Hiperskaņas raķešu Cirkon izmēģinājumi, foto no arhīva

"Cirkon" virs Barenca jūras salicis punktus uz "i"

90
(atjaunots 23:14 30.03.2021)
Uz ASV un NATO Jūras kara spēku spiediena mēģinājumiem aiz Polārā loka un Ziemeļu jūras ceļā Krievija atbild ar hiperskaņas "Cirkon" startiem.

"Partneri" nav tehnoloģiski gatavi atbildēt uz tādiem argumentiem. Viņiem atliek tikai tricināt gaisu ar skaļām frāzēm un pārmetumiem Krievijai, kura starptautisko tiesību laukā taisnīgi aizstāv savas robežas un nacionālās intereses, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

24. martā Barenca jūrā izgāja Ziemeļu flotes raķešu kuģu divīzijas vadošā fregate "Admiral Gorshkov", lai izpildītu militārās apmācības uzdevumus, raķešu un artilērijas bruņojuma mācības šaušanai pa jūras mērķiem un hiperskaņas raķešu "Cirkon" izmēģinājumiem.

"Admiral Gorshkov" raķešu mācības ar darbības rādiusu līdz 800 km notika 25.-27. martā un "partneri" no Ziemeļatlantijas alianses par tām ļoti ieinteresējās, tiesa, ASV un NATO Jūras spēku rīcībā nav tādu radiolokācijas līdzekļu, kas spētu ieraudzīt "Cirkon", lidojošu aptuveni 10 000 km/h ātrumā. Kopumā alianses vēlme kontrolēt Arktiku neatbilst tās tehnoloģiskajām iespējām.

25. martā "Admiral Gorshkov" sekmīgi palaida četras hiperskaņas raķetes, tās visas trāpīja mērķī, konstrukcijas izmēģinājumi ir noslēgti. Maijā sāksies "Cirkon" valsts izmēģinājumi – vēl vairāki starti, tostarp divi – no atomzemūdenes "Severodvinsk" borta (otrajā pusgadā). 2020. gada izmēģinājumu programma ir izpildīta – fregate "Admiral Gorshkov" divas reizes palaida "Cirkon" pa jūras mērķiem un vienu reizi – pa mērķi uz sauszemes (šim nolūkam ir liela darbības rādiusa modifikācija).

Izmēģinājumu sērija turpinās no 2016. gada. Krievijas Aizsardzības ministrija plāno uzņemt "Cirkon" bruņojumā 2022. gada pirmajā pusē. Tāpat kā jebkura suverēna valsts, Krievija ir spiesta adekvāti reaģēt uz NATO armijas bāzu un raķešu pozīciju tīkla paplašināšanos pie savām robežām. Maskava ir stingri apņēmusies aizsargāt Ziemeļu jūras ceļu no "kuģošanas brīvības" paplašinātiem traktējumiem un ASV un NATO kara kuģu destruktīvās klātbūtnes aiz Polārā loka. "Cirkon" ir tikai viens no Ziemeļu flotes argumentiem. Starptautiskās mijiedarbības stils "caur tēmēkli" nav Krievijas izvēle, to uzspieduši kolektīvie Rietumi.

Mērķi un līdzekļi

Nenotveramās un spēcīgākās "Cirkon" atgādina, ka agresoru gaida neizbēgama atmaksa, ka NATO nav labākā vai lielākā cilvēces daļa. Trīsdesmit dažāda kalibra valstu militārā savienība pārstāv vien apmēram 10% planētas iedzīvotāju intereses un nevar diktēt kaimiņiem kaut kādus vienpusēji orientētus "uzvedības noteikumus" (par labu aliansei).

Rietumu "partneri" augstprātīgi ignorē līdztiesīgu dialogu. Viņi operē ar nelikumīgām eksteritoriālām sankcijām. Preses konferencē pēc NATO valstu ārlietu ministru tikšanās 24. martā alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka alianses saskatot raķešu draudu pieaugumu no Krievijas puses, un plāno tos nivelēt. Tiesa, pagaidām tam gan nav līdzekļu, tomēr Pentagons cer saņemt hiperskaņas raķetes tikai 2028. gadā. Domājams, Briselē un Vašingtonā cer, ka skaļi izteikumi un nemotivēti pārmetumi metafiziski apturēs "Cirkon" lidojumu un no alianses neatkarīgās Krievijas normālu, mierīgu attīstību.

Sakarā ar NATO militārās aktivitātes pieaugumu Baltijas un Melnās jūras reģiona, Krievijas aizsardzības spējas tuvākajos gados pieaugs – tas ir likumsakarīgi. Tomēr uz alianses militārajiem draudiem Maskava atbild savaldīgi un asimetriski. Krievijai nav vajadzīgi simtiem bāzu desmitos valstu.

Jūras dvēsele

Jaunie hiperskaņas raķešu kompleksi uz Krievijas Jūras kara flotes kara kuģu un zemūdeņu borta papildinās precīzo spārnoto raķešu "Kalibr" iespēju spektru un kardināli mainīs jūras kaujas taktiku, spēku sadalījumu Pasaules okeānā. No atklātiem avotiem zināms, ka sērijveida "Cirkon" lidos deviņkārt ātrāk par skaņas ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), satriekt mērķus vairāk nekā 1000 km attālumā. raķete ir apmēram 6 metrus gara, šāviņš sver 300 kilogramus. Tās palaišanai tiek izmantots universālais kuģa starta komplekss ZS-14, piemērots arī pretkuģu raķetēm "Granit" un "Oniks". Krievijas AM ziņo, ka ar "Cirkon" tiks bruņots kreiseris "Admiral Nakhimov", "Admiral Gorshkov" tipa fregates, "Gremyashiy" tipa korvetes, kā arī virkne zemūdeņu.

Hiperskaņas raķetes ir nenotveramas esošajām un persektīvajām PRA sistēmām, tāpēc tās būtiski ietekmēs bruņoto konfliktu gaitu. "Cirkon" spēj dažu sekunžu laikā pārvarēt pretinieka pretgaisa aizsardzības zonu, trieciens ir nenovēršams. Piemēram, Lielbritānijas Karaliskās flotes pretgaisa aizsardzības mūsdienīgie līdzekļi spēj notriekt mērķus, kas lido līdz 3700 km/h ātrumā. "Jūru valdniece" ir izmisumā – "Cirkon" spēj ar vienu triecienu likvidēt divus jaunos britu aviācijas kuģus, kas maksā sešus miljardus mārciņu. Patiešām, hiperskaņas raķešu kinētiskā enerģija ļauj pat ar inertu čaulu pārcirst uz pusēm amerikāņu "Arleigh Burke" tipa eskadras kuģi. Savienotajās Valstīs "Cirkon" dēvē par "kvantu lēcienu" darbā pie "asimetriska ieroča" aizsardzībai no kodoldraudiem.

Пресс-служба Минобороны РФ

Tikai ar savas pastāvēšanas faktu vien "Cirkon" liek NATO Jūras spēkiem principiāli koriģēt taktiku un "dzīties pakaļ" Krievijai pretgaisa aizsardzības tehnoloģiju lomā. Komplekss ļāva palielināt drošo attālumu no Krievijas kara kuģiem un teritoriālajiem ūdeņiem, samazināt operatīvo telpu manevram. "Īpašajā periodā" domājamā pretinieka aviācijas bāzes kuģu trieciena grupas būs spiestas turēties ārpus "Cirkon" darbības rādiusa, tas ir vairāk nekā 1000 km attālumā no Krievijas kuģiem. Krievijas zemūdeņu lielais nemanāmības līmenis padara aviācijas bāzes kuģu grupas par viegliem mērķiem "Cirkon" jebkurā pasaules okeāna rajonā (aptuveni no 2025. gada).

Tomēr "Cirkon", kas pārvietojas sakaitētas plazmas mākonī, nav izaicinājums, tā ir atbilde Krievijai naidīgajam NATO kursam.

90
Tagi:
Barenca jura, NATO, Krievijas Jūras kara flote, krievu ierocis
Pēc temata
Britu žurnālists pravieto "krievu lāča uzbrukumu"
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
Gada rezultāti Krievijas Jūras kara flotē: "cirkonizācija" un 40 jauni kuģi
"Nekāds ienaidnieks nav bīstams". Japāņus sajūsminājusi Krievijas raķete "Cirkon"
Aviācijas bāzes kuģis Harry Truman

"Vairāk nepavilksim": ko ASV nolēmušas darīt ar saviem aviācijas bāzes kuģiem

3
(atjaunots 23:36 17.04.2021)
Baidena administrācija atgriezusies pie jautājuma par aviācijas bāzes kuģa "USS Harry S. Truman" pirmstermiņa norakstīšanu.

Kuģim vajadzētu kalpot vēl vismaz 25 gadus, taču, domājams, metāllūžņos to sagriezīs daudz ātrāk. Tiesa, asas diskusijas ap amerikāņu aviācijas bāzes kuģiem rodas jau ilgu laiku. Par to, kā lemj "demokrātijas simbolu" likteni, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Uzbrūk pašam svētākajam

Arī Donalda Trampa laikā izskanēja ierosinājums norakstīt "USS Harry S. Truman" budžeta līdzekļu ekonomijas labad, taču viņš to noraidīja. Patiešām, kuģis nolaists ūdenī 1998. gadā, viņam vēl ilgi jākalpo.

Toties iniciatīvu atbalstīja Aizsardzības ministrijas un Jūras spēku amatpersonas. Ja norakstīt "Trūmenu" 25 gadus pirms noteiktā termiņa, atbrīvosies miljardiem dolāru, kas atvēlēti tā apkalpošanai un kodoldegvielas uzpildei reaktorā. Šos līdzekļus var novirzīt perspektīva bruņojuma – zemūdens un virsūdens bezpilota aparātu, precīzo uzbrukuma ieroču izstrādei un iepirkumam, kā arī jaunās klases "Ford" aviācijas bāzes kuģu būvdarbiem.

Kongress ideju uztvēra naidīgi. Viens no argumentiem: ja norakstīt "USS Harry S. Truman" 2020. gadu vidū, līdz 2050. gadam Jūras spēkiem paliks tikai deviņi šīs klases kuģi, bet flotei vajadzīgi 11. Lielākā daļa kongresmeņu ir pārliecināti: "peldošie aerodromi" ir ASV stratēģiska priekšrocība pār potenciālajiem pretiniekiem, ar to palīdzību iespējams kontrolēt visu Pasaules okeānu.

Vēl agrāk, 2014. gadā, Baraka Obamas prezidentūras laikā izskanēja ierosinājums norakstīt USS George Washington. Arī toreiz iniciatīvu noraidīja.

Daži militārie eksperti tomēr uzskata, ka aviācijas bāzes kuģi strauji zaudē spēku apstākļos, kad ASV domājamie pretinieki uzņem bruņojumā aizvien lielāku skaitu precīzo raķešu sistēmu, arī hiperskaņas bruņojumu. Piemēram, amerikāņi ir noraizējušies par tālā darbības rādiusa pretkuģu raķešu parādīšanos Ķīnas bruņojumā – to darbības rādiuss ir tūkstoš jūras jūdzes.

Sena problēma

Strīdi par aviācijas bāzes kuģa "USS Harry S. Truman" turpinājās arī pēc administrācijas nomaiņas. Daudzi vēl aizvien iebilst pret priekšlaicīgu norakstīšanu. Pārlieku lieli līdzekļi ieguldīti šajā kuģī, lai norakstītu to ekspluatācijas cikla vidū, uzskata Kongresā. Tāpat parlamentārieši norāda, ka tāda iniciatīva neatbilst ASV JS attīstības programmai un kuģu skaita palielināšanai par vairākiem simtiem vienību. Lieta tāda, ka bijušais aizsardzības ministrs Marks Espers īsi pirms atstādināšanas paspēja iepazīstināt ar atjaunoto plānu līdz 2045. gadam – tas paredz, ka flotes sastāvā līdz šim laikam jābūt vismaz 500 kuģiem.

"Ikviens mēģinājums atlikt "Ford" klases aviācijas bāzes kuģu iepirkumu vai "Nimitz" klases kuģu tehniskās apkalpošanas termiņus ir stratēģiski un finansiāli bezatbildīgi un, neapšaubāmi, saskarsies ar tādu pašu pretestību ka 2014. gadā," norādīja Pārstāvju palātas loceklis Robs Vitmans.

Patiesībā stratēģija Battle Force 2045 paredz jauno "Virginia" klases zemūdeņu celtniecības tempu pieaugumu. Plānots, ka to skaits sasniegs 80. Tāpat uzmanība pievērsta dažādu tipu bezpilota aparātiem, kas daļēji aizvietos raķešu eskadras kuģiem un izlūkošanas kuģiem.

Pentagona galvassāpes

Kongresmeņi pat atbalsta aviācijas bāzes kuģu skaita palielināšanu un atsaucas uz "Ķīnas draudiem". Piemēram, senators Rodžers Vikers debatēs uzdeva jautājumu, vai ar 11 kuģiem pietiks, lai savaldītu Ķīnu Klusajā okeānā, vienlaikus strādājot Tuvajos Austrumos un citos Pasaules okeāna rajonos.

Militārpersonas kongresmeņus mierina. ASV operāciju Klusā okeāna reģionā komandieris admirālis Džons Akilino apliecināja, ka aviācijas bāzes kuģi tiks galā, ja vien, protams, neradīsies papildu grūtības.

Aviācijas bāzes kuģu floti – 11 vienības – apstiprināja 2007. gada jūras kara stratēģijas ietvaros. Bija plānots, ka šie kuģi būs vajadzīgi tikai divos karadarbības teātros – Klusā okeāna rietumu daļā un Persijas līcī. Tagad ASV sagādā raizes Krievijas Jūras kara flotes straujā pastiprināšanās Vidusjūrā un Atlantijas ziemeļos.

Vienlaikus admirāļi aizvien biežāk ziņo par nopietnām tehniskām problēmām, kas saistītas ar aviācijas bāzes kuģiem, un to apkalpošanai nepieciešamo izdevumu pieaugumu. Piemēram, 2019. gadā ASV austrumu piekrastē cīņas spējīgs ir vienīgi "USS Dwight D. Eisenhower". Pārējie tiek modernizēti vai nonākuši kapitālajā remontā, savukārt "USS Harry S. Truman" no ierindas izgājusi elektropadeves sistēma.

Neveicas arī ar jauno "peldošo aerodromu" būvi. Pirmo nākamās paaudzes aviācijas bāzes kuģi "USS Gerald R. Ford" nevar savest kārtībā jau vairāk nekā 15 gadus. Kuģa būve sākās 2005. gadā, nolaida ūdenī 2013. gadā un plānoja gadu vēlāk sākt tā pilnvērtīgu ekspluatāciju. Tomēr nekavējoties tika konstatēta virkne defektu konstrukcijā. Tie ir ļoti nopietni – tos novērst nav izdevies vēl aizvien.

3
Tagi:
Aizsardzības ministrija, Pentagons, aviācijas bāzes kuģis, ASV
Pēc temata
Krievijas admirāļi: ASV aviācijas bāzeskuģi nevarēs ienākt Baltijas jūrā
Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Harry S. Truman iegājis Vidusjūrā
ASV atjaunojušas floti Krievijas "savaldīšanai" Ziemeļatlantijā
Padomju iznīcinātāji MiG-15 festivālā Vācijā

"To nevar aizmirst": padomju meistarpiloti sarīkoja katastrofu ASV Gaisa spēkiem

35
(atjaunots 15:22 17.04.2021)
Desmitiem notriektu lidmašīnu, simtiem gūstā saņemtu pilotu un nedēļu ilgas sēras: 1951. gada 12. aprīlī amerikāņi Korejas debesīs sastapa spēcīgu pretinieku.

ASV Gaisa kara spēki sāka kauju ar padomju meistarpilotiem, kuri bumbvedēju B-29 Superfortress armādu sakāva dažu minūšu laikā. Par to, kā jenķi pārdzīvoja "melno ceturtdienu", portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nemanāms atbalsts

Pirmie padomju lidotāji – brīvprātīgie – Korejā ieradās 1950. gada novembrī. Stingras slepenības apstākļos tika nogādāti ešeloni ar tobrīd modernajiem reaktīvajiem iznīcinātājiem MiG-15.

Padomju lidotāji bija spiesti nomainīt formastērpus un pazīšanās zīmes pret ķīniešu un korejiešu simboliku. Pirms viņu ierašanās jeņķi debesīs jutās brīvi un droši – korejiešu aviācija neizcēlās ar īpašu cīņasspēju, turklāt lielāko daļu ASV un to sabiedrotie jau likvidēja kara sākumā.

Атака бомбардировщиков B-26 в Вонсане, Северная Корея, 1951 г.
© Foto : Общественное достояние
Bumbvedēju B-26 uzbrukums Vonsanā, Ziemeļkorejā, 1951. g.

Padomju lidotājiem aizliedza šķērsot 38. paralēli, kas atdala Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, arī tāpēc, lai nepieļautu jauno MiG-15 zudumu pretinieka teritorijā. Vienlaikus amerikāņi izsludināja MiG medības un pat apsolīja pamatīgu prēmiju par nebojātu lidmašīnu.

Virs Korejas savērpās viesuļi. ASV GKS piloti uz savas ādas izbaudīja daudz pieredzējušāko pretinieku meistarību – daudzi padomju lidotāji vēl pavisam nesen kāvās ar Luftwaffe meistariem, MiG bija galvas tiesu pārāki par amerikāņu iznīcinātājiem F-80 Shooting Star un F-84 Thunderjet ātruma, manevrētspējas, kravas celtspējas un spēka ziņā.

Корейская война 1950-1953. Стрелок - охотник за вражескими самолетами.
© Sputnik
Karš Korejā 1950.-1953. Strēlnieks - pretinieka lidmašīnu mednieks

Jau pēc pirmajām nopietnajām sadursmēm debesīs aerodromos neatgriezās vairāki smagie bumbvedēji B-29 Superfortress. Lai mazinātu zaudējumus, amerikāņi steigšus nogādāja Korejā jaunos iznīcinātājus F-86 Sabre, kas gandrīz līdzinājās MiG-15. Tagad padomju lidotājiem bija smagāk izcīnīt uzvaras gaisā. Piedevām liela nozīme bija grūtībām ar jaunās tehnika apgūšanu – to nācās pētīt un slīpēt kaujās.

"MiGu" aleja

1951. gadā uz Koreju nosūtīja 324. iznīcinātāju divīziju. To komandēja leģendārais Ivans Kožedubs. Viņa atbildības zonā bija Jaluczanas upe. Tālāk par to pretinieka lidmašīnas netika. Šo vietu amerikāņi iedēvēja par "MiGu aleju".

12. aprīlī ar ASV aviāciju gadījās īsta katastrofa. Viņi plānoja uzlidojumu Singisas pilsētai, svarīgiem infrastruktūras objektiem, arī tiltam pāri Jaluczanas upei. Radiolokācijas stacijas fiksēja lielu pretinieka lidmašīnu grupu, kas pārvietojās ar aptuveni 500 km/h ātrumu ziemeļkorejiešu pozīciju virzienā. 48 stratēģiskos bumbvedējus B-29 Superfortress pavadīja vairāk nekā 120 iznīcinātāji.

Cоветский истребитель МиГ-15 с пробоинами после воздушного боя во время войны в Корее.
© Sputnik
Padomju iznīcinātājs MiG-15 ar trāpījumiem pēc gaisa cīņas Korejā

Ivans Kožedubs riskēja – viņš atstāja aerodromu neapsargātu un pacēla gaisā visus cīņasspējīgos divīzijas MiGus – 44 mašīnas. Padomju lidmašīnas ātri panāca amerikāņus. "Supercietokšņi" gāja grupās pa 12, aiz viņiem, 2-3 km attālumā – iznīcinātāju bari.

Lidotāji acumirklī iesaistījās kaujā. Amerikāņi bija pārsteigti. Sākumā viņi pat nesaprata, kas un no kutienes viņus apšauda – MiGi strauji pietuvojās no augšas un tiešā tēmējumā sašāva bumbu pārpildītos bumbvedējus. Padomju iznīcinātāju grupa vajāja priekšējos B-29, pārējie uzbruka eskortam, lai piespiestu viņus iesaistīties cīņā un atpalikt no bumbvedējiem.

Pēc dažām minūtēm dūmoja jau vairāki B-29 – MiGu aviācijas lielgabalu fugasa lādiņi atstāja smagsvarnieku fizelāžās milzīgus caurumus. Ekipāžām atlika vien lēkt ārā no krītošajām mašīnām. Dažiem sašautajiem bumbvedējiem izdevās aiziet, tomēr visi tie līdz lidlaukam netika.

Dzīvajos palikušie B-29 metās uz jūras pusi. MiGi viņus nevajāja – tur gaidīja ASV kuģu zenītartilērija.

Nebijuši zaudējumi

Sadursme ilga nepilnu pusstundu. Padomju meistari notrieca desmit B-29 un vairākus iznīcinātājus, 15 bumbvedēji bija nopietni bojāti. Vairāk nekā simt amerikāņu pilotu, izlēkuši ar izpletņiem no lidmašīnām, nokļuva gūstā. Visi MiGi atgriezās bāzē.
ASV GKS komandieri todien bija šokēti. Tādi zaudējumi nebija redzēti kopš Otrā pasaules kara laikiem. Izsludināja nedēļu ilgas sēras, uzlidojumi šajā rajonā pārtrūka uz veseliem trim mēnešiem.

Войска ООН во время боевых действий в Южной Корее. 1950 год
AP Photo/Max Desfor
ANO spēki karadarbības laikā Dienvidkorejā. 1950. gads

Pēc tam nāca "melnā otrdiena". Tā paša gada 30. oktobrī "lidojošajiem cietokšņiem" bija paredzēts uzlidojums Namsi aerodromam. Tomēr vērienīgo operāciju atkal izjauca padomju brīvprātīgie lidotāji. Šoreiz uz korejiešu objektiem nosūtīja 21 bumbvedēju, tos piesedza apmēram 200 iznīcinātāji.

Armādu pārtvert devās vairāk nekā četri desmiti MiGu. Viņi neiesaistījās cīņā ar eskortu, tikai apšaudīja bumbvedējus ar lielgabaliem un ložmetējiem. Piloti strādāja neatkarīgos pāros, tāpēc brīvāk pieņēma lēmumus un izraudzījās mērķus.

Bumbvedēji pie mērķa netika, Namsi aerodroms necieta. ASV nesagaidīja mājās duci B-29. No gandrīz pussimta MiGu notrieca vienu. Kauja iznākumu ietekmēja arī kļūdainā plānošana: liela daļa F-86 Sabre, kas spēja stāties pretī MiGiem, atpalika un devās uz Jaluczanas upes rajonu, lai sagaidītu padomju iznīcinātājus tur. Pēc šī incidenta B-29 taktiku mainīja – tagad viņi devās pildīt uzdevumus tikai pa naktīm, pa vienam vai nelielās grupās.

Экипаж самолета, сбросившего атомную бомбу на Нагасаки
AP Photo
Lidmašīnas ekipāža, kas nometa kodolbumbu Nagasaki

Kopumā padomju meistari Korejā iznīcināja apmēram 1300 pretinieka lidmašīnas. Dažādi aprēķini rāda, ka amerikāņu zaudēja 60-90 smagos bumbvedējus B-29 Superfortress – tie izrādījās absolūti neaizsargāti pret reaktīvajiem MiGiem.

Kļuva skaidrs, ka kodoluzbrukums PSRS, ko tolaik plānoja Pentagons, nemaz nav tik vienkārša lieta kā savulaik Hirosimā vai Nagasaki.

35
Tagi:
Pentagons, Aizsardzības ministrija, Krievija, drošība, aviācija, ASV
Pēc temata
"Piloti visu zināja": kāpēc pirmie "stratēģi" nevarēja atgriezties mājās
Elle Zemes virsū: Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas 75. gadadiena
Banāni, foto no arhīva

Die Welt: banāniem draud izzušana

0
(atjaunots 23:41 17.04.2021)
Bīstamas augsnes sēnītes infekcijas rezultātā cilvēce var zaudēt lietderīgo augli, ko daudzās valstīs lieto ikdienas uzturā, gluži kā kartupeļus un rīsus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Cilvēce var palikt bez banāniem, kuru vidū strauji izplatās patogēna augsnes sēnīte, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Die Welt.

Slimība ar nosaukumu Tropical Race 4 (TR4) sāka strauji izplatīties Āzijā un Austrālijā XX gadsimtā, bet 2019. gadā to pirmo reizi reģistrēja Dienvidamerikā – reģiona, kas nodrošina lielāko banānu eksportu uz visu pasauli.

Ursula Šokemele, eksperte augļu jautājumos no mārketinga kompānijas AMI, pastāstīja, ka Kolumbijā un Hondurasā jau slēgtas pirmās plantācijas. Viņa atzīmēja, ka slimību nav iespējams izārstēt ar ķimikāliju palīdzību, tāpēc inficētās augsnes nāksies svītrot no apgrozījuma vismaz uz 30-40 gadiem.

Die Welt atzīmēja, ka TR4 pārsvarā skar Cavendish šķirnes augus, kuri nodrošina 95% vispasaules banānu tirdzniecības apjoma.

Speciālisti brīdina, ka pat neliela daļiņa inficētas augsnes uz fermera pazoles var novest pie infekcijas izplatības. Turklāt viņi paskaidroja, ka slimība ātri izplatās, jo augi nodod viens otram vienus un tos pašus gēnus.

"Banānu palmas vīrišķie ziedi ir sterili, sievišķie veido augļus bez apputekšņošanas. Cavendish vairojas bezdzimuma ceļā – ar atvasēm," uzsvēra eksperti.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka dabā nav atrodama otra tikpat ražīga banānu šķirne kā Cavendish. Turklāt daudzās Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstīs šie augļi ir tikpat svarīgs produkts ikdienas uzturā kā kartupeļi un rīsi.

"Ņemot vērā to, ka uz Zemes dzīvo vairāk nekā septiņi miljardi cilvēku, augošais pārtikas produktu pieprasījums augošā iedzīvotāju skaita vidū jaunattīstības valstīs ir banānu ražošanas pieauguma galvenais iemesls," konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā.

Tātad cilvēce var palikt bez garšīgā, turklāt arī nepieciešamā pārtikas produkta.

0
Tagi:
banāns