Koncerna Naftogaz Ukraini vadītājs Andrejs Koboļevs, foto no arhīva

"Ziemeļu straume 2" Ukrainai nedod mieru

54
(atjaunots 16:00 22.02.2021)
Projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšana ukraiņiem ir dzīvības un nāves jautājums, paziņoja "Naftogaz" vadītājs Andrejs Koboļevs. Šķiet, augstākā ranga menedžeris slikti izprot infrastruktūras projektu ekonomiku.

"Ziemeļu straumes 2" noslēgšana padarīs Ukrainu ievainojamāku pret "Krievijas agresiju", - tiklīdz Kremlim radīsies iespēja novirzīt gāzes plūsmas tai apkārt, Ukrainas GTS kļūs par vienkāršu cauruļvadu tīklu, savā lapā Facebook paziņoja koncerna "Naftogaz Ukraini" vadītājs Andrejs Koboļevs. Kādi izteicieni, kāds zemteksts! Te ir gan aicinājums Rietumiem – frāze par agresiju. Protams, agresors, kā nu ne, atzīmēja radio Sputnik autors Kirils Grišins.

Krievija taču izmanto Ukrainas cauruļvadu infrastruktūru, ko tā saņēmusi mantojumā pēc PSRS sabrukuma. Citādi caurule, kam daudzi pareģoja pārvēršanos par lielāko metāllūžņu kaudzi Eiropā, gluži vienkārši stāvētu dīkā.

Vēl Koboļevs sūkstījās par ievainojamību, no viņa puses nākuši pareģojumi par Ukrainas GTS rūgto likteni. Starp citu, Krievija to savulaik piedāvājās nopirkt, iekļauties konsorcijā, kas nodarbotos ar tā rekonstrukciju un uzņēmuma pārvaldi. Nekas neiznāca. Kijeva attrauca: tas ir stratēģisks aktīvs (lai arī pamatīgi nonēsāts), tas nepārdodas. Krievija piedāvāja palīdzēt ar modernizāciju, tomēr saņēma atteikumu.

Galu galā Koboļeva kungs vēlas, lai "Ziemeļu straume 2" tiktu apturēta, norādot, ka tas ir ukraiņu dzīvības un nāves jautājums. Tātad tranzīta nauda par Krievijas gāzi ir pats svarīgākais Ukrainas ekonomikā. Tad nepavisam nav skaidrs, kas notiek citās nozarēs. Kā tad novērtēt visas Ukrainas valsts sistēmas darbu?

Un vienīgi "Naftogaz" rūpējas par vienkāršo ukraiņu labklājību. Nauda no gāzes sūknēšanas vietējā mērogā nav nekāda mazā. Vai tiešām Ukrainas ekonomika sabruks, ja gāze vairs neplūdīs?

Jāpatur prātā arī tas, ka Ukrainai alternatīvie maršruti Krievijas gāzes piegādei uz Eiropu nav radušies aiz pārāk labas dzīves. Labi zināms, ka Kijeva ne vienu vien reizi pieķerta gāzes zādzībās. Tātad apzaga gan patērētājus Eiropā, gan "Gazprom" akcionārus. Tikai pēc tam Krievija ierosināja projektus "Dienvidu straume" (tagad tā patiesībā ir "Turcijas straume"), kā arī "Ziemeļu straume" un "Ziemeļu straume 2".

Bet kas notiks, ja Ukrainas GTS pēkšņi sāks niķoties un gāzes piegādes Eiropai būs traucētas? To nav grūti uzminēt. Pilnīgi iespējams, kāds saprātīgi domājošs cilvēks ES aptvers, ka nevajag likt šķēršļus "Ziemeļu straumei 2", un pat mēģinās paātrināt tā nodošanu ekspluatācijā.

Nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, kāpēc pēdējā laikā viss grozās ap "Ziemeļu straumi 2" un gāzes tranzītu caur Ukrainu. Pēc viņa domām, kādam gribas, lai Krievija samaksātu par ģeopolitisko projektu "Ukraina" un turpinātu sūknēt gāzi caur kaimiņvalsti. Tas ir īslaicīgs stāsts.

