Arktika

"Arktikas transformācija rit pilnā sparā". Kāpēc ziemeļos kļūst siltāks

50
(atjaunots 17:48 29.03.2021)
Pērnais gads bija otrais siltākais visā novērojumu vēsturē Ziemeļu polārajā reģionā. Temperatūra šeit pieaug straujāk nekā citviet, un pagaidām šis fakts nav zinātniski izskaidrots.

Zinātnieki publicējuši vairākas jaunas hipotēzes, lai skaidrotu krasās klimata pārmaiņas vienā no aukstākajām vietām uz Zemes. Par tām portālā RIA Novosti pastāstīja Tatjana Pičugina.

Paātrināta sasilšana

Sasilšana 2020. gadā novedusi pie manāmām sekām, konstatēja ASV Nacionālās okeāna un atmosfēras pētījumu pārvaldes (NOAA) apkopotās atskaites autori, kas veltīta  ekstremālām parādībām Arktikā. Strauji sarukusi sniega sega – nekas tamlīdzīgs reģionā nav novērots pēdējos 54 gadus. Strauji samazinājusies arī ledus platība. Plānais viengadīgais ledus izspiedis daudzgadējo gadu. Jakutijā izcēlās plaši meža ugunsgrēki, kas sakrita ar ilgstošiem siltuma viļņiem un sniega deficītu ziemā.

Ir arī labas ziņas: planktons un sīkie vēžveidīgie palīdzējuši atjaunot Grenlandes vaļu populāciju. "Arktika pilnā sparā pārvēršas par maigāku un bioloģiski citādu reģionu," NOAA preses dienests citēja Riku Tomanu no Arktikas pētījumu centra.

Pētnieki ievērojuši, ka pēdējā pusgadsimta laikā Arktikā kļūst siltāks divreiz ātrāk nekā pārējā pasaule. Līdz 2030. gadam Ziemeļu Ledus okeāns varētu pilnībā atbrīvoties no ledus vasarā, prognozē starptautiskā pārskata "Sniegs, ūdens, ledus un mūžīgais sasalums Arktikā" autori. Līdz gadsimta vidum temperatūra pieaugs par 4-5 grādiem salīdzinājumā ar rādītājiem pagājušā gadsimta beigās. Salīdzinājumam: vidējā prognoze Ziemeļu puslodei – pieaugums par 2-3 grādiem. Iemesls – enerģijas pārdaudzums atmosfērā un okeānā, kas sakrājies rūpniecības revolūcijas laikā. Sasilšana turpināsies, pat tad, ja pilnībā tiks novērsti siltumnīcas gāzu rūpnieciskie izmeši, secināja eksperti.

Приповерхностная температура воздуха в Арктике в октябре 2019-го — сентябре 2020 года в сравнении со средней температурой 1981-2010 годов. Практически везде сильное превышение
© Photo NOAA
Gaisa temperatūra pie zemes virsmas Arktikā 2019. gada oktobrī-2020. gada septembrī salīdzinājumā ar vidējo temperatūru 1981.-2010. gadā. Gandrīz visur vērojama būtiska temperatūras pacelšanās

Efekts pastiprinās

Arktiskā klimata galvenais elements ir ledus, kas klāj Zemeļu Ledus okeānu. Uz augstā albedo rēķina tas atstaro lielāko daļu Saules siltuma atpakaļ kosmosā. No šī viedokļa Arktika ir planētas ledusskapis. Tagad tas ir salūzis.

Kopš XIX gadsimta beigām, uzkrājoties ogļskābajai gāzei atmosfērā, pastiprinās siltumnīcas efekts, arktiskais ledus vasarās kūst intensīvāk, tā platība samazinās. Tumšā jūras ūdens albedo ir daudz zemāks, tas labāk absorbē Saules siltumu nekā atstaro. Rezultātā ūdens temperatūra okeānā pieaug, un ledus kūst vēl straujāk. Rodas no albedo atkarīga atgriezeniskā saikne, kas pastiprina sasilšanu.

Tomēr siltumnīcas gāzu izmeši tikai daļēji skaidro jūras ledus straujo kušanu Arktikā, atzīmēts ANO Klimata pārmaiņu ekspertu grupas atskaitē, kas veltīta okeānam un kriosfērai. Situāciju ietekmē arī iekšējie procesi – siltā, mitrā gaisa iespiešanās reģionā ziemā un pavasarī, mākoņu daudzuma pieaugums, okeāna un atmosfēras siltumapmaiņas pārmaiņas.

Faktora X meklējumos

Neskatoties uz ilggadējiem novērojumiem, zinātnieki nevar pilnībā izskaidrot notiekošo Arktikā. Pats galvenais – nav saprotams, kāpēc reģionā vērojama paātrināta sasilšana pārējās pasaules fonā.

Pētnieki no ASV un Kanādas uzskata, ka tas, iespējams, saistīts ar nepilnīgi novērtēto vielu ietekmi, kas sagrauj ozola slāni. Pie tām pieder freoni, haloni, tetrahlorogleklis, metilbromīds, kas tiek ražoti rūpnieciskos apjomos kopš pagājušā gadsimta vidus ledusskapju, šķīdinātāju utt. ražošanai.

80. gados noskaidrojās, ka šīs ķimikālijas sagrauj Zemes ozona slāni, kas aizsargā mūs no cietā ultravioletā starojuma. To dēļ izveidojās milzīgs caurums virs Antarktīdas. Freonu un tam līdzīgu savienojumu ražošana aizliegta.

Salīdzinājumā ar ogļskābo gāzi ozonsagraujošo vielu daļa atmosfērā ir ļoti maza, taču tās daudz aktīvāk pastiprina siltumnīcas efektu. Autori izstrādāja Zemes klimata modeli 1055.-2005. gg., ņēma vērā visus zināmos sasilšanas un atdzišanas faktorus (piemēram, vulkānu izvirdumus), iekļāva arī ozonsagraujošās vielas. Izrādījās, ka bez tām Arktika būtu uz pusi aukstāka, bet globālā sasilšana kopumā samazinātos par trešo daļu.

Skripsa institūta zinātnieki nākuši klajā ar citu hipotēzi. Tās pamatā ir siltuma pārnešana Ziemeļu Ledus okeānā. Paradoksāli, taču dzīlēs temperatūra ir aukstāka Atlantijas un Klusā okeāna straumju dēļ. Pie virsmas ūdens ir tuvāks sasalšanas punktam. Tātad pastāv siltuma vertikāla pārnešana no lejas uz augšu. Jo lielāka ir temperatūras starpība starp dzīlēm un virsmu, jo spēcīgāka ir siltuma pārnešana. Tā patlaban ir novērojama. Zinātnieki vērtē, ka Arktikas paātrināta sasilšana par 20% saistīta ar šo parādību.

Seismiskais faktors

Reģiona temperatūras grafikā ir divi sasilšanas augstākie punkti – 40. gados un tagad. Ir grūti tos pamatot ar rūpnieciskajiem siltumnīcas gāzu izmešiem, jo tie papildina temperatūras pieauguma kopējo tendenci, atzīmēja pētnieks no Krievijas, akadēmiķis Leopolds Lobkovskis, KZA un MFTI Okeanoloģijas institūta darbinieks.

Zinātnieks uzskata, ka runa ir par kaut kādu dabisku mehānismu. Pēc viņa domām, tas ir kaut kas vērienīgs, kas skar visu polāro reģionu, ar lieliem enerģijas izmešiem. Piemēram, zemestrīces. To avots atrodas 2-3 tūkstošu kilometru attālumā – Aleutu lokā. Te ved subdukcijas zona, kurā viena tektoniskā plākne panirusi zem otras. 8 magnitūdu zemestrīces tur notikušas laikā no 1899. līdz 1906. gadam. Divus gadu desmitus vēlāk sākās pirmais anomālās sasilšanas vilnis Arktikā. Vēl viena spēcīgu grūdienu sērija notika starp 1957. un 1965. gg. Un atkal divdesmit gadus vēlāk – temperatūras pieaugums.

Mehāniskie zemestrīces viļņi dažkārt izplatās vērā ņemamā attālumā, rada zemes garozā plaisainību. Spēcīgo grūdienu efekts varēja nonākt līdz Arktikai un Ziemeļu Ledus okeānam ar ātrumu 100 km gadā – tieši divdesmit gadu laikā. Tas atbrīvojis lielāku daudzumu metāna no mūžīgā sasaluma un šelfa gāzhidrātiem, pastiprināja siltumnīcas efektu reģionā, tātad paātrināja sasilšanu.

Pirmā temperatūras celšanās anomālija biedzās apmēram 60. gados, otrā turpinās vēl šobaltdien. "Iespējams, tas saistīts ar to, ka otrajā fāzē no 1980, gada sāka efektīvi darboties klimatiskās sistēmas atgriezeniskie pozitīvie sakari, no nosaka Arktikas ledus segas platības ievērojams sarukums, it īpaši sākot no 2000. gadu otrās puses. Rezultātā mazinās Arktiskā reģiona albedo, tātad – pie reģiona papildu sasilšanas," paskaidroja akadēmiķis Lobkovskis. Turklāt 1986. un 1996. gadā Aleutu lokā notika spēcīgas zemestrīces, kas pavairoja metāna izmešus pēc 2006. un 2016. gadiem.

Две температурные аномалии на общем фоне потепления в Арктике
Divas temperatūras anomālijas visparējās sasilšanas fonā Arktikā

Izmeši arktiskajā šelfā sākās aptuveni pirms desmit tūkstošiem gadu – pēdējā ledus laikmeta beigās. Pasaules okeāna līmenis celās, siltākais ūdens pārpludināja sauszemi un iniciēja siltumnīcas gāzu atbrīvošanās procesus. "Tomēr nogulumiežu pakāpenisku sasilšanu šelfā nav iespējams skaidrot ar temperatūras būtisku pieaugumu Arktikā noteiktos laika periodos – 1920. un 1980. gadā. Tāpēc mēs runājam par krasu seismogēnu-trigera dabas mehānismu," uzsvēra zinātnieks.

Jaunā hipotēze nenoraida citus dabiskos un antropogēnus faktorus Arktikas sasilšanas procesā.

Мощнейшие землетрясения на Алеутской дуге, механическая энергия которых по земной коре могла дойти до Арктики и запустить процесс высвобождения метана
Spēcīgas zemestrīces Aleutu lokā, kuru mehāniskā enerģija varēja pa zemes garozu sasniegt Arktiku un iniciēt metāna atbrīvošanās procesu
50
Tagi:
klimats, Arktika
Pēc temata
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Patruļas kuģis Strazh ar kuģa un zemūdenes funkcijām, foto no arhīva

Neredzamā patruļa: Krievijā izstrādāts nirstošais kuģis

2
(atjaunots 00:56 17.04.2021)
Krievijas kuģubūves zinātniskais un tehnoloģiskais līmenis ļauj atjautīgi risināt konstruktīvas problēmas.

Patruļas kuģis "Strazh" ar kuģa un zemūdenes funkcijām var pārsteigt dažādu valstu speciālistus. Jaunais kuģis tiks eksportēts ar nosaukumu BOSS (Border and Offshore Submersible Sentry), stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Jūras tehnikas centrālais konstruktoru birojs "Rubin" iepazīstināja ar iegremdējama patruļu kuģa "Strazh" projektu. Tajā apvienotas zemūdenes un kuģa priekšrocības. Relatīvi zema cena un izmēri, izcilas tehniskās īpašības, tradicionāli augsta drošība, iespēja uzņemt plašu raķešu un torpēdu bruņojuma klāstu (vai zinātniskās iekārtas) padara BOSS pievilcīgu daudzām valstīm ar nelielu militāro budžetu.

KB "Rubin" ir viens no līderiem zemūdeņu projektēšanas jomā pasaulē un vadošais konstruktoru birojs Krievijā zemūdens kuģu būves jomā ar 120 gadu pieredzi zemūdeņu un dažādu aparātu izstrādē (ieskaitot civilo tehniku).

Ārēji BOSS atgādina 613. projekta dīzeļelektrisko zemūdeni – konstruktīvi veiksmīgu aparātu, vienu no masveidīgākajiem un labāk pārdotajiem pasaulē (arī to izstrādājis "Rubin"). Iegremdējamā kuģa tehniskās īpašības ir līdzīgas: garums – 60-70 metri, atbilstoši komplektācijai, tonnāža – apmēram 1000 tonnas, ekipāža – 42 cilvēki. To var aprīkot ar vadāmajām raķetēm, torpēdām, bezpilota lidaparātiem, artilērijas iekārtām un mazizmēra peldlīdzekļiem. Izvēloties ieroču sistēmas, iekārtas un aprīkojumu, KB "Rubin" pievērsās pārbaudītajiem mūsdienu zemūdeņu, kuģu un lidmašīnu sērijveida paraugiem.

Jaunā patruļas "nautili" domājamie mērķi zem ūdens un virs ūdens var būt tehnoloģiski attīstīta pretinieka kara kuģi un krasta objekti, kā arī sliktāk ekipēti pirāti, kontrabandisti, malumednieki. Kuģi iespējams efektīvi izmantot izlūkošanas vai zinātniski pētnieciskām vajadzībām.

NATO galvassāpes

Ja vēlaties izprast jaunā kuģa iespēju un uzdevumu spektru, nāksies paskatīties uz 613. projektu (NATO klasifikācijā – "Whiskey"). Kā līnijšautene vienkāršā un uzticamā zemūdene bija 76 metrus gara, 6,6 m plata, ūdensizspaids – 1347 tonnas, varēja pārvietoties ar ātrumu līdz 18,5 mezgliem līdz 200 m dziļumā.

Maksimālais darbības attālums virs ūdens – 8500 jūdzes (vairāk nekā 15 tūkst. km). Galvenais bruņojums: seši 533 mm torpēdu aparāti (četri priekšdaļā un divi – aizmugurē), pie tam torpēdas bija iespējams aprīkot arī ar kodolšāviņiem (komplekts – 12 torpēdas vai 22 mīnas). Autonoms darbs – 30 diennaktis. Ekipāža – 52 cilvēki.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

613. projekts tika izstrādāts kā torpēdu zemūdene, tomēr bija uzbūvētas sešas modificētas zemūdenes ar raķešu bruņojumu – aiz kabīnes starpsienas divos izturīgos konteineros atradās spārnotās raķetes P-5 ar darbības rādiusu aptuveni 300 km (šaušanai virs ūdens, krasta objektu apšaudei).

613. projekta zemūdeņu sērijveida būvē plaši izmantota plūsmas-sekciju metode, automātiskā metināšana un šuvju rentgenogrāfiskā kontrole. Padomju flote saņēma vienu jaunu zemūdeni piecu dienu laikā. Septiņu gadu laikā (1950.-1957.) bija uzbūvētas 215 vidējas tonnāžas dīzeļelektriskās zemūdenes, kas varēja vienlīdz efektīvi palaist torpēdas, veikt izlūkošanu, nomīnēt rajonu, veikt operatīvo un pozīciju dienestu pretinieka dislokācijas rajonos. Par projekta dzīvotspēju liecina fakts, ka 613. projekta zemūdenes kalpoja līdz PSRS norietam, tātad gandrīz 40 gadus (1990. gadā Melnās jūras flotē ierindā bija 18 zemūdenes).

Daudzfunkcionālās 613. projekta zemūdenes tika plaši piegādātas ārvalstīm (apmēram 40 vienības) – Bulgārijas, Kubas, Indonēzijas, Ēģiptes, Sīrijas, KTDR, Polijas jūras kara spēkiem. Ķīnai nodeva tehnisko dokumentāciju, un Šanhajā un Haņkou tika nolaistas ūdenī vairāk nekā 20 zemūdenes.

Protams, jaunais ienirstošais patruļu kuģis mantojis 613. projekta galvenās īpašības – izturību, drošību un efektivitāti. Tomēr BOSS ir izcili tehnoloģisks XXI gadsimta lolojums ar kvalitatīvi jaunu, spēcīgāku bruņojumu, sakaru, navigācijas un hidroakustikas līdzekļiem.

Potenciāls

Klasiskā patrulēšana jūrā nozīmē kuģu un zemūdeņu ilgstošu patrulēšanu noteiktajā rajonā pastāvīgā gatavībā iziet kaujas pozīcijās un sākt triecienu pretinieka kuģiem vai sauszemes objektiem. ir tāds diplomātisks izteiciens - "karoga demonstrācija", taču notiekošā būtību tas nemaina, patruļas kuģis tālu no dzimtajiem krastiem vienmēr pilda kaujas uzdevumu pastāvīgā gatavībā raķešu, artilērijas vai torpēdu triecienam. Tāpēc Krievijas atbilde uz amerikāņu eskadras kuģu parādīšanos pie krastiem Melnajā, Bēringa vai Japāņu jūrā vienmēr ir visnotaļ skarba.

Nesen vēl Krievijas JKF akvatorijas patrulēja sardzes kuģi, NATO jūras spēkos – eskorta eskadras kuģi, fregates, korvetes un piekrastes zonas kuģi. Grūti likt vienlīdzības zīmi starp tradicionālajiem kuģiem un ienirt spējīgo BOSS (tā nolūkiem vajadzēs papildināt militārā pielietojuma taktiku). Jaunā kuģa ekspluatācijas īpatnības ļauj apgalvot, ka KB "Rubin" ir izstrādājis hibrīdzemūdeni.

Zemūdens patruļas ļauj slepus novērot pretinieku, robežpārkāpējus vai kontrabantistus, nodrošināt pēkšņu triecienu vai reaģēt uz draudiem. Dzīlēs vienkāršāk ir attālināties no pretinieka pārspēka, tur nebiedē nekāda vētra. Virsūdens iespējas ir bonuss ekipāžai, kas var reisā elpot svaigu gaisu, nevis reģenerācijas produktu (kā klasiskajās zemūdenēs). Ienirstošajam patruļas kuģim ir daudz plašākas iespējas veikt zinātniskos šelfa pētījumus. Piedevām BOSS var kļūt par relatīvi ne īpaši dārgu mācību "klasi" ekipāžas un krasta infrastruktūras sagatavošanai, ņemot vērā nacionālo zemūdens spēku attīstību un pieredzes paplašināšanu.

2
Tagi:
zemūdenes, Krievijas Jūras kara flote, Krievija
Pēc temata
"Tās nav atrodamas": Krievija būvē jaunus raķešu nesējus
ASV un NATO satrauc Krievijas kara flotes klātbūtne Atlantijā
NATO meklē no radariem pazudušu Krievijas zemūdeni Vidusjūrā
Arktika

"Gaidām tehniku augustā": amerikāņi gatavojas izsēsties Arktikā

20
(atjaunots 15:00 16.04.2021)
ASV cenšas panākt Krievijas Arktikā. Nesen Sauszemes spēki noslēdza līgumu ar koncernu "Oshkosh Defense" sadarbībā ar Singapūras kompāniju "ST Engineering" un "BAE Systems" par militārās tehniskas izstrādi darbam aiz Polārā loka.

Noskaidrojies, ka amerikāņiem vienkarši nav mūsdienīgu tamlīdzīga tipa mašīnu, esošās ir pamatīgi novecojušas. Komandieri cer, ka izdosies izmēģināt jaunumus jau augustā. Kas par tiem zināms? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uzbūvēt līdz jūnijam

Arktika met nopietnu izaicinājumu jebkurai armijai. Zema temperatūra, ledus torosi, dreifējoši ledāji, nekādas infrastruktūras, apgrūtināta loģistika, ilga polārā nakts – tas viss nopietni apgrūtina liela armijas grupējuma izvēršanu.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

Aukstā kara laikos ASV, atšķirībā no PSRS, neveltīja reģionam pienācīgu uzmanību, tāpēc tagad Pentagona rīcībā ir viens vienīgs darbspējīgs ledlauzis "Polar Star". Krievijai – vairāk nekā 40 šī tipa kuģi. Piedevām amerikāņiem Arktikā faktiski nav armijas bāzu.

Trūkst tehnikas sauszemes spēku vajadzībām, kas varētu pārvadāt kravas un kareivjus smagajos polārajos apstākļos. Vienīgie piemērotie vilcēji-visurgājēji ir zviedru divposmu kāpurķēžu Bandvagn 206, pieņemti bruņojumā ar apzīmējumu Small Unit Support Vehicle (SUSV, mazā vienību atbalsta mašīna). Taču pirmās šī tipa mašīnas nonākušas no konveijera pirms 40 gadiem un jau sen neatbilst prasībām.

Armija nolēmusi atjaunot arktiskās tehnikas parku un izsludinājusi konkursu programmas ColdWeather, All-Terrain Vehicle (CATV, auksta klimata visurgājējs) ietvaros. Pentagons gatavs perspektīvā vilcēja izstrādei, būvei un izmēģinājumiem iztērēt 6,6 miljonus dolāru 2021. finanšu gadā un 9,25 miljonus – 110 CATV iegādei.

Vēlāk parku paplašinās līdz 163 visurgājējiem. Prototipus gaida apmēram 14. jūnijā. No augusta līdz decembra beigām – izmēģinājumi Aļaskā. Uzvarētāju izvēlēsies 2022. finanšu gadā.

Četri varianti

Sagaidāmi četri CATV modeļi. Vispārējā pielietojuma visurgājējam jāuzņem vismaz deviņi kareivji, neskaitot vadītāju, kā arī jāizvieto iekārtas un krājumi trim dienām autonoma darba.

Sanitārais variants ar medicīnas iekārtām paredzēts diviem mediķiem, diviem gulošiem un četriem viegli ievainotiem pacientiem. Komandiera mašīna saņems mūsdienīgus sakaru un vadības līdzekļus. Kravas masīna – lielgabarīta militāro iekārtu pārvietošanai lielā attālumā.

"Šīs mašīnas spēs risināt plaša spektra uzdevumus ekstremāli zemas temperatūras apstākļos citai tehnikai nepārvaramā apvidū, - žurnālistiem stāstīja par CATV programmu atbildīgais ASV armijas virsnieks Tims Godets. – Tām bez grūtībām jāpārvietojas pa ledu, jāpārvar ūdens šķēršļi, viegli jāuzbrauc pa nogāzi, jābūt vienkārši apkalpojamām un ekonomiskām no degvielas patēriņa viedokļa."

Konkursa dalībnieki izmanto agrākos izstrādājumus. "Oshkosh" un "ST Engineering" izvēlējās divposmu vilcēju "Bronco 3". To vairāk nekā 20 gadus izmanto britu armija, kas piedalījās karadarbībā Afganistānā.

"Bronco 3" ir pret lodēm paredzētas bruņas, ložmetēja pamatne, V-veida dibens, kas mazina kaitējumu mīnas sprādzienā. Mašīna pārvar ūdens šķēršļus ar 5 km/h ātrumu.

"BAE Systems" piedāvās jaunumu uz divposmu vilcēja "Beowulf" bāzes, kas lielā mērā līdzinās "Bronco 3" un SUSV, tikai tam ir lielāka kravas nestspēja.

Panākt Krieviju

Pirms mēneša publicētajā "Arktiskajā stratēģijā" amerikaņi atklāti stāstīja par vēlmi pabīdīt malā reģionā Maskavu un Pekinu. Pentagonam īpašas raizes sagādā Krievija, kam ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, armijas bāzu tīkls ziemeļu platuma grados un plašs tehnikas arsenāls, kas spēj bez pilnveidošanas strādāt ekstremāla sala apstākļos.

Uzvaras parādēs pastāvīgi piedalās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu arktiskās modifikācijas: neliela darbības rādiusa zenītraķešu komplekss "Tor-M2DT", zenītraķešu-lielgabala "Pancir-SA" un speciālās sagādes mašīnas.

Gandrīz visa arktiskajam reģionam paredzētā sauszemes tehnika samontēta uz divposmu kāpurķēžu visurgājēju DT-30 "Vityaz" bāzes, ko nebiedē pat bargākais sals (līdz -55 grādiem). Dažas modifikācijas var pārvarēt ūdens šķēršļus – ledus pastāvīgās blīvēšanās apstākļos  Ziemeļpolā šis faktors būtiski palielina mašīnu mobilitāti. Jaunie "Pancir" un "Tor" sedz tālā darbības rādiusa zenītraķešu sistēmu S-400 dislokācijas rajonus, kas tiek izvērsti Arktikā kopš 2015. gada.

Unikāls arsenāls ir arī pirmajai Sauszemes spēku arktiskajai vienībai – 80. atsevišķajai motorizēto strēlnieku brigādei, kas dislocēta Alakurti ciemā Murmanskas apgabalā. Pret salu noturīgie kājnieki apgūst īpašas pārgājības mašīnas, kas pārvietojas uz riteņem ar milzīgām zemspiediena riepām. Tādas mašīnas par šķēršļotu apvidu pārvar, nesamazinot ātrumu. Turklāt 80. brigādes kājniekiem ir pilna pievada kravas mašīnas "Ural" un KAMAZ, adaptētas ekstremālam salam, sniega visurgājēji TTM-1901 "Berkut" ar apkurināmu kabiti, kuteri uz gaisa spilvena. Piedevām – suņu un briežu pajūgi.

Lielā Tēvijas kara gados pajūgiem bija milzīga loma Polārā loka aizsardzībā. Ar tiem piegādāja munīciju un karavīrus. Dzīvnieki izies tur, kur tehnika padosies. Turklāt arktiskās brigādes vajadzībām izstrādā sepciālas tanku, kājnieku mašīnu un helikopteru modifikācijas, piemēram, Mi-8MTŠ-VA ar spēkiekārtas galveno agregātu apsildīšanas sistēmu.

20
Tagi:
agresija, bruņojums, Arktika, Krievija, ASV
Pēc temata
"Šausmīgs stāvoklis": NI salīdzināja ledlaužus ASV un Krievijā
"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju
"Atklāti draudi Krievijai": ko Pentagons steigšus būvē Aļaskā