Uz krievu lielgabalu dārdiem NATO Baltijā atbild ar karantīnu

111
(atjaunots 09:28 29.03.2021)
NATO ārvalstu spēku rotācijai Lietuva, Latvija un Igaunija lielā mērā var pateikties par to, ka tās caurcaurēm pārvērtušās par koronavīrusa "sarkano zonu".

Objektīvā realitāte pastāvīgi demonstrē Ziemeļatlantijas alianses stratēģijas, taktikas un plānu mazspēju cīņā ar "draudiem" dažādās pasaules valstīs.

Covid-19 pandēmija Baltijas valstīs regulāri izsit no ierindas veselus NATO projektus un struktūrvienības. Tā demonstrē acīmredzamu faktu: ārvalstu spēki Baltijā nevienu neaizsargā. To klātbūtne tikai kaitē civiliedzīvotāju drošībai un veselībai, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Armijas poligonos Kaļiņingradas apgabalā notiek Baltijas flotes armijs korpusa vienību un daļu komandu štāba mācības – ar kaujas šaušanas mācībām mūsdienīgas vispārējas cīņas sarežģītajos apstākļos. Kara izlūkdienesta vienības izspēlē izlūkošanas darbības un speciālos pasākumus nosacītā pretinieka aizmugurē, izmantojot bezpilota lidaparātus "Orlan 10", "Eleron 3" un citus tehniskos līdzekļus. Sauszemes "cīņu" fonā jūrā izgājuši vairāk nekā desmit kuģi no Baltijas jūras kara bāzes.

Artilērijas kanonādes skaņas sasniedz kaimiņu Lietuvu, un NATO spēku daudznacionālajam bataljonam būtu īstais laiks izvirzīties uz avangarda robežām. Katram gadījumam, lai, teiksim, atbildes mācību ietvaros pasargāt Lietuvas armiju konfrontācijā ar "Krievijas draudiem".

Diemžēl bataljonā ir karantīna, gluži kā bērnudārzā.

23. martā alianses sabiedrisko attiecību speciālists Štefans Tomass Kloze paziņoja, ka Covid-19 reģistrēts kaujas grupā Vācijā un pieņemts lēmums izolēt visus karavīrus Ruklā – kontaktu izsekošanai un seku novērtēšanai. Informācija par saslimušo skaitu nav sniegta. Tomēr pašreizējā situācijā visvairāk cietusi izskatās Lietuva, kur 23. martā fiksēti 885 koronavīrusa gadījumi (arī "Dienvidāfrikas" štamms), bet kopš epidēmijas sākuma reģistrēti vairāk nekā 210 tūkstoši infekcijas gadījumu. Atgādināšu, pirms gada daudznacionālais bataljon Ruklā jau kļuva par koronavīrusa avotu (perēkli) republikā. Toreiz bija fiksēti 20 inficēti ārvalstu karavīri. Novērojama zinama tendence.

Draudi – no vienas puses

Āvalstu militāros objektus un NATO vienības Lietuvas teritorijā Viļņa dēvē par aizsardzību no "Krievijas draudiem" un tradicionāli atbalsta ASV armijas spēku un bruņojuma dislokācijas paplašināšanu un pastāvīgu izvietošanu Pabradē un citās vietās.

Lietuvā dislocēti deviņi vērā ņemami NATO objekti (arī liels ieroču arsenāls netālu no Mumaiču ciema) – vairāk nekā citās Baltijas valstīs. militarizētajā pilsētā Ruklā dislocēti apmēram 1400 ārvalstu karavīri. Šauļu apkaimē atrodas Zokņu armijas aerodroms ar rekonstruētu pacelšanās un nolaišanās joslu (pieņem jebkāda tipa lidmašīnas, arī amerikāņu iznīcinātājus-bumbvedējus F-35 un tālās radiolokācijas lidmašīnas AWACS).

Hipotētiska militārā konflikta gadījumā Baltijas reģionā šie objekti automātiski kļūs par iespējamā pretinieka prioritārajiem mērķiem, tātad garantēti kļūs par iemeslu raķešu un bumbu apšaudēm gandrīz visā Lietuvas teritorijā.

Kazlu Rūdas poligonu 40 km attālumā no Krievijas robežas Viļņa piedāvā amerikāņu "stratēģiem" B-52H mācībām – kodoluzbrukumu izspēlei un uzskata, ka 31,5 tonnas militārās kravas katrā Boeing stiprina reģionālo drošību. Atgādināšu: kodoltermiskās aviobumbas B61-12 nav radītas aizsardzībai. Ar viena Boeing munīcijas krājumu (31,5 tonnas) noteikti pietiks, lai iznīcinātu visu dzīvo Lietuvas lieluma teritorijā.

Domājamā pretinieka gatavošanās kodoluzbrukumam raisa Krievijas Aizsardzības ministrijas atbildes reakciju, kas nesola Lietuvai neko labu.

Dialogs ar Krieviju "no spēka pozīcijas" ir neproduktīvs un ļoti bīstams. Šajā kontekstā Baltijas valstīm un citiem "partneriem" ir svarīgi apzināties: vienas NATO valsts atklātas agresijas gadījumā pret Krieviju jebkurā valsts reģionā, Maskavai vairs nebūs izvēles iespēju. Krievijas AM sāks "neitralizēt" draudošos NATO objektus – bāzes, aerodromus, jūras ostas, arsenālus, karaspēka vadības centrus – tuvumā un tālumā, neatkarīgi no to izvietojuma ģeogrāfijas.

Šī Krievijas stratēģija ir apstiprināta oficiāli 2020. gada jūnijā. Piemēram, Krievijas acīs pamatots iemesls izmantot kodolieročus ir "pretinieka iedarbība uz kritiski svarīgiem Krievijas valstiskajiem un militārajiem objektiem, kuru izsišana no ierindas novedīs pie kodolspēku atbildes darbību izjaukšanas" un "agresija ar konvencionālā bruņojuma pielietojumu, kas apdraudēs Krievijas valsts pastāvēšanu".

Rodas zināmas asociācijas ar NATO mācību agresīvajiem scenārijiem Krievijas robežu tuvumā. Nesenākais piemērs – alianses manevri ASV armijas vadībā "Defender Europe 2021". Domāju, sākoties karadarbībai un trūkstot laikam lēmumu pieņemšanai, Krievijas BS Ģenerālštābs nedomās gari, kas tieši ir NATO speku rīcībā Ruklā un ko slēpj arsenāls Mumaičos.

Baltijas elle

NATO štābu Viļņā šodien vada Dānijas Bruņoto spēku pulkvedis Jākovs Sogards Larsens. Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks augstu novērtēja Dānijas ieguldījumu reģionālajā drošībā. Tas vēlreiz spilgti ilustrē valstisko liekulību, jo Dānijas armija ir mazāka nekā Lietuvas BS (16 tūkstoši un 18,5 tūkstoši "durkļu" atbilstoši), un tā pat ar visiem saviem spēkiem nespēj manāmi ietekmēt Baltijas valstu drošību.

No otras puses, lielā mērā NATO ārvalstu bruņoto spēku rotācijas dēļ Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijās republikas ir caurcaurēm pārvērtušās par īstu "sarkano zonu". Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena konstatēja, ka republikā iebrucis jauns ienaidnieks – "Dienvidāfrikas koronavīruss". No kurienes tas radies? Pat pandēmijas ierobežojumu apstākļos Baltijas valstis ir viegli šķērsojamas ārvalstniekiem, NATO karavīriem, kā arī viņu ģimenes locekļiem un apkalpojošajam personālam.

Vienu inkubācijas ciklu iepriekš, 12. martā, Lielbritānijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas Jūras spēki sāka kopīgas mācības Baltijas jūrā ar mērķi "savaldīt" Krieviju. Vai patiešām ir tāda nejaušība, ka Lietuvā reģistrēts "Dienvidāfrikas" štamms, bet Latvijā izplatās "britu" štamms?

23. martā Baltijas valstīs reģistrēti 2457 koronavīrusa gadījumi: 885 – Lietuvā, 508 – Latvijā, 1064 – Igaunijā. Domājams, tiks pieņemts lēmums padarīt stingrāku karantīnas režīmu, taču tas daudz mazākā mērā skars ārvalstu armiju pārvietošanos (rotāciju).

Daudznacionālie bataljoni un citas NATO vienības Baltijas valstīs rada priekšnoteikumus forsētai koronavīrusa izplatībai vietējo iedzīvotāju un pašu spēku vidū. Turklāt daudzi ārvalstu speciālisti brīvi dzīvo īrētos dzīvokļos vai viesnīcās.

Jau pērnā gada pavasarī Covid-19 pacientu skaits ārvalstu karavīru vidu bija lielāks, nekā inficēto Lietuvas kareivju skaits. Norvēģu mediji ziņoja, ka Lietuvā inficējušies viņu karavīri no NATO bataljona. Tās ir nesaprātīgās politikas reālās sekas un upuri. Var droši prognozēt, ka ASV armijas vadītie alianses manevri "Defender Europe 2021" padarīs stāvokli vēl ļaunāku.

111
Tagi:
bruņotie spēki, pandēmija, NATO
Pēc temata
"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Koronavīruss ielauzies Ādažu militārajā bāzē Latvijā
Pleskava vai Polocka? Kāpēc Latvijas zemessargi mācās cīnīties pilsētu ielās
Patruļas kuģis Strazh ar kuģa un zemūdenes funkcijām, foto no arhīva

Neredzamā patruļa: Krievijā izstrādāts nirstošais kuģis

2
(atjaunots 00:56 17.04.2021)
Krievijas kuģubūves zinātniskais un tehnoloģiskais līmenis ļauj atjautīgi risināt konstruktīvas problēmas.

Patruļas kuģis "Strazh" ar kuģa un zemūdenes funkcijām var pārsteigt dažādu valstu speciālistus. Jaunais kuģis tiks eksportēts ar nosaukumu BOSS (Border and Offshore Submersible Sentry), stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Jūras tehnikas centrālais konstruktoru birojs "Rubin" iepazīstināja ar iegremdējama patruļu kuģa "Strazh" projektu. Tajā apvienotas zemūdenes un kuģa priekšrocības. Relatīvi zema cena un izmēri, izcilas tehniskās īpašības, tradicionāli augsta drošība, iespēja uzņemt plašu raķešu un torpēdu bruņojuma klāstu (vai zinātniskās iekārtas) padara BOSS pievilcīgu daudzām valstīm ar nelielu militāro budžetu.

KB "Rubin" ir viens no līderiem zemūdeņu projektēšanas jomā pasaulē un vadošais konstruktoru birojs Krievijā zemūdens kuģu būves jomā ar 120 gadu pieredzi zemūdeņu un dažādu aparātu izstrādē (ieskaitot civilo tehniku).

Ārēji BOSS atgādina 613. projekta dīzeļelektrisko zemūdeni – konstruktīvi veiksmīgu aparātu, vienu no masveidīgākajiem un labāk pārdotajiem pasaulē (arī to izstrādājis "Rubin"). Iegremdējamā kuģa tehniskās īpašības ir līdzīgas: garums – 60-70 metri, atbilstoši komplektācijai, tonnāža – apmēram 1000 tonnas, ekipāža – 42 cilvēki. To var aprīkot ar vadāmajām raķetēm, torpēdām, bezpilota lidaparātiem, artilērijas iekārtām un mazizmēra peldlīdzekļiem. Izvēloties ieroču sistēmas, iekārtas un aprīkojumu, KB "Rubin" pievērsās pārbaudītajiem mūsdienu zemūdeņu, kuģu un lidmašīnu sērijveida paraugiem.

Jaunā patruļas "nautili" domājamie mērķi zem ūdens un virs ūdens var būt tehnoloģiski attīstīta pretinieka kara kuģi un krasta objekti, kā arī sliktāk ekipēti pirāti, kontrabandisti, malumednieki. Kuģi iespējams efektīvi izmantot izlūkošanas vai zinātniski pētnieciskām vajadzībām.

NATO galvassāpes

Ja vēlaties izprast jaunā kuģa iespēju un uzdevumu spektru, nāksies paskatīties uz 613. projektu (NATO klasifikācijā – "Whiskey"). Kā līnijšautene vienkāršā un uzticamā zemūdene bija 76 metrus gara, 6,6 m plata, ūdensizspaids – 1347 tonnas, varēja pārvietoties ar ātrumu līdz 18,5 mezgliem līdz 200 m dziļumā.

Maksimālais darbības attālums virs ūdens – 8500 jūdzes (vairāk nekā 15 tūkst. km). Galvenais bruņojums: seši 533 mm torpēdu aparāti (četri priekšdaļā un divi – aizmugurē), pie tam torpēdas bija iespējams aprīkot arī ar kodolšāviņiem (komplekts – 12 torpēdas vai 22 mīnas). Autonoms darbs – 30 diennaktis. Ekipāža – 52 cilvēki.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

613. projekts tika izstrādāts kā torpēdu zemūdene, tomēr bija uzbūvētas sešas modificētas zemūdenes ar raķešu bruņojumu – aiz kabīnes starpsienas divos izturīgos konteineros atradās spārnotās raķetes P-5 ar darbības rādiusu aptuveni 300 km (šaušanai virs ūdens, krasta objektu apšaudei).

613. projekta zemūdeņu sērijveida būvē plaši izmantota plūsmas-sekciju metode, automātiskā metināšana un šuvju rentgenogrāfiskā kontrole. Padomju flote saņēma vienu jaunu zemūdeni piecu dienu laikā. Septiņu gadu laikā (1950.-1957.) bija uzbūvētas 215 vidējas tonnāžas dīzeļelektriskās zemūdenes, kas varēja vienlīdz efektīvi palaist torpēdas, veikt izlūkošanu, nomīnēt rajonu, veikt operatīvo un pozīciju dienestu pretinieka dislokācijas rajonos. Par projekta dzīvotspēju liecina fakts, ka 613. projekta zemūdenes kalpoja līdz PSRS norietam, tātad gandrīz 40 gadus (1990. gadā Melnās jūras flotē ierindā bija 18 zemūdenes).

Daudzfunkcionālās 613. projekta zemūdenes tika plaši piegādātas ārvalstīm (apmēram 40 vienības) – Bulgārijas, Kubas, Indonēzijas, Ēģiptes, Sīrijas, KTDR, Polijas jūras kara spēkiem. Ķīnai nodeva tehnisko dokumentāciju, un Šanhajā un Haņkou tika nolaistas ūdenī vairāk nekā 20 zemūdenes.

Protams, jaunais ienirstošais patruļu kuģis mantojis 613. projekta galvenās īpašības – izturību, drošību un efektivitāti. Tomēr BOSS ir izcili tehnoloģisks XXI gadsimta lolojums ar kvalitatīvi jaunu, spēcīgāku bruņojumu, sakaru, navigācijas un hidroakustikas līdzekļiem.

Potenciāls

Klasiskā patrulēšana jūrā nozīmē kuģu un zemūdeņu ilgstošu patrulēšanu noteiktajā rajonā pastāvīgā gatavībā iziet kaujas pozīcijās un sākt triecienu pretinieka kuģiem vai sauszemes objektiem. ir tāds diplomātisks izteiciens - "karoga demonstrācija", taču notiekošā būtību tas nemaina, patruļas kuģis tālu no dzimtajiem krastiem vienmēr pilda kaujas uzdevumu pastāvīgā gatavībā raķešu, artilērijas vai torpēdu triecienam. Tāpēc Krievijas atbilde uz amerikāņu eskadras kuģu parādīšanos pie krastiem Melnajā, Bēringa vai Japāņu jūrā vienmēr ir visnotaļ skarba.

Nesen vēl Krievijas JKF akvatorijas patrulēja sardzes kuģi, NATO jūras spēkos – eskorta eskadras kuģi, fregates, korvetes un piekrastes zonas kuģi. Grūti likt vienlīdzības zīmi starp tradicionālajiem kuģiem un ienirt spējīgo BOSS (tā nolūkiem vajadzēs papildināt militārā pielietojuma taktiku). Jaunā kuģa ekspluatācijas īpatnības ļauj apgalvot, ka KB "Rubin" ir izstrādājis hibrīdzemūdeni.

Zemūdens patruļas ļauj slepus novērot pretinieku, robežpārkāpējus vai kontrabantistus, nodrošināt pēkšņu triecienu vai reaģēt uz draudiem. Dzīlēs vienkāršāk ir attālināties no pretinieka pārspēka, tur nebiedē nekāda vētra. Virsūdens iespējas ir bonuss ekipāžai, kas var reisā elpot svaigu gaisu, nevis reģenerācijas produktu (kā klasiskajās zemūdenēs). Ienirstošajam patruļas kuģim ir daudz plašākas iespējas veikt zinātniskos šelfa pētījumus. Piedevām BOSS var kļūt par relatīvi ne īpaši dārgu mācību "klasi" ekipāžas un krasta infrastruktūras sagatavošanai, ņemot vērā nacionālo zemūdens spēku attīstību un pieredzes paplašināšanu.

2
Tagi:
zemūdenes, Krievijas Jūras kara flote, Krievija
Pēc temata
"Tās nav atrodamas": Krievija būvē jaunus raķešu nesējus
ASV un NATO satrauc Krievijas kara flotes klātbūtne Atlantijā
NATO meklē no radariem pazudušu Krievijas zemūdeni Vidusjūrā
Arktika

"Gaidām tehniku augustā": amerikāņi gatavojas izsēsties Arktikā

20
(atjaunots 15:00 16.04.2021)
ASV cenšas panākt Krievijas Arktikā. Nesen Sauszemes spēki noslēdza līgumu ar koncernu "Oshkosh Defense" sadarbībā ar Singapūras kompāniju "ST Engineering" un "BAE Systems" par militārās tehniskas izstrādi darbam aiz Polārā loka.

Noskaidrojies, ka amerikāņiem vienkarši nav mūsdienīgu tamlīdzīga tipa mašīnu, esošās ir pamatīgi novecojušas. Komandieri cer, ka izdosies izmēģināt jaunumus jau augustā. Kas par tiem zināms? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uzbūvēt līdz jūnijam

Arktika met nopietnu izaicinājumu jebkurai armijai. Zema temperatūra, ledus torosi, dreifējoši ledāji, nekādas infrastruktūras, apgrūtināta loģistika, ilga polārā nakts – tas viss nopietni apgrūtina liela armijas grupējuma izvēršanu.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

Aukstā kara laikos ASV, atšķirībā no PSRS, neveltīja reģionam pienācīgu uzmanību, tāpēc tagad Pentagona rīcībā ir viens vienīgs darbspējīgs ledlauzis "Polar Star". Krievijai – vairāk nekā 40 šī tipa kuģi. Piedevām amerikāņiem Arktikā faktiski nav armijas bāzu.

Trūkst tehnikas sauszemes spēku vajadzībām, kas varētu pārvadāt kravas un kareivjus smagajos polārajos apstākļos. Vienīgie piemērotie vilcēji-visurgājēji ir zviedru divposmu kāpurķēžu Bandvagn 206, pieņemti bruņojumā ar apzīmējumu Small Unit Support Vehicle (SUSV, mazā vienību atbalsta mašīna). Taču pirmās šī tipa mašīnas nonākušas no konveijera pirms 40 gadiem un jau sen neatbilst prasībām.

Armija nolēmusi atjaunot arktiskās tehnikas parku un izsludinājusi konkursu programmas ColdWeather, All-Terrain Vehicle (CATV, auksta klimata visurgājējs) ietvaros. Pentagons gatavs perspektīvā vilcēja izstrādei, būvei un izmēģinājumiem iztērēt 6,6 miljonus dolāru 2021. finanšu gadā un 9,25 miljonus – 110 CATV iegādei.

Vēlāk parku paplašinās līdz 163 visurgājējiem. Prototipus gaida apmēram 14. jūnijā. No augusta līdz decembra beigām – izmēģinājumi Aļaskā. Uzvarētāju izvēlēsies 2022. finanšu gadā.

Četri varianti

Sagaidāmi četri CATV modeļi. Vispārējā pielietojuma visurgājējam jāuzņem vismaz deviņi kareivji, neskaitot vadītāju, kā arī jāizvieto iekārtas un krājumi trim dienām autonoma darba.

Sanitārais variants ar medicīnas iekārtām paredzēts diviem mediķiem, diviem gulošiem un četriem viegli ievainotiem pacientiem. Komandiera mašīna saņems mūsdienīgus sakaru un vadības līdzekļus. Kravas masīna – lielgabarīta militāro iekārtu pārvietošanai lielā attālumā.

"Šīs mašīnas spēs risināt plaša spektra uzdevumus ekstremāli zemas temperatūras apstākļos citai tehnikai nepārvaramā apvidū, - žurnālistiem stāstīja par CATV programmu atbildīgais ASV armijas virsnieks Tims Godets. – Tām bez grūtībām jāpārvietojas pa ledu, jāpārvar ūdens šķēršļi, viegli jāuzbrauc pa nogāzi, jābūt vienkārši apkalpojamām un ekonomiskām no degvielas patēriņa viedokļa."

Konkursa dalībnieki izmanto agrākos izstrādājumus. "Oshkosh" un "ST Engineering" izvēlējās divposmu vilcēju "Bronco 3". To vairāk nekā 20 gadus izmanto britu armija, kas piedalījās karadarbībā Afganistānā.

"Bronco 3" ir pret lodēm paredzētas bruņas, ložmetēja pamatne, V-veida dibens, kas mazina kaitējumu mīnas sprādzienā. Mašīna pārvar ūdens šķēršļus ar 5 km/h ātrumu.

"BAE Systems" piedāvās jaunumu uz divposmu vilcēja "Beowulf" bāzes, kas lielā mērā līdzinās "Bronco 3" un SUSV, tikai tam ir lielāka kravas nestspēja.

Panākt Krieviju

Pirms mēneša publicētajā "Arktiskajā stratēģijā" amerikaņi atklāti stāstīja par vēlmi pabīdīt malā reģionā Maskavu un Pekinu. Pentagonam īpašas raizes sagādā Krievija, kam ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, armijas bāzu tīkls ziemeļu platuma grados un plašs tehnikas arsenāls, kas spēj bez pilnveidošanas strādāt ekstremāla sala apstākļos.

Uzvaras parādēs pastāvīgi piedalās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu arktiskās modifikācijas: neliela darbības rādiusa zenītraķešu komplekss "Tor-M2DT", zenītraķešu-lielgabala "Pancir-SA" un speciālās sagādes mašīnas.

Gandrīz visa arktiskajam reģionam paredzētā sauszemes tehnika samontēta uz divposmu kāpurķēžu visurgājēju DT-30 "Vityaz" bāzes, ko nebiedē pat bargākais sals (līdz -55 grādiem). Dažas modifikācijas var pārvarēt ūdens šķēršļus – ledus pastāvīgās blīvēšanās apstākļos  Ziemeļpolā šis faktors būtiski palielina mašīnu mobilitāti. Jaunie "Pancir" un "Tor" sedz tālā darbības rādiusa zenītraķešu sistēmu S-400 dislokācijas rajonus, kas tiek izvērsti Arktikā kopš 2015. gada.

Unikāls arsenāls ir arī pirmajai Sauszemes spēku arktiskajai vienībai – 80. atsevišķajai motorizēto strēlnieku brigādei, kas dislocēta Alakurti ciemā Murmanskas apgabalā. Pret salu noturīgie kājnieki apgūst īpašas pārgājības mašīnas, kas pārvietojas uz riteņem ar milzīgām zemspiediena riepām. Tādas mašīnas par šķēršļotu apvidu pārvar, nesamazinot ātrumu. Turklāt 80. brigādes kājniekiem ir pilna pievada kravas mašīnas "Ural" un KAMAZ, adaptētas ekstremālam salam, sniega visurgājēji TTM-1901 "Berkut" ar apkurināmu kabiti, kuteri uz gaisa spilvena. Piedevām – suņu un briežu pajūgi.

Lielā Tēvijas kara gados pajūgiem bija milzīga loma Polārā loka aizsardzībā. Ar tiem piegādāja munīciju un karavīrus. Dzīvnieki izies tur, kur tehnika padosies. Turklāt arktiskās brigādes vajadzībām izstrādā sepciālas tanku, kājnieku mašīnu un helikopteru modifikācijas, piemēram, Mi-8MTŠ-VA ar spēkiekārtas galveno agregātu apsildīšanas sistēmu.

20
Tagi:
agresija, bruņojums, Arktika, Krievija, ASV
Pēc temata
"Šausmīgs stāvoklis": NI salīdzināja ledlaužus ASV un Krievijā
"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju
"Atklāti draudi Krievijai": ko Pentagons steigšus būvē Aļaskā