Starp citu, "Ziemeļu straumes 2" būvdarbi ir noslēgti par 95%, projekts pilnībā atbilst Eiropas likumiem, bet centieni to izjaukt ir ārpustirgus konkurences metodes, konstatēja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks. Bet Vācija vēlas pieprasīt no Vašingtonas kompensāciju par "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu aizkavēšanu. Jā, tā, šķiet, jau ir lietišķa saruna. Varbūt vācieši izjutuši aukstas ziemas jaukumus, kad Krievijas gāzes patēriņš manāmi pieauga.

54
Tagi:
Ukraina, Krievija, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2 (256)
Pēc temata
"Gazprom" trīskārt samazinājis gāzes tranzītu caur Ukrainu
Naftogaz vadītājs nav sajūsmā par vienošanos ar Gazprom
Trešais – liekais: Krievija varētu pārtraukt gāzes tranzītu caur Poliju

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

7
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

7
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Latvijas bruņutransporteris CVRT

NATO 2030: pie ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā

52
(atjaunots 16:21 23.02.2021)
No Austrumeiropas valstu viedokļa destruktīvā Ziemeļatlantijas alianses loma kļūst acīmredzama pēc militārās darbības nepamatotās paplašināšanas – gaisa patruļu, sauszemes un jūras spēku manevru, kaujas grupu izvēršas – pie Krievijas robežām Baltijā.

Militārā bloka augošā aktivitāte "pie austrumu flaga", vai, iespējams, "austrumu flangā", piespiež Krieviju veikt atbildes pasākumus, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO valstu aizsardzības ministri 17.-18. februārī apsprieda finansējuma paplašināšanu alianses militārās aktivitātes vajadzībām pie Krievijas robežām. Atgādināšu: bloks oficiāli uzskata Krieviju par galveno militāro drošības apdraudējumu vismaz līdz 2030. gadam. NATO kopējais budžets kopš 2019. gada pārsniedz vienu triljonu dolāru (Krievijas aizsardzības budžets – 42 miljardi dolāru, 11. vieta pasaulē). Pie tam alianses galvenā prioritāte tuvākajiem 10 gadiem joprojām ir Eiropas valstu militāro izdevumu audzēšana un bruņojuma – pārsvarā ASV ražojumu – iegāde.

Loģiski butu pieņemt, ka "Krievijas agresijas" savaldīšanas atmosfērā Baltijas valstis "avangardā" gluži vai peldas alianses aizsardzības investīcijās un nespēj ne apgūt jaunāko amerikāņu bruņojumu. Ne velti ministru "lielās" telekonferences fonā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņoto spēku virspavēlnieki šaurā  lokā apsprieda trīspusējās sadarbības un nacionālo armiju kopīgas attīstības jautājumus.

Baltijas valstu militārās prioritātes ir līdzīgas: sauszemes spēku manevrētspējas, PGA spēku, izlūkošanas un artilērijas attīstība. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas militārā sadarbības pamatā ir "trim vaļi": Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL), Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON) un Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET). Lai objektīvi novērtētu NATO stratēģiju un potenciālu Baltijas karadarbības teātrī, nāksies tuvāk aplūkot "piefrontes" republiku solidāro militāro spēku un taktiku, neskaitot reģionā dislocēto starptautisko kontingentu – aptuveni piecus tūkstošus karavīru.

Kadri ir izšķirošs faktors

Daudznacionālā Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL) gatavo komandierus (no vecākajiem seržantiem līdz augstākās pakāpes virsniekiem) Latvijas, Lietuvas un Igaunijas bruņotajiem spēkiem. Kopējais kareivju skaits Baltijas valstīs vien nedaudz pārsniedz 30 tūkstošus cilvēku, tāpēc ātra kāpšana pa karjeras kāpnēm virsniekiem nav garantēta.

Par taktikas un NATO standartu mācīšanas līmeni spriest ir grūti, jo Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neviena tanka, kara lidmašīnas vai īsta kara kuģa (tralētāji un patruļas kuteri ir jūras spēku atbalsta instrumenti).

Tomēr ideoloģiskais rūdījums Baltijas koledžā gan ir pašā augstākajā līmenī. Minēsim tikai dažus punktus no ieteiktās literatūras saraksta mācību iestādes vietnē: "Putins pret tautu: sašķeltās Krievijas bīstamā politika", "Ceļš pretī nebrīvībai: Krievija, Eiropa, Amerika", "Krievijas kara interpretācija: robežu dzēšana starp karu un mieru".

Пресс-служба Минобороны РФ

Studenti var piedalīties arī ikgadējā konferencē, kas veltīta Krievijai (tā notiks 4.-5. martā). Šoreiz pasākuma tēma ir "Atbilde Krievijai pasaulē ar virkni draudu". Baltijas valstu, Lielbritānijas, ASV zinībnieki nāks klajā ar pārskatiem par "putinismu" un kaut kādu "globālu Antikrieviju". Jāpiebilst, ka Baltijkas koledžā pārsvarā gatavo militāros speciālistus nevis poļitrukus vai politologus. Klausītāju uzstājīgā zombēšana ar Krievijai naidīgas tematikas materiāliem rada iespaidu, it kā militārā dienesta augstākā jēga Baltijas valstīs ir nevis dzimteni mīlošs profesionālis, bet gan vienīgi naids pret kaimiņvalsti. Pie tam šajā atmosfērā mācās visi – topošie seržanti, virsnieki, valsts ierēdņi un citu valstu karavīri.

Augstāko virsnieku kursos (akadēmiskis līmenis) BAK 2021. gadā mācās 19 cilvēki no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Itālijas, Vācijas, Gruzijas, Moldovas, Slovākijas un Ukrainas. Agrāk komandieru kurss vecākajiem seržantiem apvienoja kursantus no 10 valstīm. tā, piesaistot ASV armijas Kara koledžu, Kembridžas universitāti un citus mūsdienīgos centrus veidojas "godājama partnerība" un citas blaknes, ko rada NATO klātbūtne Austrumeiropā. Kādus ieročus, izņemot ideoloģiju, saņems absolventi?

Sinerģijas koncepcija

Kopš 1998. gada pastāv Baltijas jūras kara eskadra (BALTRON), ko nākas komandēt pēc kārtas.

Zināms,  ka eskadra ir operatīva vienība jūras kara flotē, kuras mērķis ir operatīvie kaujas uzdevumi karadarbības teātros jūrās un okeānos. Salīdzinājumam jāpastāsta: klasisko jūras kara eskadru veido raķešu kreiseri, lielie pretzemūdeņu kuģi, eskadras kuģi – desmitiem vimpeļu. Jūras kara eskadru Baltron veido pretmīnu aizsardzības vienības. Maksimālais iespējamais sastāvs – 14 paveci mīnu tralētāji. Galvenā funkcija – fārvatera attīrīšana (uzkopēju loma pie vecāko partneru sāniem).

Oficiālie dati liecina, ka "moskītu eskadra" sekmīgi piedalījusies starptautiskajās mācībās Dynamic Move, US BALTOPS, SQUADEX. Tomēr par tāliem pārgājieniem un jūras cīņām eskadra Baltron (faktiski – reida tralētāju brigāde) var tikai sapņot. Spriediet paši: Latvijas Jūras spēkus veido seši lietoti mīnu tralētāji līdz ar duci patruļas un apsardzes kuteru. Lietuvas JKS – 4 mīnu tralētāji un 4 patruļas kuteri, Igaunijas JKS – 4 mīnu tralētāji un divi patruļas kuteri. Neskaitot palīgkuģus (aizmugures nodrošinājums).

Tomēr  Viļņas, Rīgas un Tallinas galveno problēmu pašlaik un perspektīvā rada NATO agresīvā, Krievijai naidīgā retorika un domājamā "lielgabalgaļas" loma. Ne velti alianse lēmusi audzēt militārās aktivitātes finansējumu austrumu flangā.

Rietumi atklāti ekspluatē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijas agresijas placdarma vajadzībām. Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēma (BALTNET) ir īsta vīģes lapiņa, kas neslēpj ASV stratēģisko bumbvedēju uzdevumus pie Krievijas robežām. Atmosfēra Austrumeiropā ir sakaitēta. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pēc pārrunām ar Somijas ĀM vadītāju Peku Hāvisto paziņoja, ka NATO pārvieto spriedzes eskalāciju uz Baltijas gaisa telpu. Iepriekš NATO vēstīja, ka jaunie droni RQ-4D ir gatavi izlūkošanai pie Krievijas robežām, un Maskava pārmeta ASV situācijas destabilizāciju.

Alianses plašās militārās mācības "Defender Europe 2021" maijā un jūnijā notiks 12 valstu teritorijā – no Baltijas jūras līdz Balkāniem. Tajās piedalīsies vairāk nekā 30 tūkstoši karavīru no 26 alianses dalībvalstīm un partneriem (ASV nosūtīs uz Eiropu lielu kontingentu no Ziemeļamerikas). Krievija un Baltkrievija sākušas gatavot "atbildi" – stratēģiskās mācības "Rietumi 2021".

Franču interneta izdevums AgoraVox bažīgi atzīmēja: "Šogad divas gigantiskas militārās mašīnas – NATO no vienas puses, no otras - Krievija un Baltkrievija – sadursies gandrīz aci pret aci... Pārlieku daudzi fakti liecina, ka mēs novērojam ticamāko liela kara scenāriju kontinentā."

Pie tam Baltijas valstu patstāvīga militāri politiskā loma nav saskatāma, Latvijas, Lietuvas, Igaunija valdībām un tautām lemta bandinieku loma vecāko partneru spēlē.

52
Tagi:
Baltija, NATO
Ātrās palīdzības mašīna. Foto no arhīva

Trešais vilnis? Latvijā gaida koronavīrusa "britu" paveidu

0
(atjaunots 16:15 25.02.2021)
Iespējams, ka karantīnas prasību liberalizācijas plāni var tikt pārskatīti, ņemot vērā mediķu bažas par trešo Covid-19 vilni

RĪGA, 25. februāris— Sputnik, Dmitrijs Oļeinikovs. Trešo, "britu", Covid-19 vilni Latvijas mediķi sagaida divu – četru nedēļu lakā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule savā lapā Twitter norādīja, ka Covid-19 trešais vilnis, kas sagaidāms martā, var izraisīt slimnīcu noslodzi. "Esam atsākuši gatavības paaugstināšanas pasākumus. Ir skaidrs - trešais uzliesmojuma vilnis ir sagaidāms 2-4 nedēļu laikā," atzīmē Cirpule. Pēc viņas vārdiem, Lieldienās slimnīcu noslodze varētu būt divas reizes augstāka nekā Ziemassvētkos, ja "britu" paveids attīstīs pašreizējos Eiropas scenārijus arī Latvijā.

Veselības ministrijas galvenais infekcionists Uga Dumpis arī atzīmē Twitter, ka koronavīrusa "britu" paveida izplatīšana Latvijā šķiet neizbēgama. "Kanādas, Izraēlas, Dānijas un UK pieredze rāda, ka tas nozīmēs vairāk uzliesmojumus bērnudārzos un skolās," viņš atzīme, piebilstot, ka ar to jārēķinās, ieviešot jaunus ierobežojumu atvieglojumus.

Atgādinām, ka iepriekš valdības sēdē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga jau ziņoja, ka koronavīrusa "britu" paveida iespējamās izplatīšanās rezultātā pacientu skaits slimnīcās var pieaugt trīs reizes. Tas nozīmē, ka hospitalizēto skaits var dubultot maksimālos janvāra rādītājus, kad slimnieku skaits stacionāros bija vairāk nekā 1200.

Komentējot atšķirības starp "britu" un "parasto" paveidiem, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs iepriekš informēja, ka jau pēc mēneša "britu" vīrusa tips var kļūt par dominējošu Latvijā, taču pagaidām nav faktu, kas apstiprinātu tā īpašu bīstamību cilvēkam.

Valdības sēdē mediķi iebilda pret tajā izteiktiem priekšlikumiem, tai skaitā par ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu, tostarp veikalu un skaistumkopšanas salonu atklāšanu. Iespējams, ka karantīnas prasību liberalizācijas plāni varētu tikt pārskatīti pēc tādu biedējošu skaitļu publikācijas.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvija saņems 8400 Moderna vakcīnas devu
"Latvija stāv priekšā šausmīgam cunami": "britu" paveids izplatās arvien ātrāk
Zinātniece no Krievijas novērtēja PVO prognozi par pandēmijas pabeigšanas termiņiem
Pacientu šķirošana un policijas iejaukšanās: kas satrauc Latvijas iedzīvotājus