Fridays For Future

Zvērēni: pasaules revolūciju rīko jaunie hunveibini

89
(atjaunots 14:13 17.03.2021)
Dievs vien zina, kā tur ir ar klimatu, tomēr bērni patiešām spēj sašūpot pamatus zem nacionālo valdību kājām. Iedomājieties vien, kā jutīsies policisti, spiesti izgaiņāt mazgadīgo "aktīvistu" barus.

Populārā filozofe Naomi Klaina laidusi klajā grāmatu bērniem. Tās nav ne pasakas, ne dzejoļi, tā ir visīstākā metodika pretvalstiskai darbībai ar piemērotu nosaukumu "Kā mainīt visu".

Klaina aicina savus jaunos lasītājus protestēt pret klimata pārmaiņām ar streiku, demonstrāciju un piketu palīdzību. Mazgadīgajiem hunveibiniem iesaka organizēt savdabīgu "internacionāli" sociālajos tīklos un turpināt revolucionāro cīņu tīmeklī un ielās. Spriežot pēc stila, grāmata paredzēta jaunāko klašu audzēkņiem, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Dievs vien zina, kā tur ir ar klimatu, vai revolucionārās aktivitātes rezultātā mainīsies laiks, tomēr šie bērni patiešām spēj sašūpot pamatus zem nacionālo valdību kājām. Iedomājieties vien, kā jutīsies policisti, spiesti izgaiņāt mazgadīgo "aktīvistu" barus. Vai premjerministra stāvokli, kam nāksies sarunāties par to ar pārkaitinātiem vecākiem.

Pašas Klainas personība ir paradoksāla. No vienas puses, viņa ieguvusi slavu kā nikna cīnītāja pret transnacionālajām korporācijām, patēriņu un visu mūsdienu kapitālismu. No otras puses, visas šīs korporācijas viņu dievina, aprūpē, popularizē un dāsni apmaksā.

Viņas pirmā grāmata "No Logo. Cilvēki pret zīmoliem" neiznāca vis kaut kādā nabadzīgā puspagrīdes kreisajā izdevniecībā. Nē, to publicēja un reklamēja "Simon and Schuster" — mediju giganta "Viacom CBS" struktūra. Korporāciju "Viacom" kontrolē Samnera Redstouna – pazīstamā amerikāņu miljardiera un mediju magnāta mantinieki.

Kopš tā laika Klainu publicē lielākās izdevniecības un bagātākajiem cilvēkiem pasaulē piederoši izdevumi. Par kapitālisma un globālisma kritizēšanu viņa saņem neskaitāmas prēmijas. Viņa uzstājas ANO un Davosā, ar viņu diskutē Nobela prēmijas laureāts Džozefs Stiglics, viņu citē pats Romas pāvests.

Aina patiešām ir parsteidzoša. Filozofe pamanījusies padarīt aktuālas "kreisās" problēmas un iepatikties antiglobālistiem, komunistiem, sociālistiem un anarhistiem visā pasaulē. Viņa aizrautīgi atbalstīja Ugo Čavesu un iebilda pret "Čikāgas zēnu" šoka terapiju. Pie tam viņa sekmīgi grozās to pašu miljardieru aprindās, ar kuriem tik drosmīgi cīnās. Vienā brīdī viņas grāmatas sāka lasīt ne vairs kā brīdinājumu par mežonīgā kapitālisma šausmām, bet gan kā miljardieru darbību programmu pasaules pārbūvei. Rodas iespaids, ka Rietumu ekonomikas saimnieki atraduši sev lielisku reklamētāju.

Arī pašas Naomi Klainas ģimene nav nekāda vienkāršā. Viņas dzīvesbiedrs Avi Lūiss pieder pie Kanādas politiskās elites. Viņa vectēvs bija viens no Kanādas Jaunās demokrātiskās partijas dibinātājiem un vadītājiem. Viņa tēvs vadīja JDP Ontario un pārstāvēja Kanādu ANO.

JDP pieder pie Sociālistiskās internacionāles. Tajā vēl nesen bija arī "Amerikas demokrātiskie sociālisti" – ASV Demokrātiskās partijas galēji kreisā spārna pārstāvji. Pie viņiem pieder tādas partijas zvaigznes, kā Bērnijs Sanderss un Aleksandrija Okasio-Kortesa.

Sociālistiskās internacionāles kongresos jau pirms desmit gadiem tika izstrādātas nostādes, kas prasīja krasi ierobežot patēriņu pasaules vadošajās valstīs. Šodien mēs redzam, kā tās mēģina īstenot, tikai iepriekš iededzinot protestu liesmas visā pasaulē. Protestos iesaistīs bērnus, kuri salasījušies tādas pasaules revolūcijas instrukcijas. Pašiem mazākajiem lasītājiem Klaina radījusi multiplikāciju pēc savas grāmatas motīviem. Tā ir visnotaļ interesanta nākotnes prognoze. "2023. gadā – stāsta drūma balss aiz kadra, - ilgstoši sausuma periodi noveda pie gigantiskiem plūdiem un taifūniem. Cilvēki glābās bēgot. Bēgļi dzīvoja teltīs. Trūka ūdens un iztikas. Tajā paša laikā biznesa dinozauri pieprasīja jaunus upurus uz ekonomiskās izaugsmes altāra..."

Tālāk sižets stāsta, ka nabadzībā grimušie cilvēki sāk dumpoties. Streikus sāk fermeri, autovadītāji, kurjeri, arodbiedrību locekļi. Policija nogalina melnādainu ēdienu piegādātāju, un šis sakrālais upuris saliedē masas. Kustība izplatās pa visu pasauli, plešas pāri robežām un šķēršļiem. Streiki salauž ekonomikas atliekas. Jaunieši mirst uz barikādēm. Pasaules revolūcija sekmīgi gāž nacionālās valdības, tās nomaina jauns globāls zaļais režīms.

Izklausās kā muļķīga pasaka bērniem. Taču tādi scenāriji jau tiek aktīvi izmēģināti dzīvē. Jaunā ekokarotāja no Indijas Diša Ravi pavisam nesen mēģināja pārcelt politiskā plaknē vietējo zemnieku protestus. Viņa iesaistīja ietekmīgas personas un viedokļu līderus sociālajos tīklos, organizēja plašu zaļo rosību.

Milzīgajā Indijā, kur cilvēki vēl aizvien saskaras ar pārtikas trūkumu, fermeri bieži izdara pašnāvības, visa šī lauksaimniecības tēma ir sprādzienbīstama.

Ravi nepiesardzīgi publicēja saiti uz Grētas Tūnbergas instrukciju, kurā sīki aprakstīti visi pretvalstiskās darbības posmi. Policija arestēja Dišu Ravi – viņu apsūdz sazvērestībā un nekārtību kurināšanā. Pagaidām tiesa viņu izlaidusi brīvībā pret ķīlas naudu, tomēr lietas perspektīvas ir miglainas. Likumdošana nespēj tikt līdzi jaunajiem revolucionāriem, un visu Ravi darbību var kvalificēt kā nevainīgu ekoaktīvismu.

Nesen Naomi Klaina nāca klajā ar lielu rakstu Ravi atbalstam. Viņa ir sajūsmā arī par Grētu Tūnbergu: "Viņa man ir īsta ceļazvaigzne... Visu laiku atceros, kā viņa Davosā teica: "Pietiek bla-bla-bla!"

Vēl viena modele, ko reklamē filozofe, ir 13 gadus vecā Tokata Dzelzs Acis, meitene no siu cilts, kura kopš 9 gadu vecuma protestē pret urāna raktuvēm un naftas cauruļvadiem.

Jauno hunveibinu dienas kārtībā ir tikai totāla sagrāve – industrijas, lauksaimniecības, valsts, sabiedrības sagrāve. Proti, visa, kas viņus nodrošina ar ēdienu, dzērienu, apģērbu un izglītību. Ir nereāli iestāstīt šo ideju pieaugušajiem, tāpēc ietekmīgi cilvēki mēģina to iegalvot bērniem.

Tagad Klainas grāmatu reklamē visi ietekmīgākie Rietumu pasaules mediji. Tajā aprakstītās politiskās tehnoloģijas tiks slīpētas visā pasaulē.

Mūsu bērni ir kļuvuši par izmēģinājumu trusīšiem, un ar viņu palīdzību mēģinās lauzt mūsu pasauli.

89
Tagi:
Grēta Tūnberga, bērni, klimata pārmaiņas, ekoloģija
Pēc temata
Uz britu ādas izmēģinās totālu grimšanu nabadzībā
Grēta Tūnberga nes draudus globalizācijai
Grēta Tūnberga pieteikusi karu baltajiem vīriešiem
Sargiet dabu, velns parāvis! Līdz kam var novest Tūnberga
Aviācijas bāzes kuģis Harry Truman

"Vairāk nepavilksim": ko ASV nolēmušas darīt ar saviem aviācijas bāzes kuģiem

3
(atjaunots 23:36 17.04.2021)
Baidena administrācija atgriezusies pie jautājuma par aviācijas bāzes kuģa "USS Harry S. Truman" pirmstermiņa norakstīšanu.

Kuģim vajadzētu kalpot vēl vismaz 25 gadus, taču, domājams, metāllūžņos to sagriezīs daudz ātrāk. Tiesa, asas diskusijas ap amerikāņu aviācijas bāzes kuģiem rodas jau ilgu laiku. Par to, kā lemj "demokrātijas simbolu" likteni, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Uzbrūk pašam svētākajam

Arī Donalda Trampa laikā izskanēja ierosinājums norakstīt "USS Harry S. Truman" budžeta līdzekļu ekonomijas labad, taču viņš to noraidīja. Patiešām, kuģis nolaists ūdenī 1998. gadā, viņam vēl ilgi jākalpo.

Toties iniciatīvu atbalstīja Aizsardzības ministrijas un Jūras spēku amatpersonas. Ja norakstīt "Trūmenu" 25 gadus pirms noteiktā termiņa, atbrīvosies miljardiem dolāru, kas atvēlēti tā apkalpošanai un kodoldegvielas uzpildei reaktorā. Šos līdzekļus var novirzīt perspektīva bruņojuma – zemūdens un virsūdens bezpilota aparātu, precīzo uzbrukuma ieroču izstrādei un iepirkumam, kā arī jaunās klases "Ford" aviācijas bāzes kuģu būvdarbiem.

Kongress ideju uztvēra naidīgi. Viens no argumentiem: ja norakstīt "USS Harry S. Truman" 2020. gadu vidū, līdz 2050. gadam Jūras spēkiem paliks tikai deviņi šīs klases kuģi, bet flotei vajadzīgi 11. Lielākā daļa kongresmeņu ir pārliecināti: "peldošie aerodromi" ir ASV stratēģiska priekšrocība pār potenciālajiem pretiniekiem, ar to palīdzību iespējams kontrolēt visu Pasaules okeānu.

Vēl agrāk, 2014. gadā, Baraka Obamas prezidentūras laikā izskanēja ierosinājums norakstīt USS George Washington. Arī toreiz iniciatīvu noraidīja.

Daži militārie eksperti tomēr uzskata, ka aviācijas bāzes kuģi strauji zaudē spēku apstākļos, kad ASV domājamie pretinieki uzņem bruņojumā aizvien lielāku skaitu precīzo raķešu sistēmu, arī hiperskaņas bruņojumu. Piemēram, amerikāņi ir noraizējušies par tālā darbības rādiusa pretkuģu raķešu parādīšanos Ķīnas bruņojumā – to darbības rādiuss ir tūkstoš jūras jūdzes.

Sena problēma

Strīdi par aviācijas bāzes kuģa "USS Harry S. Truman" turpinājās arī pēc administrācijas nomaiņas. Daudzi vēl aizvien iebilst pret priekšlaicīgu norakstīšanu. Pārlieku lieli līdzekļi ieguldīti šajā kuģī, lai norakstītu to ekspluatācijas cikla vidū, uzskata Kongresā. Tāpat parlamentārieši norāda, ka tāda iniciatīva neatbilst ASV JS attīstības programmai un kuģu skaita palielināšanai par vairākiem simtiem vienību. Lieta tāda, ka bijušais aizsardzības ministrs Marks Espers īsi pirms atstādināšanas paspēja iepazīstināt ar atjaunoto plānu līdz 2045. gadam – tas paredz, ka flotes sastāvā līdz šim laikam jābūt vismaz 500 kuģiem.

"Ikviens mēģinājums atlikt "Ford" klases aviācijas bāzes kuģu iepirkumu vai "Nimitz" klases kuģu tehniskās apkalpošanas termiņus ir stratēģiski un finansiāli bezatbildīgi un, neapšaubāmi, saskarsies ar tādu pašu pretestību ka 2014. gadā," norādīja Pārstāvju palātas loceklis Robs Vitmans.

Patiesībā stratēģija Battle Force 2045 paredz jauno "Virginia" klases zemūdeņu celtniecības tempu pieaugumu. Plānots, ka to skaits sasniegs 80. Tāpat uzmanība pievērsta dažādu tipu bezpilota aparātiem, kas daļēji aizvietos raķešu eskadras kuģiem un izlūkošanas kuģiem.

Pentagona galvassāpes

Kongresmeņi pat atbalsta aviācijas bāzes kuģu skaita palielināšanu un atsaucas uz "Ķīnas draudiem". Piemēram, senators Rodžers Vikers debatēs uzdeva jautājumu, vai ar 11 kuģiem pietiks, lai savaldītu Ķīnu Klusajā okeānā, vienlaikus strādājot Tuvajos Austrumos un citos Pasaules okeāna rajonos.

Militārpersonas kongresmeņus mierina. ASV operāciju Klusā okeāna reģionā komandieris admirālis Džons Akilino apliecināja, ka aviācijas bāzes kuģi tiks galā, ja vien, protams, neradīsies papildu grūtības.

Aviācijas bāzes kuģu floti – 11 vienības – apstiprināja 2007. gada jūras kara stratēģijas ietvaros. Bija plānots, ka šie kuģi būs vajadzīgi tikai divos karadarbības teātros – Klusā okeāna rietumu daļā un Persijas līcī. Tagad ASV sagādā raizes Krievijas Jūras kara flotes straujā pastiprināšanās Vidusjūrā un Atlantijas ziemeļos.

Vienlaikus admirāļi aizvien biežāk ziņo par nopietnām tehniskām problēmām, kas saistītas ar aviācijas bāzes kuģiem, un to apkalpošanai nepieciešamo izdevumu pieaugumu. Piemēram, 2019. gadā ASV austrumu piekrastē cīņas spējīgs ir vienīgi "USS Dwight D. Eisenhower". Pārējie tiek modernizēti vai nonākuši kapitālajā remontā, savukārt "USS Harry S. Truman" no ierindas izgājusi elektropadeves sistēma.

Neveicas arī ar jauno "peldošo aerodromu" būvi. Pirmo nākamās paaudzes aviācijas bāzes kuģi "USS Gerald R. Ford" nevar savest kārtībā jau vairāk nekā 15 gadus. Kuģa būve sākās 2005. gadā, nolaida ūdenī 2013. gadā un plānoja gadu vēlāk sākt tā pilnvērtīgu ekspluatāciju. Tomēr nekavējoties tika konstatēta virkne defektu konstrukcijā. Tie ir ļoti nopietni – tos novērst nav izdevies vēl aizvien.

3
Tagi:
Aizsardzības ministrija, Pentagons, aviācijas bāzes kuģis, ASV
Pēc temata
Krievijas admirāļi: ASV aviācijas bāzeskuģi nevarēs ienākt Baltijas jūrā
Trejzobja trieciens. Kāpēc NATO mācības var dārgi izmaksāt Eiropai
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Harry S. Truman iegājis Vidusjūrā
ASV atjaunojušas floti Krievijas "savaldīšanai" Ziemeļatlantijā
Padomju iznīcinātāji MiG-15 festivālā Vācijā

"To nevar aizmirst": padomju meistarpiloti sarīkoja katastrofu ASV Gaisa spēkiem

35
(atjaunots 15:22 17.04.2021)
Desmitiem notriektu lidmašīnu, simtiem gūstā saņemtu pilotu un nedēļu ilgas sēras: 1951. gada 12. aprīlī amerikāņi Korejas debesīs sastapa spēcīgu pretinieku.

ASV Gaisa kara spēki sāka kauju ar padomju meistarpilotiem, kuri bumbvedēju B-29 Superfortress armādu sakāva dažu minūšu laikā. Par to, kā jenķi pārdzīvoja "melno ceturtdienu", portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nemanāms atbalsts

Pirmie padomju lidotāji – brīvprātīgie – Korejā ieradās 1950. gada novembrī. Stingras slepenības apstākļos tika nogādāti ešeloni ar tobrīd modernajiem reaktīvajiem iznīcinātājiem MiG-15.

Padomju lidotāji bija spiesti nomainīt formastērpus un pazīšanās zīmes pret ķīniešu un korejiešu simboliku. Pirms viņu ierašanās jeņķi debesīs jutās brīvi un droši – korejiešu aviācija neizcēlās ar īpašu cīņasspēju, turklāt lielāko daļu ASV un to sabiedrotie jau likvidēja kara sākumā.

Атака бомбардировщиков B-26 в Вонсане, Северная Корея, 1951 г.
© Foto : Общественное достояние
Bumbvedēju B-26 uzbrukums Vonsanā, Ziemeļkorejā, 1951. g.

Padomju lidotājiem aizliedza šķērsot 38. paralēli, kas atdala Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, arī tāpēc, lai nepieļautu jauno MiG-15 zudumu pretinieka teritorijā. Vienlaikus amerikāņi izsludināja MiG medības un pat apsolīja pamatīgu prēmiju par nebojātu lidmašīnu.

Virs Korejas savērpās viesuļi. ASV GKS piloti uz savas ādas izbaudīja daudz pieredzējušāko pretinieku meistarību – daudzi padomju lidotāji vēl pavisam nesen kāvās ar Luftwaffe meistariem, MiG bija galvas tiesu pārāki par amerikāņu iznīcinātājiem F-80 Shooting Star un F-84 Thunderjet ātruma, manevrētspējas, kravas celtspējas un spēka ziņā.

Корейская война 1950-1953. Стрелок - охотник за вражескими самолетами.
© Sputnik
Karš Korejā 1950.-1953. Strēlnieks - pretinieka lidmašīnu mednieks

Jau pēc pirmajām nopietnajām sadursmēm debesīs aerodromos neatgriezās vairāki smagie bumbvedēji B-29 Superfortress. Lai mazinātu zaudējumus, amerikāņi steigšus nogādāja Korejā jaunos iznīcinātājus F-86 Sabre, kas gandrīz līdzinājās MiG-15. Tagad padomju lidotājiem bija smagāk izcīnīt uzvaras gaisā. Piedevām liela nozīme bija grūtībām ar jaunās tehnika apgūšanu – to nācās pētīt un slīpēt kaujās.

"MiGu" aleja

1951. gadā uz Koreju nosūtīja 324. iznīcinātāju divīziju. To komandēja leģendārais Ivans Kožedubs. Viņa atbildības zonā bija Jaluczanas upe. Tālāk par to pretinieka lidmašīnas netika. Šo vietu amerikāņi iedēvēja par "MiGu aleju".

12. aprīlī ar ASV aviāciju gadījās īsta katastrofa. Viņi plānoja uzlidojumu Singisas pilsētai, svarīgiem infrastruktūras objektiem, arī tiltam pāri Jaluczanas upei. Radiolokācijas stacijas fiksēja lielu pretinieka lidmašīnu grupu, kas pārvietojās ar aptuveni 500 km/h ātrumu ziemeļkorejiešu pozīciju virzienā. 48 stratēģiskos bumbvedējus B-29 Superfortress pavadīja vairāk nekā 120 iznīcinātāji.

Cоветский истребитель МиГ-15 с пробоинами после воздушного боя во время войны в Корее.
© Sputnik
Padomju iznīcinātājs MiG-15 ar trāpījumiem pēc gaisa cīņas Korejā

Ivans Kožedubs riskēja – viņš atstāja aerodromu neapsargātu un pacēla gaisā visus cīņasspējīgos divīzijas MiGus – 44 mašīnas. Padomju lidmašīnas ātri panāca amerikāņus. "Supercietokšņi" gāja grupās pa 12, aiz viņiem, 2-3 km attālumā – iznīcinātāju bari.

Lidotāji acumirklī iesaistījās kaujā. Amerikāņi bija pārsteigti. Sākumā viņi pat nesaprata, kas un no kutienes viņus apšauda – MiGi strauji pietuvojās no augšas un tiešā tēmējumā sašāva bumbu pārpildītos bumbvedējus. Padomju iznīcinātāju grupa vajāja priekšējos B-29, pārējie uzbruka eskortam, lai piespiestu viņus iesaistīties cīņā un atpalikt no bumbvedējiem.

Pēc dažām minūtēm dūmoja jau vairāki B-29 – MiGu aviācijas lielgabalu fugasa lādiņi atstāja smagsvarnieku fizelāžās milzīgus caurumus. Ekipāžām atlika vien lēkt ārā no krītošajām mašīnām. Dažiem sašautajiem bumbvedējiem izdevās aiziet, tomēr visi tie līdz lidlaukam netika.

Dzīvajos palikušie B-29 metās uz jūras pusi. MiGi viņus nevajāja – tur gaidīja ASV kuģu zenītartilērija.

Nebijuši zaudējumi

Sadursme ilga nepilnu pusstundu. Padomju meistari notrieca desmit B-29 un vairākus iznīcinātājus, 15 bumbvedēji bija nopietni bojāti. Vairāk nekā simt amerikāņu pilotu, izlēkuši ar izpletņiem no lidmašīnām, nokļuva gūstā. Visi MiGi atgriezās bāzē.
ASV GKS komandieri todien bija šokēti. Tādi zaudējumi nebija redzēti kopš Otrā pasaules kara laikiem. Izsludināja nedēļu ilgas sēras, uzlidojumi šajā rajonā pārtrūka uz veseliem trim mēnešiem.

Войска ООН во время боевых действий в Южной Корее. 1950 год
AP Photo/Max Desfor
ANO spēki karadarbības laikā Dienvidkorejā. 1950. gads

Pēc tam nāca "melnā otrdiena". Tā paša gada 30. oktobrī "lidojošajiem cietokšņiem" bija paredzēts uzlidojums Namsi aerodromam. Tomēr vērienīgo operāciju atkal izjauca padomju brīvprātīgie lidotāji. Šoreiz uz korejiešu objektiem nosūtīja 21 bumbvedēju, tos piesedza apmēram 200 iznīcinātāji.

Armādu pārtvert devās vairāk nekā četri desmiti MiGu. Viņi neiesaistījās cīņā ar eskortu, tikai apšaudīja bumbvedējus ar lielgabaliem un ložmetējiem. Piloti strādāja neatkarīgos pāros, tāpēc brīvāk pieņēma lēmumus un izraudzījās mērķus.

Bumbvedēji pie mērķa netika, Namsi aerodroms necieta. ASV nesagaidīja mājās duci B-29. No gandrīz pussimta MiGu notrieca vienu. Kauja iznākumu ietekmēja arī kļūdainā plānošana: liela daļa F-86 Sabre, kas spēja stāties pretī MiGiem, atpalika un devās uz Jaluczanas upes rajonu, lai sagaidītu padomju iznīcinātājus tur. Pēc šī incidenta B-29 taktiku mainīja – tagad viņi devās pildīt uzdevumus tikai pa naktīm, pa vienam vai nelielās grupās.

Экипаж самолета, сбросившего атомную бомбу на Нагасаки
AP Photo
Lidmašīnas ekipāža, kas nometa kodolbumbu Nagasaki

Kopumā padomju meistari Korejā iznīcināja apmēram 1300 pretinieka lidmašīnas. Dažādi aprēķini rāda, ka amerikāņu zaudēja 60-90 smagos bumbvedējus B-29 Superfortress – tie izrādījās absolūti neaizsargāti pret reaktīvajiem MiGiem.

Kļuva skaidrs, ka kodoluzbrukums PSRS, ko tolaik plānoja Pentagons, nemaz nav tik vienkārša lieta kā savulaik Hirosimā vai Nagasaki.

35
Tagi:
Pentagons, Aizsardzības ministrija, Krievija, drošība, aviācija, ASV
Pēc temata
"Piloti visu zināja": kāpēc pirmie "stratēģi" nevarēja atgriezties mājās
Elle Zemes virsū: Hirosimas un Nagasaki bombardēšanas 75. gadadiena