"Atbildēsim kopā". Ko NATO uzskata par draudiem, izņemot Krieviju

87
(atjaunots 12:38 26.03.2021)
Ziemeļatlantijas alianse noteikusi galvenos draudus: kā jau bija gaidāms, tā ir Krievija un Ķīna. NATO valstu ārlietu ministri vienojās pielikt visus spēkus šo valstu savaldīšanai.

"NATO-2030" stratēģijā starptautiskais terorisms jaunajā vairs nav galvenās briesmas. Kam vēl tuvākajos gados ķersies klāt rietumu militāri politiskais bloks, lasiet Galijas Ibragimovas materiālā RIA Novosti.

Vēlīns viesis

Entonija Blinkena pirmo vizīti Eiropā NATO valstu Ārlietu ministrijas vadītāju sanāksmē nosauca par "Briseles raudzībām". Līdz tam pandēmijas dēļ ar ASV valsts sekretāru sarunājās tiešsaistē. Taču, pēc Eiropas ierēdņu domām, personiskā tikšanās ir partneru attiecību stiprības pārbaude. Blinkenam iebildumu nebija: viņš plānoja jau ziemā apmeklēt "kolektīvo Rietumu" galvaspilsētu, bet turneju nācās atlikt.

Pēc stāšanas valsts sekretāra amatā, viņš operatīvi apmeklēja Japānu un Dienvidkoreju. Eiropas sabiedrotie saprata, ka Baidena prezidentūras laikā Āzijas virziens joprojām būs ASV ārpolitikas prioritāte. Tomēr cerēja satikt amerikāņu ierēdni agrāk. Turklāt jaunā administrācija tūlīt pēc ievākšanās Baltajā namā paziņoja, ka plānots kurss uz transatlantisko kontaktu atjaunošanu. Donaldu Trampu, gluži pretēji, nemitīgi kritizēja par sabojātajām attiecībām ar ES.

Briselē valsts sekretārs sarunājās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un sarīkoja divpusējās tikšanās ar sabiedrotajiem. Galvenais darba kārtības jautājums ir Ziemeļatlantijas alianses stratēģija līdz 2030. gadam. To izstrādāja 2020. gada beigās, bet februārī NATO valstu aizsardzības institūciju vadītāji veica grozījumus. Tagad ir ārlietu ministru kārta. Ja viņi saskaņos dokumentu, valstu vadītāji ikgadējā alianses samitā to apstiprinās un ķersies klāt realizēšanai.

Samita datums pagaidām nav noteikts, tomēr domājams, ka tas notiks līdz pavasara beigām.

NATO jauna desmitgade

Kamēr jauna stratēģija nav apstiprināta, izmanto iepriekšējo. To pieņēma Lisabonā 2010. gadā, bet, pēc vairākuma domām, "tā ir bezcerīgi novecojusi". Sabiedrotie nav apmierināti, ka esošajā dokumentā Maskavu sauc par alianses stratēģisko partneri. Turklāt tajā nav atspoguļotas ģeopolitiskās reālijas pēc 2014. gada, proti, "Krimas nelikumīgā pāreja Krievijas jurisdikcijā".

Stratēģijā "NATO 2030" Krieviju ietvēra galveno militāro draudu kategorijā. Sabiedrotie plāno paplašināt klātbūtni Melnajā jūrā – tā ir atbilde uz "Krievijas militārā kontingenta palielināšanu Krimā". Sanāksmē Briselē alianses ĀM vadītāji apliecināja, ka pēdējo gadu laikā audzējuši aizsardzības potenciālu, lai pretotos draudiem no austrumu puses.

"Lai savaldītu Krieviju, NATO veica vērienīgāko kolektīvās aizsardzības pastiprināšanu. Mums jāzina, ka mēs kopā atbildam uz Maskavas rīcību," teica Stoltenbergs, tiekoties ar Ārlietu ministrijas vadītājiem. Turklāt viņš piebilda, ka alianse ir atvērta dialogam ar Krieviju, bet kombinācijā ar "stingru savaldīšanu un aizsardzību".

Ārpolitisko institūciju vadītāji atzīmēja arī to, ka Lisabonas NATO stratēģijā praktiski nekas nav minēts par Pekinas augošo militāro potenciālu. Mūsdienu realitāte ir tāda, ka "Ķīnas faktors tieši apdraud transatlantisko solidaritāti". Jaunajā stratēģijā ĶTR kopā ar Krieviju ir pieskaitīta galvenajiem drošības draudiem.

Blinkens atzina, ka spēkā pieņēmusies Ķīna vairāk uztrauc ASV nekā Eiropu. "Vašingtona neliks sabiedrotiem izvēlēties "mēs vai viņi" attiecībā uz ĶTR. Valstis varēs strādāt ar Pekinu savstarpējo interešu jomās, Blinkens apgalvoja Briselē.

Starptautiskā terorisma draudi, kas Lisabonas stratēģijā ieņēma galveno vietu, jaunajā dokumentā stāv pēc Krievijas un Ķīnas.

Pabeigtā lieta

Melnas jūras problemātika "NATO-2030" ir atspoguļota ne tikai Krievijas draudu dēļ. Alianses uzmanības centrā ir saikņu atjaunošana ar galveno sabiedroto Melnas jūras reģionā — Turciju.

Pēc vizītes Briselē valsts sekretārs satikās ar turku kolēģi. Diskusija sākās ar jutīgām tēmām. ASV un Eiropas sabiedroto neapmierinātību izraisa Ankaras PGS sistēmu S-400 iepirkumi no Krievijas. Ar to Blinkens sāka tikšanos ar Mevlutu Čavušoglu.

"Valsts sekretārs aicināja Turciju neatstāt pie sevis Krievijas ZRS S-400," ziņo ASV resora preses sekretārs Neds Praiss.

Komentārus sniedzis arī Čavušoglu. Viņš atgādināja, ka Ankara ir iepirkusi Krievijas kompleksus tajā brīdī, kad viņiem tie bija ārkārtīgi nepieciešami. Pašlaik turku varas iestādes nevēlas lēmumu pārskatīt.

"Ar Krieviju mums ir sarežģītas tēmas, mēs vienojamies un risinām pretrunas. Bet S-400 darījums ir pabeigts," Čavušoglu secināja.

Sankciju draudzība

NATO valstu Ārlietu ministri pārrunāja arī gāzesvada "Ziemeļu Straume 2" būvniecību. Blinkens pauda, ka amerikāņi nav ieinteresēti projekta pabeigšanā, un piedraudēja ar jaunajām sankcijām.

"Mēs rūpīgi sekosim visiem gāzesvada būvdarbu vai sertificēšanas darbiem. Ja tie notiks, mēs pieņemsim jaunus ierobežojošos pasākumus," Blinkens paziņoja.

© Sputnik / Владимир Федоренко

Taču ne visi Eiropas sabiedrotie piekrita viņam. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss atgādināja, ka Vācijas valdība un bizness cer: gāzesvads tiks pabeigts.

Tikšanās dalībnieki skāra arī problēmu, kas aptumšoja attiecības Trampa laikā, proti, NATO kolektīvās aizsardzības izdevumi. ASV valsts sekretārs nenoliedz, ka arī esošā amerikāņu administrācija gaida no sabiedrotajiem ieguldījumu pieaugumu kopīgajā lietā. Stoltenbergs apliecināja, ka ES valstis pakāpeniski palielinās attiecīgos budžeta posteņus. Tomēr diskusija netika izvērsta, jo puses noticēja viena otrai.

Blinkens skāra arī Afganistānas tēmu. Atgādināja, ka konfrontācijas puses Afganistānā ignorē ar Trampa administrācijas starpniecību noslēgto plānu, bet alianses dalībnieki vēl nav piedāvājuši jaunu rīcības plānu. Diskusiju vienojās turpināt NATO samitā, piedaloties valstu vadītājiem.

"NATO locekļi aprēķina, ka jaunā ASV administrācija sekmēs konsolidāciju un Trampa laikā radušās problēmas pazudīs. Bet diez vai jaunais Amerikas līderis pilnīgi atteiksies no priekšteča mantojuma. Noteikti uzstās, ka visiem alianses dalībniekiem jāiemaksā divi procenti no IKP bloka aizsardzības krājkasē. Blinkens tādu mājienu izteica," Briseles tikšanās rezultātus komentēja Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Politologs nesaskata perspektīvas NATO dialoga atsākšanai ar Krieviju. Viņš uzskata, ka attiecības tikai pasliktināsies. Turklāt precizē: "ņemot vērā Maskavas iesaistīšanos plašā starptautisko problēmu lokā, alianse nevarēs ignorēt dialogu – vismaz militārpersonu līmenī."

Kortunovs uzskata, ka Melnās jūras darba kārtību bloks virza arī Ukrainas kontekstā. "Jaunu objektu būvniecību Krimā Kijeva pasniedz kā transatlantiskās drošības kārtējo apdraudējumu. Ukrainas varas iestādes joprojām uzstās, ka Krievijas kaujas sistēmu izvietošana Krimā ir problēma, kas prasa paaugstinātu uzmanību," neizslēdz eksperts.

Krimas problemātika ir svarīga, taču tas nav vienīgais NATO pastiprināšanas Melnajā jūrā mērķis, pārliecināts Ankaras Politisko pētījumu centra eksperts Orhans Gafarli. "Aliansei jānostiprinās Melnajā jūrā, lai atgūtu Turciju. Pašlaik NATO un Ankarai ir nesaskaņas daudzos jautājumos. Taču abas puses saprot, ka jāsadarbojas.

Gafarli uzskata, ka NATO atļauj Turcijai un ES valstīm izlīdzināt savstarpējās pretrunas. Vienlaikus tā palīdz Ankarai bloķēt Grieķijas, Kipras vai Francijas darbības, ja tajās ir pret Turciju vērsts zemteksts.

Eksperti ir vienisprātis, ka tagad NATO pats galvenais ir panākt dialogu ar Baidenu. Pirmais pārbaudījums tam būs ikgadējais samits, kurā piedalīsies valstu vadītāji.

87
Tagi:
ASV, Eiropa, NATO
Pēc temata
Pentagons apkopojis Afganistānas kampaņas bilanci: 193 miljardi un kaunpilns miers
Eksperts: Zviedrijas pārskats par KF un NATO karu – metode naudas izsišanai no ES
Bez liekām runām: Krievija un Baltkrievija strauji stiprina militāro sadarbību
ASV "slepus" samazinājušas savu kodolarsenālu Eiropā
Jurijs Gagarins, foto no arhīva

"Noāvās un iekāpa kuģī": Gagarina lidojums atmiņās

3
Pirms 60 gadiem Kazahstānas stepēs nevienam nezināmā slepenā poligonā visi komandcentrā esošie aizturēja elpu: viņi klausījās Jurija Gagarina sarunas ar vadību.

Stundu un četrdesmit septiņas minūtes vēlāk kosmonauts piezemējās netālu no Smelovkas ciema Saratovas apgabalā. Marija Semjonova portālā RIA Novosti apkopoja laikabiedru atmiņas par vēsturisko dienu.

"Bet blakustelpā – 15 kareivji"

1955. gadā mazā, Kazahstānas stepēs iegrimušajā Tjuratamas stacijā parādījās celtnieki. Dažus gadus vēlāk te slējās  Ļeņinskas ciems, kas vēlāk pārvērtās par pilsētu, ko pēc 1996. gada nosauca par Baikonuru.

Te parādījās pirmais kosmodroms pasaulē, no kura 1961. gada 12. aprīlī startēja "Vostok 1".

"Pilsētas kā tādas nebija. Štābs, kinoteātris un ēdnīca – barakās. Vienīgā akmens ēka – kazarma karavīriem. To iedēvēja par Kazanskas staciju – tur valdīja tāda pati šaurība. Viss bija slepens, pilsētu iejoza dzeloņstieples," stāstīja inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs, kurš poligonā strādāja no 1957. gada.

Baikonura veterāns Viktors Kuļepetovs atceras, ka pa pilsētu nevarēja iziet ar fotoaparātu. Fotografēt varēja tikai mājās, ģimenes svētkos. Viktors netālu no poligona dzīvoja kopš 10 gadu vecuma, kad viņa tēvs atveda šurp ģimeni no Novgorordas apgabala.

"Vienā istabā – piecpadsmit kareivji, otrā, mazākā – mēs: trīs bērni un vecāki. Jaunākā māsa bija pavisam maza. Dzīve nebija vienkārša, pat bez ledusskapjiem. Celtnieki rada bedres upes krastā, ielādēja ledu, noklāja ar niedrēm vai zāģu skaidām un visu glabāja tur," atcerējās Kuļepetovs.

Pirms Gagarina

Anatolijs Koreškovs turpina: 1957. gada sākumā poligonā ieradās izmēģinātāji, izvērsa virszemes iekārtas. Pavasarī pa dzelzceļu atveda pirmo starpkontinentālo ballistisko raķeti R-7 (uz tās pamata radīja nesējraķeti "Vostok").

Maijā bija pirmais starts, neveiksmīgs, izcēlās ugunsgrēks, raķete nokrita. Koreškovs piedalījās arī nākamajā – jau sekmīgajā startā augustā, un pirmā Zemes mākslīgā pavadoņa izvešanā.

"Labi atceros dienu, kad izdzirdu: gatavojas cilvēka starts kosmosā. 1960. gada janvārī atveda kuģi, un pēc tā konstrukcijas un gabarītiem mēs visu sapratām. Pirmkārt, tam bija bremžu dzinēji, tātad plānota atgriešanās uz Zemes. Otrkārt, iekšā strādāja termiskās regulēšanas sistēma, kas uzturēja 20 grādu temperatūru. Slēdzieni vienkārši. Pirmie mēģinājumi bija neveiksmīgi. 1960. gadā palaidām četrus kuģus ar suņiem. Tos mēs saucām par "četrkājainajām ekipāžām". Sekmīgs bija tikai viens, jūs noteikti zināt: atgriezās Belka un Strelka. Tādos apstākļos bija pāragri sūtīt cilvēku," atzīmēja bijušais inženieris-izmēģinātājs.

Jūlijā 19 sekundes pēc starta nesējraķetes sprādzienā 19 sekundes pēc starta gāja bojā suņi Ļisička un Čaika, decembrī uz Zemes neatgriezās Pčolka un Muška, dažas nedēļas vēlāk orbītā neizgāja vēl viens kuģis, tomēr suņi šoreiz izdzīvoja.

"Ieslēdzām pauzi. Bet martā ziņoja par cilvēka startu. Poligonā nogādāja raķeti, kuģi ar krēslu. Palaida sekmīgi, pēc tam ieradās vēl viena tāda pati un kosmonautu vienība. No nākamā lidojuma bija atkarīgs, vai var sūtīt cilvēku. Viss bija kārtībā."

"Tāpēc jau Koroļovs viņu izvēlējās"

Ar pirmo kosmonautu komandu inženieri neko daudz netikās – katram savs darbs.

"Vienu epizodi gan varu pastāstīt: to redzēju savām acīm. Kad kosmonauti ieradās poligonā, Koroļovs ar viņiem īsumā aprunājās, pēc tam lūdza visus apskatīt kuģi, to, kas var kļūt par viņu nākamajām "mājām". Un viņi kāpj iekšā viens pēc otra, nekādas emocijas neizrāda.

Bet Jurijs Gagarins pie trepēm noāvās un tikai pēc tam iekāpa kuģi, demonstrēdams cieņu. Koroļovs nevarēja tam nepievērst uzmanību. Viņam tas patika. Varbūt tāpēc viņš viņu izvēlējās," sprieda Koreškovs.

Gagarina līdera vieta bija labi zināma jau janvārī, kad seši kandidāti kārtoja kuģa vadības un teorijas eksāmenu. Galu galā secība bija sekojoša: Gagarins, Titovs, Ņeļubovs, Nikolajevs, Bikovskis, Popovičs.

"Slikta zīme"

Starts 12. aprīlī noritēja mierīgi. "Dīvaini, taču par kuģi nebija gandrīz nekādu piezīmju: citreiz to bija simtiem, un mēs labojām, mainījām iekārtas, bet šoreiz uz Zemes neko neatrada – īsts brīnums. Tikai, kad pirms starta aizvēra lūku, nenostrādāja kontakts. Mums bija kaut kāda priekšnojauta, ka tā ir slikta zīme, ka tik lidojumā nekas nenotiktu. Patiešām, tā arī iznāca," atceras Koreškovs.

Gagarins uzsauca savu slaveno "Braucam". Toreiz Koreškovam šķita, ka izskanēja svinīgi, bet vēlāk ierakstā intonācija bija pazudusi.

"Vispirms atgadījās radiovadības sistēmas kļūme, lai arī gatavošanās laikā viss bija normāli. Lampu tehnika, laikam vibrācija izsita no ierindas," viņš skaidroja. Radiovadības sistēmas vajadzēja atslēgt trešās pakāpes dzinēju, taču to veica dublējošais mehānisms.

"Galu galā kuģis uzņēma ātrumu vairāk nekā bija vajadzīgs un nonāca augstāk nekā bija plānots. Tātad arī nepiezemējās tur, kur to gaidīja."

Augstumu aprēķināja tā, lai kosmonauts izdzīvotu pat bremžu dzinēja disfunkcijas apstākļos – pēc 7-10 dienām kuģis pats pamestu orbītu. "Nav zināms, kur tas nosēstos. Ja okeānā, tas būtu kaps. Pats galvenais – gaisa pietika desmit dienām, bet tik augstā orbītā vajadzētu riņķot 20. Gagarinam pietrūktu skābekļa. Par laimi, bremžu dzinējs iedarbojās laikus un sekmīgi," turpināja Koreškovs.

Un tad notika galvenais incidents: kad nolaižamais aparāts atdalījās no iekārtu-dzinēju nodalījuma, savienojošais kabelis neatvienojās.

"Abas kuģa daļas turpināja lidojumu savstarpēji sasaistītas, kūleņodamas. Tās varēja sadurties, turklāt nebija iespējams katapultēties: pirmkārt, šim nolūkam vajadzīgs atvienošanās signāls, otrkārt, pat ja būtu izdevies, Gagarins būtu nosities pret kuģi vai stropes būtu samudžinājušās. Taču atmosfēras blīvajos slāņos kabelis sadega. Par iepriekšējām briesmām Gagarins varēja nezināt, par šo viņš noteikti bija lietas kursā. Lidoja tā veselas desmit minūtes. Ziņoja: "Neatdalās, vēl aizvien neatdalās." Uz Zemes nesaprata, kas par lietu, palīdzēt nespēja."

"Dzimis laimes krekliņā"

Starta laikā ar Gagarinu sazinājās pa UĪV kanālu. Pārrunas dzirdēja visi komandcentrā. "Bija jūtams, ka Koroļovs uztraucās, bet Gagarins runāja vienmērīgi, it kā sēdētu trenažierī. Tas mūs pārsteidza. Koroļovs nekļūdījās, izvēloties viņu pirmo. Komandcentrā valdīja nāves klusums. Tikai ar grūtībām varēja aptvert, ka raķetē ir cilvēks. Man radās asociācija ar japāņu torpēdām, ko kamikadze kara laikā vērsa pret amerikāņu kuģiem. Cilvēki apzināti gāja nāvē, lai tik sasniegtu mērķi.

Par to, ka Gagarins sekmīgi piezemējies, inženieris uzzināja kopā ar visu valsti – pa radio.

"Trāpījās uzartā laukā, nosēšanās bija mīksta. Līdzās ciems. Palūdza piezvanīt, un viņam pakaļ apgabala komiteja nosūtīja mašīnu. Viņš nosēdās pie Engelsas, bet gaidīja viņu Kazahstānā, Žezkazgana rajonā. Tur nākamos kuģus gaidīja glābēju komanda. Bet viņš bija pirmais un likteņa varā. Taču viņam paveicās, kā laimes krekliņā dzimis," saka Koreškovs.

"Labi, ka ne karš"

Vietējie par cilvēka startu kosmosā neko nezināja.

"12. aprīlī pa skaļruņiem ziņoja: "Tiks noradīts svarīgs valdības paziņojums." Laiks bija smags, dzīve – ienaidnieku lokā. Es nodomāju: "Nedod Dievs, karš," atcerējās Viktors Kuļepetovs. 1961. gadā viņam bija 14 gadi, viņš bija skolā, un šajā brīdī visu PSRS aplidoja ziņa par Gagarina lidojumu.

"Sākās tādas gaviles! Literatūras stundā skolotāja, varbūt pēc savas iniciatīvas, varbūt – pēc vadības lūguma, ieteica: "Bērni, iegaumēsim, kā mēs pavadījām šo dienu." Neparasts notikums. Mēs, pusaudži, to jutām."

Kosmonauti, arī Gagarins tikās ar skolēniem. "Redzēju viņu burtiski soļa attālumā. Šī tikšanās uz visiem laikiem iespiedusies man atmiņā. Viņš mani pārsteidza. Domāju, Gagarins ir īsts spēkavīrs, bet viņš bija parasts cilvēks, smaidīja, interesanti stāstīja. Mēs, zēni, vērīgi sekojām kosmonautiem: pilsētā bija "nulles kvartāls", kur viņus izmitināja. Mēs katru vērtējām pa savam: šitais ir labs, bērnus nedzenā, šitie – stingrāki. Gagarins nedzenāja. Viņš bija atklāts cilvēks, nebija skarbs," atcerējās Kuļepetovs. Tāpat kā viņa tēvs, arī viņš strādāja kosmodromā, piedalījās starpplanētu stacijas "Luna 16" un orbitālās stacijas "Saļut 1" palaišanā. Viņa dzīvi noteica 12. aprīļa rītā gūtie iespaidi. "Tas bija romantisks periods, kad rakstīja dziesmas, dzeju, grāmatas par kosmosu. 12. aprīlī es iegāju skolas bibliotēkā: "Dodiet grāmatu par lidojumiem!" – "Še, ņem, Žils Verns "No lielgabala uz Mēnesi". Bet es tak jau zināju, ka no lielgabala nelido. Mūs visus kosmosā pasauca Gagarins."

Inženieris-izmēģinātājs Anatolijs Koreškovs atzīst: lai arī viņš piedalījies grandiozās kosmiskajās programmās, viņa darbā, tāpat kā dzīvē pats spilgtākais notikums bija Jurija Gagarina lidojums.
3
Tagi:
Jurijs Gagarins, kosmoss
Ukrainas armijas karavīri, foto no arhīva

"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā

35
(atjaunots 00:58 12.04.2021)
Artilērijas apšaudes, karaspēku pārvietošana, kareivīgi izteikumi un diplomātu konfrontācija – situācija Donbasā ir ļoti saspringta.

Kijeva turpina koncentrēt pie saskarsmes līnijas kareivjus un tehniku, bet Rietumi to ignorē un pārmet Krievijai agresīvus nodomus. Par notiekošo portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Jaunas apšaudes

Ukrainas ešeloni ar tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem un armijas kravas mašīnām – šie kadri jau divas nedēļas parādās tīmeklī biedējoši bieži. Kijeva gaišā dienas laikā, nospļaujoties par maskēšanos, demonstratīvi sūta dzelzceļa sastāvus ar militāro tehniku uz austrumiem. Varasvīri pat neslēpj, ka gatavojas uzbrukums. UBS komandieris ģenerālis Ruslans Homčaks atklāti stāsta par konflikta militāra risinājuma iespējām. Ministrs īslaicīgi okupēto teritoriju lietās Aleksejs Rezņikovs paziņoja, ka Ukrainas delegācija nebrauks uz Minsku, uz trīspusējās kontaktu grupas pārrunām. Kijeva visiem spēkiem sabotē iespēju noregulēt konfliktu miera ceļā.

Tomēr ir maz ticams, ka UBS dosies uz priekšu tuvākajā laikā. Donbasā ceļi ir izšķīduši, tehnika iestigs dubļos, tas apgrūtinās tās pārvietošanu un neļaus rīkoties ātri. Daudzi eksperti ir pārliecināti: ja Kijeva patiešām izšķirsies par uzbrukumu, tas notiks maijā. Tomēr ukraiņu artilēristi pa to laiku nesēž dīkā. Aizvadītajā nedēļā krasi pieauga apdzīvoto vietu apšaude Doņeckā un Luganskā. Trešdienas vakarā Doņeckas nomali un piepilsētas apšaudīja ar 120 mm kalibra mīnām. Ceturtdien apšaudes atsākās. Doņeckas tautas republika ziņoja, ka gājis bojā karavīrs.

"Pie mums dārd no agra rīta, - RIA Novosti pastāstīja Doņeckas iedzīvotājs Aleksejs Stojanovs. – Sprādzieni dzirdami no ziemeļu, ziemeļrietumu un dienvidu nomalēm. Sazvanījos ar savu paziņu, viņš dzīvo Spartakā, uz ziemeļiem no Doņeckas. Viņš stāstīja, ka no rīta viņus apšaudījis ukraiņu tanks. Pašā pilsētā ir ļoti nemierīgi. Klīda baumas, ka UBS plāno iemest pilsētā vairākas diversantu grupas. Tāpēc ielās ir daudz Tautas milicijas patruļu. Manā rajonā pie mājām izkāra sludinājumu, ka vajag sagatavot visas nepieciešamās lietas gadījumā, ja atsāksies karadarbība, un pārbaudīt patvertņu stāvokli."

Bažas valda arī Luganskas tautas republikā. Tautas milicija apsūdzēja Kijevu par teritorijas mīnēšanu Severnij Donec upes krastā. Arī tā liecina, ka UBS gatavojas uzbrukumam. Attālināta mīnēšana neļauj pretiniekam manevrēt, pārvietot spēkus uz apdraudētajiem iecirkņiem un apgrūtina papildspēku tuvošanos saskarsmes līnijai. Pēdējās dienās Severnij Donec rajonā uz mīnām nokļuvuši trīs mierīgie iedzīvotāji, arī divi pusaudži. Viens no viņiem gājis bojā, divi ar smagām traumām hospitalizēti.

"Vainīga Krievija"

2. aprīlī sprādziens mājas pagalmā Aleksandrovskoje ciemā gāja bojā piecus gadus vecais Slaviks Šihovs. No ciema līdz saskarsmes līnijai – 20 km. Doņeckas tautas republikas Tautas milicija apliecina, ka šāviņu, kas aiznesa bērna dzīvību, nometis ukraiņu bezpilota lidaparāts. Kijevas kontrolētie mediji tūlīt apgalvoja, ka ziņa ir meli, "Kremļa propaganda". Kad tīmeklī parādījās kadri no bērēm un intervija ar puisēna tuviniekiem, ukraiņu žurnālisti sāka citu dziesmu. Jauna versija: bērns esot uzsprādzis no granātas, ko mājās esot atnesis viņa vectēvs. Tomēr nedēļas vidū Aleksandrovkā ieradās EDSO misija un apstiprināja: zēns gājis bojā sprādzienā, šāviņš nomests no augšas.

Rietumu mediji bērna slepkavību ignorēja. NATO valstis nepievērš uzmanību arī UBS uzbrukuma gatavošanas darbiem. Rietumu sabiedrotie pat aktīvi palīdz Kijevai ar izlūkošanas datiem. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova apsūdzēja NATO par spēku audzēšanu reģionā. Viņa atgādināja, ka NATO aviācija aktīvi vāc datus pie Krievijas un Ukrainas robežas. Zaharova piebilda, ka Rietumi turpina finansiālu un materiālu atbalstu UBS un apmāca Ukrainas kareivjus.

NATO gandrīz vienbalsīgi vainu par augošo spriedzi Donbasā uzveļ Krievijai. Vašingtona apsūdz Maskavu par militārā grupējuma audzēšanu Krimā un gar robežām ar neatzītajām republikām. It kā Rostovas apgabalā esot dislocēti vairāk nekā četri tūkstoši kareivju, kuri nupat jau uzbrukšot UBS. Krievija atgādināja, ka valstī notiek plānveida cīņasspējas pārbaude. Resors precizēja, ka aprīlī visā valstī notiks vairāk nekā četri tūkstoši dažāda mēroga mācību.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs ziņoja: Krievija neplāno iejaukties konfliktā, tomēr vērīgi seko situācijai un spers konkrētus soļus atbilstoši tās gaitai. Gandrīz pusmiljons Donbasa iedzīvotāju ir Krievijas pilsoņi, un Kremlis ne vienu vien reizi ir uzsvēris, ka armija aizsargās savas valsts pilsoņus, lai kur viņi atrastos.

NATO atbalsts

Krievijai naidīgo histēriju sakarā ar spriedzi Donbasā komentēja arī ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš konstatēja: NATO valstu reakcija par Ukrainas militārās infrastruktūras pieaugumu un karaspēku pārvietošanu uz saskarsmes līniju rada vilšanos. "Mūsu rietumu kolēģi, spriežot pēc visa, vēl aizvien uzskata, ka vajag visiem spēkiem atbalstīt Ukrainas valdību, arī tās absolūti nepieņemamajās darbībās un paziņojumos," atzīmēja ministrs.

Skaidrs, ka pārliecību Ukrainas valdībai dāvā NATO valstu atbalsts. Kijevas varasvīri cer, ka amerikāņi un eiropieši iejauksies konfliktā, ja tajā iesaistīsies Krievija. Tomēr daudzi uzskata citādi. Daudzi atceras, kā 2008. gada augustā Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, vienojies par Rietumu atbalstu, deva pavēli uzbrukt Dienvidosetijai, un kas no tā iznāca.

"Visi saprot, ka bez NATO mēs karā neuzvarēsim, - Ukrainas telekanāla ēterā spriedelēja UDS Izmeklēšanas pārvaldes bijušais vadītājs Vasilijs Vovks. – Taču vai NATO izšķirsies par karu ar Krieviju? Tas nav zināms. Diezin vai, drīzāk gan ne. Tagad mums nav ne Krimas, ne daļas no Donbasa. Neviens mūs NATO neuzņems, neviens mūs neaizstāvēs, kamēr mums nav nedalāmas valsts, vienotības vadībā. Būs sliktāk, ja mēs, piemēram, aizvedīsim NATO uz labo krastu, bet pēc tam viņi, tāpat kā Gruzijā, pateiks: "Atvanojiet, mēs atkāpjamies."  Un atkāpsies līdz brīdim, kamēr aiz viņiem paliks Harkovas, Doņeckas, Hersonas, Nikolajevas apgabali."

Bailes par to, ka neviens nenostāsies līdzās Kijevai, ir vienīgais bremzējošais faktors. Pie tam Rietumi neskopojas ar dāsniem solījumiem. Ceturtdien ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Lietuvas un Polijas AM pārstāvji tikšanās gaitā apliecināja neapšaubāmu atbalstu Ukrainas valdībai.

Iedvesmotais prezidents Vladimirs Zeļenskis devās uz Donbasu – apmeklēt UBS pozīcijas. Kas tas bija – reklāma reitinga celšanai vai karaspēka fināla skate pirms uzbrukuma – to rādīs laiks.

35
Tagi:
armija, Ukraina, Donbass
Pēc temata
Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā