ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Kāpēc Krievija gatava glābt Ameriku no kara un apkaunojuma

116
(atjaunots 00:31 22.02.2021)
NATO valstu aizsardzības ministri organizēja videokonferenci – pirmo samitu pēc Džo Baidena nākšanas pie varas ASV.

Šīs tikšanās rezultātiem būs tālejošas sekas visai pasaulei – pat ne tāpēc, ka ministri apsprieda alianses jauno stratēģisko koncepciju, kurā starp galvenajiem pretiniekiem būs nosaukta ne tikai Krievija, bet arī Ķīna. Protams, tam ir liela nozīme, tomēr atlantisti jau tāpat pēdējos gadus strādā vaiga sviedros, stiprinādami Krievijas un Ķīnas aliansi, tātad nekā negaidīta te nav. Tomēr samitā pieņemts vēl viens lēmums, kura rezultātā jau tuvākajos mēnešos var sākties asiņains slaktiņš, portālā RIA Novosti konstatēja Pjotrs Akopovs.

Labi zināms, ka Donalds Tramps kopš vairākiem desmitiem gadu bija pirmais ASV prezidents, kura laikā valsts nesāka nevienu jaunu karu. Piedevām viņš centās noslēgt jau iesāktos, atvest amerikāņu kareivjus mājup. Vispirms – no Afganistānas, pirms gada Vašingtona parakstīja ar lielāko valsts daļu kontrolējošajiem talibiem vienošanos par ASV karavīru izvešanu. Viņus (ieskaitot arī privāto militāro kompāniju pārstāvjus) bija plānots uzvest jau līdz 1. mājam, tātad līdz Afganistānas pilnais deokupācijai bija palikuši nepilni trīs mēneši. Tramps paspēja samazināt kontingentu no desmit līdz 2,5 tūkstošiem, taču, izņemot amerikāņus, Afganistānā paliek vēl 7,5 tūkstoši NATO valstu karavīru.

Protams, arī viņi jāizved, tomēr viņi nebūtu palikuši valstī bez amerikāņiem. Tomēr tagad lēmums par karaspēka izvešanu, iespējams, tiks atcelts, - šo variantu pārrunāja NATO valstu aizsardzības ministri.

ASV jaunā administrācija nevēlas aiziet no Afganistānas. Formāli vēl nav lēmuma atstāt kontingentu valstī, tomēr Vašingtona jau skaidro, ka "pārskata vienošanos" un "vērtē, vai Talibans izpilda savas saistības". Tā kā jaunais valsts sekretārs Entonijs Blinkens jau pērn pārliecināja, ka ASV ir jāpaliek Afganistānā, var uzskatīt, ka jautājums ir izlemts. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nesen sūkstījās par to, ka lēmums par "misiju Afganistānā" nebūšot vienkāršs:

"Mēs varam palikt un turpināt militārās darbības. Vai arī varam pamest Afganistānu un riskēt, ka valsts atkal kļūs par teroristu patvērumu. Vienkārša varianta nav. (..) Talibiem ir jātur savi solījumi: jāierobežo vardarbība, jāsarauj sakari ar teroristieskiem grupējumiem. Tā vietā mēs vērojam nepieņemamu talibu vardarbības līmeni, kas cita starpā vērsta pret mediķiem tiesnešiem un žurnālistiem."

Stoltenbergs atklāti pārspīlē: talibi ievēro līgumā paredzētās saistības jautājumā par neuzbrukšanu NATO spēkiem. Savukārt valsts iekšējos konfliktus apturēt neizdodas, tomēr to galvenais iemesls ir amerikāņu okupācija. Ja tagad Vašingtona nolems atcelt (formāli – atlikt, tomēr būtību tas nemaina) karaspēka izvešanu, Afganistānā sāksies īsts karš.

Talibi jau kontrolē trīs ceturtdaļas valsts teritorijas, un atsāks pilnvērtīgas karadarbības pret Kabulas valdību, kas sēž uz NATO durkļiem, ja amerikāņi viņus pievils. Arī pret amerikāņu okupantiem. Vai tiešām Baidens to vēlas?

Amerikāņiem ir problēma: viņi nevar aiziet no Afganistānas, pie tam saglabājot tur ASV draudzīgu režīmu – tas ir neiespējami. Gandrīz 20 gadus ilgā okupācija nav devusi amerikāņiem neko, tikai dažādu afgāņu sabiedrības slāņu naudu. Viņus neieredz pat kolaboracionisti valdībā – viņi lieliski saprot, ka viņu laiks beigsies, tiklīdz amerikāņi aizies.

Vienīgais iespējamais kompromisa variants, kas dotu iespēju izvairīties no postamerikāņu kara – visi pret visiem, – būtu koalīcijas valdības formēšana, un par to, spriežot pēc visa, runa bija amerikāņu un talibu līguma slepenajos pielikumos. Tomēr Kabulas valdību kompromiss ar talibiem biedē, tāpēc visu kopš līguma parakstīšanas pagājušo gadu viņi stiepa gumiju un visiem spēkiem bremzēja reālu pārrunu sākumu. Varbūt gaidīja varas maiņu Vašingtonā? Protams. Bet vai Baidens ir gatavs sākt jaunu posmu karā Afganistānā, no jauna sūtīt turp tūkstošiem amerikāņu karavīru (pie viena nāksies pārsviest arī vāciešus un citus NATO kareivjus)? Un tas viss tikai tālab, lai pēc pāris gadiem tik un tā aizietu no Afganistānas, tikai nu jau daudz nelabvēlīgākos apstākļos?

Sākotnēji ASV gribēja nostiprināties Afganistānā, lai viņiem būtu placdarms ietekmei visā Centrālāzijā, ieskaitot arī Ķīnas un Krievijas kaimiņvalstis. Taču pēdējie 20 gadi ir parādījuši, ka nekādu drošu atbalstu Afganistānā amerikāņi nav ieguvuši, nerunājot jau par to, ka talibi nekur nav pazuduši un joprojām kontrolē valsts lielāko daļu. Trampam bija vienaldzīgi atlantistu globālās kontroles plāni, tāpēc viņš bija gatavs izvest spēkus un izmest Afganistānu no prāta. Baidens, tāpat kā visa viņa globālistu komanda, tic Amerikas spējām saglabāt vispasaules hegemona lomu, lai arī tam vairs nav nekādu apstākļu. Tomēr pat tagadējie ASV vadītāji aptver, ka nav iespējams noturēties Afganistānā, tāpēc kareivju izvešana Baidena prezidentūras laikā izskatās ļoti ticama pat pēc atteikšanās no Trampa solījumiem.

Tagad Vašingtonai ir divi tālāko darbību varianti.

Pirmais: talibi atjauno karadarbības, ASV paplašina kontingentu, mēģina uzmundrināt Afganistānas armiju, tomēr tas beigsies kā parasti – ne ar ko. Pēc tam amerikāņi atsāks pārrunas ar talibiem centienos uzspiest viņiem jaunu vienošanos, bet rezultātā viss beigsies ar mēģinājumu saskaņot jaunu karaspēka izvešanas termiņu. Mēģinājums būs nesekmīgs, vienā no uzbrukumiem talibi ieņems Kabulu. Un amerikāņi būs spiesti ar kaunu steidzami evakuēties no savām armijas bāzēm.

Pagaidām vēl ir iespējams arī otrs variants – taču tādā gadījumā Amerikai vajadzīga Krievija. Viņiem ir jāpārliecina talibi par to, ka pašreizējā atteikšanās no karaspēku izvešanas ir pagaidu pasākums un viņiem ir jauns okupācijas beigu termiņš. Tātad, ASV nelauž 2020. gada februārī parakstīto līgumu, tikai mazliet atliek savu saistību izpildi. Vai talibi tam varētu piekrist? Jā, tikai ar vienu noteikumu – ja sāksies reālas Afganistānas iekšējās pārrunas. Šim nolūkam vajadzīgs ļoti spēcīgs spiediens pret valdību Kabulā, pie tam tas jādara ne tikai ASV, bet arī Krievijai un Ķīnai. Faktiski, talibiem būs vajadzīgas stingras lielvalstu garantijas par to, ka amerikāņu spēki tiks izvesti, bet valdībai Kabulā jāaptver, ka viņiem nav cita varianta, kā vien pārrunas ar talibiem par spēku konfigurāciju un līdzsvaru pēc amerikāņu aiziešanas.

Uz to amerikāņus mudina Krievija – kļuvis zināms, ka līdz februāra beigām Maskavā notiks daudzpusēja tikšanās jautājumā par situācijas noregulēšanu Afganistānā "paplašinātās trijotnes" formātā. Krievija, ASV, Ķīna un divi Afganistānas kaimiņi, kam ir spēcīga ietekme, – Pakistāna un Irāna. Irānas piedalīšanās vēl nav noteikta (irāņi principā nevēlas sēdēt pie viena galda ar amerikāņiem). Baidena administrācija jau ir gatava pārrunām – par to trešdien ziņoja Krievijas prezidenta speciālais pārstāvis Afganistānas lietās Zamirs Kabulovs, kurš atsaucās uz savām pārrunām ar ASV speciālo pārstāvi Halilzadu (līgumu ar talibiem pērn parakstīja viņš).

Kabulova sniegtā informācija izskanēja PSRS spēku izvešanas no Afganistānas 32. gadadienā, taču padomju spēki tur uzturējās deviņus gadus, bet amerikāņi – jau gandrīz 20 gadus. Tagad, lai relatīvi mierīgi aizietu no Afganistānas, viņiem ir vajadzīga Krievijas palīdzība. Protams, ja vien Vašingtonā pārsvaru gūs rūpes par savām nacionālajām interesēm. Lai paliktu Afganistānā, nekāda Krievija nav vajadzīga. Vajadzīga tikai neprātīga ticība pašu varenībai un izcilībai. Tikai tam vairs netic ne afgāņi, ne krievi, ne visa pārējā pasaulē. Arī ne paši amerikāņi, vismaz ārpus "Vašingtonas purva".

116
Tagi:
Krievija, Džo Baidens, NATO, ASV
Pēc temata
Spēle vienos vārtos: ko sola ASV aizsardzības projekti
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Suleimani paradokss: Irānas militārā atbilde dāvājusi nepatīkamu atklājumu ASV
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

71
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

71
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

61
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

61
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?