Karavīri Alepo atbrīvotājā rajonā, foto no arhīva

"Kaut vai šo dienu izdzīvot". sākās lielākais karš XXI gadsimtā

81
(atjaunots 16:07 25.03.2021)
Pirms desmit gadiem Sīrijā trakoja "arābu pavasaris". Iekšējais konflikts ātri pārauga īstā karā: demonstranti pārvērtās par kaujiniekiem, lietā tika likti tanki, artilērija un aviācija.

Vēl vairāk, valsts pārvērtās par lielvalstu konfrontācijas arēnu. Kāpēc vēl nav īstais laiks runāt par karadarbības rezultātiem, portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.

Sacirta gabalos

Marta pirmā puse Sīrijā bija saspringta. Cietumā Damaskā ieslodzītajiem radās doma, ka viņi ir politiskie gūstekņi, un viņi pieteica bada streiku. Akcijai pievienojās kurdi. Mēneša vidū martā sākās protesti ielās, cilvēki pieprasīja ārkārtējā stāvokļa atcelšanu. Šādā režīmā valsts dzīvojusi kopš 1963. gada. Valdība apsolīja reformas un ierobežojumu atcelšanu, tomēr miglainos izteikumos.

Pēc tam sākās dumpis Darjā, apgabalā, kas robežojas ar Jordāniju. Marta beigās sociālajos tīklos parādījās aicinājumi sākt "revolūciju". Sadursmes veda pie upuriem. Valsts prezidents Bašars Asads atzina, ka protestu dalībniekiem zināmā mērā ir taisnība, lūdza piedošanu bojāgājušo ģimenēm un atlaida ministru kabinetu. Pats galvenais – viņš beidzot atcēla ārkārtējo stāvokli, kurā Sīrija dzīvoja gandrīz pusgadsimtu. Tiesa, vienlaikus viņš aizliedza arī nesankcionētus mītiņus. Nelīdzēja – nākamajā dienā divi augstu stāvoši virsnieki kopā ar bērniem tika vienkārši sacirsti gabalos.

Demonstrantu un kārtības sargu sadursmēs radās jauni upuri. Līdz maijam tiesībsargu rindās bija simtiem bojāgājušo. Toreiz Eiropas Savienība ieviesa sankcijas pret Damasku. Aizliegums attiecās uz "ieroču un citu līdzekļu ievešanu, ko iespējams izmantot represijām", piedevām ierobežojošie pasākumi vērsti pret pusotru desmitu arābu republikas augstāko amatpersonu.

Vasarā Asads deva pavēli armijai pārņem savā kontrolē Deirezoru. Konflikts aizvien vairāk atgādināja karu – valdības spēkiem stājās pretī tā saucamā Sīrijas brīvā armija. Gada beigās cīņās tika izmantoti arī tanki un artilērija. 2012. gadā uz skatuves iznāca "Džabhat an Nusra", pati nesamierināmākā Sīrijas opozīcijas daļa. Šajā laikā karojošajā valstī notika parlamenta vēlēšanas. Tās bija daudzpartiju vēlēšanas, uzvaru izcīnīja provaldības bloks. Miers neiestājās.

"Ko panākusi "revolūcija" pēc desmit gadiem: piemēram, Sīrijas liras kurss pret dolāru bija 47, tagad par dolāru dod četrus tūkstošus, - stāsta Reizans Hedu, kurdu un sīriešu sabiedriskais darbinieks. – Cilvēki mierīgi dzīvoja savās mājās, labos apstākļos. Bija bezmaksas izglītība un medicīna. Tagad miljoniem ir izkliedēti pa bēgļu nometnēm kaimiņvalstīs un Eiropā. Un mēs, sīrieši, desmit gadu laikā esam noguruši, enerģija ir izsmelta."

Hmerimimas aviobāze
© Sputnik / Дмитрий Виноградов

Viņš mazliet pastāstīja par sevi: "Esmu no Afrinas, mani padzina no mājām, no manas zemes. Atnāca spēki, kas atbalsta turkus un nodeva to visu teroristiem. Būtu labi, ja mūsu sabiedrotie – Krievija un Ķīna – rīkotos apņēmīgāk. Pāri robežai iet ieroči, pārkļūst ārvalstu okupanti."

"Sīrijas brīvo armiju" atklāti atbalstīja ASV, Turcija un Eiropas valstis. Valdības spēku pusē karoja irāņu "Hesbollah". No 2015. gada no Hmeimimas aerodroma Sīrijā pret dumpiniekiem sāka darbu Krievijas aviācijas.

Tobrīd bojāgājušo skaits sasniedza 220 tūkstošus, bēgļi no Sīrijas bija viens no migrācijas krīzes faktoriem Eiropā. 2016. gadā armija atguva Alepo, tajā pašā gadā karā atklāti iejaucās Ankara – Turcijas bruņotie spēki iegāja arābu republikas ziemeļu rajonos.

Kā tagad izdzīvot

Galu galā Apvienoto Nāciju Organizācija 2021. gadā aplēsa, ka bēgļu skaits sasniedzis 5,6 miljonus (pirms konflikta valstī dzīvoja vairāk nekā 20 miljoni cilvēku). Daudzus uzņēmusi Turcija, citi atraduši patvērumu Libānā, daži nokļuvuši līdz Eiropai. Taču pat tie, kam izdevies bēgt no kara, nereti dzīvo šausmīgos apstākļos. ANO Bēgļu lietu pārvaldes pārstāve Karolīna Lingdolma Billinga viņu sadzīvi aprakstīja īsi: "Viņi ir pastāvīgā neziņā – tu nezini, kā tikt galā šodien un vai izdosies rīt pabarot bērnus."

Orientālists, Krievijas Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas Sabiedrisko zinātņu institūta docents Sergejs Demidenko atzīmē: neskatoties uz klusumu un valdības armijas panākumiem, nevar apgalvot, ka Sīrijas valstiskums būtu saglabājies neskarts. "Faktiski valsts ir sašķelta, Damaska kontrolē ne vairāk kā pusi pirmskara teritorijas. Ir Idliba, kur pie stūres ir opozīcija, ir Eifratas zona, ir kurdu rajoni. Pat armija – tie vairs nav valsts bruņotie spēki, tie, drīzāk, ir militarizēti grupējumi, kam pretī stājas bandas," paskaidroja eksperts.

Viņš uzsvēra, ka konflikts turpinās latenti. Tauta ir nogurusi, pilsētas un ciemi guļ drupās, bet politiskie līderi ir ambīciju pilni, un tas sekmē konfrontāciju.

"Šajā karā visi ir zaudētāji, - uzsvēra Demidenko. – No parasta pilsoņu kara tas atšķīrās – tā bija etnokonfesionāla konfrontācija, tāpēc situācija bija daudzkārt smagāka. Vājinoties centrālajai varai, visi pievienojās savām cilšu vai reliģiskajām grupām, lai nodrošinātu aizsardzību anarhijas apstākļos. Tur taču ir gan dažādu mashabu sunnīti, gan alavīti, gan druzi, kurdi un kristieši. Visi ir pret visiem."

Ņemot vērā daudzus konfliktā iesaistītos – tieši un netieši, attālināti vai diplomātiski, karš Sīrijā kļuvis par nelielu pasaules karu. tiesa, Austrumu pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Daņila Krilovs uzskata, ka nemaz tik neliels tas nav. "Ņemot vērā to, cik daudzas valstis skāra cīņas Tuvajos Austrumos, tas nav lokāls, tas ir reģionāls konflikts," viņš precizēja.

Un tas vēl aizvien nav beidzies. "Var salīdzināt ar Lībiju, kam tāpat pāri vēlās karš, - turpināja eksperts. – Tur jau pieņemts lēmums par vēlēšanām un izveidota valdība, puses sēdušās pie pārrunu galda. Rietumu valstis atbalsta Lībijas politiskā dialoga forumu – laukumu visiem konfrontācijā ierautajiem spēkiem. Sīrijā tāda nav. Tur joprojām dala pīrāgu: ietekmes zonas, kontroles sfēras. Pie tam Sīrijas iekšējiem konflikta noregulēšanas dalībniekiem ir grūti panākt vienprātību politiskajos jautājumos."

"Krievijai – galvenajam vidutājam – lielākās grūtības rodas ar amerikāņiem, - piezīmēja Krilovs. – Ir dialogs ar Turciju. Smagi, tomēr sarunas ar Izraēlu turpinās. Lielāko spriedzi rada ASV darbības, piemēram, viņu spēku nelikumīgā klātbūtne, kuri te izliekas, ka pamet Sīrijas teritoriju, te atgriežas pāri robežai ar Irāku, ko Damaska nekontrolē."

Lielāko izaicinājumu Damaskai tomēr rada sagrautās valsts atjaunošana amerikāņu sankciju apstākļos. Piemēram, Sīriju žņaudz tā saucamais Cēzara likums: tas skar visas ekonomikas nozares – no finansēm līdz ārējai tirdzniecībai. Ja arī aktīvas karadarbības ir pieklusušas, tas nenozīmē, ka karš ir beidzies.

81
Tagi:
ASV, karš, Sīrija
Ukrainas armijas karavīri, foto no arhīva

"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā

31
(atjaunots 00:58 12.04.2021)
Artilērijas apšaudes, karaspēku pārvietošana, kareivīgi izteikumi un diplomātu konfrontācija – situācija Donbasā ir ļoti saspringta.

Kijeva turpina koncentrēt pie saskarsmes līnijas kareivjus un tehniku, bet Rietumi to ignorē un pārmet Krievijai agresīvus nodomus. Par notiekošo portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Jaunas apšaudes

Ukrainas ešeloni ar tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem un armijas kravas mašīnām – šie kadri jau divas nedēļas parādās tīmeklī biedējoši bieži. Kijeva gaišā dienas laikā, nospļaujoties par maskēšanos, demonstratīvi sūta dzelzceļa sastāvus ar militāro tehniku uz austrumiem. Varasvīri pat neslēpj, ka gatavojas uzbrukums. UBS komandieris ģenerālis Ruslans Homčaks atklāti stāsta par konflikta militāra risinājuma iespējām. Ministrs īslaicīgi okupēto teritoriju lietās Aleksejs Rezņikovs paziņoja, ka Ukrainas delegācija nebrauks uz Minsku, uz trīspusējās kontaktu grupas pārrunām. Kijeva visiem spēkiem sabotē iespēju noregulēt konfliktu miera ceļā.

Tomēr ir maz ticams, ka UBS dosies uz priekšu tuvākajā laikā. Donbasā ceļi ir izšķīduši, tehnika iestigs dubļos, tas apgrūtinās tās pārvietošanu un neļaus rīkoties ātri. Daudzi eksperti ir pārliecināti: ja Kijeva patiešām izšķirsies par uzbrukumu, tas notiks maijā. Tomēr ukraiņu artilēristi pa to laiku nesēž dīkā. Aizvadītajā nedēļā krasi pieauga apdzīvoto vietu apšaude Doņeckā un Luganskā. Trešdienas vakarā Doņeckas nomali un piepilsētas apšaudīja ar 120 mm kalibra mīnām. Ceturtdien apšaudes atsākās. Doņeckas tautas republika ziņoja, ka gājis bojā karavīrs.

"Pie mums dārd no agra rīta, - RIA Novosti pastāstīja Doņeckas iedzīvotājs Aleksejs Stojanovs. – Sprādzieni dzirdami no ziemeļu, ziemeļrietumu un dienvidu nomalēm. Sazvanījos ar savu paziņu, viņš dzīvo Spartakā, uz ziemeļiem no Doņeckas. Viņš stāstīja, ka no rīta viņus apšaudījis ukraiņu tanks. Pašā pilsētā ir ļoti nemierīgi. Klīda baumas, ka UBS plāno iemest pilsētā vairākas diversantu grupas. Tāpēc ielās ir daudz Tautas milicijas patruļu. Manā rajonā pie mājām izkāra sludinājumu, ka vajag sagatavot visas nepieciešamās lietas gadījumā, ja atsāksies karadarbība, un pārbaudīt patvertņu stāvokli."

Bažas valda arī Luganskas tautas republikā. Tautas milicija apsūdzēja Kijevu par teritorijas mīnēšanu Severnij Donec upes krastā. Arī tā liecina, ka UBS gatavojas uzbrukumam. Attālināta mīnēšana neļauj pretiniekam manevrēt, pārvietot spēkus uz apdraudētajiem iecirkņiem un apgrūtina papildspēku tuvošanos saskarsmes līnijai. Pēdējās dienās Severnij Donec rajonā uz mīnām nokļuvuši trīs mierīgie iedzīvotāji, arī divi pusaudži. Viens no viņiem gājis bojā, divi ar smagām traumām hospitalizēti.

"Vainīga Krievija"

2. aprīlī sprādziens mājas pagalmā Aleksandrovskoje ciemā gāja bojā piecus gadus vecais Slaviks Šihovs. No ciema līdz saskarsmes līnijai – 20 km. Doņeckas tautas republikas Tautas milicija apliecina, ka šāviņu, kas aiznesa bērna dzīvību, nometis ukraiņu bezpilota lidaparāts. Kijevas kontrolētie mediji tūlīt apgalvoja, ka ziņa ir meli, "Kremļa propaganda". Kad tīmeklī parādījās kadri no bērēm un intervija ar puisēna tuviniekiem, ukraiņu žurnālisti sāka citu dziesmu. Jauna versija: bērns esot uzsprādzis no granātas, ko mājās esot atnesis viņa vectēvs. Tomēr nedēļas vidū Aleksandrovkā ieradās EDSO misija un apstiprināja: zēns gājis bojā sprādzienā, šāviņš nomests no augšas.

Rietumu mediji bērna slepkavību ignorēja. NATO valstis nepievērš uzmanību arī UBS uzbrukuma gatavošanas darbiem. Rietumu sabiedrotie pat aktīvi palīdz Kijevai ar izlūkošanas datiem. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova apsūdzēja NATO par spēku audzēšanu reģionā. Viņa atgādināja, ka NATO aviācija aktīvi vāc datus pie Krievijas un Ukrainas robežas. Zaharova piebilda, ka Rietumi turpina finansiālu un materiālu atbalstu UBS un apmāca Ukrainas kareivjus.

NATO gandrīz vienbalsīgi vainu par augošo spriedzi Donbasā uzveļ Krievijai. Vašingtona apsūdz Maskavu par militārā grupējuma audzēšanu Krimā un gar robežām ar neatzītajām republikām. It kā Rostovas apgabalā esot dislocēti vairāk nekā četri tūkstoši kareivju, kuri nupat jau uzbrukšot UBS. Krievija atgādināja, ka valstī notiek plānveida cīņasspējas pārbaude. Resors precizēja, ka aprīlī visā valstī notiks vairāk nekā četri tūkstoši dažāda mēroga mācību.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs ziņoja: Krievija neplāno iejaukties konfliktā, tomēr vērīgi seko situācijai un spers konkrētus soļus atbilstoši tās gaitai. Gandrīz pusmiljons Donbasa iedzīvotāju ir Krievijas pilsoņi, un Kremlis ne vienu vien reizi ir uzsvēris, ka armija aizsargās savas valsts pilsoņus, lai kur viņi atrastos.

NATO atbalsts

Krievijai naidīgo histēriju sakarā ar spriedzi Donbasā komentēja arī ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš konstatēja: NATO valstu reakcija par Ukrainas militārās infrastruktūras pieaugumu un karaspēku pārvietošanu uz saskarsmes līniju rada vilšanos. "Mūsu rietumu kolēģi, spriežot pēc visa, vēl aizvien uzskata, ka vajag visiem spēkiem atbalstīt Ukrainas valdību, arī tās absolūti nepieņemamajās darbībās un paziņojumos," atzīmēja ministrs.

Skaidrs, ka pārliecību Ukrainas valdībai dāvā NATO valstu atbalsts. Kijevas varasvīri cer, ka amerikāņi un eiropieši iejauksies konfliktā, ja tajā iesaistīsies Krievija. Tomēr daudzi uzskata citādi. Daudzi atceras, kā 2008. gada augustā Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, vienojies par Rietumu atbalstu, deva pavēli uzbrukt Dienvidosetijai, un kas no tā iznāca.

"Visi saprot, ka bez NATO mēs karā neuzvarēsim, - Ukrainas telekanāla ēterā spriedelēja UDS Izmeklēšanas pārvaldes bijušais vadītājs Vasilijs Vovks. – Taču vai NATO izšķirsies par karu ar Krieviju? Tas nav zināms. Diezin vai, drīzāk gan ne. Tagad mums nav ne Krimas, ne daļas no Donbasa. Neviens mūs NATO neuzņems, neviens mūs neaizstāvēs, kamēr mums nav nedalāmas valsts, vienotības vadībā. Būs sliktāk, ja mēs, piemēram, aizvedīsim NATO uz labo krastu, bet pēc tam viņi, tāpat kā Gruzijā, pateiks: "Atvanojiet, mēs atkāpjamies."  Un atkāpsies līdz brīdim, kamēr aiz viņiem paliks Harkovas, Doņeckas, Hersonas, Nikolajevas apgabali."

Bailes par to, ka neviens nenostāsies līdzās Kijevai, ir vienīgais bremzējošais faktors. Pie tam Rietumi neskopojas ar dāsniem solījumiem. Ceturtdien ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Lietuvas un Polijas AM pārstāvji tikšanās gaitā apliecināja neapšaubāmu atbalstu Ukrainas valdībai.

Iedvesmotais prezidents Vladimirs Zeļenskis devās uz Donbasu – apmeklēt UBS pozīcijas. Kas tas bija – reklāma reitinga celšanai vai karaspēka fināla skate pirms uzbrukuma – to rādīs laiks.

31
Tagi:
armija, Ukraina, Donbass
Pēc temata
Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
Sv. Andreja karogs, foto no arhīva

"Aleksandrit" projekta kuģi stiprinās Baltijas floti un lauzīs jebkuru blokādi

64
(atjaunots 00:12 11.04.2021)
Baltijas flote pastiprinās – tāda ir Krievijas atbilde uz NATO militārās aktivitātes pieaugumu reģionā. "Aleksandrit" tipa tralerim nav analogu visā pasaulē.

Jauni kuģi un mūsdienīgas tehnoloģijas nodrošina Krievijas Jūras kara flotei priekšrocības jūrā. To pārliecinoši apliecina unikālie "Aleksandrit" projekta traleri ar nemagnēnisku – stiklplastīta korpusu un robotizētiem pretmīnu droniem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu papildināt Baltijas floti ar jaunajiem "Aleksandrit" projekta mīnu traleriem. Nākamgad ierindā stāsies trīs šī tipa kuģi. Sākusies ekipāžu formēšana. Speciālisti tiks apmācīti saskaņā ar jaunākajām programmām, ņemot vērā vadības procesu automatizācijas augsto līmeni un robotizēto sistēmu ekspluatāciju.

Jau sākta divu šī projekta pretmīnu aizsardzības kuģu sagatavošana. Šī tipa traleri paredzēti mīnu meklēšanai un likvidācijai jūras kara bāzu akvatorijās kuģim drošā attālumā. "Aleksandrit" ir unikāls (lielākais pasaulē) korpuss no monolīta stiklplastīta, "neredzams" mīnu detonatoriem. Sredņeņevskas rūpnīca četru gadu laikā uzbūvēs 12 šāda projekta kuģus. Pirmais – "Aleksandr Obukhov" sāka darbu Baltijas flotē 2016. gadā (Melnās jūras un Klusā okeāna flotēs strādā trīs tralētāji).

Baltijas flote pastiprinās – tāda ir Krievijas atbilde uz NATO militārās aktivitātes pieaugumu reģionā. "Partneru" jūras kara mācību tematikā iekļauta Krievijas ekonomiskās zonas blokāde, tātad – Krievijas kuģniecības blokāde. Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-52 regulāri lido virs Baltijas, izspēlē raķešu apšaudes Kaļiņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, kā arī jūras mīnu uzstādīšanu netālu no Krievijas Baltijas flotes galvenās bāzes Baltijskas pilsētā. Kaujas apstākļos traleriem jānodrošina kuģu un zemūdeņu izvēršanas iespējas. Jāpiebilst, ka ASV Jūras spēku rīcībā ir aptuveni 10 tūkstoši QuickStrike tipa jūras mīnu, kuru maksimālais uzstādīšānas attālums no nomešanas vietas sasniedz 74 km, dziļums – 12-61 metrs.

Uzticams "rēgs"

Pēdējos gados Baltijas flote prioritārā kārtībā saņēmusi vairāk nekā 20 jaunus kuģus ar precīzajām liela darbības attāluma spārnotajām raķetēm. Gaidāmas jaunās paaudzes hiperskaņas raķetes. Traleri tāpat ir revolucionārs flotes bruņojums.

Kompozītais stiklplastīts ir "neredzams" pretinieka magnētiskajiem detonatoriem, turklāt monolītajam korpusam ir virkne citu izcilu īpašību: tam ir 2,5 reizes mazāka masa, taču izturīgāks nekā tradicionālais metāliskais (tika izmantots nemagnētiskais tērauds). Novatoriskā stiklplastīta apkalpošana un remonts ir daudz lētāki, tas nesaskaras ar koroziju, plaisu korpusā var vienkārši "aizlīmēt". Ekspluatācijas termiņš, ievērojot ekspluatācijas un modernizācijas normas – gandrīz neierobežots.

Hiperskaņas raķešu Cirkon izmēģinājumi, foto no arhīva
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ

Kuģa tonnāža sastāda 890 tonnas, garums – 61,6 m, platums – 10,3 m, pilnais ātrums – 16 mezgli, autonomais reiss – 10 diennaktis, ekipāža – 44 cilvēki. Kuģis droši pārvietojas līdz 7 balles stipros viļņos. Saņēmis pieklājīgu raķešu un artilērijas kompleksu, navigācijas, radiotehniskās iekārtas un sakarus drošam darbam attālinātos jūras rajonos.

"Aleksandrit" tipa traleriem nav analogu visā pasaulē. Tie izceļas ar īpašu manevrētspēju un dzīvotspēju, paredzēti cīņai ar jebkāda tipa jūras mīnām, saņēmuši mūsdienīgu hidroakustisko staciju un automatizētu vadības sistēmu, dažādu tipu traļus un dronus, kas spēj atrast lādiņus un citus bīstamus objektus dažādā dziļumā. Autonomo un vadāmo pretmīnu zemūdens aparātu līnija ir iespaidīga.

Iepriekš "Aleksandrit" un unikālie roboti pārbaudīti Vidusjūrā. Manevru gaitā traleris strādāja pārī par patruļas kuģi. Traleris atrada un neitralizēja mīnas ar zemūdens dronu palīdzību, bet fregate forsēja rajonu pa tralēto fārvateru un ar artilērijas šāvieniem likvidēja uzpeldējušo mītnu maketus.

Šī projekta kuģos konstruktori izmantojuši visu PSRS un KF pretmīnu kuģu būvē un ekspluatācijā iegūto pieredzi. Ne velti "Aleksandrit" uzmanību pievērš Indija un virkne citu valstu.

Tehnoloģiju cīņa

Uz vietas nestāv arī domājamais pretinieks. Mīnu bruņojums un to likvidācijas līdzekļi tiek pastāvīgi pilnveidoti. Piemēram, Baltijas jūru var mīnēt ne tikai stratēģiskie bumbvedēji B-52, bet arī mazpamanāmie daudzfunkcionālie iznīcinātāji F-35. Iepriekš minētās amerikāņu jūras mīnas Quickstrike paredzētas nomešanai no gaisa, tām ir tēmēšanas komplekss Joint Direct Attack Munition (JDAM) un zemūdens mērķu ieraudzīšanas iekārta. Tēmēšanas un kursa korekcijas sistēma ar GPS signāla starpniecību ļauj nomest lādiņus no liela augstuma, desmitiem kilometru attālumā no uzstādīšanas rajona. Programmas Long Range Aerial Delivery of Maritime Mines ietvaros Pentagons cer saņemt ar Quickstrike unificētas jūras mīnas ar šāviņa masu līdz 907 kg, pēc nomešanas planējošas vairāk nekā 185 km attālumā.

Mūsdienu mīnas saņem reaktīvos dzinējus un "viltīgus" bezkontakta detonatorus, kas reaģē uz kuģu un zemūdeņu magnētiskajiem, hidroakustiskajiem un dinamiskajiem laukiem. Fiksējot piemērotu objektu, tās "paceļ enkuru", tas ir, paceļas no dibena, lai satriektu mērķi. Mīna Quickstrike sprāgst, kad tuvumā izrādās kuģa metāliskais korpuss. Konkrētas svārstības fiksē seismiskie vai akustiskie detektori (iespējams programmēt reakciju uz konkrēta kuģa "akustisko portretu"). Dažkārt tās sprāgst, sakrītot visām trim kombinācijām.

ASV Jūras spēku vajadzībām tiek izstrādātas paštransportējamas pretzemūdeņu mīnas-torpēdas (programma Hammerhead ieplānota līdz 2023. gadam). Lādiņš saņems enkuru, vadības un sakaru sistēmu, zemūdeņu fiksācijas sistēmu un dzinēju. Tas pārvērtīsies par autonomu robotu ar torpēdu Mk.46.

Nav viegli atrast un neitralizēt tādas mīnas dūņainās dzīlēs, tomēr "Aleksandrit" tehnoloģiskais līmenis ļauj risināt tādu uzdevumu. Pēc bīstamu priekšmetu atrašanas "Aleksandrit" zemūdens droni uzstāda uz tiem spridzekļus. Nepieciešamības gadījumā var arī aizbuksēt lādiņu uz seklumu vai drošā attālumā no zemūdens komunikācijām. Tālvadības atmīnēšanas taktika minimizē ekipāžas risku.

Krievijā turpinās augsto (dziļūdens) tehnoloģiju attīstība.

 

64
Tagi:
Baltijas flote, krievu ierocis
Pēc temata
Uz krievu lielgabalu dārdiem NATO Baltijā atbild ar karantīnu
Pleskava vai Polocka? Kāpēc Latvijas zemessargi mācās cīnīties pilsētu ielās
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju: Blitzkrieg vai Blitzkaputt?
Maize, foto no arhīva

Skarba konkurence maizes cepēju vidū: pircēji skaita naudu pat maizei

0
(atjaunots 01:27 12.04.2021)
Iedzīvotāji rūpīgi apsver savus izdevumus, ienākot ceptuvē, turklāt nevienam negribas stāvēt rindā. Tāpēc maizes cepēji un konditori spiesti konkurēt par katru pircēju.

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma "Liepkalni" īpašnieks Dagnis Čakurs pastāstīja, kā maizes cepēju nozarē Latvijā Covid-19 pandēmijas apstākļos pieaugusi konkurence, vēsta Mixnews.lv.

Čakurs atzīmēja, ka konkurence valstī šajā nozarē bija nopietna arī agrāk, taču tagad tā būtiski saasinājusies.

Ceptuves tagad spiestas cīnīties par katru klientu, jo cilvēkiem valstī rada neprognozējamus apstākļus, kuru dēļ pircēji visnotaļ negribīgi šķiras no naudas.

Iedzīvotāji tagad retāk apmeklē ceptuves, un visus izdevumus rūpīgi apsver – cilvēki daudz rūpīgāk plāno izdevumus.

Pie tam vidējā pirkuma summa uzņēmumā "Liepkalni" pieaugusi. Čakurs uzskata, kas tas liecina par pircēju izdevumu rūpīgāku plānošanu. Tomēr biznesu tas neglābj – pats pircēju skaits ir sarucis.

Lielākā loma šajā procesā ir valdības ierobežojumiem, ko tā pieņēma ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību. Ņemot vērā noteikumus par telpu platību katram pircējam, cilvēki ir spiesti drūzmēties uz ielas. Daudzi nelabprāt stāv tādās rindās un dodas mājup bez pirkuma.

Pie tam no uzņēmēja stāstītā izriet, ka cilvēki jau skaita naudu maizei, tāpēc viņus neinteresē konditoreja – cepumi, kūkas, eklēri un tortes.

Pirktspējas kritums ir jūtams, uzsvēra Čakurs.

Ceptuve "Liepkalni" strādā saskaņā ar ģimenes tradīcijām. Saimniecību "Liepkalni" 1929. gadā Naukšēnu pagastā nodibināja fermeris Jānis Mendziņš. Tā strādāja līdz 70. gadiem.

90. gadu sākumā Mendziņa mazbērni – Dlagnis Čakurs un viņa brālis atguva dzimtas zemes. Vēlāk viņi sāka cept maizi pēc senlaicīgām receptēm.

Atgādināsim, ka 2017. gadā "Liepkalni" ziņoja, ka pārceļ daļu savas darbības uz Igauniju, ņemot vērā konfliktu ar valsts iestādēm Latvijā.

0
Tagi:
maize, Latvija, nauda
Pēc temata
Kā bizness Latvijā izdzīvo pandēmijas laikā
Saeimas komisija neatbalstīja PVN samazināšanu pienam, maizei un gaļai
Uzskrūvēs cenas un piebeigs mazo biznesu: eksperts par "tīklu" triumfu Latvijā
Maizes cepšana latviski: pirmklasnieka tēvu šokē mājturības mācība