Latvijas budžeta portfelis, foto no arhīva

Apetīte aug Covid laikā. Latvijas valdības tēriņi pandēmijas laikā modina šaubas

69
(atjaunots 22:27 22.02.2021)
Valdība ilgi domāja, vai tik nevajadzētu paturēt tos 500 eiro, ko plānots izmaksāt par katru bērnu valstī, jo politiķiem šķiet, ka iedzīvotājiem ir bēdīgi ar finansiālo pratību. Kā nu ne! Par kādu pratību var būt runa, ja jūs nekad neesat mēģinājuši apgūt miljonu eiro?

Šķiet, tagad ir skaidrs, kāpēc Latvijas varasvīri vienmēr ar tādu nepatiku izturējušies pret "padomju pagātnes smago mantojumu" – rūpniecību un visu ekonomikas reālo sektoru. Skaidrs arī tas, kāpēc Latvijas augstskolās vienmēr inženieru un eksakto zinātņu pārstāvju vienmēr bijis daudz mazāk nekā juristu, dažnedažādu projektu vadītāju, un it īpaši – sabiedrisko attiecību speciālistu.

Cik maksā koncepcija?

Skaidrs taču: daudz vienkāršāk ir apgūt 2-3 miljonus kaut kādā gaisīgā jomā, kur nav jāskaita ķieģeļi, metāla tonnas vai kilovati ar kubikmetriem, nevis neaptaustāmas "vīzijas", "koncepcijas" un "projekti". Īpaši skaidri tas parādījās pandēmijas periodā.

Politiķi atzīst, ka, piemēram, cilvēku neuzticēšanās valdības ierobežojošajiem pasākumiem lielā mērā saistīta ar saziņas trūkumiem. Proti, mums, muļķīšiem, vajag skaidrāk apstāstīt valdības paradoksālos un pat dīvainos lēmumus. Tāpēc lielāki resursi jāiegulda informācijas sniegšanā sabiedrībai.

Vai tā patiešām ir pareizā pieeja? Par to galvu lauzīja publicists Mārcis Bendiks avīzē Diena. Viņs izanalizēja publiski pieejamos datus un noskaidroja: valdībā strādā vairāk nekā 70 sabiedrisko attiecību speciālisti. Visi saņem algu, augstāku nekā vidējā valstī. Tātad runa ir par algu fondu simtiem tūkstošu eiro apmērā mēnesī.

Vēl vairāk, ministriju un sabiedrības saziņas procesā iesaistītas privātās PR kampaņas (parasti – ar koalīcijas partijām saistītās), bet te runa jau ir par miljoniem eiro vērtiem valsts iepirkumiem. Tomēr saziņa ar iedzīvotājiem joprojām neder nekur.

Nesen izveidotajā Vakcinācijas birojā arī ir sabiedrisko attiecību speciālista postenis. Noderīgās iestādes darbinieku algas ir rekordlielas pat no valsts sektora viedokļa, un sabiedrisko attiecību konsultants saņem vairāk nekā 3 000 eiro mēnesī.
Tomēr mediji jau pauž sašutumu: konsultante nevis atbildēja uz jautājumu par to, kāpēc vakcinācijas process valstī ieveltas, bet gan vienkārši pārsūtīja Zāļu valsts aģentūras sagatavoto informāciju presei. Arī tur ir savi konsultanti, tikai alga viņiem ir mazāka.

Vai kaķītis vispār bija?

Kaķīšus mīl ne tikai sociālajos tīklos, bet arī valdībā – arī varasvīri ir cilvēki. Daudzus valstī aizkustināja pētījums, ko lobēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis un organizēja Latvijas lauksaimniecības akadēmija. Interesanta sakritība – Dūrītis ir šīs augstskolas profesors.

Pētījuma gaitā tika izdarīti Covid-19 testi 200 kaķiem dzīvnieku patversmēs. Projekts ilga 6 mēnešus un prasīja pusmiljonu eiro. Rezultātā koronavīruss fiksēts vienam kaķim, un tas nekavējoties nosūtīts uz Igauniju (laikam jau uz simpoziju), stāsta portāls Pietiek.com.

Nav saprotams, kāpēc izmeklēja patversmēs dzīvojošos kaķus. Ar tādu metodi taču pat teorētiski nav iespējams konstatēt cilvēka dzīvībai tik bīstamā vīrusa transmisiju no cilvēka pie dzīvnieka un otrādi.
Atgādināsim, ka LA iepriekšējais pētījums – par salātiem ar bietēm un gurķiem – nodokļu maksātājiem tāpat izmaksāja tīro sīkumu – 500 tūkstošus eiro.

Sakiet, kad pēdējo reizi esat zīmējis luksoforu?

Februāra sākumā Ministru kabinets apstiprināja finansējumu 1,45 miljonu eiro apmērā vienota IT programmnodrošinājuma izstrādei vakcinācijas procesa menedžmentam.

Pēc Neatkarīgās autora Māra Krautmaņa domām, summa ir ļoti drosmīga.

Ar IT tehnoloģijām saistīta kāda problēma – patiesībā nav zināms cik tās maksā – projekts var izmaksāt 14,5 tūkstošus, 1,45 miljonus, 145 miljonus. 145 miljonus IT speciālisti kautrējās paprasīt, bet 1,45 miljoni izskatījās normāli.
Citi eksperti, kam nauda nav tikusi, jums teiks, ka 1,45 miljoni ir neadekvāta summa. Ka pat tādu naudu varētu radīt ne tikai IT risinājumu Latvijai, bet arī vietni 10 miljoniem lietotāju, pat vairāk – visai Baltijai un klāt paķert gabaliņu Ukrainas.

Citi IT speciālisti uzskata, ka tāds produkts diezin vai maksā vairāk nekā 50 tūkstošus. Diezin vai arī konkrētie izpildītāji – programmētāji – saņems vairāk nekā 50 tūkstošus. Te, tāpat kā ar naudu, ko konkursā laimēja sabiedrisko attiecību kompānijas, rodas aizdomas, ka lauvas tiesa pazūd partiju kambaros.

Nesen valdība atklāja, ka izstrādājusi "Luksofora principu", - kad ar konkrēto Covid-19 izplatības pakāpi saistīto ierobežojumu režīmu apzīmē ar noteiktu krāsu. Kāds sociālajos tīklos pavaicāja, kāpēc visi smejas. Patiešām – kad jūs pats pēdējo reizi zīmējāt luksoforu? Ahā. Vispirms uzzīmējiet, pēc tam kritizējiet.

Domāt valstiski!

Nozagt piecus eiro ir noziegums. Miljonu – lielisks bizness. Miljardu – valstiska domāšana. Raidījums "Nekā personīga" telekanālā TV3 atgādināja: jau septembrī Finanšu ministrija sāka kalt plānus, kā apgūt 2 miljardus eiro – pirmo porciju no Eiropas atveseļošanas mehānisma. Nauda jāiztērē tādām abstraktām un neaptaustāmām lietām, kā digitalizācija, cīņa ar klimata pārmaiņām un citām reformām, kas nesīs labumu visai sabiedrībai un ļaus mums visiem iziet no krīzes un kļūt stiprākiem. Protams, tikai tiem, kuri izdzīvos, jo tos, kuri nomirs, neuzaicinās pat Ziemassvētkus svinēt.

Ministrijas iesniedza Ministru kabinetam savas vēlmes 7,5 miljardu eiro vērtībā. Tikai trīs ministrijas palūdza vairāk nekā miljardu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Mendelsone konstatēja: ja salikt ciparus kopā, paveras pavisam citāda aina, ko sabiedriskajam sektoram faktiski plānoti 82% finansējuma un 18% - privātajam sektoram. Bet tas taču nav ministriju atveseļošanas plāns, tas ir tautsaimniecības un iedzīvotāju labklājības atjaunošanas plāns, viņa bija sašutusi.

Tādai nostādnei nepiekrīt ministru virsaitis Krišjānis Kariņš. Viņaprāt, liela daļa no "Atjaunošanas un stabilitātes plāna" Latvijai paredzēto līdzekļu aizies uz privāto sektoru. Tiesa, pats privātais sektors domā citādi, paziņoja premjers. Kāpēc tā? Ak jā, jau atkal tās saziņas problēmas.

Varbūt tomēr valdībai un Saeimai ir taisnība? Spriežot pēc visa, tur strādā labākie eksperti finanšu apgūšanas jautājumos.

Bet vienkāršajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem droši vien nepietiek fantāzijas, lai izdomātu, kur likt naudu. Patiesībā tieši to paziņoja KP LV frakcijas vadītājs Māris Možvillo diskusijā par to, vai izsniegt vecākiem pabalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Viņš teica, ka tādu naudu vecākiem dot nevar, jo daudziem viņu vidū neesot nekādas finansiālās pratības. Sak, izšķiedīs naudu visādiem niekiem – alum, krosenēm, spēļu konsolēm un mikseriem. Bet bērniem labākajā gadījumā tikšot pļauka no vecākiem.

69
Tagi:
pabalsts, valdība, Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (857)
Pēc temata
Kā "jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"
Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

26
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

26
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

37
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

37
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā, 2019. gada 9. maijā

Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"

0
(atjaunots 12:16 06.05.2021)
Jūrmalas dome šogad atļāvusi piemiņas akciju "Nemirstīgais pulks" par godu 9. maijam – Uzvaras dienai.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Jūrmalas pilsētas dome devusi atļauju rīkot akciju "Nemirstīgais pulks" 9. maijā, pastāstīja pasākuma organizators Jānis Kuzins. Taču akcijā varēja piedalīties tikai 10 cilvēki.

Kuzins pastāstīja TASS, ka, atbildot uz viņa pieprasījumu, Jūrmalas dome ziņoja, ka neiebilst pret akciju "Nemirstīgais pulks", ja tiks ievērotas visas prasības. Patlaban ļauts organizēt sapulces, gājienus un piketus, kuros piedalās ne vairāk kā 10 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un nodrošinot dalībniekiem gaismu atstarojošas vestes.

Gājiens notiks 9. maijā no pl. 16:00 līdz 18:30 no Slokas autoostas līdz vietējiem brāļu kapiem, teica Kuzins.

Vienlaikus Rīgā "Nemirstīgais pulks" šogad nenotiks, taču organizatori aicina paņemt savu tuvinieku fotogrāfijas, kuri karoja pret fašismu Lielā Tēvijas kara gados, ierasties pie pieminekļa un pēc ziedu nolikšanas iziet savu "Nemirstīgo pulku".

"Katru gadu gandrīz visā pasaulē uzvarētāju pēcteči paceļ virs galvām savus varoņus: tēvus, vectēvus, vecvectēvus… Nemirstīgais pulks, tāpat kā ģimenes atmiņa ir bezgalīgi! Nāciet ar savu varoņu portretiem pie pieminekļa, ievērojot visus noteikumus un dodieties individuālajā Nemirstīgajā pulkā!" teikts organizatoru paziņojumā Facebook.

Sabiedriskā akcija "Nemirstīgais pulks" notiek 9. maijā – Uzvaras dienā Krievijā un citās valstīs. Gājiena laikā cilvēki nes savu tuvinieku, Lielā Tēvijas kara dalībnieku fotogrāfijas. Akcija "Nemirstīgais pulks" pirmo reizi tika organizēta 2012. gadā Tomskā pēc vietējo teležurnālistu iniciatīvas. Kopš 2015. gadā akcija oficiāli atzīta par Viskrievijas pasākumu.

Aprīlī kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" centrālā štāba līdzpriekšsēdētāja Jeļena Cunajeva pastāstīja, ka "Nemirstīgā pulka" tradicionālais gājiens šodien varētu notikt 24. jūnijā, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. 9. maijā, kā jau iepriekš plānots, pasākums notiks tiešsaistes formātā.

Baltijas valstīs 1.-10. maijā notiek interneta akcija "Nemirstīgais pulks - Baltija". Akcijas dalībnieki var īpaši izveidotā lapā Facebook pastāstīt par savu tuvinieku likteni Lielajā Tēvijas karā un publicēt fotogrāfijas.

Tās organizators – nekomerciālā apvienība Baltinpress (Tallina), "Komsomoļskaja Pravda" Ziemeļeiropā un Baltijas krievu sadraudzības "Tautieši" vietne.


0
Tagi:
Uzvaras diena, Jūrmala, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks" noslēdza virtuālo gājienu
Translācijai "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ir vairāk nekā 20 miljoni skatījumu
Nekādas politikas: cilvēki visā pasaulē stājas "Nemirstīgā pulka" rindās
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu