampaņu.

Galvenais punkts sarunās bija Putina paziņojums, ka Krievija ir gatava "atjaunot normālu depolitizētu sadarbību ar ES, ja tai tiks izrādīta interese". Jā, depolitizētu, proti, bez piespiešanas un primitīvām manipulācijām: "kā jums klājas ar Navaļniju?" Mēs taču nelienam jūsu iekšējās lietās - kāpēc jūs atļaujaties iejaukties mūsējās? Viss ir vienkārši – būs vēlme, būs arī dialogs.

Taču problēma ir tāda, ka tagadējā Eiropas situācijā nav ar ko runāt. Kur nu vēl ar Merkeli un Makronu. Viņi nav spējīgi risināt (pat mēģināt) stratēģiskus jautājumus, jo viņiem rūp iekšējās lietas. Rudenī Merkele nodos kanclera amatu, bet situācija Vācijas politikā kļūst arvien sarežģītāka, un tagad kancleri visvairāk interesē, kā nodot varu savam partijas biedram vai vismaz sabiedrotajam no Bavārijas kristīgo sociālistu partijas. Bet Makronam jāgatavojas prezidenta vēlēšanām, pārvēlēšana kurās viņam nemaz nav garantēta. Un cīnīties viņam nāksies ar Marinu Lepēnu.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Tas viss – ES ģeopolitiskā vājuma fonā. Jā, Vācijas viedoklis par "Ziemeļu straumi 2" nav atkarīgs no kanclera uzvārda — gāzesvada aizsardzība atbilst vācu ģeopolitiskajām interesēm. Bet vai tām atbilst atbalsts anglosakšu spēlēm ar Ukrainu, solījumi to eirointegrēt un atlantizēt? Nebūt ne, taču nedz Berlīne, nedz Parīze nav spējīgas tam pretoties. Savukārt, ja Ukrainas jautājums netiks risināts, Eiropas attiecības ar Krieviju vienmēr varēs ietekmēt atlantisti, proti, labākajā gadījumā Maskava vienmēr uzskatīs Eiropas līderus par nepatstāvīgiem politiķiem, cilvēkiem ar ierobežotām ģeopolitiskām iespējām un vājinātu suverenitāti.

Te nelīdzēs nekāds Krievijas "Sputnik V", jo Krievijai ir imunitāte pret ārējo iejaukšanos (un par tās atgūšanu valsts samaksājusi ļoti lielu cenu), bet eiropiešiem tā ir kritiski vājinājusies. Taču nekad nav par vēlu sakopot spēkus un ķerties klāt savai veselībai – galvenais, jābeidz izlikties, ka nezini savu diagnozi.

93
Tagi:
Vladimirs Putins, Merkele, Makrons
Pēc temata
Nelieniet mūsu lietās: Krievija paziņojusi par triju valstu diplomātu izsūtīšanu
Putina preses sekretārs novērtēja aukstā kara varbūtību starp ASV un Krieviju
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV

"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT

34
(atjaunots 07:58 14.04.2021)
Tagad ne tikai ASV, bet arī Eiropā draud Krievijai ar atslēgšanu no SWIFT — globālās starpbanku finanšu telekomunikācijas sistēmas.

Šoreiz stingrajiem koordinētajiem pasākumiem aicināja Eiropas Parlamentā. Ar ko tas draud un vai Krievijas finanšu sistēma ir gatava tādam scenārijam lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti vietnē.

Atkal vecā dziesma

Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrībai SWIFT ir pieslēgti vairāk nekā 11 000 organizāciju divsimt valstīs. Krievija ietilpst SWIFT lielāko ekspluatantu trijniekā, un ar atslēgšanu no tās valstij piedraud kopš 2014. gada. Iemesli ir dažādi - gan Krima, gan Donbass, gan Skripaļu lieta, gan situācija ar blogeru Alekseju Navaļniju. Džo Baidens apsolīja atslēgt Krieviju no SWIFT uzreiz pēc iestāšanās ASV prezidenta amatā.

© Sputnik / Алексей Филиппов

Decembrī Reuters, atsaucoties uz avotiem, kuriem ir informācija par prezidenta komandas plāniem, paziņoja par Baidena nodomu "sodīt" Maskavu par to, ka tā esot iesaistīta hakeru uzbrukumā ASV valsts iestādēm. Jaunām sankcijām jānoved pie "Krievijas nopietniem ekonomiskiem, finansiāliem vai tehnoloģiskiem zaudējumiem". Viens no variantiem ir atslēgšana no SWIFT, paziņoja Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra kiberdrošības eksperts Džeimss Endrjū Luiss.

Aprīlī saasinājās situācija Ukrainas austrumos — jauns iegansts. Eiropā ķērās klāt šai tēmai. Pēc Eiropas Parlamenta un Eiropas Tautas partijas vadošās frakcijas vadītāja Manfreda Vēbera vārdiem, Maskava "turpina bīstamo provokāciju kursu".

Viņš uzskata, ka, "pastiprinot militāro klātbūtni" pie robežas ar Ukrainu, Maskava pārbauda Rietumu pacietību. Tāpēc ASV un ES ir jāsniedz saskaņota atbilde. Politķis uzsvēra, ka situācijas eskalācijas apstākļos "dozēto sankciju laiks beigsies". Minot piemērus pasākumiem, kam "jākļūst par reāliem variantiem", Vēbers piedāvāja "oligarhu kontu vērienīgu iesaldēšanu", tāpat kā atslēgšanu no SWIFT.

Būs problēmas

No vienas puses, Krievijā ir sava Finanšu ziņojumu pārraides sistēma (FZPS). Tā sāka darbu 2014. gadā. Tai ir pievienotas visas Krievijas bankas un aptuveni desmits ārvalstu banku no Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES). Pēc atslēgšanas no SWIFT bankas pāries pie Krievijas analoga. Tomēr starptautiskajiem maksājumiem FZPS pagaidām nav pilnīgi pilnvērtīgs aizvietojums, tāpēc trieciens būs nopietns.

Eksperti norāda, ka eksporta un importa operāciju apjomi dolāros un eiro Krievijā ir būtiski, turklāt vairākās produktu grupās atrast alternatīvu nav iespējams.

"Atslēgšana no SWIFT paralizēs Krievijas banku transakcijas, — brīdina indeksu kompānijas "Beta Finanšu tehnoloģijas" galvenais stratēģis Ararats Mkrčjans. – Visvairāk cietīs lieli eksportētāji. Viņiem būs jāstrādā vienīgi ar ārvalstu bankām savas operacionālās darbības apkalpošanai. Parādīsies virkne starpnieku, kas apies ierobežojumus. No tā nopelnīs pirmkārt EAES valstu finanšu institūcijas."

Viss ir pārvarams

Tomēr jebkurā gadījumā katastrofas nebūs.

"Pati par sevi Krievijas banku atslēgšana no SWIFT nozīmē vien finanšu transakciju sadārdzināšanos un palēnināšanos starp kontrahentiem. Skaidrs, ka tradicionālās ķēdes tiks izjauktas, un to atjaunošanai būs vajadzīgs laiks. Taču vienas vai divu nedēļu laikā ir iespējams to izdarīt," norāda vadošais QBF analītiķis Oļegs Bogdanovs.

Taču eksperts piebilda: ja atslēgšanai sekos Krievijas rezidentu dolāru līdzekļu iesaldēšana, tirgos ir iespējama paniska reakcija. Būs nepieciešams ceturksnis vai divi, lai viss norimstos, bet galu galā finanšu saites tiks atjaunotas.

Nenovēršamas ir straujas valūtas svārstības. Tomēr pēc īsa turbulences perioda rubļa kurss atgriezīsies pie normas.

Paši maksās dārgāk

Tomēr otrais aspekts, kas saistīts ar Krievijas atslēgšanu no SWIFT liek domāt, ka tālāk par draudiem lieta neies. Pirmkārt, SWIFT ir privāta kompānija, kas pelna uz Krievijas banku rēķina. Tās izmanto sistēmu ne tikai starptautiskajām, bet arī iekšzemes starpbanku transakcijām. Lai SWIFT kādu atslēgtu, ir nepieciešams ES lēmums vai ASV sankcijas pret pašu SWIFT. Taču šajā gadījumā tiks skarti Krievijas tirdzniecības partneri - Eiropas un ASV bizness.

"To var uzskatīt par nepārvāramās varas apstākli, kas neļaus Krievijas uzņēmumiem un valstij apmaksāt esošās saistības. Valsts ārējais parāds ir aptuveni 450 miljardi dolāru. Tādējādi kreditoriem radīsies finansiālas problēmas. Turklāt būs apgrūtinātas operācijas ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, kuru vidū lielākā ir Eiropas Savienība. Aicinājumi Eiropas Parlamentā ir vien tirgus populisms un nekas vairāk," uzskata uzņēmuma "Otkritij Broker" vadošais analītiķis Andrejs Kočekovs.

Grūti būs arī ASV. Pirmkārt, Vašingtonas ietekme uz SWIFT ir hipotētiska, jo tās galvenā mītne atrodas Beļģijā. Otrkārt, Krievija var atbildēt ar stingrām sankcijām pret amerikāņu bankām un politiķiem

34
Tagi:
Finanses, Krievija, Eiropa
Pēc temata
"Ekstremālas" sankcijas: ASV plāno ķerties pie Krievijas valsts parāda
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Pentagons

Ielenkts un ļoti bīstams. Pentagons izšķīries par tehnoizrāvienu

34
(atjaunots 15:37 13.04.2021)
Kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Īstais brīdis teikt, ka saņemtas divas ziņas, un abas ir labas, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Pirmkārt, Pentagons atzinis, ka atpaliek no saviem tiešajiem konkurentiem, kurus likvidēt, pēc paša vārdiem, varēšot apmēram pēc septiņiem gadiem. Otrkārt, tas liecina, ka vismaz septiņus gadus vēl dzīvosim – bez Trešā pasaules kara. Savienotās Valstis tak nedosies karā nonēsātās lupatās. Vismaz viņu Aizsardzības ministrija pagaidām tikai domā, ko vilkt mugurā izrāvienam.

"Ātrās reaģēšanas tehnoloģiju pārvalde patlaban meklē ultrainovācijas, kas nodrošinās izrāviena iespējas, lai stātos pretī praktiski vienlīdz spēcīgam pretiniekam un nivelēs trūkumus kopīgo misiju ietvaros," Loida Ostina resors izsludinājis "atjautības konkursu". Tas ieplānots rudenī. No kompetentajām kompānijām gaida ierosinājumus un projektus tādās jomās kā mākslīgais intelekts, 5G militārais pielietojums, kvantu, kosmiskās, hiperskaņas un kibertehnoloģijas.

Pie tam militārais budžets aug ar katru gadu. Pašreizējais – 730 miljardi. Iznāk, par velti mīlēts? Pareizāk sakot, ne par velti, tikai mīlestība tāda pavārga. Konkurenti apsteidz.

Principā, karavīri parasti izvēlas izrauties no ielenkuma. Pentagonu iejož lokā vienīgi valsts rūpes un uzmanība. Tas ir ielenkts un ļoti bīstams. To lolo un mīl. Nenoraida nevienu niķi. Pat mazuļus ļauj sist –pašapliecināšanās labad. Nu, bet, ja netiek galā arī ar mazajiem, tik un tā iegalvo, ka visā pasaulē nav neviena par to stiprāka un uzticamāka.

Patiešām, nebija gan. Tikai, kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Naudas nav, bet noturējās, kļuva stiprāki un izrāvās. Un te – paskat vien, pamēģini panākt, viņiem tagad ir hiperskaņa. Bet ASV pat novatorisku izrāvienu sāk tikai ātrās, pat ne reaktīvās reaģēšanas tehnoloģiju vadībai. Tāpēc "virtuālo tikšanos risinājumu meklēšanai" organizēs tikai rudenī, bet kaut kādas manāmas kustības sāksies tikai 2028. gadā. Viņiem visiem kopā vajadzētu pastrādāt pie iesaukuma varenajā amerikāņu armija un palūgt vājākus ienaidniekus mazliet pagaidīt. Citādi vēl iznāks tā, ka pēc izrāviena amerikāņi izies pie frontes līnijas, bet tur atkal neviena nebūs. Visi būs priekšā.

34
Tagi:
Pentagons
Pēc temata
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
"Mums nav izredžu": Pentagons stāsta par Krievijas armijas priekšrocību
"Nav iespējams netrāpīt": ar ko apbruņos Krievijas JKF jaunos kuģus
"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

0
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata