Krievijas vēstniecība ASV, foto no arhīva

"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV

74
(atjaunots 14:53 24.03.2021)
Pēc ASV prezidenta Džo Baidena izlēciena pret Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu Maskava atsaukusi vēstnieku Vašingtonā. Nekas tāds nav noticis kopš padomju armijas ievešanas Afganistānā.

Tagad abos okeāna krastos zīlē, vai iespējams valstu vadītāju publisks dialogs, saruna aci pret aci. Kas sagaida abu valstu attiecības? To portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Sofja Meļņičuka.

Vēstnieks dodas mājup

Krievijas vēstnieks Vašingtonā Anatolijs Antonovs ieradies Maskavā konsultācijām. Tās ilgs, "cik nepieciešams", atzīmēja Krievijas ĀM. Resora pārstāve Marija Zaharova par nespēja atcerēties situāciju, kad pēdējo reizi Krievijas vēstnieks pirms pilnvaru beigām pametis Savienoto Valstu galvaspilsētu. Tiesa, diplomāts atgriezīsies Vašingtonā, tiklīdz apspriedīs visus nepieciešamos jautājumus dzimtenē.

Anatolijs Antonovs
© Sputnik / Максим Блинов

Konsultācijas sākās jau pirmdien. Galvenais jautājums: kā nospraust ceļus, lai labotu "smagā stāvoklī nonākušos Krievijas un ASV sakarus, ko pēdējos gados Vašingtona, pēc būtības, novedusi strupceļā"?

"Sagaidāms liels darbs, - pats Antonovs paziņoja. – Vajag izanalizēt situāciju, kādā esam nonākuši. Krievija ne vienu vien reizi uzsvērusi, ka esam ieinteresēti veidot attiecības tikpat lielā mērā, kā mūsu amerikāņu kolēģi. Tagad vienkārši vajag pieņemt lēmumu."

Laikā, kad Maskavā notiek divpusējo sakaru revīzija, Baidens pauda vēlmi personīgi aprunāties ar Krievijas kolēģi "vienā brīdī", un tikties personīgi, kad būs tam piemērots laiks.

Vienlaikus Baltais nams kārtējo reizi atgādina: jaunās administrācijas attiecības ar Krieviju būs pavisam citādas, nekā iepriekšējos četrus gadus. "Džo Baidens neplāno slēpt bažas par soļiem, ko mēs uzskatām par ļaunprātīgiem, vienalga, vai tā būtu iejaukšanās 2020. gada vēlēšanās vai saikne ar Alekseja Navaļnija saindēšanu, informācija par prēmijām par amerikāņu kareivjiem (Afganistānā) vai kiberuzbrukumi SolarWind", paziņoja preses sekretāre Džena Psaki. Vienlaikus Valsts departaments apgalvoja, ka ir gatavs sadarboties ar Maskavu jomās, kas atbilst amerikāņu interesēm.

Pa drošības ceļu

Sadarbības jomu skaits nav liels. Vienīgais Baidena steidzamais uzdevums bija pagarināt daudzcietušo Līgumu par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem. Pārrunas ar Trampa komandu ritēja smagi, amerikāņi pieprasīja papildu noteikumus, piesaistīt sarunai Ķīnu, kas sīvi pretojas centieniem iesaistīt to KF un ASV dialogā.

Baidens, kā solīja, vispirms parakstīja rīkojumu par NEW START prolongāciju uz pieciem gadiem. Viņš norāda, ka tā būs bāze tālākām pārrunām.

Ziņa, protams, ir laba, tomēr grūtības būs tik un tā, uzskata Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis. Pirmkārt, līgums pagarināts tikai uz pieciem gadiem un dokumenta tālāko likteni tomēr vajadzēs apspriest. Otrkārt, NEW START nebūt nav visaptveroša vienošanās. "Līgums regulē stratēģiskos uzbrukuma, ne aizsardzības ieročus, neregulē vidēja un maza darbības rādiusa sistēmas, kosmosu. Vārdu sakot, daudz kas paliek aiz kadra," paskaidroja eksperts.

Tagad cerība ir uz to, ka pārrunas turpināsies, tiklīdz ASV izveidos komandu. Jālemj, ko darīt ar bruņojuma kontroli. "Ko darīt ar stratēģiskajiem kodolspēkiem un tālāk pēc saraksta," precizēja Baklickis.

Maskava iesaka izstrādāt jaunu drošības vienādojumu, iekļaujot tajā visus uzbrukuma un aizsardzības kodolieročus un konvencionālo bruņojumu. Tam jāņem vērā gam militāri tehnisko, gan militāri politisko drošības aspektu evolūcija. Citiem vārdiem sakot, problēma jāizskata kompleksi, jāizprot, kādi faktori un ko ietekmē, un tas jāņem vērā, veidojot līdzsvaru.

"Piemēram, ja mēs ierobežojam stratēģiskos spēkus, nav pieļaujams tos apdraudēt un audzēt pretraķešu aizsardzības sistēmas, - turpināja eksperts. – Tikai tad, kad panāksim sapratni, ir jēga apspriest konkrētus sižetus. Pagaidām nav skaidrs, kā tieši. Iespējams, tā būs virkne atsevišķu līgumu par PRA, vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, par kosmosu. Tas viss ir savstarpēji saistīts, lai iznāktu kompleksa drošības sistēma."

Ārpus bruņojuma jomas

Ir arī citas sadarbības jomas: kosmoss, klimata pārmaiņas, ietekme Tuvajos Austrumos, Arktikā, infekcijas slimības. Tomēr pērnais gads parādīja: vispasaules pandēmija neveicina kontaktu paplašināšanu.

Vienlaikus sarosījusies Vašingtonas sankciju politika attiecībās ar Kremli – kā jau bija sagaidāms. Arī ērts iegansts ir – Valsts departaments asi kritizēja Krievijas tiesas lēmumu Alekseja Navaļnija lietā – viņuprāt tas ir tiesību pārkāpums un "politiskā plurālisma apspiešana".

Ierobežojumi nebija ilgi jāgaida. Marta sākumā ASV iekļāva melnajā sarakstā 14 organizācijas Navaļnija lietas dēļ. Pēc Baltā nama pārliecības, tās visas iesaistītas "bioloģisko un ķīmisko ieroču elementu ražošanas dažādos aspektos". Sankcijas vērstas arī pret septiņiem Krievijas ierēdņiem.

Vašingtona, iespējams, vēlas paplašināt attiecības, tikai ļoti izvēlīgi, uzskata Krievijas starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs. Tūlīt pēc Džo Baidena inaugurācijas, NEW START apspriešanas fonā vēl bija cerība uz intensīvām konsultācijām un kustību uz priekšu. Tomēr, pēc eksperta domām, tagad jau ir skaidrs: jaunā administrācija neplāno sakārtot dialogu ar Maskavu. Ar Baidena izteikumu un vēstnieka izsaukšanu saistītais skandāls ir vien nopietnu problēmu sekas.

"Man šķiet, šeit primārais ir tas, ka ASV administrācija nejūt vajadzību nopietni kontaktēties ar Maskavu, - uzskata Kortunovs. – Ar Ķīnu tikās (19. martā notika tikšanās augstā līmenī Aļaskā – red.),un pārrunas, lai arī nesekmīgas, notika. Tas liecina par vēlmi sadarboties. Krievijas virzienā tādas nav."

Vienlaikus speciālisti uzskata, ka Baidena vārdi drīzāk bija domāti iekšējai auditorijai. Iespējams, tā patiešām ir, sprieda eksperts. ASV valda viedoklis, ka Putins plāno pārbaudīt Baidenu. Sak, viņš ir miermīlīgs, tiecas pēc kompromisiem, piedevām vēl sirmgalvis, tāpēc Krievijas prezidents izvēlēsies eskalācijas stratēģiju un pakļaus kolēģi pārbaudījumiem. "Ja tā ir, un ASV līderim arī tā šķiet, tad viņa tīši stingrie un nekaunīgie izteikumi izskanēja, lai nodemonstrētu, ka tāds gājiens ar viņu neies cauri," paskaidroja Kortunovs.

Galu galā pats aktuālākais jautājums – bruņojuma kontrole – uz kādu laiku ir atlikts malā. Pie tā nāksies atgriezties tuvāko piecu gadu laikā, un Baltajam namam ir laiks, lai parādītu Krievijai, kā dialogs notiks turpmāk. Nav domājams, ka pašreizējais skandāls izprovocēs krasu attiecību pasliktināšanos. Tas drīzāk liecina, kādā stāvoklī nonākuši divpusējie sakari.

74
Tagi:
NEW START līgums, Vladimirs Putins, vēstnieks, Krievijas vēstniecība, Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
"Jautājums ir slēgts". Militārais politologs par Krievijas un ASV lēmumu par NEW START
Mediji ziņo: Baidens vēlas pagarināt līgumu NEW START uz pieciem gadiem
Krievijas ĀM pārstāve pastāstīja, kā Krievija "apdraud" ASV
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju
Padomju iznīcinātāji MiG-15 festivālā Vācijā

"To nevar aizmirst": padomju meistarpiloti sarīkoja katastrofu ASV Gaisa spēkiem

32
(atjaunots 15:22 17.04.2021)
Desmitiem notriektu lidmašīnu, simtiem gūstā saņemtu pilotu un nedēļu ilgas sēras: 1951. gada 12. aprīlī amerikāņi Korejas debesīs sastapa spēcīgu pretinieku.

ASV Gaisa kara spēki sāka kauju ar padomju meistarpilotiem, kuri bumbvedēju B-29 Superfortress armādu sakāva dažu minūšu laikā. Par to, kā jenķi pārdzīvoja "melno ceturtdienu", portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nemanāms atbalsts

Pirmie padomju lidotāji – brīvprātīgie – Korejā ieradās 1950. gada novembrī. Stingras slepenības apstākļos tika nogādāti ešeloni ar tobrīd modernajiem reaktīvajiem iznīcinātājiem MiG-15.

Padomju lidotāji bija spiesti nomainīt formastērpus un pazīšanās zīmes pret ķīniešu un korejiešu simboliku. Pirms viņu ierašanās jeņķi debesīs jutās brīvi un droši – korejiešu aviācija neizcēlās ar īpašu cīņasspēju, turklāt lielāko daļu ASV un to sabiedrotie jau likvidēja kara sākumā.

Атака бомбардировщиков B-26 в Вонсане, Северная Корея, 1951 г.
© Foto : Общественное достояние
Bumbvedēju B-26 uzbrukums Vonsanā, Ziemeļkorejā, 1951. g.

Padomju lidotājiem aizliedza šķērsot 38. paralēli, kas atdala Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, arī tāpēc, lai nepieļautu jauno MiG-15 zudumu pretinieka teritorijā. Vienlaikus amerikāņi izsludināja MiG medības un pat apsolīja pamatīgu prēmiju par nebojātu lidmašīnu.

Virs Korejas savērpās viesuļi. ASV GKS piloti uz savas ādas izbaudīja daudz pieredzējušāko pretinieku meistarību – daudzi padomju lidotāji vēl pavisam nesen kāvās ar Luftwaffe meistariem, MiG bija galvas tiesu pārāki par amerikāņu iznīcinātājiem F-80 Shooting Star un F-84 Thunderjet ātruma, manevrētspējas, kravas celtspējas un spēka ziņā.

Корейская война 1950-1953. Стрелок - охотник за вражескими самолетами.
© Sputnik
Karš Korejā 1950.-1953. Strēlnieks - pretinieka lidmašīnu mednieks

Jau pēc pirmajām nopietnajām sadursmēm debesīs aerodromos neatgriezās vairāki smagie bumbvedēji B-29 Superfortress. Lai mazinātu zaudējumus, amerikāņi steigšus nogādāja Korejā jaunos iznīcinātājus F-86 Sabre, kas gandrīz līdzinājās MiG-15. Tagad padomju lidotājiem bija smagāk izcīnīt uzvaras gaisā. Piedevām liela nozīme bija grūtībām ar jaunās tehnika apgūšanu – to nācās pētīt un slīpēt kaujās.

"MiGu" aleja

1951. gadā uz Koreju nosūtīja 324. iznīcinātāju divīziju. To komandēja leģendārais Ivans Kožedubs. Viņa atbildības zonā bija Jaluczanas upe. Tālāk par to pretinieka lidmašīnas netika. Šo vietu amerikāņi iedēvēja par "MiGu aleju".

12. aprīlī ar ASV aviāciju gadījās īsta katastrofa. Viņi plānoja uzlidojumu Singisas pilsētai, svarīgiem infrastruktūras objektiem, arī tiltam pāri Jaluczanas upei. Radiolokācijas stacijas fiksēja lielu pretinieka lidmašīnu grupu, kas pārvietojās ar aptuveni 500 km/h ātrumu ziemeļkorejiešu pozīciju virzienā. 48 stratēģiskos bumbvedējus B-29 Superfortress pavadīja vairāk nekā 120 iznīcinātāji.

Cоветский истребитель МиГ-15 с пробоинами после воздушного боя во время войны в Корее.
© Sputnik
Padomju iznīcinātājs MiG-15 ar trāpījumiem pēc gaisa cīņas Korejā

Ivans Kožedubs riskēja – viņš atstāja aerodromu neapsargātu un pacēla gaisā visus cīņasspējīgos divīzijas MiGus – 44 mašīnas. Padomju lidmašīnas ātri panāca amerikāņus. "Supercietokšņi" gāja grupās pa 12, aiz viņiem, 2-3 km attālumā – iznīcinātāju bari.

Lidotāji acumirklī iesaistījās kaujā. Amerikāņi bija pārsteigti. Sākumā viņi pat nesaprata, kas un no kutienes viņus apšauda – MiGi strauji pietuvojās no augšas un tiešā tēmējumā sašāva bumbu pārpildītos bumbvedējus. Padomju iznīcinātāju grupa vajāja priekšējos B-29, pārējie uzbruka eskortam, lai piespiestu viņus iesaistīties cīņā un atpalikt no bumbvedējiem.

Pēc dažām minūtēm dūmoja jau vairāki B-29 – MiGu aviācijas lielgabalu fugasa lādiņi atstāja smagsvarnieku fizelāžās milzīgus caurumus. Ekipāžām atlika vien lēkt ārā no krītošajām mašīnām. Dažiem sašautajiem bumbvedējiem izdevās aiziet, tomēr visi tie līdz lidlaukam netika.

Dzīvajos palikušie B-29 metās uz jūras pusi. MiGi viņus nevajāja – tur gaidīja ASV kuģu zenītartilērija.

Nebijuši zaudējumi

Sadursme ilga nepilnu pusstundu. Padomju meistari notrieca desmit B-29 un vairākus iznīcinātājus, 15 bumbvedēji bija nopietni bojāti. Vairāk nekā simt amerikāņu pilotu, izlēkuši ar izpletņiem no lidmašīnām, nokļuva gūstā. Visi MiGi atgriezās bāzē.
ASV GKS komandieri todien bija šokēti. Tādi zaudējumi nebija redzēti kopš Otrā pasaules kara laikiem. Izsludināja nedēļu ilgas sēras, uzlidojumi šajā rajonā pārtrūka uz veseliem trim mēnešiem.

Войска ООН во время боевых действий в Южной Корее. 1950 год
AP Photo/Max Desfor
ANO spēki karadarbības laikā Dienvidkorejā. 1950. gads

Pēc tam nāca "melnā otrdiena". Tā paša gada 30. oktobrī "lidojošajiem cietokšņiem" bija paredzēts uzlidojums Namsi aerodromam. Tomēr vērienīgo operāciju atkal izjauca padomju brīvprātīgie lidotāji. Šoreiz uz korejiešu objektiem nosūtīja 21 bumbvedēju, tos piesedza apmēram 200 iznīcinātāji.

Armādu pārtvert devās vairāk nekā četri desmiti MiGu. Viņi neiesaistījās cīņā ar eskortu, tikai apšaudīja bumbvedējus ar lielgabaliem un ložmetējiem. Piloti strādāja neatkarīgos pāros, tāpēc brīvāk pieņēma lēmumus un izraudzījās mērķus.

Bumbvedēji pie mērķa netika, Namsi aerodroms necieta. ASV nesagaidīja mājās duci B-29. No gandrīz pussimta MiGu notrieca vienu. Kauja iznākumu ietekmēja arī kļūdainā plānošana: liela daļa F-86 Sabre, kas spēja stāties pretī MiGiem, atpalika un devās uz Jaluczanas upes rajonu, lai sagaidītu padomju iznīcinātājus tur. Pēc šī incidenta B-29 taktiku mainīja – tagad viņi devās pildīt uzdevumus tikai pa naktīm, pa vienam vai nelielās grupās.

Экипаж самолета, сбросившего атомную бомбу на Нагасаки
AP Photo
Lidmašīnas ekipāža, kas nometa kodolbumbu Nagasaki

Kopumā padomju meistari Korejā iznīcināja apmēram 1300 pretinieka lidmašīnas. Dažādi aprēķini rāda, ka amerikāņu zaudēja 60-90 smagos bumbvedējus B-29 Superfortress – tie izrādījās absolūti neaizsargāti pret reaktīvajiem MiGiem.

Kļuva skaidrs, ka kodoluzbrukums PSRS, ko tolaik plānoja Pentagons, nemaz nav tik vienkārša lieta kā savulaik Hirosimā vai Nagasaki.

32
Tagi:
Pentagons, Aizsardzības ministrija, Krievija, drošība, aviācija, ASV
Pēc temata
"Piloti visu zināja": kāpēc pirmie "stratēģi" nevarēja atgriezties mājās
Elle Zemes virsū: Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas 75. gadadiena
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva

Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"

31
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Uzbūvēti 95% gāzesvada "Ziemeļu straume 2". Ja projektu tomēr pabeigs, Vācija iepirks Krievijas gāzi ar zināmiem noteikumiem. "Tie ir atkarīgi no Maskavas uzvedības," uzskata Vācijas aizsardzības ministre.

ASV nolēmušas sakārtot Donalda Trampa prezidentūras laikā sabojātās attiecības ar Vāciju. Pentagona vadītājs ieradās Berlīnē, deva rīkojumu palielināt amerikāņu kareivju skaitu valstī un lika saprast, ka jaunā administrācija, tāpat kā iepriekšējā, kategoriski iebilst pret "Ziemeļu straumi 2". pēc viņa vizītes vācieši nobremzēja projektu. To, kā Vācija gatava piekāpties, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Ksenija Meļņikova.

Reveranss amerikāņiem

Vācija ņem vērā ASV viedokli jautājumā par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecību, piemēram, noteiks moratoriju strīdīgā projekta noslēgšanai, stāstīja Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Kārenbauere pēc tikšanās ar Pentagona vadītāju Loidu Ostinu. Iepriekš viņš apmeklēja Berlīni savas pirmās turnejas ietvaros Eiropā – tādējādi viņš demonstrēja, ka Baidena prezidentūras laikā Vašingtona vēlas sakārtot attiecības ar Vāciju. Līdzīgu gatavību demonstrēja arī Berlīnē.

Pagaidām uzbūvēti 95% gāzesvada – 2339 no 2340 km. Ja projektu tomēr pabeigs, Vācija iepirks Krievijas gāzi ar zināmiem noteikumiem. "Tie ir atkarīgi no Maskavas uzvedības," piezīmēja Krampa-Kārenbauere. 

Ostins paziņoja, ka ASV valdība iebilst pret gāzesvada otrā atzarojuma izbūvi Baltijas jūras dibenā, taču uzsvēra, ka domstarpības ap projektu nekādi neietekmēs abu valstu sadarbību. Tomēr Krampu-Kārenbaueri un Ostinu interesēja ne tikai

"Ziemeļu straume 2" ASV bijušais prezidents plānoja izvest no Vācijas no 9,5 līdz 12 tūkstošiem ASV kareivju, pārmetot Vācijai milzīgu parādu NATO un ASV. Savukārt jaunā administrācija palielina militāro kontingentu. Tiesa, tikai par 500 cilvēkiem. Tomēr vēlāk abu valstu politiķi atkal atgriezās pie strīdīgā gāzes projekta.

"Ziemeļu straume 2" ir viens no galvenajiem strīdus āboliem Vašingtonas un Berlīnes attiecībās. Tā tas bija Trampa laikā, turpinās arī Baidena laikā. ASV bīstas, ka gāzesvads nogriezīs viņus no ienesīgajiem Eiropas enerģētiskajiem tirgiem, kuri savukārt būs atkarīgi no Krievijas gāzes.

Cauruļvads šķērso Vācijas, Dānijas, Krievijas, Somijas un Zviedrijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas un teritoriālos ūdeņus. Kopenhāgena ilgi iebilda pret projektu. Vācija atbalsta projektu un aicina uzskatīt to par "tīri ekonomisku" projektu un nepataisīt par "grēkāzi". Daudzi valstī pieturas pie cita viedokļa. Projektu kritizē zaļie un ekologi. Nesen dabas aizsardzības organizācija Deutsche Umwelthilfe (DUH) tiesā apstrīdēja darbu atļauju, ko izsniegusi Federālā jūras kuģniecības un hidrogrāfijas pārvalde.

Pret gāzesvadu iebilst arī Ukraina un Polija – tām ir izdevīgi, ka Krievijas gāzes tranzīts turpinās caur to teritoriju. Tās atbalsta Čehija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Ungārija, Slovākija, Rumānija un Horvātija – tās baidās, ka "Ziemeļu straume 2" pastiprinās Maskavas ietekmi Eiropas enerģētiskajā tirgū.

Tramps sita atvēzēdamies

Donalds Tramps aktīvi pretojās gāzesvadam ar sankcijām. Viņa tuvākā loka pārstāvji uzskatīja, ka ierobežojumi "iedzīs mietu projekta sirdī". No 2017. gada viņš pastāvīgi spēra aizvien jaunus soļus. Pārsvarā sāpīgus triecienus saņēma ārvalstu kompānijas, kas piedalījās projektā. 

Ienākot Baltajā namā, Baidens saskārās ar dilemmu: no vienas puses, pret "Ziemeļu straumi" iebilst abas partijas, bet sankciju mīkstināšanu uzskatīs par piekāpšanos Maskavai, no otras puses – jaunajam līderim jāatjauno sabojātās attiecības ar ES, it īpaši – ar Vāciju, kas projektu atbalsta.

Februāra beigās kuģis "Fortune" un tā īpašnieks nokļuva jaunā ASV sankciju sarakstā. Līdz februārim 18 Eiropas kompānijas izstājās no projekta Vašingtonas draudu dēļ. Martā ASV atkal brīdināja projekta dalībniekus, ka ieviesīs jaunus ierobežojumus, ja darbi turpināsies.

Berlīne ilgi kritizēja Vašingtonas soļus, daudzi vēl joprojām ir pārliecināti, ka projektu noslēgs. "Lai kāda situācija būtu Amerikā, tur visus apvieno milzīga nevēlēšanās, lai Krievijas un Vācijas attiecības uzlabotos, kļūtu konstruktīvas un lietišķas. Gāzesvadu uzbūvēs, lai kā izturētos jaunā administrācija," uzskata Vācijas bundestāga deputāts Valdemārs Gerdts.

Kremlis atzina, ka ASV ierobežojumi apgrūtina darbu. "Gazprom" memorandā 2021. gada janvārī pieļāva, ka projekts tiks apturēts vai pilnībā atcelts, ja "krasi nemainīsies politiskā situācija". "Ziemeļu straume 2" dāvā priekšrocības Eiropas ekonomikai kopumā, piemēram, Vācijai," ne vienu vien reizi atgādināja Vladimirs Putins. Turklāt Maskava ir gatava arī jaunā gāzesvada darbības apstākļos saglabāt tranzītu caur Ukrainu. Krievijā uzskata, ka amerikāņi vienkārši padzen konkurentus, piedāvājot savu sašķidrināto gāzi.

Noslēgs vai ne

Eksperti uzskata, ka, domājams, gāzesvadu tomēr pabeigs, tomēr nepalaidīs ar pilnu jaudu. "Ir ierobežojumi sakarā ar ES jaunajiem noteikumiem, kas ļauj vienam gāzes piegādātājam izmantot transporta infrastruktūru tikai par 50%," paskaidroja Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Pēc viņa vārdiem, ir arī citi varianti. Piemēram, gāzesvada slēgšana vai kompensācija Vācijai no ASV puses. Vašingtona var investēt SDG pieņemšanas termināļu būvniecībā. Tiesa, pagaidām nav saprotams, kā šis aspekts izskatīsies Baidena – slānekļa gāzes ieguves pretinieka – prezidentūras laikā.

"Iespējams, amerikāņi vienkārši vilcina laiku. Merkele aiziet, viedokli viņa nemainīs. Rudenī Vācijā būs vēlēšanas. Ja pie varas nāks jaunā koalīcija un nākamais kanclers būs no "zaļajiem", viņa attieksme pret "Ziemeļu straumi 2" var būt pavisam citāda. Tad projekts nomirs pats no sevis," sprieda politologs.

KZA Eiropas institūta Vācijas pētījumu centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Aleksandrs Kamkins uzskata: acīmredzot, Pentagona vadītājs vizītes laikā Berlīnē pieprasīja, lai Vācija sāktu pirkt SDG no Vašingtonas. "Vācija saņems tiesības noslēgt būvdarbus apmaiņā pret piegādes daļēju diversifikāciju. Taču politiskais spiediens pret gāzesvadu nemazināsies," viņš pastāstīja sarunā ar RIA Novosti.

Vācijas aizsardzības ministres izteikumi nav Vācijas valdības galīgā pozīcija. Krampa-Kārenbauere ir pazīstama ar savu nedraudzīgo attieksmi pret Krieviju. patlaban ASV un VFR pūlas atrast kompromisu un uzlabot attiecības. Pagaidām nav zināms, kā to panākt. Ierosinājums ieviest moratoriju "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu noslēgumam tikai atliks problēmas risinājumu uz vēlāku laiku.

31
Tagi:
Krievija, ASV, Vācija, Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2" Ukrainai nedod mieru
Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu
"Pielikts punkts". Kāpēc Berlīne atteikusies apspriest "Ziemeļu straumi 2" ar ASV
Sergejs Lavrovs par "Ziemeļu straumes 2" statusu: punkts, jautājums ir slēgts

NATO pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Vai Krievijai izdosies nodrošināt Donbasu?

0
(atjaunots 23:25 17.04.2021)
Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem?

Krievija darīs visu iespējamo, lai parūpētos par savu pilsoņu drošību, ka Ukrainā būs vērojama konflikta saasināšanās, apsolīja valsts ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Atbildību par šo soļu sekām viņš uzliek Kijevai un tās kuratoriem Rietumos, jo tieši viņi pārvērš Ukrainu par "pulvera mucu". Kāpēc NATO vispirms paplašina militāro klātbūtni pie Krievijas robežām, bet pēc tam baidās no Maskavas atbildes pasākumiem? Un vai iespējams bez kara atrisināt konfliktu ar tiem, kuri pastāvīgi pārkāpj Minskas protokolus.

0
Tagi:
Krievija, Donbass, Ukraina, NATO
Pēc temata
"Doņecka liesmo": ko Ukrainas armija dara Donbasā
Ļeonkovs par Rietumu provokācijām: "Ziemeļu straume 2", Donbass, NATO mācības
Donbass uz jauna kara sliekšņa: Kijevu iedvesmoja ASV atbalsts
"Viss – Donbasa dēļ": ko ASV armija sarīkojusi Eiropā