Kritiskais līmenis: ASV valsts parāds pārsniedzis ekonomikas apjomu

119
(atjaunots 22:25 26.03.2021)
ASV valsts parāds ir sasniedzis 28 triljonus dolāru jeb 101% no IKP. Līdzīga situācija bija tikai pēc Otrā pasaules kara, 1946. gadā — 106%.

Cīņai ar pandēmiju Amerikas varas jau iztērējušas milzīgas summas, bet naudas budžetā tik un tā trūkst, nācās piesaistīt līdzekļus tirgū. Rezultātā valsts parāds sasniedzis 28 triljonus dolāru, tas ir lielāks par ASV IKP. Vai var tik daudz aizņemties un ko tas nozīmē lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Parādu bedre

Amerikas Savienotās Valstis arvien dziļāk ielīda parādos kopš 2008. gada krīzes. Obamas laikā parādsaistības palielinājās par deviņiem triljoniem, Trampa laikā vēl par septiņiem. 2018. gadā tie sastādīja jau 78% IKP, proti, līmeni, ko Pasaules Banka sauc par bīstamu.

Saskaņā ar prognozēm, valsts parādam bija jāpārsniedz ASV ekonomikas lielumu pēc desmit gadiem. Bet tas notika daudz ātrāk – vainīga pandēmija un milzīgie izdevumi nacionālās saimniecības atbalstam. Pēc neatkarīgiem aprēķiniem, pagājušajā gadā valdība iesūknēja ekonomikā gandrīz deviņus triljonus dolāru.

Lūk, rezultāts: valsts parāds sasniedza 28 triljonus dolāru jeb 101% no IKP. Kaut kas līdzīgs notika tikai pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā — 106%.

Federālās rezervju sistēmas vadītājs Džeroms Pauels, šķiet, nesaskata lielu problēmu.

"Lieli aizņēmumi pandēmijas laikā kalpoja par tiltu pāri ekonomiskam bezdibenim: karantīnas, patēriņa izdevumu kritums, kuģu dīkstāve, tukšas viesnīcas un miljoniem bezdarbnieku. Lētie kredīti sniedza iespēju izmaksāt naudu darbiniekiem, nevis atlaist viņus un uzturēt aktīvus darba stāvoklī. No aizņēmumiem atlaistajiem izmaksāja bezdarbnieka pabalstus, lai viņi varētu samaksāt rēķinus un nopirkt ēdienu," viņš skaidro.

Tomēr, bijušais Finanšu ministrijas vadītājs Lourenss Samerss apgalvo, ka stimulēšana izrādījās pārmērīga. "Politiķi salīdzināja cīņu ar koronavīrusu ar kara izdevumiem, ieguldot triljonus ekonomikā. Turklāt sabrukušie budžeta ieņēmumi nevienu nemulsināja," viņš atzīmēja.

Vēl vairāk

Tā kā situācija ar valsts kases papildināšanu pasliktinās, ir jāaizņemas arvien vairāk: milzīgais budžeta deficīts pārsvarā tiek segts uz valsts obligāciju realizācijas rēķina.

2020. gadā (noslēdzies 30. septembrī) deficīts palielinājās vairāk nekā trīs reizes: līdz 3,1 triljonam dolāru. Un, kad "ieskaitīs" visus pasākumus koronavīrusa apkarošanai, sanāks četri triljoni. Iztikt bez jauniem aizdevumiem neizdosies.

Saskaņā ar Federālā budžeta komisijas aplēsēm, pēc pandēmijas, lēnas ekonomikas atgūšanas gadījumā 2025. gadā parāds sasniegs 117% no IKP.

Pagaidām tas neizraisa investoru raizes un netraucē ASV arvien vairāk ielīst parādos, jo tas izmaksā lēti.

"Valdība emitē vērtspapīrus — vekseļus vai obligācijas ar dažādiem dzēšanas termiņiem. Turklāt tirgus ir gana neierobežots, jo tie tiek uzskatīti par drošākajiem aktīviem," norāda The Wall Street Journal.

Kā atzīmē senators Džons Tjūns, "aizņēmumu jautājums mums šobrīd īpaši nerūp". Arguments ir tas, ka procentu likmes ir zemas. "Nauda ir kā par brīvu. Bet tā tas nav. Tā ir jāatdod," uzsver kongresmenis.

Un ko tālāk

JP Morgan Asset Management skaidro: svarīgs nav pats parāds, bet tā apkalpošanas maksa.

"Par spīti straujai izaugsmei, parādu saistību apkalpošana pašlaik ir daudz lētāka nekā, piemēram, 1990. gadu vidū – 2000. gadu sākumā, kad parāds bija zemāks par 50% no IKP, bet valdība strādāja ar budžeta proficītu," norāda bankas analītiķi.

Ja likmes palielināsies (bet tiklīdz beigsies krīze, tā arī būs, izšķirošie faktori te ir ekonomiskā izaugsme un inflācijas pastiprināšanās), tīrās procentu izmaksas attiecībā pret IKP palielināsies no pašreizējiem 1,3% līdz 3,2%.

Un tā ir pavisam cita situācija. Pēc dažām aplēsēm 2028. gadā tikai parāda procentu segšanai amerikāņi tērēs piekto daļu valsts budžeta.

Turklāt aptuveni puse ASV valsts parāda pieder ārvalstu investoriem, kuru vidū otro vietu ieņem Ķīna. Pekinas rīcībā ir valsts obligācijas par 1,1 triljonu un tā periodiski draud ar to izpārdošanu.

Ja šāds scenārijs tiks īstenots, Federālā rezervju sistēmā izpirks vērtspapīrus no tirgus, lai saglabātu zemas likmes un mazāku aizņēmumu apkalpošanas vērtību. Taču tas sniegs vien īstermiņa efektu.

Agrāk vai vēlāk investori zaudēs pārliecību par ASV valdības spēju atdot aizņemto naudu, sāks izpārdot vērtspapīrus un prasīs augstākas procentu likmes. Tam jau būs nopietnas ekonomiskās sekas.

Likmju pieaugums samazinās nedzēsto valsts obligāciju tirgus vērtību. Rezultātā virkne finanšu iestāžu, tostarp atklāti investīciju fondi, pensiju fondi, bankas, apdrošināšanas kompānijas un citi valsts parāda turētāji cietīs zaudējumus. Viss beigsies ar bankrotu vilni un kārtējo finanšu krīzi.

119
Tagi:
IKP, valsts parāds, krīze, ekonomika, ASV
Pēc temata
Kas sagaida Latviju, ja tā nespēs atmaksāt savu parādu
Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Ukrainas armijas karavīri, foto no arhīva

"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā

35
(atjaunots 00:58 12.04.2021)
Artilērijas apšaudes, karaspēku pārvietošana, kareivīgi izteikumi un diplomātu konfrontācija – situācija Donbasā ir ļoti saspringta.

Kijeva turpina koncentrēt pie saskarsmes līnijas kareivjus un tehniku, bet Rietumi to ignorē un pārmet Krievijai agresīvus nodomus. Par notiekošo portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Jaunas apšaudes

Ukrainas ešeloni ar tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem un armijas kravas mašīnām – šie kadri jau divas nedēļas parādās tīmeklī biedējoši bieži. Kijeva gaišā dienas laikā, nospļaujoties par maskēšanos, demonstratīvi sūta dzelzceļa sastāvus ar militāro tehniku uz austrumiem. Varasvīri pat neslēpj, ka gatavojas uzbrukums. UBS komandieris ģenerālis Ruslans Homčaks atklāti stāsta par konflikta militāra risinājuma iespējām. Ministrs īslaicīgi okupēto teritoriju lietās Aleksejs Rezņikovs paziņoja, ka Ukrainas delegācija nebrauks uz Minsku, uz trīspusējās kontaktu grupas pārrunām. Kijeva visiem spēkiem sabotē iespēju noregulēt konfliktu miera ceļā.

Tomēr ir maz ticams, ka UBS dosies uz priekšu tuvākajā laikā. Donbasā ceļi ir izšķīduši, tehnika iestigs dubļos, tas apgrūtinās tās pārvietošanu un neļaus rīkoties ātri. Daudzi eksperti ir pārliecināti: ja Kijeva patiešām izšķirsies par uzbrukumu, tas notiks maijā. Tomēr ukraiņu artilēristi pa to laiku nesēž dīkā. Aizvadītajā nedēļā krasi pieauga apdzīvoto vietu apšaude Doņeckā un Luganskā. Trešdienas vakarā Doņeckas nomali un piepilsētas apšaudīja ar 120 mm kalibra mīnām. Ceturtdien apšaudes atsākās. Doņeckas tautas republika ziņoja, ka gājis bojā karavīrs.

"Pie mums dārd no agra rīta, - RIA Novosti pastāstīja Doņeckas iedzīvotājs Aleksejs Stojanovs. – Sprādzieni dzirdami no ziemeļu, ziemeļrietumu un dienvidu nomalēm. Sazvanījos ar savu paziņu, viņš dzīvo Spartakā, uz ziemeļiem no Doņeckas. Viņš stāstīja, ka no rīta viņus apšaudījis ukraiņu tanks. Pašā pilsētā ir ļoti nemierīgi. Klīda baumas, ka UBS plāno iemest pilsētā vairākas diversantu grupas. Tāpēc ielās ir daudz Tautas milicijas patruļu. Manā rajonā pie mājām izkāra sludinājumu, ka vajag sagatavot visas nepieciešamās lietas gadījumā, ja atsāksies karadarbība, un pārbaudīt patvertņu stāvokli."

Bažas valda arī Luganskas tautas republikā. Tautas milicija apsūdzēja Kijevu par teritorijas mīnēšanu Severnij Donec upes krastā. Arī tā liecina, ka UBS gatavojas uzbrukumam. Attālināta mīnēšana neļauj pretiniekam manevrēt, pārvietot spēkus uz apdraudētajiem iecirkņiem un apgrūtina papildspēku tuvošanos saskarsmes līnijai. Pēdējās dienās Severnij Donec rajonā uz mīnām nokļuvuši trīs mierīgie iedzīvotāji, arī divi pusaudži. Viens no viņiem gājis bojā, divi ar smagām traumām hospitalizēti.

"Vainīga Krievija"

2. aprīlī sprādziens mājas pagalmā Aleksandrovskoje ciemā gāja bojā piecus gadus vecais Slaviks Šihovs. No ciema līdz saskarsmes līnijai – 20 km. Doņeckas tautas republikas Tautas milicija apliecina, ka šāviņu, kas aiznesa bērna dzīvību, nometis ukraiņu bezpilota lidaparāts. Kijevas kontrolētie mediji tūlīt apgalvoja, ka ziņa ir meli, "Kremļa propaganda". Kad tīmeklī parādījās kadri no bērēm un intervija ar puisēna tuviniekiem, ukraiņu žurnālisti sāka citu dziesmu. Jauna versija: bērns esot uzsprādzis no granātas, ko mājās esot atnesis viņa vectēvs. Tomēr nedēļas vidū Aleksandrovkā ieradās EDSO misija un apstiprināja: zēns gājis bojā sprādzienā, šāviņš nomests no augšas.

Rietumu mediji bērna slepkavību ignorēja. NATO valstis nepievērš uzmanību arī UBS uzbrukuma gatavošanas darbiem. Rietumu sabiedrotie pat aktīvi palīdz Kijevai ar izlūkošanas datiem. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova apsūdzēja NATO par spēku audzēšanu reģionā. Viņa atgādināja, ka NATO aviācija aktīvi vāc datus pie Krievijas un Ukrainas robežas. Zaharova piebilda, ka Rietumi turpina finansiālu un materiālu atbalstu UBS un apmāca Ukrainas kareivjus.

NATO gandrīz vienbalsīgi vainu par augošo spriedzi Donbasā uzveļ Krievijai. Vašingtona apsūdz Maskavu par militārā grupējuma audzēšanu Krimā un gar robežām ar neatzītajām republikām. It kā Rostovas apgabalā esot dislocēti vairāk nekā četri tūkstoši kareivju, kuri nupat jau uzbrukšot UBS. Krievija atgādināja, ka valstī notiek plānveida cīņasspējas pārbaude. Resors precizēja, ka aprīlī visā valstī notiks vairāk nekā četri tūkstoši dažāda mēroga mācību.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs ziņoja: Krievija neplāno iejaukties konfliktā, tomēr vērīgi seko situācijai un spers konkrētus soļus atbilstoši tās gaitai. Gandrīz pusmiljons Donbasa iedzīvotāju ir Krievijas pilsoņi, un Kremlis ne vienu vien reizi ir uzsvēris, ka armija aizsargās savas valsts pilsoņus, lai kur viņi atrastos.

NATO atbalsts

Krievijai naidīgo histēriju sakarā ar spriedzi Donbasā komentēja arī ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš konstatēja: NATO valstu reakcija par Ukrainas militārās infrastruktūras pieaugumu un karaspēku pārvietošanu uz saskarsmes līniju rada vilšanos. "Mūsu rietumu kolēģi, spriežot pēc visa, vēl aizvien uzskata, ka vajag visiem spēkiem atbalstīt Ukrainas valdību, arī tās absolūti nepieņemamajās darbībās un paziņojumos," atzīmēja ministrs.

Skaidrs, ka pārliecību Ukrainas valdībai dāvā NATO valstu atbalsts. Kijevas varasvīri cer, ka amerikāņi un eiropieši iejauksies konfliktā, ja tajā iesaistīsies Krievija. Tomēr daudzi uzskata citādi. Daudzi atceras, kā 2008. gada augustā Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, vienojies par Rietumu atbalstu, deva pavēli uzbrukt Dienvidosetijai, un kas no tā iznāca.

"Visi saprot, ka bez NATO mēs karā neuzvarēsim, - Ukrainas telekanāla ēterā spriedelēja UDS Izmeklēšanas pārvaldes bijušais vadītājs Vasilijs Vovks. – Taču vai NATO izšķirsies par karu ar Krieviju? Tas nav zināms. Diezin vai, drīzāk gan ne. Tagad mums nav ne Krimas, ne daļas no Donbasa. Neviens mūs NATO neuzņems, neviens mūs neaizstāvēs, kamēr mums nav nedalāmas valsts, vienotības vadībā. Būs sliktāk, ja mēs, piemēram, aizvedīsim NATO uz labo krastu, bet pēc tam viņi, tāpat kā Gruzijā, pateiks: "Atvanojiet, mēs atkāpjamies."  Un atkāpsies līdz brīdim, kamēr aiz viņiem paliks Harkovas, Doņeckas, Hersonas, Nikolajevas apgabali."

Bailes par to, ka neviens nenostāsies līdzās Kijevai, ir vienīgais bremzējošais faktors. Pie tam Rietumi neskopojas ar dāsniem solījumiem. Ceturtdien ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Lietuvas un Polijas AM pārstāvji tikšanās gaitā apliecināja neapšaubāmu atbalstu Ukrainas valdībai.

Iedvesmotais prezidents Vladimirs Zeļenskis devās uz Donbasu – apmeklēt UBS pozīcijas. Kas tas bija – reklāma reitinga celšanai vai karaspēka fināla skate pirms uzbrukuma – to rādīs laiks.

35
Tagi:
armija, Ukraina, Donbass
Pēc temata
Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
Sv. Andreja karogs, foto no arhīva

"Aleksandrit" projekta kuģi stiprinās Baltijas floti un lauzīs jebkuru blokādi

64
(atjaunots 00:12 11.04.2021)
Baltijas flote pastiprinās – tāda ir Krievijas atbilde uz NATO militārās aktivitātes pieaugumu reģionā. "Aleksandrit" tipa tralerim nav analogu visā pasaulē.

Jauni kuģi un mūsdienīgas tehnoloģijas nodrošina Krievijas Jūras kara flotei priekšrocības jūrā. To pārliecinoši apliecina unikālie "Aleksandrit" projekta traleri ar nemagnēnisku – stiklplastīta korpusu un robotizētiem pretmīnu droniem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu papildināt Baltijas floti ar jaunajiem "Aleksandrit" projekta mīnu traleriem. Nākamgad ierindā stāsies trīs šī tipa kuģi. Sākusies ekipāžu formēšana. Speciālisti tiks apmācīti saskaņā ar jaunākajām programmām, ņemot vērā vadības procesu automatizācijas augsto līmeni un robotizēto sistēmu ekspluatāciju.

Jau sākta divu šī projekta pretmīnu aizsardzības kuģu sagatavošana. Šī tipa traleri paredzēti mīnu meklēšanai un likvidācijai jūras kara bāzu akvatorijās kuģim drošā attālumā. "Aleksandrit" ir unikāls (lielākais pasaulē) korpuss no monolīta stiklplastīta, "neredzams" mīnu detonatoriem. Sredņeņevskas rūpnīca četru gadu laikā uzbūvēs 12 šāda projekta kuģus. Pirmais – "Aleksandr Obukhov" sāka darbu Baltijas flotē 2016. gadā (Melnās jūras un Klusā okeāna flotēs strādā trīs tralētāji).

Baltijas flote pastiprinās – tāda ir Krievijas atbilde uz NATO militārās aktivitātes pieaugumu reģionā. "Partneru" jūras kara mācību tematikā iekļauta Krievijas ekonomiskās zonas blokāde, tātad – Krievijas kuģniecības blokāde. Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-52 regulāri lido virs Baltijas, izspēlē raķešu apšaudes Kaļiņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, kā arī jūras mīnu uzstādīšanu netālu no Krievijas Baltijas flotes galvenās bāzes Baltijskas pilsētā. Kaujas apstākļos traleriem jānodrošina kuģu un zemūdeņu izvēršanas iespējas. Jāpiebilst, ka ASV Jūras spēku rīcībā ir aptuveni 10 tūkstoši QuickStrike tipa jūras mīnu, kuru maksimālais uzstādīšānas attālums no nomešanas vietas sasniedz 74 km, dziļums – 12-61 metrs.

Uzticams "rēgs"

Pēdējos gados Baltijas flote prioritārā kārtībā saņēmusi vairāk nekā 20 jaunus kuģus ar precīzajām liela darbības attāluma spārnotajām raķetēm. Gaidāmas jaunās paaudzes hiperskaņas raķetes. Traleri tāpat ir revolucionārs flotes bruņojums.

Kompozītais stiklplastīts ir "neredzams" pretinieka magnētiskajiem detonatoriem, turklāt monolītajam korpusam ir virkne citu izcilu īpašību: tam ir 2,5 reizes mazāka masa, taču izturīgāks nekā tradicionālais metāliskais (tika izmantots nemagnētiskais tērauds). Novatoriskā stiklplastīta apkalpošana un remonts ir daudz lētāki, tas nesaskaras ar koroziju, plaisu korpusā var vienkārši "aizlīmēt". Ekspluatācijas termiņš, ievērojot ekspluatācijas un modernizācijas normas – gandrīz neierobežots.

Hiperskaņas raķešu Cirkon izmēģinājumi, foto no arhīva
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ

Kuģa tonnāža sastāda 890 tonnas, garums – 61,6 m, platums – 10,3 m, pilnais ātrums – 16 mezgli, autonomais reiss – 10 diennaktis, ekipāža – 44 cilvēki. Kuģis droši pārvietojas līdz 7 balles stipros viļņos. Saņēmis pieklājīgu raķešu un artilērijas kompleksu, navigācijas, radiotehniskās iekārtas un sakarus drošam darbam attālinātos jūras rajonos.

"Aleksandrit" tipa traleriem nav analogu visā pasaulē. Tie izceļas ar īpašu manevrētspēju un dzīvotspēju, paredzēti cīņai ar jebkāda tipa jūras mīnām, saņēmuši mūsdienīgu hidroakustisko staciju un automatizētu vadības sistēmu, dažādu tipu traļus un dronus, kas spēj atrast lādiņus un citus bīstamus objektus dažādā dziļumā. Autonomo un vadāmo pretmīnu zemūdens aparātu līnija ir iespaidīga.

Iepriekš "Aleksandrit" un unikālie roboti pārbaudīti Vidusjūrā. Manevru gaitā traleris strādāja pārī par patruļas kuģi. Traleris atrada un neitralizēja mīnas ar zemūdens dronu palīdzību, bet fregate forsēja rajonu pa tralēto fārvateru un ar artilērijas šāvieniem likvidēja uzpeldējušo mītnu maketus.

Šī projekta kuģos konstruktori izmantojuši visu PSRS un KF pretmīnu kuģu būvē un ekspluatācijā iegūto pieredzi. Ne velti "Aleksandrit" uzmanību pievērš Indija un virkne citu valstu.

Tehnoloģiju cīņa

Uz vietas nestāv arī domājamais pretinieks. Mīnu bruņojums un to likvidācijas līdzekļi tiek pastāvīgi pilnveidoti. Piemēram, Baltijas jūru var mīnēt ne tikai stratēģiskie bumbvedēji B-52, bet arī mazpamanāmie daudzfunkcionālie iznīcinātāji F-35. Iepriekš minētās amerikāņu jūras mīnas Quickstrike paredzētas nomešanai no gaisa, tām ir tēmēšanas komplekss Joint Direct Attack Munition (JDAM) un zemūdens mērķu ieraudzīšanas iekārta. Tēmēšanas un kursa korekcijas sistēma ar GPS signāla starpniecību ļauj nomest lādiņus no liela augstuma, desmitiem kilometru attālumā no uzstādīšanas rajona. Programmas Long Range Aerial Delivery of Maritime Mines ietvaros Pentagons cer saņemt ar Quickstrike unificētas jūras mīnas ar šāviņa masu līdz 907 kg, pēc nomešanas planējošas vairāk nekā 185 km attālumā.

Mūsdienu mīnas saņem reaktīvos dzinējus un "viltīgus" bezkontakta detonatorus, kas reaģē uz kuģu un zemūdeņu magnētiskajiem, hidroakustiskajiem un dinamiskajiem laukiem. Fiksējot piemērotu objektu, tās "paceļ enkuru", tas ir, paceļas no dibena, lai satriektu mērķi. Mīna Quickstrike sprāgst, kad tuvumā izrādās kuģa metāliskais korpuss. Konkrētas svārstības fiksē seismiskie vai akustiskie detektori (iespējams programmēt reakciju uz konkrēta kuģa "akustisko portretu"). Dažkārt tās sprāgst, sakrītot visām trim kombinācijām.

ASV Jūras spēku vajadzībām tiek izstrādātas paštransportējamas pretzemūdeņu mīnas-torpēdas (programma Hammerhead ieplānota līdz 2023. gadam). Lādiņš saņems enkuru, vadības un sakaru sistēmu, zemūdeņu fiksācijas sistēmu un dzinēju. Tas pārvērtīsies par autonomu robotu ar torpēdu Mk.46.

Nav viegli atrast un neitralizēt tādas mīnas dūņainās dzīlēs, tomēr "Aleksandrit" tehnoloģiskais līmenis ļauj risināt tādu uzdevumu. Pēc bīstamu priekšmetu atrašanas "Aleksandrit" zemūdens droni uzstāda uz tiem spridzekļus. Nepieciešamības gadījumā var arī aizbuksēt lādiņu uz seklumu vai drošā attālumā no zemūdens komunikācijām. Tālvadības atmīnēšanas taktika minimizē ekipāžas risku.

Krievijā turpinās augsto (dziļūdens) tehnoloģiju attīstība.

 

64
Tagi:
Baltijas flote, krievu ierocis
Pēc temata
Uz krievu lielgabalu dārdiem NATO Baltijā atbild ar karantīnu
Pleskava vai Polocka? Kāpēc Latvijas zemessargi mācās cīnīties pilsētu ielās
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju: Blitzkrieg vai Blitzkaputt?
Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

Covid-19 un kailums: modes nedēļa Madridē

0
(atjaunots 01:38 12.04.2021)
Modes nedēļā Madridē dizaineri iepazīstināja ar rudens un ziemas 2021./22. tendencēm. Spriežot pēc parādītajiem jaunumiem, sezona būs drosmīga un daudzveidīga.

Spāņu dizaineri demonstrēja fantastiskas krāsu un tekstūru kombinācijas Mercedes Benz modes nedēļā. Traci izcēla dizainers Andress Sards, kurš palaida uz podija modeles ļoti atklātos tērpos. Šovs atgādināja teātra izrādi ar 18+ elementiem – defilēja modeles ar kailām krūtīm, caurspīdīgos vai ādas tērpos, bieži vien – tikai mežģīņu apakšveļā.

Savukārt dizainere Agata Ruisa de la Prada sev raksturīgajā stilā pievērsās maigumam un nevainībai. Viņas šovs atgādināja "ceļojumu" bērnībā – krāsas 50. gadu stilā un elementi sirds, zvaigžņu, saules un mākoņu formā.

Dizainers Hannibals Laguna nolēma vēlreiz atgādināt par koronavīrusa pandēmiju. Visas modeles nēsāja dažādu krāsu un faktūru simboliskas maskas. Dizainere Maija Hansena izmantoja mediķu tērpa atribūtu – brilles. Tomēr arī viņai izdevās atstāt iespaidu uz skatītājiem – kolekcijā bija izmantoti BDSM atribūti, lielākā daļa modeļu izmantoja sejas aizsargekrānus.

0
Tagi:
mode, Spānija