Zemessardze

Pleskava vai Polocka? Kāpēc Latvijas zemessargi mācās cīnīties pilsētu ielās

261
(atjaunots 17:04 22.03.2021)
Zemessardzes vienības speciāli iekārtotajā "Mežaines" poligonā izspēlē kaujas operāciju taktiku darbam apdzīvotās vietās.

Ārēja agresija Latvijai nedraud, tāpēc tādas "pilsētu ieņemšanas" mācības satrauc tuvākos kaimiņus – Baltkrieviju un Krieviju. It īpaši ASV armijas un viņu sabiedroto plašo mācību "Defender Europe 21" fonā, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

No 12. marta "Mežaines" poligonā netālu no Skrundas notiek trīs nedēļas ilgas mācības Zemessardzes 1. Rīgas brigādes vienībām. Zemessargi izspēlē uzbrukumus pilsētas apstākļos ar apšaudēm. Nepārprotami, tāds uzdevums neatbilst viņu funkcijām, lai arī netiek izpildīts pirmo reizi. Zemessardzes vienības ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku daļa, to uzdevums ir reaģēt uz krīzes situācijām, rūpēties par sabiedrisko kārtību un atbalstīt militārās operācijas "otrajā ešelonā". Trieciena darbības pilsētas apstākļos – tā jau ir desanta un uzbrukuma bataljonu taktika.

Novērotājiem kaimiņos – Baltkrievijā un Krievijā var rasties iespaidz, ka Zemessardzes vienības (18 bataljoni) izspēlē Pleskavas vai Polockas ieņemšana (tīrīšana) ASV un to sabiedroto vērienīgo mācību "Defender Europe 21" fārvaterā. Tajās piedalās arī Latvija un citas Baltijas valstis (gaisa desanta operāciju sērijā "Swift Response"). Iepriekš Zemessardze piedalījās arī manevros "Northern Strike" ASV Nacionālās gvardes lielākajā mācību centrā - Camp Grayling.

Vienlaikus Ādažu poligonā notiek (15.-26. marts) starptautiskās militārās mācības "Kristāla bulta 2021", kurās iesaistīti divi Zemessardzes bataljoni un karavīri no Albānijas, ASV, Čehijas,  Itālijas, Lietuvas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Vācijas (kopā – 1700 kareivji). Spēki pilnveido "aizsardzības, apturēšanas un uzbrukuma operāciju kopīgu īstenošanu".

Nemierīgi ir arī Baltijas jūrā, kur 12. martā sākās starptautiskās mācības "Baltic MCM EX 2021". Tajās piedalās štāba kuģis "Varonis" un mīnu tralētājs "Tālivaldis" no Latvijas jūras spēkiem. Tāda militāra aktivitāte var šķist pārlieka, ņemot vērā objektīvo realitāti, tomēr Valsts aizsardzības koncepcijā paredzēts agresors kaimiņos.

Trieciena bataljonu taktika

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes kareivju trīs nedēļas ilgās apmācības tiek veidotas pakāpeniski – no ielu cīņu teorijas (ņēmot vērā karus Sīrijā un Kalnu Karabahā) līdz individuālo un kolektīvo cīņas iemaņu pilnveidošanai ar apšaudēm no šautenes nelielā attālumā. Pakāpeniski tiek apgūta tuvošanās un ieeja ēkā, tās attīrīšana no pretiniekiem dienā un naktī. Mācību mērķis – ieroču plānveida, pārdomāta un "radoša" pielietošana pilsētas vidē. Rīdzinieki noteikt atceras, kā tas notika, "ieņemot" bāzi Linezera ielā 2020. gada vasarā manevros "Namejs 2020".

Zemessargi mācās karot, bruņoti ar vieglajām šautemēm, smago un prettanku bruņojumu daudzstāvu māju ielenkumā, māju pagalmos, pārvietoties ar militāro tehniku, lielajiem transporta līdzekļiem. Pie viena poligonā "Mežaine" tiek izmēģināt bezpilota līdzekļi ievainoto evakuācijai.

Iepriekš 1. Rīgas brigādes komandieris Aivars Krjukovs lūdza iedzīvotājus aktīvāk pieteikties Zemessardzē, jo valsts aizsardzības koncepcija paredz zemessargu skaita būtisku pieaugumu: 2024. gadā – līdz 10 tūkstošiem kareivju, 2027. gadā – līdz 12 tūkstošiem. Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris Sandis Gaugers optimistiski konstatēja, ka armijā nav iemeslu sūkstīties – šodien tu esi Irākā, rīt – Afganistānā. Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks 16. martā aicināja valdību steigšus vakcinēt NBS karavīrus komandējumiem uz Afganistānu.

Ar tādām "nacionālajām idejām", stratēģiju un taktiku Latvijai būs grūti saglabāt reģionālo stabilitāti un labas kaimiņu attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, kas jau tagad spiestas samazināt tranzītu pa naidīgi noskaņoto Baltijas valstu dzelzceļa tīklu un jūras ostām. Vienlaikus ES un NATO nesteidz ieguldīt līdzekļus "piefrontes" Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jaunajā transporta infrastruktūrā.

Ārzemes nepalīdzēs

Aizvadītajā gadā Latvija militārām vajadzībām iztērēja 759 miljonus dolāru, vairāk nekā Igaunija (703 miljoni), mazāk nekā Lietuva (1.176 miljardi). 11 NATO dalībvalstis (ieskaitot Baltijas valstis) sasniegušas ieteikto militāro izdevumu līmeni – 2% no IKP. ASV, Kanāda un sabiedrotie Eiropā aizsardzībai iztērējuši 1028 miljardus. Aug arī militāro manevru skaits Austrumeiropas valstīs. Tomēr visi šie gigantiskie izdevumi un Baltijas valstu pārvēršana par vienu lielu poligonu neatbilst Latvijas un tās kaimiņu reālajām aizsardzības spējām.

Pēc amerikāņu ģenerāļa Džona Nikolsona (ASV un NATO spēku Afganistānā bijušais komandieris) uzskata: militāra konflikta gadījumā Ziemeļatlantijas aliansei būs vajadzīgas 90 dienas, lai pārsviestu spēkus uz Baltijas valstīm, bet operācijai Krimā Krievijai bija vajadzīgas tikai apmēram trīs nedēļas. Virtuāli modelētajā karā ar Krieviju Polija zaudēja piecu dienu laikā. Tamlīdzīgi vērtējumi un fakti parāda, cik bezjēdzīga ir dalība NATO Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Faktiski miljardiem dolāru tiek izšķiesti vējā.

Iepriekš Latvijas un ASV valdības parakstīja vienošanos, saskaņā ar kuru Pentagonam ir tiesības nogādāt Latvijas teritorijā (bez nodevām un pārbaudēm) militāras iekārtas, neatklājot republikas valdībai to pielietojuma nianses. Un izmantot pēc saviem ieskatiem. ASV tādas vienošanās noslēgušas ar visām Baltijas valstīm, un diezin vai tāda "palēninātas darbības bumba" veicina latviešu, lietuviešu un igauņu tautu drošību.

Mēs daudz ko nezinām, tomēr ASV speciālo uzdevumu spēku 352. spārna armijas aviācijas ātrās reaģēšanas bāzes un atbilstošās infrastruktūras dislokācija Latvijas teritorijā apdraud Krieviju. Armijas speciālo uzdevumu vienību desanta operācijas nozīmē uzbrukumu, bet attālums no Rīgas līdz Pleskavai -270 km, pusstundu ilgs lidojums amerikāņu konvertoplānam. Sasniedzamas ir arī Baltijas flotes bāzes, vairākas AES un citi stratēģiski objekti Krievijā. Protams, Krievijas Aizsardzības ministrija reaģē uz draudiem (jāpiebilst: pagaidām – savā teritorijā, nevis Meksikā vai Kubā). Secinājums: jo lielāks skaits ārvalstu armijas bāzu un daudznacionālo bataljonu ar savu bruņojumu dislocēti Latvijas teritorijā, jo bīstamāk ir tur dzīvot.

Krievijai atklāti naidīgās ASV un to sabiedroto mācības "Defender Europe 21" ir vēl viena nagla reģionālās drošības zārka vākā.

261
Tagi:
agresija, Krievija, Latvija, Baltija, NATO
Pēc temata
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
Baltijas valstis gatavojas karam ar Krieviju: Blitzkrieg vai Blitzkaputt?
Reģions-cietoksnis. Kaļiņingrada nocietinās atbildei uz NATO aktivitātēm
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Aviācijas bāzes kuģis Harry Truman

"Vairāk nepavilksim": ko ASV nolēmušas darīt ar saviem aviācijas bāzes kuģiem

2
(atjaunots 23:36 17.04.2021)
Baidena administrācija atgriezusies pie jautājuma par aviācijas bāzes kuģa "USS Harry S. Truman" pirmstermiņa norakstīšanu.

Kuģim vajadzētu kalpot vēl vismaz 25 gadus, taču, domājams, metāllūžņos to sagriezīs daudz ātrāk. Tiesa, asas diskusijas ap amerikāņu aviācijas bāzes kuģiem rodas jau ilgu laiku. Par to, kā lemj "demokrātijas simbolu" likteni, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Uzbrūk pašam svētākajam

Arī Donalda Trampa laikā izskanēja ierosinājums norakstīt "USS Harry S. Truman" budžeta līdzekļu ekonomijas labad, taču viņš to noraidīja. Patiešām, kuģis nolaists ūdenī 1998. gadā, viņam vēl ilgi jākalpo.

Toties iniciatīvu atbalstīja Aizsardzības ministrijas un Jūras spēku amatpersonas. Ja norakstīt "Trūmenu" 25 gadus pirms noteiktā termiņa, atbrīvosies miljardiem dolāru, kas atvēlēti tā apkalpošanai un kodoldegvielas uzpildei reaktorā. Šos līdzekļus var novirzīt perspektīva bruņojuma – zemūdens un virsūdens bezpilota aparātu, precīzo uzbrukuma ieroču izstrādei un iepirkumam, kā arī jaunās klases "Ford" aviācijas bāzes kuģu būvdarbiem.

Kongress ideju uztvēra naidīgi. Viens no argumentiem: ja norakstīt "USS Harry S. Truman" 2020. gadu vidū, līdz 2050. gadam Jūras spēkiem paliks tikai deviņi šīs klases kuģi, bet flotei vajadzīgi 11. Lielākā daļa kongresmeņu ir pārliecināti: "peldošie aerodromi" ir ASV stratēģiska priekšrocība pār potenciālajiem pretiniekiem, ar to palīdzību iespējams kontrolēt visu Pasaules okeānu.

Vēl agrāk, 2014. gadā, Baraka Obamas prezidentūras laikā izskanēja ierosinājums norakstīt USS George Washington. Arī toreiz iniciatīvu noraidīja.

Daži militārie eksperti tomēr uzskata, ka aviācijas bāzes kuģi strauji zaudē spēku apstākļos, kad ASV domājamie pretinieki uzņem bruņojumā aizvien lielāku skaitu precīzo raķešu sistēmu, arī hiperskaņas bruņojumu. Piemēram, amerikāņi ir noraizējušies par tālā darbības rādiusa pretkuģu raķešu parādīšanos Ķīnas bruņojumā – to darbības rādiuss ir tūkstoš jūras jūdzes.

Sena problēma

Strīdi par aviācijas bāzes kuģa "USS Harry S. Truman" turpinājās arī pēc administrācijas nomaiņas. Daudzi vēl aizvien iebilst pret priekšlaicīgu norakstīšanu. Pārlieku lieli līdzekļi ieguldīti šajā kuģī, lai norakstītu to ekspluatācijas cikla vidū, uzskata Kongresā. Tāpat parlamentārieši norāda, ka tāda iniciatīva neatbilst ASV JS attīstības programmai un kuģu skaita palielināšanai par vairākiem simtiem vienību. Lieta tāda, ka bijušais aizsardzības ministrs Marks Espers īsi pirms atstādināšanas paspēja iepazīstināt ar atjaunoto plānu līdz 2045. gadam – tas paredz, ka flotes sastāvā līdz šim laikam jābūt vismaz 500 kuģiem.

"Ikviens mēģinājums atlikt "Ford" klases aviācijas bāzes kuģu iepirkumu vai "Nimitz" klases kuģu tehniskās apkalpošanas termiņus ir stratēģiski un finansiāli bezatbildīgi un, neapšaubāmi, saskarsies ar tādu pašu pretestību ka 2014. gadā," norādīja Pārstāvju palātas loceklis Robs Vitmans.

Patiesībā stratēģija Battle Force 2045 paredz jauno "Virginia" klases zemūdeņu celtniecības tempu pieaugumu. Plānots, ka to skaits sasniegs 80. Tāpat uzmanība pievērsta dažādu tipu bezpilota aparātiem, kas daļēji aizvietos raķešu eskadras kuģiem un izlūkošanas kuģiem.

Pentagona galvassāpes

Kongresmeņi pat atbalsta aviācijas bāzes kuģu skaita palielināšanu un atsaucas uz "Ķīnas draudiem". Piemēram, senators Rodžers Vikers debatēs uzdeva jautājumu, vai ar 11 kuģiem pietiks, lai savaldītu Ķīnu Klusajā okeānā, vienlaikus strādājot Tuvajos Austrumos un citos Pasaules okeāna rajonos.

Militārpersonas kongresmeņus mierina. ASV operāciju Klusā okeāna reģionā komandieris admirālis Džons Akilino apliecināja, ka aviācijas bāzes kuģi tiks galā, ja vien, protams, neradīsies papildu grūtības.

Aviācijas bāzes kuģu floti – 11 vienības – apstiprināja 2007. gada jūras kara stratēģijas ietvaros. Bija plānots, ka šie kuģi būs vajadzīgi tikai divos karadarbības teātros – Klusā okeāna rietumu daļā un Persijas līcī. Tagad ASV sagādā raizes Krievijas Jūras kara flotes straujā pastiprināšanās Vidusjūrā un Atlantijas ziemeļos.

Vienlaikus admirāļi aizvien biežāk ziņo par nopietnām tehniskām problēmām, kas saistītas ar aviācijas bāzes kuģiem, un to apkalpošanai nepieciešamo izdevumu pieaugumu. Piemēram, 2019. gadā ASV austrumu piekrastē cīņas spējīgs ir vienīgi "USS Dwight D. Eisenhower". Pārējie tiek modernizēti vai nonākuši kapitālajā remontā, savukārt "USS Harry S. Truman" no ierindas izgājusi elektropadeves sistēma.

Neveicas arī ar jauno "peldošo aerodromu" būvi. Pirmo nākamās paaudzes aviācijas bāzes kuģi "USS Gerald R. Ford" nevar savest kārtībā jau vairāk nekā 15 gadus. Kuģa būve sākās 2005. gadā, nolaida ūdenī 2013. gadā un plānoja gadu vēlāk sākt tā pilnvērtīgu ekspluatāciju. Tomēr nekavējoties tika konstatēta virkne defektu konstrukcijā. Tie ir ļoti nopietni – tos novērst nav izdevies vēl aizvien.

2
Tagi:
Aizsardzības ministrija, Pentagons, aviācijas bāzes kuģis, ASV
Pēc temata
Krievijas admirāļi: ASV aviācijas bāzeskuģi nevarēs ienākt Baltijas jūrā
Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Harry S. Truman iegājis Vidusjūrā
ASV atjaunojušas floti Krievijas "savaldīšanai" Ziemeļatlantijā
Padomju iznīcinātāji MiG-15 festivālā Vācijā

"To nevar aizmirst": padomju meistarpiloti sarīkoja katastrofu ASV Gaisa spēkiem

35
(atjaunots 15:22 17.04.2021)
Desmitiem notriektu lidmašīnu, simtiem gūstā saņemtu pilotu un nedēļu ilgas sēras: 1951. gada 12. aprīlī amerikāņi Korejas debesīs sastapa spēcīgu pretinieku.

ASV Gaisa kara spēki sāka kauju ar padomju meistarpilotiem, kuri bumbvedēju B-29 Superfortress armādu sakāva dažu minūšu laikā. Par to, kā jenķi pārdzīvoja "melno ceturtdienu", portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nemanāms atbalsts

Pirmie padomju lidotāji – brīvprātīgie – Korejā ieradās 1950. gada novembrī. Stingras slepenības apstākļos tika nogādāti ešeloni ar tobrīd modernajiem reaktīvajiem iznīcinātājiem MiG-15.

Padomju lidotāji bija spiesti nomainīt formastērpus un pazīšanās zīmes pret ķīniešu un korejiešu simboliku. Pirms viņu ierašanās jeņķi debesīs jutās brīvi un droši – korejiešu aviācija neizcēlās ar īpašu cīņasspēju, turklāt lielāko daļu ASV un to sabiedrotie jau likvidēja kara sākumā.

Атака бомбардировщиков B-26 в Вонсане, Северная Корея, 1951 г.
© Foto : Общественное достояние
Bumbvedēju B-26 uzbrukums Vonsanā, Ziemeļkorejā, 1951. g.

Padomju lidotājiem aizliedza šķērsot 38. paralēli, kas atdala Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, arī tāpēc, lai nepieļautu jauno MiG-15 zudumu pretinieka teritorijā. Vienlaikus amerikāņi izsludināja MiG medības un pat apsolīja pamatīgu prēmiju par nebojātu lidmašīnu.

Virs Korejas savērpās viesuļi. ASV GKS piloti uz savas ādas izbaudīja daudz pieredzējušāko pretinieku meistarību – daudzi padomju lidotāji vēl pavisam nesen kāvās ar Luftwaffe meistariem, MiG bija galvas tiesu pārāki par amerikāņu iznīcinātājiem F-80 Shooting Star un F-84 Thunderjet ātruma, manevrētspējas, kravas celtspējas un spēka ziņā.

Корейская война 1950-1953. Стрелок - охотник за вражескими самолетами.
© Sputnik
Karš Korejā 1950.-1953. Strēlnieks - pretinieka lidmašīnu mednieks

Jau pēc pirmajām nopietnajām sadursmēm debesīs aerodromos neatgriezās vairāki smagie bumbvedēji B-29 Superfortress. Lai mazinātu zaudējumus, amerikāņi steigšus nogādāja Korejā jaunos iznīcinātājus F-86 Sabre, kas gandrīz līdzinājās MiG-15. Tagad padomju lidotājiem bija smagāk izcīnīt uzvaras gaisā. Piedevām liela nozīme bija grūtībām ar jaunās tehnika apgūšanu – to nācās pētīt un slīpēt kaujās.

"MiGu" aleja

1951. gadā uz Koreju nosūtīja 324. iznīcinātāju divīziju. To komandēja leģendārais Ivans Kožedubs. Viņa atbildības zonā bija Jaluczanas upe. Tālāk par to pretinieka lidmašīnas netika. Šo vietu amerikāņi iedēvēja par "MiGu aleju".

12. aprīlī ar ASV aviāciju gadījās īsta katastrofa. Viņi plānoja uzlidojumu Singisas pilsētai, svarīgiem infrastruktūras objektiem, arī tiltam pāri Jaluczanas upei. Radiolokācijas stacijas fiksēja lielu pretinieka lidmašīnu grupu, kas pārvietojās ar aptuveni 500 km/h ātrumu ziemeļkorejiešu pozīciju virzienā. 48 stratēģiskos bumbvedējus B-29 Superfortress pavadīja vairāk nekā 120 iznīcinātāji.

Cоветский истребитель МиГ-15 с пробоинами после воздушного боя во время войны в Корее.
© Sputnik
Padomju iznīcinātājs MiG-15 ar trāpījumiem pēc gaisa cīņas Korejā

Ivans Kožedubs riskēja – viņš atstāja aerodromu neapsargātu un pacēla gaisā visus cīņasspējīgos divīzijas MiGus – 44 mašīnas. Padomju lidmašīnas ātri panāca amerikāņus. "Supercietokšņi" gāja grupās pa 12, aiz viņiem, 2-3 km attālumā – iznīcinātāju bari.

Lidotāji acumirklī iesaistījās kaujā. Amerikāņi bija pārsteigti. Sākumā viņi pat nesaprata, kas un no kutienes viņus apšauda – MiGi strauji pietuvojās no augšas un tiešā tēmējumā sašāva bumbu pārpildītos bumbvedējus. Padomju iznīcinātāju grupa vajāja priekšējos B-29, pārējie uzbruka eskortam, lai piespiestu viņus iesaistīties cīņā un atpalikt no bumbvedējiem.

Pēc dažām minūtēm dūmoja jau vairāki B-29 – MiGu aviācijas lielgabalu fugasa lādiņi atstāja smagsvarnieku fizelāžās milzīgus caurumus. Ekipāžām atlika vien lēkt ārā no krītošajām mašīnām. Dažiem sašautajiem bumbvedējiem izdevās aiziet, tomēr visi tie līdz lidlaukam netika.

Dzīvajos palikušie B-29 metās uz jūras pusi. MiGi viņus nevajāja – tur gaidīja ASV kuģu zenītartilērija.

Nebijuši zaudējumi

Sadursme ilga nepilnu pusstundu. Padomju meistari notrieca desmit B-29 un vairākus iznīcinātājus, 15 bumbvedēji bija nopietni bojāti. Vairāk nekā simt amerikāņu pilotu, izlēkuši ar izpletņiem no lidmašīnām, nokļuva gūstā. Visi MiGi atgriezās bāzē.
ASV GKS komandieri todien bija šokēti. Tādi zaudējumi nebija redzēti kopš Otrā pasaules kara laikiem. Izsludināja nedēļu ilgas sēras, uzlidojumi šajā rajonā pārtrūka uz veseliem trim mēnešiem.

Войска ООН во время боевых действий в Южной Корее. 1950 год
AP Photo/Max Desfor
ANO spēki karadarbības laikā Dienvidkorejā. 1950. gads

Pēc tam nāca "melnā otrdiena". Tā paša gada 30. oktobrī "lidojošajiem cietokšņiem" bija paredzēts uzlidojums Namsi aerodromam. Tomēr vērienīgo operāciju atkal izjauca padomju brīvprātīgie lidotāji. Šoreiz uz korejiešu objektiem nosūtīja 21 bumbvedēju, tos piesedza apmēram 200 iznīcinātāji.

Armādu pārtvert devās vairāk nekā četri desmiti MiGu. Viņi neiesaistījās cīņā ar eskortu, tikai apšaudīja bumbvedējus ar lielgabaliem un ložmetējiem. Piloti strādāja neatkarīgos pāros, tāpēc brīvāk pieņēma lēmumus un izraudzījās mērķus.

Bumbvedēji pie mērķa netika, Namsi aerodroms necieta. ASV nesagaidīja mājās duci B-29. No gandrīz pussimta MiGu notrieca vienu. Kauja iznākumu ietekmēja arī kļūdainā plānošana: liela daļa F-86 Sabre, kas spēja stāties pretī MiGiem, atpalika un devās uz Jaluczanas upes rajonu, lai sagaidītu padomju iznīcinātājus tur. Pēc šī incidenta B-29 taktiku mainīja – tagad viņi devās pildīt uzdevumus tikai pa naktīm, pa vienam vai nelielās grupās.

Экипаж самолета, сбросившего атомную бомбу на Нагасаки
AP Photo
Lidmašīnas ekipāža, kas nometa kodolbumbu Nagasaki

Kopumā padomju meistari Korejā iznīcināja apmēram 1300 pretinieka lidmašīnas. Dažādi aprēķini rāda, ka amerikāņu zaudēja 60-90 smagos bumbvedējus B-29 Superfortress – tie izrādījās absolūti neaizsargāti pret reaktīvajiem MiGiem.

Kļuva skaidrs, ka kodoluzbrukums PSRS, ko tolaik plānoja Pentagons, nemaz nav tik vienkārša lieta kā savulaik Hirosimā vai Nagasaki.

35
Tagi:
Pentagons, Aizsardzības ministrija, Krievija, drošība, aviācija, ASV
Pēc temata
"Piloti visu zināja": kāpēc pirmie "stratēģi" nevarēja atgriezties mājās
Elle Zemes virsū: Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas 75. gadadiena