Objektīvā realitāte pastāvīgi demonstrē Ziemeļatlantijas alianses stratēģijas, taktikas un plānu mazspēju cīņā ar "draudiem" dažādās pasaules valstīs.
Covid-19 pandēmija Baltijas valstīs regulāri izsit no ierindas veselus NATO projektus un struktūrvienības. Tā demonstrē acīmredzamu faktu: ārvalstu spēki Baltijā nevienu neaizsargā. To klātbūtne tikai kaitē civiliedzīvotāju drošībai un veselībai, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Armijas poligonos Kaļiņingradas apgabalā notiek Baltijas flotes armijs korpusa vienību un daļu komandu štāba mācības – ar kaujas šaušanas mācībām mūsdienīgas vispārējas cīņas sarežģītajos apstākļos. Kara izlūkdienesta vienības izspēlē izlūkošanas darbības un speciālos pasākumus nosacītā pretinieka aizmugurē, izmantojot bezpilota lidaparātus "Orlan 10", "Eleron 3" un citus tehniskos līdzekļus. Sauszemes "cīņu" fonā jūrā izgājuši vairāk nekā desmit kuģi no Baltijas jūras kara bāzes.
Artilērijas kanonādes skaņas sasniedz kaimiņu Lietuvu, un NATO spēku daudznacionālajam bataljonam būtu īstais laiks izvirzīties uz avangarda robežām. Katram gadījumam, lai, teiksim, atbildes mācību ietvaros pasargāt Lietuvas armiju konfrontācijā ar "Krievijas draudiem".
Diemžēl bataljonā ir karantīna, gluži kā bērnudārzā.
23. martā alianses sabiedrisko attiecību speciālists Štefans Tomass Kloze paziņoja, ka Covid-19 reģistrēts kaujas grupā Vācijā un pieņemts lēmums izolēt visus karavīrus Ruklā – kontaktu izsekošanai un seku novērtēšanai. Informācija par saslimušo skaitu nav sniegta. Tomēr pašreizējā situācijā visvairāk cietusi izskatās Lietuva, kur 23. martā fiksēti 885 koronavīrusa gadījumi (arī "Dienvidāfrikas" štamms), bet kopš epidēmijas sākuma reģistrēti vairāk nekā 210 tūkstoši infekcijas gadījumu. Atgādināšu, pirms gada daudznacionālais bataljon Ruklā jau kļuva par koronavīrusa avotu (perēkli) republikā. Toreiz bija fiksēti 20 inficēti ārvalstu karavīri. Novērojama zinama tendence.
Draudi – no vienas puses
Āvalstu militāros objektus un NATO vienības Lietuvas teritorijā Viļņa dēvē par aizsardzību no "Krievijas draudiem" un tradicionāli atbalsta ASV armijas spēku un bruņojuma dislokācijas paplašināšanu un pastāvīgu izvietošanu Pabradē un citās vietās.
Lietuvā dislocēti deviņi vērā ņemami NATO objekti (arī liels ieroču arsenāls netālu no Mumaiču ciema) – vairāk nekā citās Baltijas valstīs. militarizētajā pilsētā Ruklā dislocēti apmēram 1400 ārvalstu karavīri. Šauļu apkaimē atrodas Zokņu armijas aerodroms ar rekonstruētu pacelšanās un nolaišanās joslu (pieņem jebkāda tipa lidmašīnas, arī amerikāņu iznīcinātājus-bumbvedējus F-35 un tālās radiolokācijas lidmašīnas AWACS).
Hipotētiska militārā konflikta gadījumā Baltijas reģionā šie objekti automātiski kļūs par iespējamā pretinieka prioritārajiem mērķiem, tātad garantēti kļūs par iemeslu raķešu un bumbu apšaudēm gandrīz visā Lietuvas teritorijā.
Kazlu Rūdas poligonu 40 km attālumā no Krievijas robežas Viļņa piedāvā amerikāņu "stratēģiem" B-52H mācībām – kodoluzbrukumu izspēlei un uzskata, ka 31,5 tonnas militārās kravas katrā Boeing stiprina reģionālo drošību. Atgādināšu: kodoltermiskās aviobumbas B61-12 nav radītas aizsardzībai. Ar viena Boeing munīcijas krājumu (31,5 tonnas) noteikti pietiks, lai iznīcinātu visu dzīvo Lietuvas lieluma teritorijā.
Domājamā pretinieka gatavošanās kodoluzbrukumam raisa Krievijas Aizsardzības ministrijas atbildes reakciju, kas nesola Lietuvai neko labu.
Dialogs ar Krieviju "no spēka pozīcijas" ir neproduktīvs un ļoti bīstams. Šajā kontekstā Baltijas valstīm un citiem "partneriem" ir svarīgi apzināties: vienas NATO valsts atklātas agresijas gadījumā pret Krieviju jebkurā valsts reģionā, Maskavai vairs nebūs izvēles iespēju. Krievijas AM sāks "neitralizēt" draudošos NATO objektus – bāzes, aerodromus, jūras ostas, arsenālus, karaspēka vadības centrus – tuvumā un tālumā, neatkarīgi no to izvietojuma ģeogrāfijas.
Šī Krievijas stratēģija ir apstiprināta oficiāli 2020. gada jūnijā. Piemēram, Krievijas acīs pamatots iemesls izmantot kodolieročus ir "pretinieka iedarbība uz kritiski svarīgiem Krievijas valstiskajiem un militārajiem objektiem, kuru izsišana no ierindas novedīs pie kodolspēku atbildes darbību izjaukšanas" un "agresija ar konvencionālā bruņojuma pielietojumu, kas apdraudēs Krievijas valsts pastāvēšanu".
Rodas zināmas asociācijas ar NATO mācību agresīvajiem scenārijiem Krievijas robežu tuvumā. Nesenākais piemērs – alianses manevri ASV armijas vadībā "Defender Europe 2021". Domāju, sākoties karadarbībai un trūkstot laikam lēmumu pieņemšanai, Krievijas BS Ģenerālštābs nedomās gari, kas tieši ir NATO speku rīcībā Ruklā un ko slēpj arsenāls Mumaičos.
Baltijas elle
NATO štābu Viļņā šodien vada Dānijas Bruņoto spēku pulkvedis Jākovs Sogards Larsens. Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks augstu novērtēja Dānijas ieguldījumu reģionālajā drošībā. Tas vēlreiz spilgti ilustrē valstisko liekulību, jo Dānijas armija ir mazāka nekā Lietuvas BS (16 tūkstoši un 18,5 tūkstoši "durkļu" atbilstoši), un tā pat ar visiem saviem spēkiem nespēj manāmi ietekmēt Baltijas valstu drošību.
No otras puses, lielā mērā NATO ārvalstu bruņoto spēku rotācijas dēļ Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijās republikas ir caurcaurēm pārvērtušās par īstu "sarkano zonu". Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena konstatēja, ka republikā iebrucis jauns ienaidnieks – "Dienvidāfrikas koronavīruss". No kurienes tas radies? Pat pandēmijas ierobežojumu apstākļos Baltijas valstis ir viegli šķērsojamas ārvalstniekiem, NATO karavīriem, kā arī viņu ģimenes locekļiem un apkalpojošajam personālam.
Vienu inkubācijas ciklu iepriekš, 12. martā, Lielbritānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas Jūras spēki sāka kopīgas mācības Baltijas jūrā ar mērķi "savaldīt" Krieviju. Vai patiešām ir tāda nejaušība, ka Lietuvā reģistrēts "Dienvidāfrikas" štamms, bet Latvijā izplatās "britu" štamms?
23. martā Baltijas valstīs reģistrēti 2457 koronavīrusa gadījumi: 885 – Lietuvā, 508 – Latvijā, 1064 – Igaunijā. Domājams, tiks pieņemts lēmums padarīt stingrāku karantīnas režīmu, taču tas daudz mazākā mērā skars ārvalstu armiju pārvietošanos (rotāciju).
Daudznacionālie bataljoni un citas NATO vienības Baltijas valstīs rada priekšnoteikumus forsētai koronavīrusa izplatībai vietējo iedzīvotāju un pašu spēku vidū. Turklāt daudzi ārvalstu speciālisti brīvi dzīvo īrētos dzīvokļos vai viesnīcās.
Jau pērnā gada pavasarī Covid-19 pacientu skaits ārvalstu karavīru vidu bija lielāks, nekā inficēto Lietuvas kareivju skaits. Norvēģu mediji ziņoja, ka Lietuvā inficējušies viņu karavīri no NATO bataljona. Tās ir nesaprātīgās politikas reālās sekas un upuri. Var droši prognozēt, ka ASV armijas vadītie alianses manevri "Defender Europe 2021" padarīs stāvokli vēl ļaunāku.
