Kurcs

"Bezizejas stāvoklis". ES valstis interesējas par "Sputnik V"

96
(atjaunots 10:58 17.03.2021)
Austrijas, Čehijas, Bulgārijas, Slovēnijas un Latvijas valdības bija sašutušas par vakcīnu sadali ES. Eiropā ir gatavi izmantot Krievijā vai Ķīnā ražotos preparātus.

Ziņots, ka Brisele gatavojas pārrunām ar Maskavu par "Sputnik V" iepirkumiem. Par to, kāpēc cīņa ar koronavīrusu Eiropā izraisa skandālus, portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā Galija Ibragimova.

Sameklēt "grēkāzi"

"Vairākās ES valstīs piegādāto vakcīnu skaits neatbilst iedzīvotāju skaitam. Mēs aicinām apspriest to tuvākajā samitā," savā vēstulē ierosina Austrijas, Čehijas, Bulgārijas, Slovēnijas un Latvijas līderi.

Austrijas kanclers Sebastiāns Kurcs ieteica Briselei pievērst uzmanību stāvoklim Latvijā un Bulgārijā. Preparātu trūkums šajās valstīs draud ar jaunu koronavīrusa vilni, tātad – ar kārtējo izolāciju, brīdināja politiķis.

"Kāpēc, piemēram, Maltai tika vairāk vakcīnu, nekā Bulgārijai? – taujāja Kurcs. – Iemesls meklējams ES pārvaldošās padomes slepenajos kontraktos. Vajag izmeklēt šīs kuluāru vienošanās un nepārvērst vakcināciju par bazāru."

Oponenti no Sociāldemokrātiskās partijas Kurcam nepiekrita. "Kanclers meklē grēkāžus par vakcinācijas kampaņas izgāšanos Austrijā," atzīmēja partijā.

Vakcinācija ar Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma AstraZeneca preparātu un ASV ražoto Pfizer Austrijā sākās gada beigās. Martā sākās problēmas. Kompānija AstraZeneca paziņoja, ka nepaspēj apgādāt visas ES valstis. Turklāt vakcinētajiem nereti gadās blaknes (veidojas trombi), Itālijā un Dānijā fiksēti pat letāli gadījumi.

Austrija, Dānija, Norvēģija, Bulgārija, Latvija, Lietuva un Igaunija apturējušas preparāta lietošanu.

Blakusparādību vakcinācija

Nesen Igaunijā no vakcīnas miris 31 gadu vecs valsts ierēdnis. Aizvakar Slovākijā – 38 gadus veca skolotāja.

Upuru tuvinieki apņēmušies tiesāties ar kompāniju, taču tās vadība jau savlaicīgi noliedz apsūdzības. Arī Pasaules veselības organizācija uzskata, ka vakcīna esot droša.

"Saikne starp AstraZeneca preparātu un trombu veidošanos nav pierādīta. Nav iemeslu atteikties no vakcīnas," apgalvoja PVO pārstāve Mārgareta Harisa.

Tomēr valstu saraksts, kas šaubās par AstraZeneca, pastāvīgi pieaug. Aizvakar tās pielietošanu apturēja Vācija, Francija un Itālija.

Savukārt Pfizer vakcīnu pietrūkst. Tās sadala Brisele. Pagaidām runa ir par astoņām devām uz simt tūkstošiem iedzīvotāju. Salīdzinājumam: ASV – 24, Lielbritānijā – 32.

To savā vēstulē kritizēja Austrijas, Čehijas, Bulgārijas, Slovēnijas un Latvijas līderi.

Tūrisms nepacietīgi gaida startu

Vakcinācijas tempi Latvijā un Bulgārijā patiešām palēninājušies – Kurcs tam pievērsa īpašu uzmanību. Tagad šajās valstīs vidēji vakcinē līdz divus tūkstošus cilvēku.

Vismaz līdz marta beigām gaidāms preparātu trūkums, brīdināja Latvijas Vakcinācijas biroja vadītāja Eva Juhņēviča.

Līdz aprīļa vidum Rīga plānoja saņemt 164 tūkstošus devu. Pusi no tām – AstraZeneca, taču tagad tas nav droši zināms. Ja ražotājs nepierādīs, ka vakcīna ir droša, nāksies no tās atteikties. Maksāt par papildu piegādēm Pfizer valdība pagaidām nevar.

Juhņēviča atklāja, ka noliktavās vakcīnu nav – visas piegādātas medicīnas iestādēm un ģimenes ārstiem.

Bulgārija gatavojas tūrisma sezonai: 1. maijā atsākas starptautiskā aviosatiksme. Valstī ielaidīs ar negatīvu Covid-19 testu vai vakcīnas sertifikātu. Tomēr vietējo iedzīvotāju vakcinācijā ir grūtības.

Februārī tika saņemta liela AstraZeneca partija. No stingrās izolācijas nogurušie cilvēki sāka potēties. Tāpat kā kaimiņi ES, valdība sūdzējās, ka vakcīnu trūkst pat mediķiem, skolotājiem un pensionāriem. Tagad process ir pavisam palēninājies.

"Esmu devis rīkojumu pārtraukt vakcināciju ar AstraZeneca līdz brīdim, kamēr Eiropas Zāļu aģentūra gaisinās visas šaubas par tās drošību," paziņoja premjerministrs Boiko Borisovs.

Noslēpumi un mahinācijas

Neapmierinātibu vairākās ES valstīs vairo fakts, ka laikā, kamēr vieni gaida piegādes atsākšanos, citi nezina, kur likt pārpalikumus. Piemēram, Vācijā noliktavās sakrājies aptuveni miljons nepieprasītu devu.

Lielbritānijā vakcinēts jau 21 miljons cilvēku – atšķirībā no ES, tā preparātus saņēma netraucēti.

Itālijas valdība atklāti pārmeta Londonai vakcinācijas sabotāžu un piedraudēja ar tiesu. Ražotāji taisnojās: "Grūtības saistītas ar galvenā komponenta izgatavošanu." Taču tas nevienu nenomierina. Runājot par "slepenajiem kontraktiem," Kurcs deva mājienu arī par ātrajām piegādēm Lielbritānijai.

Eiropiešu sašutumu un aizdomas izraisa fakts, ka Saūda Arābijā, AAE un Katarā vakcinācijas kampaņa sākās vienlaikus ar Eiropu. Šķiet, pirmie vakcīnas saņem tie, kas maksā vairāk.

Vakcīnu karš

ES domā par Krievijas un Ķīnas vakcīnām. Piemēram, Francija plāno izmantot "Sputnik V", ja mediķi apstiprinās tāda soļa efektivitāti.

Interesējas arī Vācijas Vakcīnu un biomedicīnisko ārstniecisko līdzekļu izstrādes institūts. Noteikumi ir tādi paši – atbilstība ES kritērijiem. Par plāniem iepirkt "Sputnik V" stāsta Austrija. "Šajā jautājumā nevar būt ne runas par ģeopolitiku," uzsvēra Kurcs.

Reuters vēsta, ka ES gatavojas pārrunām ar Maskavu par "Sputnik V". Krievijas tiešo investīciju fonds ziņu nekomentēja. Tomēr žurnālisti noskaidroja: "Sputnik V" ražošanu iespējams organizēt Itālijā un Vācijā.

Vēl viena versija: Brisele mainījusi viedokli par Krievijas vakcīnu, lai kontrolētu piegādes. Piemēram, Ungārija, Slovākija, Čehija par tām vienojās pašas. Uz pārmetumiem par ES tiesisko mehānismu ignorēšanu tās atbild ar savām pretenzijām: gaidīt Pfizer ir pārlieku ilgi.

Džordža Maršala Eiropas drošības jautājumu pētījumu  centra speciālists Pals Dunajs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja: "Runa nav par "Sputnik V" unikalitāti, bet gan par bezizejas stāvokli, kādā nonākušās daudzas ES valstis."

"Eiropa taču interesējas arī par Ķīnas vakcīnu. Piemēram, Ungārija pirmā ES saņēma preparātu

Sinopharm. Alternartīvas pasargā no traucējumiem ar piegādēm un problēmām, kādas tagad radušās AstraZeneca," paskaidroja ungāru politologs.

Britu starptautisko attiecību speciāliste Saša Metjūza uzskata, ka "vakcīnu karš" turpināsies līdz pandēmijas beigām. "Cilvēki Lielbritānijā, Itālijā, Francijā ir noguruši no sēdēšanas mājās un kritizē valdību. Tā mēģina atrast brīnumpaņēmienu, lai atbrīvotos no koronavīrusa un izpelnītos politisko atzinību. Jo vairāk vakcīnu, jo lielākas izredzes noturēt varu," viņa precizēja.

Domājams, princips "katrs pats par sevi" Eiropā būs aktuāls līdz brīdim, kad visi būs vakcinēti.

96
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Satriecoši SKDS aptaujas rezultāti Latvijā: 44% respondentu vēlas "Sputnik V"
Vakcīna "Sputnik V" reģistrēta jau 46 pasaules valstīs
Arktika

"Gaidām tehniku augustā": amerikāņi gatavojas izsēsties Arktikā

20
(atjaunots 15:00 16.04.2021)
ASV cenšas panākt Krievijas Arktikā. Nesen Sauszemes spēki noslēdza līgumu ar koncernu "Oshkosh Defense" sadarbībā ar Singapūras kompāniju "ST Engineering" un "BAE Systems" par militārās tehniskas izstrādi darbam aiz Polārā loka.

Noskaidrojies, ka amerikāņiem vienkarši nav mūsdienīgu tamlīdzīga tipa mašīnu, esošās ir pamatīgi novecojušas. Komandieri cer, ka izdosies izmēģināt jaunumus jau augustā. Kas par tiem zināms? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Uzbūvēt līdz jūnijam

Arktika met nopietnu izaicinājumu jebkurai armijai. Zema temperatūra, ledus torosi, dreifējoši ledāji, nekādas infrastruktūras, apgrūtināta loģistika, ilga polārā nakts – tas viss nopietni apgrūtina liela armijas grupējuma izvēršanu.

Korvete Gremjaščij, foto no arhīva
Пресс-служба Минобороны РФ

Aukstā kara laikos ASV, atšķirībā no PSRS, neveltīja reģionam pienācīgu uzmanību, tāpēc tagad Pentagona rīcībā ir viens vienīgs darbspējīgs ledlauzis "Polar Star". Krievijai – vairāk nekā 40 šī tipa kuģi. Piedevām amerikāņiem Arktikā faktiski nav armijas bāzu.

Trūkst tehnikas sauszemes spēku vajadzībām, kas varētu pārvadāt kravas un kareivjus smagajos polārajos apstākļos. Vienīgie piemērotie vilcēji-visurgājēji ir zviedru divposmu kāpurķēžu Bandvagn 206, pieņemti bruņojumā ar apzīmējumu Small Unit Support Vehicle (SUSV, mazā vienību atbalsta mašīna). Taču pirmās šī tipa mašīnas nonākušas no konveijera pirms 40 gadiem un jau sen neatbilst prasībām.

Armija nolēmusi atjaunot arktiskās tehnikas parku un izsludinājusi konkursu programmas ColdWeather, All-Terrain Vehicle (CATV, auksta klimata visurgājējs) ietvaros. Pentagons gatavs perspektīvā vilcēja izstrādei, būvei un izmēģinājumiem iztērēt 6,6 miljonus dolāru 2021. finanšu gadā un 9,25 miljonus – 110 CATV iegādei.

Vēlāk parku paplašinās līdz 163 visurgājējiem. Prototipus gaida apmēram 14. jūnijā. No augusta līdz decembra beigām – izmēģinājumi Aļaskā. Uzvarētāju izvēlēsies 2022. finanšu gadā.

Četri varianti

Sagaidāmi četri CATV modeļi. Vispārējā pielietojuma visurgājējam jāuzņem vismaz deviņi kareivji, neskaitot vadītāju, kā arī jāizvieto iekārtas un krājumi trim dienām autonoma darba.

Sanitārais variants ar medicīnas iekārtām paredzēts diviem mediķiem, diviem gulošiem un četriem viegli ievainotiem pacientiem. Komandiera mašīna saņems mūsdienīgus sakaru un vadības līdzekļus. Kravas masīna – lielgabarīta militāro iekārtu pārvietošanai lielā attālumā.

"Šīs mašīnas spēs risināt plaša spektra uzdevumus ekstremāli zemas temperatūras apstākļos citai tehnikai nepārvaramā apvidū, - žurnālistiem stāstīja par CATV programmu atbildīgais ASV armijas virsnieks Tims Godets. – Tām bez grūtībām jāpārvietojas pa ledu, jāpārvar ūdens šķēršļi, viegli jāuzbrauc pa nogāzi, jābūt vienkārši apkalpojamām un ekonomiskām no degvielas patēriņa viedokļa."

Konkursa dalībnieki izmanto agrākos izstrādājumus. "Oshkosh" un "ST Engineering" izvēlējās divposmu vilcēju "Bronco 3". To vairāk nekā 20 gadus izmanto britu armija, kas piedalījās karadarbībā Afganistānā.

"Bronco 3" ir pret lodēm paredzētas bruņas, ložmetēja pamatne, V-veida dibens, kas mazina kaitējumu mīnas sprādzienā. Mašīna pārvar ūdens šķēršļus ar 5 km/h ātrumu.

"BAE Systems" piedāvās jaunumu uz divposmu vilcēja "Beowulf" bāzes, kas lielā mērā līdzinās "Bronco 3" un SUSV, tikai tam ir lielāka kravas nestspēja.

Panākt Krieviju

Pirms mēneša publicētajā "Arktiskajā stratēģijā" amerikaņi atklāti stāstīja par vēlmi pabīdīt malā reģionā Maskavu un Pekinu. Pentagonam īpašas raizes sagādā Krievija, kam ir lielākā ledlaužu flote pasaulē, armijas bāzu tīkls ziemeļu platuma grados un plašs tehnikas arsenāls, kas spēj bez pilnveidošanas strādāt ekstremāla sala apstākļos.

Uzvaras parādēs pastāvīgi piedalās Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu arktiskās modifikācijas: neliela darbības rādiusa zenītraķešu komplekss "Tor-M2DT", zenītraķešu-lielgabala "Pancir-SA" un speciālās sagādes mašīnas.

Gandrīz visa arktiskajam reģionam paredzētā sauszemes tehnika samontēta uz divposmu kāpurķēžu visurgājēju DT-30 "Vityaz" bāzes, ko nebiedē pat bargākais sals (līdz -55 grādiem). Dažas modifikācijas var pārvarēt ūdens šķēršļus – ledus pastāvīgās blīvēšanās apstākļos  Ziemeļpolā šis faktors būtiski palielina mašīnu mobilitāti. Jaunie "Pancir" un "Tor" sedz tālā darbības rādiusa zenītraķešu sistēmu S-400 dislokācijas rajonus, kas tiek izvērsti Arktikā kopš 2015. gada.

Unikāls arsenāls ir arī pirmajai Sauszemes spēku arktiskajai vienībai – 80. atsevišķajai motorizēto strēlnieku brigādei, kas dislocēta Alakurti ciemā Murmanskas apgabalā. Pret salu noturīgie kājnieki apgūst īpašas pārgājības mašīnas, kas pārvietojas uz riteņem ar milzīgām zemspiediena riepām. Tādas mašīnas par šķēršļotu apvidu pārvar, nesamazinot ātrumu. Turklāt 80. brigādes kājniekiem ir pilna pievada kravas mašīnas "Ural" un KAMAZ, adaptētas ekstremālam salam, sniega visurgājēji TTM-1901 "Berkut" ar apkurināmu kabiti, kuteri uz gaisa spilvena. Piedevām – suņu un briežu pajūgi.

Lielā Tēvijas kara gados pajūgiem bija milzīga loma Polārā loka aizsardzībā. Ar tiem piegādāja munīciju un karavīrus. Dzīvnieki izies tur, kur tehnika padosies. Turklāt arktiskās brigādes vajadzībām izstrādā sepciālas tanku, kājnieku mašīnu un helikopteru modifikācijas, piemēram, Mi-8MTŠ-VA ar spēkiekārtas galveno agregātu apsildīšanas sistēmu.

20
Tagi:
agresija, bruņojums, Arktika, Krievija, ASV
Pēc temata
"Šausmīgs stāvoklis": NI salīdzināja ledlaužus ASV un Krievijā
"Iepriekš jau bija pazīmes": kāpēc amerikāņu kājnieki izsēžas Ziemeļos
"Neatstāsim krieviem nekādas izredzes": ASV pārvieto bruņojumu uz Norvēģiju
"Atklāti draudi Krievijai": ko Pentagons steigšus būvē Aļaskā
Donald Cook

Britu Typhoon Rumānijā palīdzēs ASV kuģiem viļņot Melno jūru

23
(atjaunots 14:56 16.04.2021)
ASV JKS eskadras kuģi Roosevelt un Donald Cook ar aviācijas atbalsta grupu – sešiem britu iznīcinātājiem steidz uz kārtējo "sardzi" Melnajā jūrā, aizbildinoties ar "Krievijas militāro aktivitāti pie Ukrainas robežām". Krievija gatavo atbildi.

"Arleigh Burke" tipa eskadras kuģi "Roosevelt" un "Donald Cook" ar spārnotajām raķetēm "Tomahawk" pildīs uzdevumus Melnās jūras akvatorijā līdz 4.-5. maijam. Misijas atbalstam Lielbritānija nosūtījusi uz Rumāniju sešus daudzfunkcionālos iznīcinātājus Eurofighter Typhoon, kas spēj uzņemt lielā darbības rādiusa precīzās spārnotās raķetes "Storm Shadow" (tās paredzētas aizsargātu komandpunktu likvidācijai). Vašingtonas un Londonas mērķis – "Krievijas agresijas" savaldīšana pret Ukrainu. Piedevām, domājams, uz Ukrainu dosies līdz 100 britu kājnieku, vēsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

UBS vēsta, ka Ukrainas un Lielbritānijas komandu štāba mācībās "Cossack mace 2021" piedalīsies vairāk nekā 1000 karavīri no piecām NATO valstīm. manevri veltīti "agresorvalsts" bruņoto spēku masveidīga uzbrukuma atvairīšanai Ukrainas teritorijā.

13. aprīlī ASV Kongress ziņoja, ka uz Vāciju tiks nosūtīts papildu militārais kontingents – 500 karavīri un nākotnē Eiropā ieradīsies daudzfunkcionālie iznīcinātāji-bumbvedēji F-35. Viss – Krievijas "savaldīšanai".

Pagaidām nav zināms, kādi kuģi tiks izmantoti Melnajā jūrā ASV armijas plašajās mācībās "Defender Europe 21", tomēr četras gaisa desanta operācijas ar 7000 karavīru dalību maija vidū notiks Bulgārijas un Rumānijas teritorijā. ASV JKS atbalsts ir prognozējams.

Zem "Defender Europe 21" karogiem maijā sapulcēsies 30 tūkstoši kareivju no 26 valstīm. Krievija ir spiesta adekvāti reaģet uz acīmredzamiem faktiem un reāliem draudiem.

Krievu "šautuve"

Visus ASV un NATO kuģus, kas ieradušies Melnajā jūrā, pastāvīgi pavada Krievijas Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi. Tā ir aksioma. Krievija ir gatava divu eskadras kuģu vizītei un Rumānijā dislocētās NATO aviācijas vienības pieaugumam. 

Melnās jūras gaisa telpā sākušāš vērienīgas mācības – tajās iestaistītas KF Dienvidu kara apgabala aviācijas un MJF jūras aviācijas armādas. Frontes bumbvedēji Su-24M un Su-34, daudzfunkcionālie iznīcinātāji Su-27SM un Su-30SM izspēlē raķešu palaišanu un uzlidojumus mērķiem jūrā minimālā augstumā, MJF kuģu piesegšanu un pavadīšanu to kaujas uzdevumos. Ar katru jaunu uzdevumu mainās taktiskais fons, domājamā pretinieka grupējuma sastāvs. Jebkuri nopietni manevri nozīmē fantastiski daudzas dimensijas, desmitiem tūktošu speciālistu kaujas posteņos caurām diennaktīm ir cīņas gatavībā, paredzēts nepārprotams tehnoloģisks un militārs pārspēks vai otrādi. Neatkarīgi no gadalaika, militārās mācības no īsta kara atšķiras tikai ar to, ka cilvēki neiet bojā.

Aprīlī uz operatīvajiem aerodromiem pārvietota, proti, izkliedēta Gaisa kosmisko spēku un pretgaisa aizsardzības apvienību operatīvi taktiskā aviācija militārās stabilitātes uzlabošanai. Kontroles pasākumi aptver visus DKA bruņotos spēkus. To mērķis – celt cīņas un operatīvās gatavības līmeni, ņemot vērā sarežģīto situāciju atbildības zonā.

Līdztekus Krievijas flotes aviācijai, kuģiem un zemūdenēm Melnās jūras akvatoriju kontrolē (spēj to "cauršaut") krasta raķešu kompleksi "Bal" un "Bastion", debesis skenē PGA sistēmas S-400 "Triumf". Rietumu eksperti norāda uz Krievijas totālo militāro pārspēku reģionā un secina: Melnā jūra ir krievu "šautuve", ASV JKS kuģi tajā – viegli sasniedzami mērķi.

"Miglaini" partneri

13. aprīlī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņoja, ka ASV ir Krievijas pretinieks, jo dara visu iespējamo, lai kaitētu Maskavas stāvoklim pasaulē – ASV un NATO apzināti mudina Kijevu uz konfrontāciju ar KF. 14. aprīlī Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka teroraktu draudi Krievijas Krimas teritorijā saglabājas, ņemot vērā "ASV un to kontrolētā NATO bloka destruktīvo darbību". Protams, tamlīdzīga "savaldīšana" Maskavu neapmierina, un, kamēr "partneri" neatgriezīsies objektīvajā realitātē, Krievija stingri un konsekventi aizstāvēs savas nacionālās intereses.

Kā alianses "partneris ar paplašinātām iespējām" Ukraina 2021. gadā ieplānojusi astoņas kopīgas militārās mācības netālu no Krimas. Tajās būs iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu karavīru.

© Sputnik / Алексей Витвицкий

Krievija atbild. Valsts Bruņoto spēku darbības pēdējās divās nedēļās – ātruma ziņā aliansei nesasniedzama divu armiju un trīs gaisa desanta divīziju pārvietošana uz rietumu robežām – tas cita starpā ir arī signāls Vašingtonai un Briselei. Amerikāņi saskaitījuši (no tālienes, ar bezpilota lidaparātiem) 87 tūkstošus karavīru, 18 operatīvi taktiskos kompleksus "Iskander M", 1100 tankus, 2600 bruņumašīnas, 1170 stobra artilērijas vienības, 400 zalves uguns sistēmas.

Taču pagaidām Krievijas pusē ir pat Montrē konvencija, kas nopietni ierobežo kopējo tonnāžu (ne vairāk kā 45 tūkst. tonnu) un uzturēšanās laiku Melnajā jūrā (ne vairāk kā trīs nedēļas) pie šī reģiona nepiederošo valstu kara kuģiem. Jāpiebilst, ka amerikāņu eskadras kuģu "Roosevelt" un "Donald Cook" kopējā tonnāža ir nepilni 20 tūkstoši tonnu.

23
Tagi:
agresija, aizsardzība, Krievija, NATO, ASV
Pēc temata
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Melnajā jūrā atkal "likvidēts" ASV eskadras kuģis. Kas notiks tālāk?
Krievijas ĀM: Savienoto Valstu manevri Melnajā jūrā apdraud mieru
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs, foto no arhīva

Ir iedarbīga metode: KF politiķis paskaidroja, aizsargāt žurnālistu tiesības Latvijā

0
(atjaunots 00:14 17.04.2021)
Vēršanās starptautiskajās organizācijās par žurnālistu vajāšanu nav efektīva, jo to bloķē rusofobais vairākums. Pavisam citāti ir ekonomiskie instrumenti, uzskata Tautiešu lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Krievijai vajadzētu ierobežot ekonomisko sadarbību ar Baltijas valstīm, uzskata Krievijas Valsts domes komitejas Neatkarīgo valstu sadraudzības, Eirāzijas integrācijas un sakaru ar tautiešiem jautājumos priekšsēdētājs

Leonīds Kalašņikovs. Šo viedokli viņš pauda Baltnews, komentējot Sputnik un Baltnews ārštata autoru vajāšanu Latvijā.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijas Valsts drošības dienests izsaucis uz nopratināšanu vēl piecus norādīto portālu ārštata autorus lietā par ES sankciju iespējamu pārkāpumu. KF uzskata aizdomas par izdomātām.

Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Krievijai vajag aktīvāk atbalstīt tautiešus.

"Mēs esam sākuši ierobežotu ekonomiskās attiecības (ar Baltijas valstīm – red.) tikai pēdējos gados, kad vairs nebija citas izejas. Man šķiet, tas ir viens no ceļiem, kas vislabāk ietekmējis un ietekmē šīs valstis," uzskata deputāts.

Pēc viņa domām, aicinājumi dažādās starptautiskās struktūrās bieži nav efektīvi, jo saskaras ar rusofobā vairākuma pretdarbību. Kalašņikovam pašam ir ilggadēja darba pieredze EPPA, un ne vienu vien reizi gadījies redzēt, kā Krievijas aicinājumus bloķē, turklāt "pirmā vijole" bija tieši Baltijas valstīm.

"Aicinājumi ir vajadzīgi? Jā. Vajag vērsties? Jā. Taču pie tam pats labākais ir vienkārši pārtraukt jebkādas ekonomiskas attiecības ar viņiem," piebilda deputāts.

Komentējot situāciju Latvijā un citās Baltijas valstīs, viņš atsauca atmiņā vācu priestera Martina Nīmellera vārdus par fašistisko Vāciju: "Kad atnāca pēc komunistiem, mēs klusējām. Kad atnāca pēc ebrejiem, mēs arī klusējām. Kad atnāca pēc mums, vairs nebija, kam klusēt." Ilustrējot šo situāciju, viņš pieminēja Lietuvas opozicionāra Aļģirda Palecka lietu, ko tiesāja par izteikumiem par uzbrukumu Viļņas televīzijas tornim 1991. gada 13. janvārī – viņa viedoklis nesakrita ar valdības oficiālo traktējumu.

"Tad valdība neizdomāja neko labāk, ka iesēdināt viņu cietumā par viņa vārdiem, jo viņi izdomāja staļinisma, komunisma noliegšanu un tā tālāk. Ar tādiem pantiem viņi kuru katru varētu saukt pie atbildības. Turklāt iepriekš viņi vispirms aizliedza komunistisko, pēc tam – arī padomju simboliku," teica Kalašņikovs un piebilda, – tagad pa šo pašu ceļu iet Ukraina.

"Atgriežoties pie vācu priestera vārdiem: tagad nonākuši pie žurnālistiem. Patiešām, to dara, lai nebūtu neviena, kam runāt. Ja kāds, vismaz piesedzoties ar žurnālista profesiju, vēl kaut ko varēja teikt, tad rīt tas vairs nebūs iespējams," uzskata deputāts.

VDD iniciēja atbilstošo kriminālprocesu 2020. gada janvārī, kad tika bloķēti Krievijas portālu Latvijā dzīvojošo autoru konti bankās. Runa ir par iespējamu Krimināllikuma 84. panta 1. daļas pārkāpumu. Par to paredzētais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.

2020. gada decembrī septiņiem Sputnik un Baltnews autoriem tika piešķirts aizdomās turamo statuss, viņu mājās notika kratīšana, konfiscēti elektroniskie informācijas nesēji un banku kartes.

Latvijas specdienesti uzskata, ka sadarbība ar Sputnik un Baltnews ir nelikumīga, jo šie portāli strādā mediju holdinga "Rossija segodņa" struktūrā. Holdingu vada Dmitrijs Kiseļovs, pret kuru Eiropas Savienība ieviesusi individuālas sankcijas. Taču – Krievija to jau vairākkārt norādījusi – nav iespējams attiecināt pret Kiseļovu vērstās individuālās sankcijas uz visu organizāciju, ko viņš vada. Paši aizdomās turamie uzskata, ka kriminālprocess ir daļa Latvijas valdošās elites centienu slēgt alternatīvās informācijas avotus un vērsties ar spiedienu pret krievvalodīgo kopienu.

Krievijas Ārlietu ministrija asi nosodīja VDD darbības. Diplomāti uzskata tās par demokrātiskas sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – graušanas kliedzošu piemēru.

0
Tagi:
Latvija, žurnālistu vajāšana, žurnālists
Pēc temata
Represijas pret žurnālistiem Latvijā: VDD tur aizdomās vēl piecus
Savējos nepametam: Kas nostājies Latvijā aizturēto žurnālistu pusē
Žurnālistu vajāšana: Rietumi apskaudīs Baltijas panākumus
Ģenerālprokuratūra atteicās slēgt krimināllietu pret Latvijas žurnālisti