Министр иностранных дел РФ Сергей Лавров во время визита в Китай

"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs par attiecībām ar ES

27
(atjaunots 23:06 24.03.2021)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsver: Maskavas un Briseles "attiecību infrastruktūru" sagrāvusi Eiropas Savienība. Viņš norāda, ka partnerattiecības uztur vien atsevišķas valstis.

Tomēr Krievija ir gatava atjaunot sakarus, ja to vēlēsies Eiropa. Par to, kā diplomāti pūlas atrast kopīgu valodu, portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.

Bez pārmaiņām

Lavrovs norāda, ka atsevišķas ES valstis atbilstoši nacionālajām interesēm, uztur dialogu ar Maskavu. "Pagaidām "Rietumu frontē bez pārmaiņām", - konstatēja ministrs. – Austrumos mums rit ļoti intensīvs darbs, kas ar katru gadu kļūst aizvien bagātāks."

Krievijas diplomātijas vadītājs otrdien konstatēja, ka Maskava ir gatava atjaunot sakarus, ka ES beidzot nolems tos normalizēt. "Protams, mēs esam gatavi paplašināt attiecības uz līdztiesības un interešu līdzsvara meklējumu pamata," viņš piebilda. Iepriekš diplomāts uzsvēra, ka "mūsdienu starptautiskajā arēnā kādu sodīt principā ir nepareizi, un patiešām negudri ir pielietot tādu mēru Krievijai un Ķīnai."

Dienu iepriekš Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels uzvēla Maskavai atbildību par spriedzes eskalāciju. "Mums ir skaidrs, ka Krievija izvēlējusies konfrontācijas kursu," viņš klāstīja pēc EP sēdes. Viņaprāt, "Krievija aizvien vairāk un vairāk attālinās no Eiropas Savienības".

Borels pastāstīja, ka Eiropas diplomāti apstiprinājuši piecus principus attiecībās ar Krieviju: Minskas protokolu izpilde, ES kontaktu stiprināšanās ar tā saucamajiem austrumu partneriem, tas ir, pēcpadomju republikām, selektīva mijiedarbība ar Maskavu, ņemot vērā kopējās intereses, "Krievijas pilsoniskās sabiedrības" atbalsts un Eiropas enerģētiskā drošība.

Borela izteikumus pavadīja sankcijas – arī pret Krievijas pilsoņiem. Mediji brīdināja, ka ES vērsīsies pret Krievijas amatpersonām sakarā ar Alekseja Navaļnija lietu. Tiesa atcēla viņam nosacīto sodu krimināllietā un nomainīja to pret brīvības atņemšanu uz trim ar pusi gadiem vispārēja režīma kolonijā, ņemot vērā virkni pārkāpumu pārbaudes perioda laikā.

Tiesa, ES aprobežojās ar individuālām sankcijām pret varasiestāžu darbiniekiem un atteicās no pasākumiem pret Krievijas ekonomiku.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Tomēr Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova norādīja: šis solis ir garām palaista iespēja atteikties no ultimātu un spiediena politikas, kas ved strupceļā.

"Krievija sniegs atbilstošu atbildi Eiropas Savienības kārtējai nedraudzīgajai akcijai," viņa uzsvēra.

Savukārt Lavrovs detalizēti paskaidroja, kas Maskavu neapmierina Briseles politikā: ES apzināti sagrāvusi gandrīz visu divpusējo attiecību infrastruktūru.

Ministrs atgādināja, ka Krievijai cenšas uzvelt atbildību par Ukrainas valdības uzvedību un izvirza nepamatotas apsūdzības: "Eiropas Savienība vēl aizvien uzskata, ka sakaru normalizācija ar Krieviju ir saistīta ar Minskas protokolu izpildi Ukrainas kontekstā, ko Kijeva atklāti sabotē."

Pretošanās un Krievijas apturēšana

Starp citu, ES pārstāvis Maskavā Markuss Ederers sarunā ar Borelu atzīmēja, ka Eiropas Savienība dialogā ar Krieviju ir pārlieku pievērsusies konfliktam Ukrainā un viedoklis ir jāmaina. Par to stāstīja Bloomberg – EK preses dienests pat nekomentēja tēmas, kas apspriestas tikšanās laikā. Oficiāli: Eiropas ārpolitikas resoru vadītāji no jauna "pauduši uzticību pieciem pamatprincipiem attiecībās ar Maskavu". Vienlaikus diplomāti solidarizējušies "kopējā pieejā: pretošanās, savaldīšana un mijiedarbība ar Krieviju tur, kur tas nepieciešams".

Maskava paudusi viedokli arī par Eiropas Padomi. Valsts ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško paziņoja, ka Kremlis augstu vērtē dalību EP, tomēr nemaksās par to "jebkādu naudu".

"Pastāvīga likmju celšana attiecībās ar mums – nepārprotams ceļš pretī sakāvei, "viņš brīdināja un piebilda, ka patiesība nāks gaismā.

Patiesībā Maskavas un Briseles domstarpības sākās, kad Borels februāra sākumā atgriezās no Maskavas. Toreiz viņš pieļāva sankciju ieviešanu, jo sarunās ar Krievijas pārstāvjiem noskaņojums "sasniedzis augstu spriedzes līmeni".

Patiešām, ne pārrunu fons, ne gaita nebija mierīga. Krievija, kam pārmeta policijas vardarbību mītiņos, nodeva Eiropas pārstāvjiem video ierakstus, kuros redzama protesta akciju vardarbīgā izkliedēšana ASV un Eiropā. Pusdienu gaitā Lavrovs Borelam pastāstīja, ka par dalību ielu aktivitātēs no Maskavas tiek izraidīti trīs ES valstu – Vācijas, Polijas un Zviedrijas – diplomāti.

Borela vizīte tika asi kritizēta Eiropā. Kā jau ierasts, skarbus vārdus teica bijušo PSRS republiku pārstāvji. Piemēram, EP deputāte no Eiropas Tautas partijas frakcijas, Latvijas bijusī ārlietu ministre Sandra Kalniete pārmeta Borelam, ka viņš nav ticies ar Navaļniju, turklāt vēl piedalījies preses konferencē ar Lavrovu. "Lavrovs spēlēja pēc saviem noteikumiem un dabūja visu, ko gribēja," britu The Telegraph citēja anonīmu Eiropas diplomātu.

Krievijas ĀM Maskavas starptautisko attiecību institūta Integrācijas procesu katedras vadītājs Nikolajs Kavešņikovs konstatēja: Krievijas un ES sakari ir "zemākajā līmenī kopš 90. gadu sākuma". "No Kremļa viedokļa, par to atbildīga Eiropas Savienība: pēc notikumiem Krimā un atsevišķos Doņeckas un Luganskas apgabalu rajonos tā ieviesa sankcijas un vēl aizvien tās izmanto, lai demonstrētu attieksmi pret Krievijas darbībām starptautiskajā arēnā un valsts iekšienē." Kavešņikovs atklāja arī ES viedokli: "Pēc viņu domām, 2014. gadā Krievija pārkāpa starptautisko tiesību normas un turpina "kaitniecisku darbību". Brisele daudzus Kremļa soļus uzskata par saistību pārkāpumu."

Puses ir fiksējušas domstarpības, tomēr pozīcijas netuvinājās." ES viedoklis ārpolitikas jautājumos ir valstu vidējais viedoklis, ņemot vērā to, ka galveno valstu ietekme ir lielāka nekā pārējo. ES ir spēki, ka vēlas apturēt degradāciju attiecībās ar Krieviju, pārtraukt pasliktināšanos vismaz jomās, kur tā kaitē biznesam. Tomēr savulaik, izstrādājot piecus Mogerīni principus, ES panāca minimālu konsensu. Neko citu viņi izdomāt nevar," uzsvēra Kavešņikovs.

Pēc viņa vārdiem, kontakti ar nacionālajām valdībām ir vienīgais, ko pašlaik var uzsākt. Tomēr daudzi ekonomikas, investīciju, kur nu vēl ārpolitikas jautājumi tiek izšķirti pārnacionālā līmenī, un te manevra iespējas ir ierobežotas.

Politologs, vēstures zinātņu kandidāts Andrejs Suzdaļcovs atzīmēja, ka ES un citu rietumvalstu konfrontācija ar Krieviju attīstās pēc noteikta algoritma. "Pēc kāda laika sankciju ieviešanas iemesli aizmirstas, iespaidi notrulinās, tātad vajag sameklēt jaunu spilgtu ieganstu. Piemēram, divas reizes kāds tur indēts ar "Novičok", tikai nenoindēja līdz galam. Viss ir skaidrs: sak, Maskava izmantojusi ķīmiskos ieročus, turklāt ne vienkārši ķīmiskos, - pat masu iznīcības ieročus."

"Pēc mūsu domām, tas izklausās mežonīgi, - turpināja politologs. – Skaidrs, ka no ķīmiskajiem ieročiem būtu gājusi bojā puses Solsberijas, bet Rietumu pilsoņi arī tādas lietas "sagremos", jo viņam demonstrē, ka "soda nepareizo" Krieviju. Tā paša iemesla dēļ mūsu atbildes pasākumi raisa viņos histēriju "neuzdrīkstieties mums runāt pretī" garā."

Borels
Пресс-служба МИД РФ

Pakāpeniski ieganstu skaits sarūk, tāpēc aug dienas kārtības mazspēja, uzskata Suzdaļcevs. Zināmā mērā puses ir pietuvojušās robežām, ko pārkāpt nedrīkst.

"Mēs esam zemākajā attiecību punktā kopš 90. gadiem, tomēr mums ir virkne sakaru – ekonomisko, sociālo, tehnoloģisko. Dialogs var turpināties tādā pašā garā: Krieviju uzskatīs par valsti, kas pie kaut kā vainīga, audzinās to. Bet praktiskais mērķis ir viens: pazemināt vērtību tam, ko mēs piedāvājam tirgum. Sak, "mēs jūs noniecinām". Nevajag tam pakļauties, tomēr tas nevairo ne stabilitāti, ne drošību," secināja eksperts.

Patiesībā, pēc viņa domām, dialogs ir pārtrūcis brīdī, kad kļuva skaidrs, ka apsūdzību pierādījumi Eiropā interesē tikai retu cilvēku. Maskavai atliek tikai gaidīt, kad Briselē nomierināsies un nāks pie prāta, turklāt arī Krievijas iekšienē darāmā pietiek.

27
Tagi:
sankcijas, Eiropas Savienība, Krievija, Sergejs Lavrovs
Ukrainas armijas karavīri, foto no arhīva

"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā

35
(atjaunots 00:58 12.04.2021)
Artilērijas apšaudes, karaspēku pārvietošana, kareivīgi izteikumi un diplomātu konfrontācija – situācija Donbasā ir ļoti saspringta.

Kijeva turpina koncentrēt pie saskarsmes līnijas kareivjus un tehniku, bet Rietumi to ignorē un pārmet Krievijai agresīvus nodomus. Par notiekošo portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.

Jaunas apšaudes

Ukrainas ešeloni ar tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem un armijas kravas mašīnām – šie kadri jau divas nedēļas parādās tīmeklī biedējoši bieži. Kijeva gaišā dienas laikā, nospļaujoties par maskēšanos, demonstratīvi sūta dzelzceļa sastāvus ar militāro tehniku uz austrumiem. Varasvīri pat neslēpj, ka gatavojas uzbrukums. UBS komandieris ģenerālis Ruslans Homčaks atklāti stāsta par konflikta militāra risinājuma iespējām. Ministrs īslaicīgi okupēto teritoriju lietās Aleksejs Rezņikovs paziņoja, ka Ukrainas delegācija nebrauks uz Minsku, uz trīspusējās kontaktu grupas pārrunām. Kijeva visiem spēkiem sabotē iespēju noregulēt konfliktu miera ceļā.

Tomēr ir maz ticams, ka UBS dosies uz priekšu tuvākajā laikā. Donbasā ceļi ir izšķīduši, tehnika iestigs dubļos, tas apgrūtinās tās pārvietošanu un neļaus rīkoties ātri. Daudzi eksperti ir pārliecināti: ja Kijeva patiešām izšķirsies par uzbrukumu, tas notiks maijā. Tomēr ukraiņu artilēristi pa to laiku nesēž dīkā. Aizvadītajā nedēļā krasi pieauga apdzīvoto vietu apšaude Doņeckā un Luganskā. Trešdienas vakarā Doņeckas nomali un piepilsētas apšaudīja ar 120 mm kalibra mīnām. Ceturtdien apšaudes atsākās. Doņeckas tautas republika ziņoja, ka gājis bojā karavīrs.

"Pie mums dārd no agra rīta, - RIA Novosti pastāstīja Doņeckas iedzīvotājs Aleksejs Stojanovs. – Sprādzieni dzirdami no ziemeļu, ziemeļrietumu un dienvidu nomalēm. Sazvanījos ar savu paziņu, viņš dzīvo Spartakā, uz ziemeļiem no Doņeckas. Viņš stāstīja, ka no rīta viņus apšaudījis ukraiņu tanks. Pašā pilsētā ir ļoti nemierīgi. Klīda baumas, ka UBS plāno iemest pilsētā vairākas diversantu grupas. Tāpēc ielās ir daudz Tautas milicijas patruļu. Manā rajonā pie mājām izkāra sludinājumu, ka vajag sagatavot visas nepieciešamās lietas gadījumā, ja atsāksies karadarbība, un pārbaudīt patvertņu stāvokli."

Bažas valda arī Luganskas tautas republikā. Tautas milicija apsūdzēja Kijevu par teritorijas mīnēšanu Severnij Donec upes krastā. Arī tā liecina, ka UBS gatavojas uzbrukumam. Attālināta mīnēšana neļauj pretiniekam manevrēt, pārvietot spēkus uz apdraudētajiem iecirkņiem un apgrūtina papildspēku tuvošanos saskarsmes līnijai. Pēdējās dienās Severnij Donec rajonā uz mīnām nokļuvuši trīs mierīgie iedzīvotāji, arī divi pusaudži. Viens no viņiem gājis bojā, divi ar smagām traumām hospitalizēti.

"Vainīga Krievija"

2. aprīlī sprādziens mājas pagalmā Aleksandrovskoje ciemā gāja bojā piecus gadus vecais Slaviks Šihovs. No ciema līdz saskarsmes līnijai – 20 km. Doņeckas tautas republikas Tautas milicija apliecina, ka šāviņu, kas aiznesa bērna dzīvību, nometis ukraiņu bezpilota lidaparāts. Kijevas kontrolētie mediji tūlīt apgalvoja, ka ziņa ir meli, "Kremļa propaganda". Kad tīmeklī parādījās kadri no bērēm un intervija ar puisēna tuviniekiem, ukraiņu žurnālisti sāka citu dziesmu. Jauna versija: bērns esot uzsprādzis no granātas, ko mājās esot atnesis viņa vectēvs. Tomēr nedēļas vidū Aleksandrovkā ieradās EDSO misija un apstiprināja: zēns gājis bojā sprādzienā, šāviņš nomests no augšas.

Rietumu mediji bērna slepkavību ignorēja. NATO valstis nepievērš uzmanību arī UBS uzbrukuma gatavošanas darbiem. Rietumu sabiedrotie pat aktīvi palīdz Kijevai ar izlūkošanas datiem. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova apsūdzēja NATO par spēku audzēšanu reģionā. Viņa atgādināja, ka NATO aviācija aktīvi vāc datus pie Krievijas un Ukrainas robežas. Zaharova piebilda, ka Rietumi turpina finansiālu un materiālu atbalstu UBS un apmāca Ukrainas kareivjus.

NATO gandrīz vienbalsīgi vainu par augošo spriedzi Donbasā uzveļ Krievijai. Vašingtona apsūdz Maskavu par militārā grupējuma audzēšanu Krimā un gar robežām ar neatzītajām republikām. It kā Rostovas apgabalā esot dislocēti vairāk nekā četri tūkstoši kareivju, kuri nupat jau uzbrukšot UBS. Krievija atgādināja, ka valstī notiek plānveida cīņasspējas pārbaude. Resors precizēja, ka aprīlī visā valstī notiks vairāk nekā četri tūkstoši dažāda mēroga mācību.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs ziņoja: Krievija neplāno iejaukties konfliktā, tomēr vērīgi seko situācijai un spers konkrētus soļus atbilstoši tās gaitai. Gandrīz pusmiljons Donbasa iedzīvotāju ir Krievijas pilsoņi, un Kremlis ne vienu vien reizi ir uzsvēris, ka armija aizsargās savas valsts pilsoņus, lai kur viņi atrastos.

NATO atbalsts

Krievijai naidīgo histēriju sakarā ar spriedzi Donbasā komentēja arī ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš konstatēja: NATO valstu reakcija par Ukrainas militārās infrastruktūras pieaugumu un karaspēku pārvietošanu uz saskarsmes līniju rada vilšanos. "Mūsu rietumu kolēģi, spriežot pēc visa, vēl aizvien uzskata, ka vajag visiem spēkiem atbalstīt Ukrainas valdību, arī tās absolūti nepieņemamajās darbībās un paziņojumos," atzīmēja ministrs.

Skaidrs, ka pārliecību Ukrainas valdībai dāvā NATO valstu atbalsts. Kijevas varasvīri cer, ka amerikāņi un eiropieši iejauksies konfliktā, ja tajā iesaistīsies Krievija. Tomēr daudzi uzskata citādi. Daudzi atceras, kā 2008. gada augustā Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, vienojies par Rietumu atbalstu, deva pavēli uzbrukt Dienvidosetijai, un kas no tā iznāca.

"Visi saprot, ka bez NATO mēs karā neuzvarēsim, - Ukrainas telekanāla ēterā spriedelēja UDS Izmeklēšanas pārvaldes bijušais vadītājs Vasilijs Vovks. – Taču vai NATO izšķirsies par karu ar Krieviju? Tas nav zināms. Diezin vai, drīzāk gan ne. Tagad mums nav ne Krimas, ne daļas no Donbasa. Neviens mūs NATO neuzņems, neviens mūs neaizstāvēs, kamēr mums nav nedalāmas valsts, vienotības vadībā. Būs sliktāk, ja mēs, piemēram, aizvedīsim NATO uz labo krastu, bet pēc tam viņi, tāpat kā Gruzijā, pateiks: "Atvanojiet, mēs atkāpjamies."  Un atkāpsies līdz brīdim, kamēr aiz viņiem paliks Harkovas, Doņeckas, Hersonas, Nikolajevas apgabali."

Bailes par to, ka neviens nenostāsies līdzās Kijevai, ir vienīgais bremzējošais faktors. Pie tam Rietumi neskopojas ar dāsniem solījumiem. Ceturtdien ASV, Lielbritānijas, Kanādas, Lietuvas un Polijas AM pārstāvji tikšanās gaitā apliecināja neapšaubāmu atbalstu Ukrainas valdībai.

Iedvesmotais prezidents Vladimirs Zeļenskis devās uz Donbasu – apmeklēt UBS pozīcijas. Kas tas bija – reklāma reitinga celšanai vai karaspēka fināla skate pirms uzbrukuma – to rādīs laiks.

35
Tagi:
armija, Ukraina, Donbass
Pēc temata
Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
Kijeva sapņo par "Karabahas scenāriju" Donbasā
Sv. Andreja karogs, foto no arhīva

"Aleksandrit" projekta kuģi stiprinās Baltijas floti un lauzīs jebkuru blokādi

64
(atjaunots 00:12 11.04.2021)
Baltijas flote pastiprinās – tāda ir Krievijas atbilde uz NATO militārās aktivitātes pieaugumu reģionā. "Aleksandrit" tipa tralerim nav analogu visā pasaulē.

Jauni kuģi un mūsdienīgas tehnoloģijas nodrošina Krievijas Jūras kara flotei priekšrocības jūrā. To pārliecinoši apliecina unikālie "Aleksandrit" projekta traleri ar nemagnēnisku – stiklplastīta korpusu un robotizētiem pretmīnu droniem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu papildināt Baltijas floti ar jaunajiem "Aleksandrit" projekta mīnu traleriem. Nākamgad ierindā stāsies trīs šī tipa kuģi. Sākusies ekipāžu formēšana. Speciālisti tiks apmācīti saskaņā ar jaunākajām programmām, ņemot vērā vadības procesu automatizācijas augsto līmeni un robotizēto sistēmu ekspluatāciju.

Jau sākta divu šī projekta pretmīnu aizsardzības kuģu sagatavošana. Šī tipa traleri paredzēti mīnu meklēšanai un likvidācijai jūras kara bāzu akvatorijās kuģim drošā attālumā. "Aleksandrit" ir unikāls (lielākais pasaulē) korpuss no monolīta stiklplastīta, "neredzams" mīnu detonatoriem. Sredņeņevskas rūpnīca četru gadu laikā uzbūvēs 12 šāda projekta kuģus. Pirmais – "Aleksandr Obukhov" sāka darbu Baltijas flotē 2016. gadā (Melnās jūras un Klusā okeāna flotēs strādā trīs tralētāji).

Baltijas flote pastiprinās – tāda ir Krievijas atbilde uz NATO militārās aktivitātes pieaugumu reģionā. "Partneru" jūras kara mācību tematikā iekļauta Krievijas ekonomiskās zonas blokāde, tātad – Krievijas kuģniecības blokāde. Amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-52 regulāri lido virs Baltijas, izspēlē raķešu apšaudes Kaļiņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, kā arī jūras mīnu uzstādīšanu netālu no Krievijas Baltijas flotes galvenās bāzes Baltijskas pilsētā. Kaujas apstākļos traleriem jānodrošina kuģu un zemūdeņu izvēršanas iespējas. Jāpiebilst, ka ASV Jūras spēku rīcībā ir aptuveni 10 tūkstoši QuickStrike tipa jūras mīnu, kuru maksimālais uzstādīšānas attālums no nomešanas vietas sasniedz 74 km, dziļums – 12-61 metrs.

Uzticams "rēgs"

Pēdējos gados Baltijas flote prioritārā kārtībā saņēmusi vairāk nekā 20 jaunus kuģus ar precīzajām liela darbības attāluma spārnotajām raķetēm. Gaidāmas jaunās paaudzes hiperskaņas raķetes. Traleri tāpat ir revolucionārs flotes bruņojums.

Kompozītais stiklplastīts ir "neredzams" pretinieka magnētiskajiem detonatoriem, turklāt monolītajam korpusam ir virkne citu izcilu īpašību: tam ir 2,5 reizes mazāka masa, taču izturīgāks nekā tradicionālais metāliskais (tika izmantots nemagnētiskais tērauds). Novatoriskā stiklplastīta apkalpošana un remonts ir daudz lētāki, tas nesaskaras ar koroziju, plaisu korpusā var vienkārši "aizlīmēt". Ekspluatācijas termiņš, ievērojot ekspluatācijas un modernizācijas normas – gandrīz neierobežots.

Hiperskaņas raķešu Cirkon izmēģinājumi, foto no arhīva
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ

Kuģa tonnāža sastāda 890 tonnas, garums – 61,6 m, platums – 10,3 m, pilnais ātrums – 16 mezgli, autonomais reiss – 10 diennaktis, ekipāža – 44 cilvēki. Kuģis droši pārvietojas līdz 7 balles stipros viļņos. Saņēmis pieklājīgu raķešu un artilērijas kompleksu, navigācijas, radiotehniskās iekārtas un sakarus drošam darbam attālinātos jūras rajonos.

"Aleksandrit" tipa traleriem nav analogu visā pasaulē. Tie izceļas ar īpašu manevrētspēju un dzīvotspēju, paredzēti cīņai ar jebkāda tipa jūras mīnām, saņēmuši mūsdienīgu hidroakustisko staciju un automatizētu vadības sistēmu, dažādu tipu traļus un dronus, kas spēj atrast lādiņus un citus bīstamus objektus dažādā dziļumā. Autonomo un vadāmo pretmīnu zemūdens aparātu līnija ir iespaidīga.

Iepriekš "Aleksandrit" un unikālie roboti pārbaudīti Vidusjūrā. Manevru gaitā traleris strādāja pārī par patruļas kuģi. Traleris atrada un neitralizēja mīnas ar zemūdens dronu palīdzību, bet fregate forsēja rajonu pa tralēto fārvateru un ar artilērijas šāvieniem likvidēja uzpeldējušo mītnu maketus.

Šī projekta kuģos konstruktori izmantojuši visu PSRS un KF pretmīnu kuģu būvē un ekspluatācijā iegūto pieredzi. Ne velti "Aleksandrit" uzmanību pievērš Indija un virkne citu valstu.

Tehnoloģiju cīņa

Uz vietas nestāv arī domājamais pretinieks. Mīnu bruņojums un to likvidācijas līdzekļi tiek pastāvīgi pilnveidoti. Piemēram, Baltijas jūru var mīnēt ne tikai stratēģiskie bumbvedēji B-52, bet arī mazpamanāmie daudzfunkcionālie iznīcinātāji F-35. Iepriekš minētās amerikāņu jūras mīnas Quickstrike paredzētas nomešanai no gaisa, tām ir tēmēšanas komplekss Joint Direct Attack Munition (JDAM) un zemūdens mērķu ieraudzīšanas iekārta. Tēmēšanas un kursa korekcijas sistēma ar GPS signāla starpniecību ļauj nomest lādiņus no liela augstuma, desmitiem kilometru attālumā no uzstādīšanas rajona. Programmas Long Range Aerial Delivery of Maritime Mines ietvaros Pentagons cer saņemt ar Quickstrike unificētas jūras mīnas ar šāviņa masu līdz 907 kg, pēc nomešanas planējošas vairāk nekā 185 km attālumā.

Mūsdienu mīnas saņem reaktīvos dzinējus un "viltīgus" bezkontakta detonatorus, kas reaģē uz kuģu un zemūdeņu magnētiskajiem, hidroakustiskajiem un dinamiskajiem laukiem. Fiksējot piemērotu objektu, tās "paceļ enkuru", tas ir, paceļas no dibena, lai satriektu mērķi. Mīna Quickstrike sprāgst, kad tuvumā izrādās kuģa metāliskais korpuss. Konkrētas svārstības fiksē seismiskie vai akustiskie detektori (iespējams programmēt reakciju uz konkrēta kuģa "akustisko portretu"). Dažkārt tās sprāgst, sakrītot visām trim kombinācijām.

ASV Jūras spēku vajadzībām tiek izstrādātas paštransportējamas pretzemūdeņu mīnas-torpēdas (programma Hammerhead ieplānota līdz 2023. gadam). Lādiņš saņems enkuru, vadības un sakaru sistēmu, zemūdeņu fiksācijas sistēmu un dzinēju. Tas pārvērtīsies par autonomu robotu ar torpēdu Mk.46.

Nav viegli atrast un neitralizēt tādas mīnas dūņainās dzīlēs, tomēr "Aleksandrit" tehnoloģiskais līmenis ļauj risināt tādu uzdevumu. Pēc bīstamu priekšmetu atrašanas "Aleksandrit" zemūdens droni uzstāda uz tiem spridzekļus. Nepieciešamības gadījumā var arī aizbuksēt lādiņu uz seklumu vai drošā attālumā no zemūdens komunikācijām. Tālvadības atmīnēšanas taktika minimizē ekipāžas risku.

Krievijā turpinās augsto (dziļūdens) tehnoloģiju attīstība.

 

64
Tagi:
Baltijas flote, krievu ierocis
Pēc temata
Uz krievu lielgabalu dārdiem NATO Baltijā atbild ar karantīnu
Pleskava vai Polocka? Kāpēc Latvijas zemessargi mācās cīnīties pilsētu ielās
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju: Blitzkrieg vai Blitzkaputt?
Modeles Andresa Sarda tērpos Mercedes-Benz Modes nedēļā Madridē

Covid-19 un kailums: modes nedēļa Madridē

0
(atjaunots 01:38 12.04.2021)
Modes nedēļā Madridē dizaineri iepazīstināja ar rudens un ziemas 2021./22. tendencēm. Spriežot pēc parādītajiem jaunumiem, sezona būs drosmīga un daudzveidīga.

Spāņu dizaineri demonstrēja fantastiskas krāsu un tekstūru kombinācijas Mercedes Benz modes nedēļā. Traci izcēla dizainers Andress Sards, kurš palaida uz podija modeles ļoti atklātos tērpos. Šovs atgādināja teātra izrādi ar 18+ elementiem – defilēja modeles ar kailām krūtīm, caurspīdīgos vai ādas tērpos, bieži vien – tikai mežģīņu apakšveļā.

Savukārt dizainere Agata Ruisa de la Prada sev raksturīgajā stilā pievērsās maigumam un nevainībai. Viņas šovs atgādināja "ceļojumu" bērnībā – krāsas 50. gadu stilā un elementi sirds, zvaigžņu, saules un mākoņu formā.

Dizainers Hannibals Laguna nolēma vēlreiz atgādināt par koronavīrusa pandēmiju. Visas modeles nēsāja dažādu krāsu un faktūru simboliskas maskas. Dizainere Maija Hansena izmantoja mediķu tērpa atribūtu – brilles. Tomēr arī viņai izdevās atstāt iespaidu uz skatītājiem – kolekcijā bija izmantoti BDSM atribūti, lielākā daļa modeļu izmantoja sejas aizsargekrānus.

0
Tagi:
mode, Spānija