ES karogs

Vai eiropieši ir gana nobrieduši, lai būtu patstāvīgi

74
(atjaunots 11:32 05.03.2021)
Krievijā atkal apspriež iespējas izstāties no Eiropas Padomes – organizācijas, kurā KF iestājās pirms ceturtdaļgadsimta.

Formāli organizācija nav saistīta ar Eiropas Savienību – EP veido 47 valstis, par 20 vairāk nekā ES. Tomēr to vidū, principā, ir tikai divas valstis, kas nav iekļāvušās Rietumu orbītā – Krievija un Turcija. Bez Krievijas EP faktiski zaudēs jēgu, taču jau tagad Krievijas ieinteresētība turpināt darbu struktūrā katastrofāli sarūk – tā aizvien vairāk pārvēršas par instrumentu, ar kura palīdzību Rietumi cenšas vērsties pret Krieviju. Kāpēc  tai būtu vajadzīga starptautiska organizācija, kas strādā kā pārnacionāla struktūra un mēģina ne tikai ierobežot KF suverenitāti, bet pat uzspiest, diktēt svešus noteikumus, portālā RIA Novosti jautājumu izskata Pjotrs Akopovs.

Vai EP būtu vajadzīga kā vieta attiecību, dialoga veidošanai ar Eiropu? Taču ar to var un vajag sarunāties kā līdziesīgiem citos formātos, ja jau it kā kopīgais formāts kļūst atklāti naidīgs. Tomēr Krievijas un Eiropas attiecību veidošanas procesā ir jāsaprot, kurp virzās Eiropa – pretī lielākai integrācijai vienotā virsvalstī, vai drīs atgriezīsies nacionālo valstu laiks? Vajadzīgi jauni Krievijas un Eiropas formāti, vai stratēģiski pareizāk būs pievērsties divpusējām attiecībām ar katru Eiropas valsti.

Eiropas elites noskaņojums ir skaidrs – pagaidām vairākums izdara likmi uz eirointegrācijas padziļināšanu. Strīdi pārsvarā rit par to, cik suverēnai jābūt vienotajai Eiropai: saglabāties ka vienoto Rietumu elementam, pat ne ASV, bet gan Atlantijas pārnacionālā projekta jaunākajam partnerim, vai pašiem uzņemties atbildību par savu likteni? Vienprātības nav, nerunājot jau par to, ka daļa elites pat iebilst pret pašreizējo ES ceļu (kas neizbēgami novedīs pie nacionālo valstu atmiršanas) un uzstāj, ka spēcīgu Eiropu var veidot tikai spēcīgas suverēnas valstis. Ar laiku strīdi kļūs aizvien asāki, it īpaši, ja attiecības ar Krieviju (patiesībā tas ir Eiropas patstāvības galvenais rādītājs) arī turpmāk degradēs pārnacionālo, Eiropas okopējo struktūru ietekmē un tādējādi pastiprinās nacionālistu pretenzijas globālistiem.

Vispirms eiropiešiem ir jātiek skaidrībā par savu vienotās Eiropas interpretāciju, ar tās nākotnes vīziju. Interesanti, vai viņi to spēj? Vai viņi vispār izprot, ko viņi būvē? Ne globālistiski noskaņotā elites daļa, kas atklāti aicina atteikties no nacionālā par labu eiropeiskajam (kāpēc tad ne cilvēciskajam?), bet gan vienkāršie eiropieši?

Nesen publicētie sabiedriskā viedokļa aptaujas rezultāti sniedz atbildi uz šo jautājumu. Eiropiešiem (kompānija Ipsos organizēja aptauju pēc franču Žana Žoresa fonda un vāciešu Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma astoņās valstīs, kurās dzīvo ¾ visu ES iedzīvotāju) jautāja tikai par suverenitāti, tomēr ar to pietiek, lai aptvertu, cik atšķirīgs ir noskaņojums.

Vladimirs Putins
© Sputnik / Михаил Климентьев

Patiesībā aptaujas rezultāti apstiprina, ka pašreizējā ES ir izdevīga vāciešiem un viņus tā apmierina. Tāpēc vācieši ir apmierināti, bet franči un itāļi – ne. 57% vāciešu uzskata, ka ES ir suverēna, bet 64% francūžu viņiem nepiekrīt, lai arī pat suverenitātes jēdziens abām valstīm būtiski atšķiras: vāciešiem tā ir "neatkarība", bet francūžiem – "karaļa vara un spēks". Nav nekāds brīnums, ka lielākā daļa francūžu terminu "suverenitāte" uzskata par novecojušu, tomēr pie tam viņi (tāpat kā itāļi, kuru viedoklis ļoti līdzināš francūžu domām) uzskata, ka vispār nav pieļaujams vārdu "suverenitāte" un "Eiropa" lietojums kopā. Tātad, viņi nesaprot, kas tā tāda – "Eiropas suverenitāte", kam bija veltīta aptauja. Kaut ko labu tajā saskata 41% francūžu un 63% vāciešu.

Tātad lielākā daļa vāciešu sevi saista ar Eiropu un jēdzienu "suverenitāte" paceļ Eiropas līmenī, bet lielākajai daļai francūžu, itāļu (un spāņu) suverenitāte vēl joprojām ir nacionālā līmenī. Skaidrs, ka viņi ir neapmierināti ar pašreizējo ES, uzskata to par nepietiekami suverēnu: nepietiek ar to, ka ES patiesībā nav ģeopolitiski suverēna, tas piedevām vēl ir vācu projekts.

Jāpiebilst, ka paši vācieši pie tam pārsteidzošā kārtā (ņemot vērā cita aptaujas, piemēram, par attieksmi pret ASV) uzskata, ka ES ir patstāvīga un ignorē tās ierobežoto suverenitāti ārpolitikā. Šķiet, lielākajai daļai vācu sabiedrības eirointegrācija aizvieto cīņu par nacionālo suverenitāti. Tātad vācieši nolēmuši atbrīvoties no amerikāņiem (tādi vēlmi demonstrē visas aptaujas) ne VFR formātā, bet gan uzreiz – visas savas ES formātā.

Amizanti, ka Austrumeiropas valstis (aptaujā piedalījās poļi, rumāņi un lietuvieši) šajā zīņā kļuva pat "vāciskākas" nekā paši vācieši – viņu vidū ir visvairāk to, kuri tagadējo ES uzskata par suverēnu: 65, 63 un 56 procenti atbilstoši. Kāds kontrasts ar 36% Francijā.

Pagaidām vāciešiem izdodas noturēt Eiropu sev apkārt – Brexit nāks par labu vācu eirointegrācijas plāniem. Tomēr skaidrs, ka anglosakši centīsies kontrolēt stāvokli un darīs visu iespējamo, lai vienotā Eiropa ne tikai būtu uzticama atlantisko Rietumu daļa, bet arī savaldītu Vācijas nostiprināšanos un šim nolūkam izmantos ar Berlīni neapmierinātās valstis. Savukārt vācieši pievērsīsies plaisām eiroskeptiķu un nacionālo valdību starpā, kā arī atbalstīs tālākas eirointegrācijas ideju eiropiešu vidū – atbildot uz jautājumu par to, vai Eiropas suverenitāti vajadzētu pastiprināt, 73% aptaujāto teica "jā", pie tam šajā ziņā ar vāciešiem vienisprātis bija pat francūži un itāļi. Jā, viņu domas par vienotu Eiropu atšķiras, it īpaši par tās iekšējo struktūru un spēku līdzsvaru starp ES un nacionālajām valdībām, tomēr viņi vēlas to redzēt patstāvīgu starptautiskajās attiecībās. Ko tas nozīmē Krievijai?

To, ka galvenā cīņa par Eiropu rit tās iekšienē, tāpat kā pagaidām vēl vienoto Rietumu iekšienē. Kāds no trim Eiropas nākotnes variantiem: aizvien centralizētāka ES kā Rietumu daļa, suvereēna ES vai daļējs ES sairums (integrācijas vājināšanās) – īstenosies vidējā perspektīvā? Tas ir atkarīgs no pašiem eiropiešiem, pareizāk sakot, no cīņas iznākuma elites aprindās.

Krievijai neizdevīgs ir vienīgi pirmais variants, un tas ir vienīgais, kura īstenošanai jāuztur maksimāla konfrontācija Krievijas un Eiropas attiecībās. Tā nav vajadzīga nevienai no pusēm, taču Krievija nemaz necenšas vairot spriedzi un saraut attiecības, pie tam nekāds trešais spēks nevar ietekmēt tās pozīciju. Toties eiropiešiem gan nāksies pieņemt lēmumu par savu suverenitātes interpretāciju un – pats galvenais – vēlmi kļūt suverēniem.

74
Tagi:
nacionālisms, integrācija, Eiropas Padome, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Dārgi izmaksājis: Krievijas dēļ Eiropa zaudējusi miljardus
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām
Džo Baidens

Kāpēc jātiekas ar Baidenu?

24
(atjaunots 10:35 19.04.2021)
Jaunākos notikumus Krievijas un ASV attiecībās varētu nosaukt par absurda teātri - turklāt ar Vašingtonas aktieriem galvenajās lomās.

Sākumā ASV prezidents Džo Baidens nosauc Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par slepkavu (atbildē seko veselības novēlējums un Krievijas vēstnieka atsaukšana no Vašingtonas), tad notiek situācijas kurināšana ap "Krievijas iebrukuma draudiem Ukrainā", pēc tam ASV prezidents zvana Putinam un piedāvā satikties tuvākajā laikā, bet nākamajā dienā paraksta rīkojumu par jaunajām sankcijām pret Krieviju, konstatēja analītiķis Pjotrs Akopovs.

Pēc tam Baidens dodas pie preses un stāsta par savu nevēlēšanos "pieļaut kārtējo vakcin... eskalācijas un konflikta ar Krieviju ciklu", par to, ka ASV ir ieinteresēta darbā ar Krieviju, un ka viņš vēlas stabilas prognozējamas attiecības, kuru uzlabošanai vasarā kaut kur Eiropā jāsatiekas ar "prezidentu Klutinu.... Putinu". Priekškars.

Baltais nams Vašingtonā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Tas nav smieklīgi? Protams, taču godīgi sakot, nav jau nemaz, par ko smieties. Pat jokot par Baidena pārteikšanos vairs nav interesanti. Būtu nepareizi arī uzskatīt, ka Vašingtonā nezina, ko darīt ar Krieviju, tāpēc piemēro pātagas un burkāna metodi. Tā nebūt nav, Baltajā namā un tā apkaimē muļķu nav - viņiem ir pietiekami skaidrs priekšstats par to, ko viņi vēlas panākt, tostarp arī Krievijas virzienā.

Vai viņiem ir tādas iespējas? Cik pareiza ir stratēģija no amerikāņu interešu viedokļa (un tas jau ir tieši atkarīgs no adekvāta ASV pasaulē ieņemamās pozīcijas vērtējuma)? Nē, taču Kremlim izpratne par to ir svarīga no stratēģiskā viedokļa, pie tam taktikas aspektā ir interesanti: kā Putinam vajadzētu reaģēt uz notikušo? Vienkāršāk sakot: vai viņam būtu jātiekas ar Baidenu?

Šķiet, ka amerikāņiem patlaban tikšanās ir vajadzīgāka nekā Krievijai, tāpēc pat rodas doma, ka Baidens ar savu pretrunīgo rīcību apzināti mudina, pat piespiež Putinu tikties. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst piekāpties amerikāņiem, jāatsakās un jāpagaida.

Amerikāņiem tiešām nepatīk, ka viņiem atsaka, tostarp arī sarunās. Jāatzīmē, ka reizēm šāda taktika ir pilnīgi attaisnojama – līdzīgi sen jau uzvedas Irāna un KTDR. Ziemeļkoreja pēc ASV kārtējās nedraudzīgās rīcības jau gadu nepiekrīt nekādiem kontaktiem ar amerikāņiem, nebūt ne karantīnas ierobežojumu dēļ.

Irāņi ne reizi vien atteikušies no tiešiem kontaktiem ar amerikāņiem, arī augstākajā līmenī. Tā ir godīga, saprātīga, turklāt pilnīgi attaisnojama uzvedības līnija konkrēto valstu gadījumā, to attiecību kontekstā ar Savienotajām Valstīm. Krievijas gadījumā atšķiras gan mērogs, gan konteksts.

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ne jau tāpēc, ka Putins pirmais piedāvāja Baidenam satikties, lai arī viņš aicināja ASV līderi aprunāties atklāti, atbildot uz skandalozo interviju. Putins ir gatavs runāt ar jebko - nekā personīga, tikai valsts intereses.

Un kādas patlaban ir Krievijas intereses? Vienoties ar Ameriku par konfrontācijas mīkstināšanu? Atrast kopīgu valodu kādā no nozīmīgākajām reģionālajām problēmām – Tuvie Austrumi, Afganistāna, Irānas kodoldarījums, Ziemeļkorejas kodolprogramma? Apzīmēt amerikāņiem sarkanās līnijas Ukrainas virzienā?

Nē, visi šie uzdevumi ir lokāli. Irānas virzienā Maskava jau 2015. gadā panāca maksimālu vienošanos ar ASV, un tagad nekādā veidā nespiedīs uz irāņiem. Korejas jautājumā vispār neko nevar padarīt, un runa pat nav par to, ka būtu iespējams pierunāt Kimu atteikties no kodolieroču programmas (tas principā nav reāli), bet par vienkāršāko — par sarunām. Kamēr Savienotās Valstis nepiekritīs mīkstināt sankciju spiedienu uz Phenjanu, sarunāties ar KTDR nebūs iespējams.

Pamēģināt vienoties ar amerikāņiem par "Ziemeļu straumi 2"? Nav jēgas, jo eiropieši pastāvīgi veiksmīgi tiek (un tiks) galā ar savu interešu aizstāvēšanu.

Ukraina? Bet te nav iespējams sarunāties, kamēr Vašingtonā nesapratīs, ka kaitināt Krieviju ar Ukrainas atlantizāciju ir labākais veids zaudēt "nezaļežnuju" vēl ātrāk.

Aprunāties ar Baidenu par Ķīnu? Paklausīties viņa stāstus par to, kā Ķīna ir bīstama Krievijai un ka Brežņevs gan to saprata (Baidenam, kurš nekad nav ticies ar Brežņevu, pietiks prāta pastāstīt to Putinam)? Lai vēlāk pasmieties par to kopā ar Sji Dzjiņpinu.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Visas šīs problēmas, pat ņemot vērā to svarīgumu, nav iemesls sarunai ar Baidenu. Daudz svarīgāka ir cilvēciskā interese – Putinam tas ir jau piektais amerikāņu prezidents, kuru klātienē viņš saticis vēl pirms desmit gadiem, turklāt tā bija ļoti neilga (un ļoti neveiksmīga) tikšanas. Toreiz Baidens gan deva Putinam labu iespēju analizēt savu personību, tādu iespaidu nekad nemēdz būt daudz. Un tie ir ļoti svarīgi – nevis pasaules līderu raksturu kolekcijai, bet praktiskajam darbam pasaules arēnā.

Krievijas ģeopolitiskā stratēģija, ārpolitiskā spēle – lūk, kādēļ tikšanās augstākajā līmenī ir vēlama. Krievija ne tikai pretendē uz dalību pasaules XXI gadsimta pasaules sistēmas veidošanā — tā jau aktīvi ar to nodarbojas. Turklāt tā nespēlē pēc amerikāņu noteikumiem, bet būvē principiāli jaunu daudzpolārās pasaules struktūru.

Jā, valsts strādā kopā ar Ķīnu, to intereses šajā jautājumā pilnīgi sakrīt. Jā, mēs ļoti rūpīgi analizējam ASV rīcību un reaģējam uz to, bet vai varētu citādi rīkoties situācijā, kad tieši kārtīgā pasaules dekonstrukcija amerikāņu gaumē ir visu revizionisko spēku (no amerikāņu viedokļa) galvenais uzdevums?

Baidenam ir taisnība, ka Krievija iejaucas amerikāņu darīšanās, tikai tās nebūt nav vēlēšanas. Starp citu, ir bezjēdzīgi strīdēties par to ar "Vašingtonas purvu": tā iemītniekiem tas sen jau kļuvis par nozīmīgu iekšpolitiskās un ārpolitiskās stratēģijas elementu. Turklāt no pasaules sabiedriskā viedokļa lielākoties tas ir izdevīgāk mums pašiem, jo Krievijai veido superietekmīgas valsts tēlu, kas ne tikai izstumj no pasaules arēnas aizejošo hegemonu, bet arī grauj to no iekšpuses.

Jā, Krievija patiešām iejaucas un "pārkāpj ASV intereses" - tikai runa ir par to globālajām interesēm, par to pašpasludinātajām tiesībām "ganīt tautas", ko Amerikas Savienotās Valstis nevar īstenot ne tikai morāli (runa nav par to, ka pasaule tām vairs neuzticas — ASV tas neuztrauc, runa ir par amerikāņu attieksmi pret savu vispasaules misiju), bet arī fiziski. Krievijai, kas finansiāli ir daudz vājāka par Ameriku, tomēr ir viena no svarīgākajām priekšrocībām.

Tā ir vēstures pareizajā pusē, proti, veido savu taktiku, ņemot vērā stratēģiski predestinētas pasaules spēku līdzsvara un visas globālās arhitektūras attīstības tendences. Būtībā Krievija uzstājas kā pārmaiņu līdere, kā atlantiskās pasaules kārtības nepabeigtā Bābeles torņa demontāžas galvenais virzītājspēks. Un šajā lomā ir jēga satikties kaut vai ar Baidenu, kaut arī ar Kamalu Harisu, kaut arī ar jebkuru pasaules spēcīgākās, bet nolemtās "kalna pilsētas" pārstāvi.

24
Tagi:
Džo Baidens, Putins, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja Baidena izteikumus par Krieviju
Zemākais punkts attiecībās: Krievija un ASV nonākušas uz sakaru saraušanas sliekšņa
Putins novēlēja Baidenam veselību un atbildēja ar bērnu parunu
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

43
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

43
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Vai otra Covid-19 vakcīnas deva var būt no cita ražotāja

0
(atjaunots 08:14 20.04.2021)
Galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis pastāstīja, kādā gadījumā Latvijā otrajai vakcinācijai var izvēlēties citu vakcīnu.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Daži cilvēki neuzticas "AstraZeneca" preparātam, tāpēc viņus interesē, vai otrajai vakcinācijai varēru izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. Kā pastāstīja galvenais Veselības ministrijas infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio, Latvijā šāda pieeja netiek piemērota, jo tā nav pietiekami izpētīta.

Pēc viņa vārdiem, citu preparātu var izvēlēties tikai tad, ja pirmā vakcinācija bijusi ar ļoti smagu reakciju, piemēram, anafilaksi. Citos gadījumos otrajai vakcinācijai Latvijai izmanto to pašu preparātu.

Dumpis norādīja, ka dažās valstīs tiešām ir atļauts izvēlēties citu vakcīnu, piemēram, pilnīgas atteikšanos dēļ no "AstraZeneca" izmantošanas, bet šādi lēmumi nav īsti balstīti pētījumos. Patlaban šādi pētījumi norit Lielbritānijā un Spānijā, bet rezultāti vēl nav publicēti.

"Pagaidām, manā rīcībā nav nekādas informācijas, kā šāda kombinācija darbojas. Teorētiski tā varētu darboties, bet pierādījumu tam, cik tā ir efektīva vai droša, nav," Dumpis uzsvēra.

Tāpat viņš pastāstīja, ka teorētiski ir iespējamas jebkādas vakcīnu kombinācijas, taču pārsvarā svarīgs nav ražotājs, bet vakcīnas darbības mehānisms. "Pfizer/BioNTech" preparāti izveidoti uz vīrusa RNS bāzes, bet "AstraZeneca" uz cilvēka adenovīrusa vektora platformas bāzes.

"Un kā šie divi dažādie mehānismi kopā sadzīvo, to vēl mēs īsti nezinām. Iespējams, ka sadzīvo labi, bet pētījumi vēl nav beigušies," noslēgumā teica infektologs.

Kopumā uz 19. aprīli Latvijā vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 287 000 cilvēku, abas devas – gandrīz 28 000 cilvēku. Šajā ziņā Latvija būtiski atpaliek citu Baltijas valstu fonā – Igaunijā abas vakcīnas devas saņēma jau vairāk nekā 85 000 cilvēku, bet Lietuvā – gandrīz 210 000 cilvēku.

Neuzticības dēļ "AstraZeneca" vakcīnai, pēc Lieldienām neizlietoti bija palikuši 25 000 šā preparāta devu, tāpēc Veselības ministrija nolēma dot iespēju vakcinēties visiem interesentiem. Ideja izrādījās veiksmīga, un piedāvājums izraisīja lielu ažiotāžu.

0
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens