Marija Butina

Krievijas mediju vajāšana Latvijā sauciens pēc palīdzības

73
(atjaunots 15:22 21.02.2021)
Pats interesantākais stāstā par aizliegumu Vladimiram Solovjovam iebraukt Latvijā ir uzvērti melīgais iegansts, ko izraudzījusies valdība. Proti – Krievijas žurnālists it kā slavējot nacismu.

Savā autorpārraidē 15. februārī Solovjovs apsprieda Alekseju Navaļniju, kurš, pēc viņa domam, nav pelnījis cieņu. Viņš atgādināja "nepiekāpīgi drosmīgo" Oto Skorcēni, kurš, neskatoties uz savu personisko drosmi, "tomēr bija nacistu noziedznieks". Tāpat, pēc žurnālista vārdiem, "ļoti drosmīgs cilvēks" bija Ādolfs Hitlers, kurš "bezbailīgi karoja Pirmā pasaules kara laikā", portālā RIA Novosti atgādināja Irina Alksnis. 

Vārdu sakot, raidījumā izskanēja acīmredzama doma: cilvēks ir jānovērtē pēc viņa darbības un personisko īpašību kopuma, – pat elles izdzimtenim var būt personiskās īpašības, ko normāli cilvēki var uzslavēt. Taču tas neattaisno elles izdzimteni. 

Jebkurš mēģinājums tamlīdzīgu viedokli uzskatīt par ļaunuma apoloģiju demonstrē dziļu infantilitāti, politisko objektivitātes trūkumu vai vienkārši kritiķu muļķību.

Starp citu, pirms dažiem gadiem līdzīga situācija radās ap Krievijas prezidenta vārdiem. 2014. gadā Vladimirs Putins, tiekoties ar ārvalstu rabīnu grupu teica: "Gebelss taču teica: jo neticamāki ir meli, jo ātrāk tiem noticēs. Un viņš panāca savu, viņš bija talantīgs cilvēks."

Ak, cik daudz kritikas izskanēja par to, ka Putins uzdrīkstējies nosaukt Gebelsu par talantīgu cilvēku. Tiesa, tā pārsvarā izskanēja sociālajos tīklos un Ukrainas medijos.

Patiesībā nevienu nemaz neizbrīnītu, ja Solovjova frāzi par "nacisma glorifikāciju" nosaukta Kijeva. Visiem jau sen viss ir skaidrs, kāds ir Ukrainas valstiskuma stāvoklis, līmenis un kvalitāte.

Tomēr Latvijas izpildījumā tāds kūlenis līdz šim šķita maz ticams. Lai kāda butu Baltijas valstu ilggadējā konsekventā rusofobija, tās rūpīgi sekoja formālajiem pieņemtajiem ārpolitiskajiem rituāliem, it kā uzsverot, ka pie viņiem ir Eiropa. Konteksta izkropļošana gaismas dīvānaizstāvju stilā un valstiska lēmuma pieņemšana uz tamlīdzīga pamata liecina par pamatīgu atkāpšanos no diplomātiskā darba standartiem.

Tomēr, ņemot vērā Rietumu augošo ukrainiskošanos, acīmredzot, tas bija neizbēgami. Ja jau ASV, Vācija un visas parējās lielbritānijas demonstrē aizvien dīvainākus trikus savā ārējā un iekšējā politikā, tad arī Baltijai tāds pats ceļš bija neizbēgams.

Tomēr Latvijas ĀM lēmums par Vladimiru Solovjovu rada dīvainu iespaidu par kaut ko mākslotu.

Lēmums ir tikai viens no daudziem veselā virknē starp Latvijas varasiestāžu atklāti nedraudzīgajiem soļiem pret Krievijas medijiem. Pie tam tagadējās kampaņas intensitāte manāmi pāstniedz Latvijas politikas rusofobijas ierasto līmeni, kas ne vienu reizi vien jau izraidījusi žurnālistus, ierobežojusi/apturējusi telekanālu translāciju, un pat pilnībā aizliegusi apraidi (kā tas notika pērnvasar ar RT kanālu grupu).

Taču pat tādā fonā pašreizējie notikumi – žurnālistu aizturēšana, 16 Krievijas telekanālu translācijas aizliegums, tagad arī aizliegums žurnālistam iebraukt valstī – izskatās ārkārtēji.

Tie liek iegrimt pārdomās par iemesliem.

Ticamākā izskatās versija, ka ar to visu saistīts Latvijas valdības mēģinājums panākt kaut kādu viņiem vajadzīgu reakciju no Maskavas puses. Tikai, šķiet, viņi nekādi nevar panākt nepieciešamo efektu. Tiesa, nav skaidrs, kas tieši vajadzīgs Rīgai, jo viss rit pēc ierastās shēmas: Krievijas ĀM pauž sašutumu, Krievijas politiķi skaļi demonstrē negatīvu attieksmi, mediji aktīvi raksta par to un indīgi kritizē Rīgu. Taču nekā vairāk. Patiesībā nekas vairāk arī nav iespējams.

Ja tā, varbūt Latvijas valdības soļi orientēti nevis uz Krieviju, bet gan uz pretējo pusi.

Par Baltijas valstu sociāli ekonomisko stratēģiju tradicionāli pieņemts vērtēt noniecinoši. Vienlaikus tas nav īsti pareizi. Gluži pretēji, savulaik viņi izdarīja izvēli, kas ļāva ar minimālām pūlēm gūt maksimālu labumu.

Baltija sekmīgi ekspluatēja savas kaimiņattiecības ar Krieviju vairākos virzienos. To vidū bija gan tranzīts, gan pārtikas eksports, tūrisms, kapitālu izvešana-atmazgāšana un pilsonība pret investīcijām (ļoti populāra starp tiem, kam nepietika naudas Londonai vai Prāgai), gan subsīdijas no ES, gan ASV palīdzība un daudz kas cits.

Aleksandrs Lukaševičs
Фото предоставлено постоянным представительством России при ОБСЕ

Tikai reālā dzīve kopš tiem laikiem ir radikāli mainījusies. Visas Baltijas valstis nonākušas ļoti sarežģītā stāvoklī, tomēr sliktākā situācija ir Latvijā. Tā pirmā gandrīz pilnībā izsmēla savas iespējas. Pēc sāpīgajiem triecieniem lauksaimniecībai, pārtikas produktu ražošanai, bankām un citām nozarēm pienākusi kārta valsts transporta un loģistikas nozarei, kur patlaban valda noskaņojums gluži kā bērēs: divu gadu laikā Krievijas kravu tranzīts un pārkraušanas apjomi ir radikāli kritušies, jo novirzīti uz iekšzemes ostām. Par tūrismu pandēmijas apstākļos nav vērts pat runāt.

Izredžu vienoties ar Krieviju vienkārši nav. Latvija nevar atļauties ne tikai reālus soļus pretī austrumu kaimiņam – tā nevar pat mazliet mīkstināt savus Krievijai nedraudzīgos izteikumus. Atliek atsaukt atmiņā, cik negatīva un sašutuma pilna bija Latvijas Ārlietu ministrijas reakcija pēc vēstules, ko novembrī valsts Satiksmes ministrija sūtīja Maskavai ar lūgumu palīdzēt apturēt kravu plūsmas krišanos. Politiķus un diplomātus, acīmredzot, neuztrauca tas, ka vēstules pamatā bija veselas ekonomikas nozares liktenis. Tātad vienīgais, uz ko republika var cerēt, ir ģeopolitiskie spēki rietumos.

Tomēr arī tur nemaz tik vienkārši nav: iekšējie kašķi, politiskie un ekonomiskie satricinājumi, dabas kataklizmas un tā pati pandēmija. Tādos apstākļos visiem ir vienaldzīgas mazas mirstošas valstis Eiropas austrumu nomalē. Piedevām ES gatavojas kardināli ierobežot subsīdijas saviem "jaunākajiem" locekļiem.

Tātad Latvijai vienkārši nav citas izejas, kā vien mēģinājumi maksimāli skaļi atgādināt par sevi cerībā, ka "tur" pamanīs, atcerēsies un sniegs palīdzību, lai arī nelielu. Re, te jau tā ir – sīka valstiņa, kas nostājusies pirmajā aizsardzības līnijā pret Kremļa agresiju, lai arī tā ir tikai informatīva.

Tomēr, šķiet, daudzo Krievijas telekanālu retranslācijas aizliegums nav atstājis vajadzīgo iespaidu uz tiem, ko šim solim vajadzēja iedvesmot uz vērā ņemamu un reālu atbalstu Rīgai. Tāpēc tālāk tika izmantots vēl skandalozāks solis: pazīstama Krievijas žurnālista pasludināšana par persona non grata – un ne jau par kaut kādiem sīkumiem – par "nacisma glorifikāciju".

Krievijai atliek tikai ar interesi vērot, kas tiks likts lietā nākamais, ja arī šis solis nepalīdzēs Latvijas valdībai piesaistīt uzmanību.

73
Tagi:
žurnālists, mediji, Krievija, Latvija
Pēc temata
Negodīga konkurence un "naidīgs saturs": Latvija cīnās ar televīzijas pirātiem
Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik
OTRK Iskander

Kāpēc Armēnijas premjers kritizē "Iskander"? Labam dejotājam nekas netraucē

3
(atjaunots 11:36 27.02.2021)
Mūsdienīgo un precīzo bruņojuma sistēmu pielietošanai kaujā vajadzīga atbilstoša speciālistu-operatoru apmācība, uzticama izlūkošanas un trieciena kontūra organizācija. Un vēl – politiskā gudrība un atbildība par saviem lēmumiem.

Citādā koordināšu sistēmā pat vislabākās raķetes var izrādīties "nepareizas", nepacelties gaisā, netrāpīt mērķi vai uzsprāgt "par 10 procentiem", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. Viņš atgādināja veco teicienu par "lietām", kas traucē "sliktam dejotājam".

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans intervijā izdevumam 1in.am novērtēja nesenās karadarbības rezultātus Kalnu Karabahā. Viņš apšaubīja Krievijas ieroču drošību un cīņasspēju. Pēc viņa vārdiem, operatīvi taktiskā kompleksa "Iskander" raķetes neesot sprāgušas nemaz vai sprāgušas "par 10 procentiem" (viņš gan neprecizēja, ko ar to domājis). Pie tam politiķis pauda nodomu īstenot būtiskas armijas reformas – gan no struktūras, gan bruņojuma viedokļa.

Armēnijas Aizsardzības ministrija atteicās komentēt premjera divdomīgos izteikumus par "Iskander". Iespējams, viņš nebija pietiekami labi informēts, vai maldināts. Krevijas raķešu kompleksu taktiski tehniskās īpašības un reputācija ir tik augsti, ka amatieru uzslavas tam nav vajadzīgas. Ne velti Krievija kontrolē trešo daļu pasaules ieroču tirgus. Krievijas bruņojuma eksporta apjoms 2020. gadā sasniedza 13 miljardus dolāru. Šie cipari un fakti liecina par aizsardzības produkcijas kvalitāti, ko lielākā daļa valstu iepērk par savu naudu un maksā pilnu cenu.

Prasmīgās rokās OTRK "Iskander" sekmīgi likvidē mērķus Kaukāza kalnos un jūrā (mācībās), kaujas apstākļos – Sīrijas teritorijā un Āfrikas ziemeļos. Desmitiem valstu gribētu iegādāties tādu bruņojumu, bet tikai nedaudziem ir iespēja saņemt eksporta modifikāciju "Iskander E". Armēnijai paveicās, jo pasaulē nav kvaziballistisko manevrējošo raķešu ar tādu darbības rādiusu un precizitātes rādītāju, kas turklāt nav notveramas pretinieka PGA.

Kvaziballistiskie māži

Mūsdienīgās tehnoloģijas iespējas Krievija nedāvā pa labi un pa kreisi. Šajā fonā Pašiņana intervija nāca kā zibens no skaidrām debesīm. Komplekss "Iskander M" uzņemts bruņojumā Krievijas armijā 2006. gadā. Tas atzīts par labāko pasaulē savā klasē, un novērtējums "80. gadu bruņojums" izskatās aizvainojoši.

Armēnijas premjerministra atklātie pārmetumi Krievijas OTRK ļauj izdarīt vairākus pieņēmumus un slēdzienus. Nekompetence vai dezinformācija, iespējams, nav pats sliktākais scenārijs (izskatās pārlieku vienkārši). Iespējams, Krievijas bruņojuma publiskā diskreditācija ir "stratēģiskās izvēles jautājums", kaut kādas Armēnijas armijas strukturālo un kvalitatīvo reformu programmas elements. Tādā gadījumā rodas jautājums. Kādus ieročus plāno iegādāties Erevāna pārskatāmā perspektīvā, saskaņā ar kādiem standartiem nostiprināt aizsardzības spējas? Par galvenais – ar kādu galamērķi sākas militāro būvdarbu jaunais posms?

Loģiski būtu pieļaut, ka pēc cīņām Karabahā izdarīti secinājumi, nosprausti plāni. Tomēr veca patiesība pauž: "Uzvarai vienmēr ir daudz tēvu, tikai sakāve vienmēr ir bārene." No Pašiņana intervijas izriet, ka Aizsardzības ministrijā un Ģenerālštābā turpinās vērienīgs analītiskais darbs, lai "pierādītu, uzzinātu, saskatītu visu patiesību par karu", turklāt ierosināts vairāk nekā tūkstotis krimināllietu. Grūti izprast, kā šeit ir vairāk – patiesības meklējumu vai stratēģijas korekcijas vai "vainīgo iecelšanas" turpmākām represijām un galveno sakāves "tēvu" bēgšanai no atbildības.

Nacionālajai drošībai veltītajā intervijā pēc reveransa "KDLO saistības formulētas Armēnijas starptautiski atzītajās robežās" attiecības ar organizāciju tālāk nav minētas vairs ne ar zilbi. Bet KDLO ir vienīgais Armēnijas drošais balsts pēckara turbulences un nestabilā miera apstākļos. Bieži minētie vārdi "Revolūcija" un "Konstitūcija" paši par sevi neko nenoregulēs un valsts drošību negarantēs. Armija ir jebkuras valsts stabilitātes pamats, bet runas par "būtiskām reformām"bez konkrēta darbības plāna izskatās destruktīvi. Tāpat kā paviršie spriedelējumi par Krievijas bruņojuma zemo potenciālu, mājieni par neiznīcināmo armiju nacionālajā armijā un piegādēm militāri tehniskās sadarbības sektorā.

Nenotverami un neatvairāmi

Raķešu komplekss "Iskander M" paredzēts vitāli svarīgu pretinieka objektu (armijas bāzes, komandpunkti un sakaru mezgli, raķešu kompleksi, lidmašīnas un helikopteri aerodromos) likvidācijai līdz 500 km attālumā ar īpašu precizitāti (Armēnijas rīcībā ir eksporta OTRK "Iskander E" ar darbības rādiusu līdz 300 km). Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēģiskā mobilitāte, slēptas dežūras un raķešu palaišanas iespejas, uzdevuma automātiskais aprēķins un ievadīšana, liela kaujas uzdevuma izpildes iespēja apšaudes un radioelektroniskās pretdarbības apstākļos.

Пресс-служба Минобороны РФ

Efektivitāte palielināta, pateicoties divu tipu raķetēm – ballistiskajām un spārnotajām. Pēc pārgājiena pirmo raķeti iespējams palaist dažu minūšu laikā, intervāls starp startiem – viena minūte. Raķetes lidojuma ātrums pārsniedz 7200 km/h (tātad lidojums aizņem 3-4 minūtes). Lidojuma sākuma un noslēguma posmos raķete 9М723K1 ar aptuveni 4 tonnu masu sasniedz ātrumu virs 2 km/sek., pārvietojas pa kvaziballistisku (neaprēķināmu) līkni un manevrē ar pārslodzi līdz 30g (tāpēc raķetes pārtveršana ar visiem esošajiem PRA un PGA līdzekļiem nav iespējama).

Katra "Iskander" starta iekārta ir mobila un autonoma. Var strādāt jebkurā vietā un laikā, pat neatkarīgi no izlūkošanas satelītiem vai aviācijas. Tēmēšanai tiek izmantota programma, inerciālā navigācijas sistēma, satelītu GLONASS signāli. Raķeti lidojumā iespējams pārvirzīt, tāpēc tā var uzbrukt arī kustīgiem mērķiem, ieskaitot pretinieka JKS kuģus. Fināla posmā aktivizēja "gudrā" optiskā paštēmēšanas ierīce, kas garantē unikālu precizitāti. Lādiņi 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par metru. "Iskander" precīzajām raķetēm ir neliela atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vadīšanai paredzētas gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres). Kompleksam ir divu tipu raķetes: aeroballistiskās 9M723 – lido pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, spārnotās 9M728 vai R-500 tuvojas mērķim nelielā augstumā.

OTRK "Iskander M" pārsniedz labākos ārvalstu operatīvi taktiskos kompleksus (LORA, Lance, ATACMS, Pluton) no precizitātes, raķešu sagatavošanas operativitātes un citu īpašību viedokļa. Tuvākais analogs – Izraēlas operatīvi taktiskais komplekss LORA ar mazāku darbības rādiusu un precizitātes rādītāju (pie tam tā raķetes pārvietojas pa prognozējamu ballistisko trajektoriju). Amerikāņi atpaliek – 2020. gadā viņi atteicās no "antikvārā" kompleksa ATACMS modernizācijas un tikai sāka izstrādāt raķeti reaktīvajām zalves uguns sistēmām M270 MLRS un HIMARS ar darbības rādiusu līdz 300 km. Autoritatīvi speciālisti Krievijā uzskata, ka "Iskander" analogi ārvalstīs parādīsies ne agrāk, kā 2025. gadā.

3
Tagi:
Nikols Pašiņans, aizsardzība, bruņojums, Armēnija, Krievija
Pēc temata
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
"Kalibra" klusais lidojums. Kāpēc Krievijas spārnotās raķetes nedod mieru NATO
Kādi ieroči palīdzēja Azerbaidžānai konfliktā Kalnu Karabahā?

Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. atbildēs Krievija?

15
(atjaunots 07:17 27.02.2021)
Krievija varētu ierosināt krimināllietu par padomju pieminekļa sagraušanu Jēkabpilī saskaņā ar KF Kriminālkodeksa grozījumiem, ko pērn apstiprināja prezidents Vladimirs Putins.

Jēkabpilī barbariski sagrauts padomju karavīru memoriāls. 23. februārī iedzīvotāji nolika ziedus pie memoriāla, bet nākamās dienas rītā kontatēja, ka no postamenta pazudis lielgabals. Ziedi izmētāti, redzamas traktora pēdas.

Piemineklis – lielgabals Rīgas ielā Jēkabpilī – bija uzstādīts brāļu kapos, kur apglabāti artilērijas gvardes ģenerālmajors Sergejs Petrovičs Kuprijanovs, gvardes pulkvedis Gavriils Kuprijanovičs Šarikalovs un Sahabutdins Galautdinovičs Gazejevs. Visi trīs gājuši bojā cīņās par pilsētas atbrīvošanu no hitleriešiem 1944. gada augustā.

Aizdomas par vandālismu krīt uz Nacionālās apvienības piekritējiem. Iepriekš ultralabējo vadība publiski nosodīja Jēkabpils pašvaldības nodomu atvēlēt 20 tūkstošus eiro memoriāla labiekārtošanai. Toreiz Nacionālās apvienības pārstāvji apgalvoja, ka tas esot nepieņemami, jo atbalstot padomju režīmu un ideoloģiju.

Jau pēc incidenta Jēkabpilī Saeimas deputāts no NA Jānis Dombrava sociālajos tīklos gavilēja par to, ka lielgabala vairs neesot un vēlējās pateikties tiem, kuri darbojušies "apņēmīgi". Tātad valdības koalīcijā strādājošā partija uzņēmusies politisko atbildību par vandālisma aktu.

Krievija var ierosināt krimināllietu

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Ja Latvija ignorē savas starptautiskās saistības, Krievijai ir tiesības ierosināt krimināllietu uz savu likumu pamata. 2020. gada 7. aprīlī Krievijas prezidents parakstīja Kriminālkodeksa grozījumus, saskaņā ar kuriem kriminālvajāšana paredzēta par Krievijas Federācijas teritorijā vai aiz tās robežām esošo Tēvijas aizsardzībā boja gājušo piemiņas iemūžināšanai veltīto karavīru apbedījumu, pieminekļu, stellu, obelisku, citu memoriālo būvju vai objektu iznīcināšana vai sabojāšana ar mērķi kaitēt tādu objektu vēsturiskajai un kultūras nozīmei.

Teksts liecina, ka runa ir par memoriālu un apbedījumu aizsardzību ne tikai Krievijā, bet arī aiz tās robežām. Formulējumi "kuri gājuši bojā, aizsargājot Tēviju vai tās intereses", "aizsargājuši Tēviju vai tās intereses" norāda, ka Krievija uzņemas rūpes par memoriālajām būvēm, kas veltītas tiem, kuri karojuši aiz Krievijas robežām.

Meklē "traktoristu"

Skeptiķi iebildīs: kā Krievijas tiesībsargājošās iestādes var veikt izmeklēšanu, maigi sakot, nedraudzīgas valsts teritorijā? Atbildēšu: šim nolūkam pastāv Eiropas konvencija par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, ko parakstījusi arī Krievija un Latvija.

Turklāt vēl joprojām darbojas Krievijas un Latvijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās. Cita starpā tas paredz, piemēram, liecinieku un ekspertu izsaukšanu no otras valsts. Ir jāizmanto šī līguma noteikumi.

Jēkabpils nav liela pilsēta, tikai 22 tūkstoši cilvēku. Nu, bet tādu, kam ir traktors, ir vēl mazāk. Nav jau jābūt Šerlokam Holmsam, lai veiktu kvalitatīvu izmeklēšanu un atrastu vainīgos. Vandāļi ir jāsoda. Citādi tie agri vai vēlu nonāks arī līdz Rīgas Atbrīvotājiem veltītajam piemineklim.

15
Tagi:
piemineklis, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Padomju lidotāju kapi līdzās NATO aerodromam
Polijā pieprasa pārtraukt padomju pieminekļu nojaukšanu
Viļņas mērija pieprasa nojaukt pieminekli Sarkanās armijas karavīriem