Baltais nams izsludināja jaunu stratēģiju: amerikāņi pieprasa izbeigt karu Jemenā un cilvēktiesību ievērošanu. Cik tālu aizies Vašingtona un kā varētu atbildēt Rijāda? Par to – Sofjas Meļņičukas un Galijas Ibragimovas materiāls RIA Novosti portālā.
Nesankcionēts princis
Kā jau bija gaidāms, kārtējie izteikumi vien papildināja piektdien klajā nākušos Amerikas varasiestāžu nodomus. Valsts departamenta vadītājs Entonijs Blinkens ziņoja par vīzu ierobežojumiem - tā saucamo Hašogi aizliegumu - 76 saūdarābiem, kuri, pēc amerikāņu domām, "piedalījušies disidentu iebiedēšanā ārzemēs, tostarp Hašogi slepkavībā". Personālās sankcijas skars arī valsts izlūkdienesta vadītāju Ahmadu al Asiri.
Izlūkdienesta ziņojumā teikts, ka "The Washington Post" žurnālista un Saūda Arābijas varas kritiķa slepkavībā iejaukts kroņprincis Muhameds bin Salmans: pēc viņa rīkojuma žurnālists nolaupīts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, pēc tam Hašogi līķis tika sadalīts gabalos, un neviens vairs neredzēja mirstīgās atliekas. Karalistes Ārlietu ministrijā kategoriski noliedza apsūdzības.
Tomēr individuālās sankcijas pret kroņprinci netika ieviestas, lai gan jaunais prezidents Džo Baidens priekšvēlēšanu debatēs laikā solīja padarīt Rijādu par atstumto. Tas radīja zināmus jautājumus.
"Manuprāt, ir jāsaprot, ka prioritārākas ir attiecības ar visu valsti, nekā ar vienu cilvēku," šajā kontekstā skaidroja Blinkens. Pēc viņa vārdiem, administrācija pārskata attiecības ar Saūda Arābiju, tomēr tās ir svarīgas, un ASV tajās ir īpaši ieinteresētas. "Mēs esam uzticīgi karalistes aizstāvībai," piebilda Blinkens.
Valsts sekretārs uzsvēra: Baltajam namam ir principiāli, lai Rijāda norobežotu amerikāņu palīdzību no situācijas Jemenā, kur saūdarābi atbalsta prezidenta Abu Rabu Mansura Hadi valdību cīņā pret husītiem. Citiem vārdiem, Vašingtona grib pārliecināties, ka amerikāņu ieroči netiek izmantoti karadarbībā trešajās valstīs.
Ofensīva aizsardzība
Divu valstu attiecību pamatā ir amerikāņu piekļuve naftai apmaiņā pret apņemšanos nodrošināt karalistes aizsardzību. Saūda Arābija ir lielākais amerikāņu ieroču pircējs.
Partnerība nodrošina abu pušu stratēģiskās intereses. Taču vērtību jautājumos – demokrātija un cilvēktiesību aizsardzība – valstis nav vienisprātis.
Baraka Obamas prezidentūras pēdējos gados valstis saskārās ar "viedokļu atšķirību", kā to aprakstīja karaļa Salmana padomnieks. Domstarpības izraisīja ASV pieeja Irānai, kas ir galvenais Saūda Arābijas sāncensis reģionā. Turklāt, lai gan valstu izlūkdienesti veiksmīgi sadarbojās drošības jomā, Savienotās Valstis neatbalstīja Saūda Arābijas metodes cīņā ar monarhijas kritizētājiem. Piedevām parādījās Jemenas problēma. Balto namu satrauca kara upuru skaits, kur droši vien bija iesaistīti arī amerikāņu ieroči.
Līdz ar Donalda Trampa ierašanos Baltajā namā attiecības kļuva siltākas. Pirms stāšanās amatā viņš gan neizrādīja īpašas simpātijas pret Tuvo Austrumu partneri – mēdz teikt, ka "īsti nav karalistes fans" un ASV "nav jāpalīdz Saūda teroristiem". Lai nu kā, ar pirmo oficiālo vizīti Tramps tomēr ieradās Rijādā, bet viņa prezidentūras noslēgumā Valsts departaments atzina husītus par teroristisku organizāciju. Tuvas attiecības ar kroņprinci bijušais prezidents galvenokārt uzturēja ar znota un padomnieka Džareda Kušnera starpniecību. Ziņojums par Hašogi slepkavību bija gatavs jau iepriekšējas administrācijas laikā, tas tikai netika publicēts.
"Tramps izdarīja likmi uz investīcijām sabiedrotajos, lai samazinātu Vašingtonas saistības. Partneriem, tostarp Saūda Arābijai, bija jāiepērk vēl vairāk ieroču un jāuzņemas atbildība par reģionos notiekošo," skaidro eksperts Tuvo Austrumu jautājumos, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta zinātniskais līdzstrādnieks Maksims Sučkovs. Savienotās Valstis savukārt nodrošināja militāru un politisku aizsardzību, kā arī deva zaļo gaismu sabiedrotājiem svarīgajām iniciatīvām.
"Lai ko tagad teiktu Trampa pretinieki, šādu attiecību formulu atbalstīja abas partijas. Kad nogalināja Hašogi, demokrāti asi kritizēja republikāņus. Apsūdzēja cilvēktiesību pārkāpumos Saūda Arābijā, saūdarābu un viņu sabiedroto nežēlīgo operāciju ignoranci Jemenā, ko paši demokrāti atbalstīja Obamas laikā, un pārmeta republikāņiem "labo ķīmiju", kas izveidojusies starp prezidenta znotu Kušneru un kroņprinci," uzskaita Sučkovs. Pēc demokrātu domām, viņš piebilst, rezultātā Muhamedam bin Salmanam radās iespaids, ka viņam viss ir atļauts, un pārliecība par to, ka jebkuru jautājumu ar Vašingtonu var atrisināt ar naudu.
Kursa maiņa pēc jaunās administrācijas iecelšanas bija gaidāma, un pirmie soļi jau sperti. Baidens paziņoja, ka tiks izbeigts atbalsts uzbrukuma operācijām Jemenā, tostarp uz ieroču eksporta rēķina. Ziņoja, ka tas attiecināts uz 3 tūkstošiem precīzo bumbu GBU-39 par 290 miljoniem dolāru, kā arī 7 tūkstošiem bumbu Paveway IV par 478 miljoniem dolāru. Vašingtona paziņoja, ka grasās risināt Jemenas konfliktu diplomātiskā ceļā. Turklāt februārī husītus izsvītroja no teroristu grupējumu saraksta.
Jauns pagrieziens
Tomēr nevar runāt par pilnīgu abu valstu attiecību pārskatīšanu, uzskata eksperti. "Sarās, sados pa mici bet sadarbība pārvērtēta netiks," uzskata Tuvo Austrumu speciālists Aleksejs Hļebņikovs. Pēc viņa vārdiem, runa ir par "pārkalibrēšanu", proti, stratēģiskajā plānā nekas nemainīsies.
Viņam piekrīt Krievijas Starptautisko lietu padomes Tuvo Austrumu projektu menedžeris Ruslans Mamedovs. Korekcija jau sen prasījās, viņš atzīmē. Kopš Obamas laikiem amerikāņi pieauguši savas enerģētikas ziņā, ieņēma pirmo vietu pasaulē naftas ieguves ziņā, un Saūda Arābija viņiem vairs nav tik nepieciešama, - eksperts norāda. - Jaunajā administrācijā dažiem cilvēkiem ir cita valsts ārpolitikas vīzija. Runa ir par tās pārbalansēšanu: balstīties uz dažām reģionālajām lielvalstīm un mazliet atraisīt rokas.
Mamedovs uzsver, ka iekšreģionālajā dinamikā daudz kas ir atkarīgs no Irānas kodoldarījuma. Rijāda ir viens no galvenajiem ASV partneriem attiecībās ar Teherānu. Stingra attieksme pret Saūda Arābiju var automātiski nākt par labu Irānai. Par to Savienotās Valstis neizšķirsies, lai sodītu ar Hašogi slepkavību saistītos cilvēkus.
2015. gadā noslēgtais Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, Persijas līča monarhijām kļuva par savdabīgu "pēdējo pilienu", skaidro Aleksejs Hļebņikovs. Pēdējo desmit gadu laikā reģionā notika vairāki notikumi. Sacelšanās Tunisijā un Ēģiptē, kuru rezultātā prezidenti bez ASV atbalsta zaudēja savus amatus, tad apvērsums Ēģiptē, pēc kura amerikāņi apturēja militāro palīdzību Kairai. Un visbeidzot – darījums ar Irānu. Tas viss, pēc politologa vārdiem, "pamudināja karalistes, tostarp Saūda Arābiju, sākt diplomātisko portfolio diversifikāciju un kontaktu nostiprināšanai ar citām lielvalstīm, piemēram, Krieviju un Ķīnu".
Maskava tāpat pārdod Rijādai bruņojumu: 2019. gadā tika nogādātas pirmās partijas saskaņā ar 2017. gadā parakstītajiem līgumiem. Pēc tam karaliste noslēdza ar Krieviju memorandu par smago ugunsmetēju sistēmu TOS 1A, prettanku kompleksu "Kornet EM", granātmetēju AGS-30 un Kalašņikova automātu AK-103 iepirkšanu un ražošanas lokalizāciju. 2021. gada sākumā tika ziņots, ka saūdarābi varētu iegādāties arī Krievijas zenītraķešu kompleksus S-400 un iznīcinātājus Su-35.
Svarīgi ir arī tas, ka valstis koordinē politiku naftas tirgū, atgādina Mamedovs. "Rijādas attiecībās ar Maskavu ir svarīgi ņemt vērā arī OPEC+ darījuma ietekmi. Tas ļāva abām pusēm labi nopelnīt. Tā ir ļoti pragmatiska visiem izdevīga situācija: tu – man, es – tev." Tomēr viņš norāda, ka Vladimira Putina vizītes Saūda Arābijā vai karaļa Salmana ciemošanās Krievijā bieži tika uzskatītas par instrumentu spēlē ar Vašingtonu.
Monarhijai ir iespēja sagādāt amerikāņiem problēmas reģionā, uzskata Mamedovs. Tomēr galu galā visi saprot, ka ASV Rijādai ir ārkārtīgi svarīgas, un tādi manevri nav nekas vairāk, kā vien uzmanības piesaistīšana. Saūda Arābijā uzskata, ka attiecības ar ASV nav atkarīgas no tā, kurš šobrīd vada Balto namu, pēc saūdarābu domām, abu valstu kontakti ir fundamentāli, tie veidojās gadu desmitiem un izturēs jebkādas perturbācijas," norāda eksperts.
Partnerības desmitgades ietekmēja daudzas jomas: gandrīz visa Saūda Arābijas elite mācās ASV, Saūda Arābijas riāls ir saistīts ar dolāru, ar bruņojumu un militārpersonu apmācību nodarbojas, galvenokārt, amerikāņi. Lai to mainītu, ir vajadzīgi gadi. Tāpēc ārpolitisko kontaktu diversifikācija ir drīzāk taktisks gājiens, kas atbilst jaunās daudzpolārās pasaules prasībām.
