NATO

Uzmanība pievērsta Krimai. NATO pārveidojas Baidena laikā

77
(atjaunots 11:58 21.02.2021)
Ziemeļatlantijas alianse gatavojas strukturālām reformām. Tās skars ne tikai organizācijas locekļus, bet arī to kaimiņvalstis.

Kopš brīža, kad Džo Baidens ieņēmis ASV prezidenta posteni, plāni paplašinās: jaunajā stratēģijā vēlas iekļaut Ukrainu, Krimu un Melnās jūras reģionu. Ļoti svarīgs mērķis ir arī radīt plaisu Krievijas un Turcijas attiecībās. Par NATO nodomiem portālā RIA Novosti skaidrībā mēģina tikt Galija Ibragimova.

Kolektīvā aizsardzība

Kurp dodas NATO, kādi ir tās mērķi – atbildes uz šiem jautājumiem 17. februārī sāka meklēt alianses aizsardzības ministri. Viņu tikšanās parasti notiek pirms ikgadējā samita, kas šoreiz ieplānots martā. Kolēģi saskaņo samitā izskatāmos jautājumus un iesniedz alianses ģenerālsekretāram. Gatavošanās aizritēja nervozi: ASV prezidenta administrācijas nomaiņa sola pārmaiņas.

Aliansē neslēpj, ka ASV vēl joprojām ir transatlantiskās drošības galvenais garants. Un cer, ka arī Džo Baidens augstu vērtē sabiedrotos. Un atkārto: ir svarīgi nepieļaut attiecību saasināšanos organizācijā, kā Donalda Trampa laikā. Portugāles aizsardzības ministrs Žoau Gomešs Kravinju pirms tikšanās atklāti paziņoja: "Trampa prezidentūra – ideoloģisks eksperiments. Sekas ir graujošas ASV autoritātei un amerikāņu spēkam pasaulē."

Savu viedokli atklāja arī Volfgangs Išingers, Minhenes Drošības konferences priekšsēdētājs. Jāpiebilst, ka konference notiks tūlīt pēc NATO aizsardzības ministru tikšanās. Apspriežot jautājumu, ko aliansei gaidīt no Baidena, viņš piezīmēja: "Pašiem eiropiešiem ir svarīgi atbildēt uz jautājumu: ja jnu pēc četriem gadiem amerikāņi ievēlēs prezidentu, kura uzskati būs tādi paši, kā Trampam?" Tomēr Vašingtona aptver sabiedroto bažas, un Pentagona jaunais vadītājs, ģenerālis Loids Ostins mēģina viņus nomierināt. "Amerika paliks uzticīga alianses vērtībām," viņs apliecināja.

Īpaši Vācijas un Francijas – galveno skeptiķu – vajadzībām Baidena administrācija publicēja video – ASV prezidenta pārrunas ar alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. "Kolektīvās aizsardzības saistības Vašingtonai ir svētas," Baidens uzsvēra sarunas gaitā.

Jauns prezidents, prasības – vecās

Toņa nomaiņa attiecībās ar sabiedrotajiem nenozīmē, ka ASV atkāpjas no Trampa galvenās prasības: alianses locekļiem nāksies palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% IKP. Aizsardzības ministru apspriedē tā ir viena no prioritārajām tēmām.

Šo līmeni vēl nav sasniegusi Vācija, Itālija un Spānija, un diezin vai līdz 2024. gadam tām izdosies to panākt. Tomēr ASV jaunā administrācija reaģē mierīgi. "Vašingtona cer, ka līdz 2031. gadam šīs valstis sasniegs mērķa rādītājus," termiņu nosprauda Pentagona pārstāvis Džons Kirbijs.

Uz aizsardzības izdevumu celšanu cer arī Stoltenbergs. Nekādi izņēmumi nav pieļaujami: "Tā ir obligāta prasība visām alianses valstīm, arī Ziemeļu Maķedonijai, kas tajā iestājusies nesen. Nekāda pārejas perioda nebūs."

Pentagons mēģināja nogludināt asumus un atrast atšķirības Baidena un Trampa viedoklī par kolektīvo drošību. ASV jaunais prezidents, pēc amerikāņu militārpersonu domām, jēdzienu interpretē citādi: Baidena acīs tas nozīmē ne tikai militāros izdevumus, bet arī tēriņus medicīnai un jaunu pandēmiju novēršanai.

Demokrāta lojālo attieksmi pret sabiedrotajiem, pēc Pentagona domām, apstiprina arī lēmums apturēt kontingenta izvešanu no Vācijas. Tiesa, Berlīne to vērtē citādi. Vācijas valdība uzstāj: amerikāņu bāzu saglabāšana valstī nozīmē aizsardzību ne tikai Eiropai, bet arī Amerikai no iespējamiem draudiem – gan no Krievijas, gan Tuvo Austrumu valstu puses.

Atgūt Turciju

Aizsardzības ministri apspriedīs arī pārskatu "NATO 2030", ko 2020. gada beigās sagatavoja alianses analītiķi. Uz pētījuma pamata sāks izstrādāt stratēģiju tuvākajiem gadiem.

"Svarīgi ir pielāgoties jaunajai starptautiskajai situācijai. Krīzes apstākļos NATO jārīkojas operatīvi un saliedēti, pat, ja tas draud ar pamatprincipu pārkāpumu," teikts publicētajā dokumentā.

Pēc tā autoru domām, nopietnus draudus rada Ķīna un Krievija, tomēr liela uzmanība veltīta arī citiem reģioniem. Alianses locekļi aicina nesasteigt ASV kareivju izvešanu no Afganistānas, pievērst uzmanību Sīrijai un Irākai.

Zīmīgi, ka jaunajā stratēģijā īpaši izcelts Melnās jūras reģions. Uzmanība pievērsta Turcijai, Ukrainai, Gruzijai. NATO ir pārliecināta: šo valstu drošība tieši ietekmē stāvokli Eiropā un Amerikā.

NATO interesēs ir panākt Ankaras atgriešanos transatlantiskajā orbītā, uzsver pārskata autori. Pirmos soļus sakaru stiprināšanai spēra ASV jaunais valsts sekretārs Entonijs Blinkens: nesen viņš piezvanīja Turcijas ārlietu ministram Mevlutam Čavušoglu un apsprieda problēmas Rietumu un Ankaras attiecībās. Tomēr uzticības pilna saruna neizdevās. Vispirms Blinkens pieprasīja atteikties no Krievijas zenītraķešu kompleksa S-400.

NATO apspriež Krimu

Alianses aizsardzības ministri apspriedīs arī Kijevas neseno ierosinājumu izmantot gaisa telpu Krimas tuvumā. Runa ir par ieteikumu nodot aliansei piekļuvi Simferopoles lidojumu informācijas rajonam – pēc Ukrainas klasifikācijas tā ir pie Hersonas apgabala piederošā aeronavigācijas zona.

"Mēs piedāvājam izmantot šo gaisa telpas daļu NATO karaspēka, iekārtu, kravu transportēšanas operācijām. Ceram uz alianses atbalstu situācijas monitoringā gar robežu ar Krieviju," skaidroja Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladislavs Kriklijs.

Pēc Krimas pievienošanās Krievijai lidojumu pārvalde virs Melnās jūras sadalījās. Krievijas dispečeri Simferopolē kontrolē satiksmi virs pussalas, bet starptautiskās trases jūras gaisa telpā vēl aizvien ir Odesas un Dņepras dispečeru rokās. Valstis, kas neatzīst Krimas iekļaušanos Krievijas sastāvā, izmanto Ukrainas dispečeru pakalpojumus. Taču viņu lidmašīnas nevar pārvietoties virs Krimas teritorijas. Toties apkārt pussalai un tuvējā Melnās jūras gaisa telpā tās lido brīvi. Ukrainas iniciatīva jau saskārusies ar Krimas reakciju. "Nekādas NATO lidmašīnas virs pussalas nelidos," paziņoja Valsts domes deputāts Mihails Šeremets no Krimas.

Nemierīgais Kaukāzs

"Melnās jūras problemātika NATO dienas kārtībā parādījusies ne tik daudz Ukrainas kontekstā – svarīgāka ir Krievijas augošā ietekme Kaukāzā, - uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs. – Krievijas miernešu ievešana Kalnu Karabaha teritorijā radījusi alianses bažas. Maskavas ierašanos reģionā tā uzskata par tiešu izaicinājumu."

Ukrainai Melnās jūras tēma ir iemesls atgādināt par sevi. Pie tam eksperti prognozē, ka Krievijas militārās klātbūtnes pieaugumu Krimā Kijeva joprojām pozicionēs ka nacionālās drošības apdraudējumu.

"Ukraina jau sen ceļ trauksmi par būvdarbiem pussalā. Runa it kā ir par to, ka tur parādās nevis civili, bet militāri objekti. Tātad to pozicionē kā "Krievijas draudus"," sprieda Kortunovs.

Alianses priekšrocības

Krimas problemātika ir svarīgs jautājums, taču tas nav vienīgais mērķis, kura dēļ NATO pastiprinās Melnajā jūrā, ir pārliecināts Orhans Gafarli, Ankaras Politisko pētījumu centra eksperts. "Aliansei ir jānostiprinās Melnajā jūrā, lai atgūtu Turciju. Tagad NATO un Ankarai ir domstarpības vairākos jautājumos. Tomēr abas puses saprot – vajag sadarboties."

Arī Turcijas sabiedrība atbalsta valsts tālāku dalību NATO, atzīmē Gafarli. "Tas dod virkni iespēju. Bez alianses Erdoganam būs grūtāk pamatot iejaukšanos konfliktos Lībijā vai Sīrijā," sprieda politologs.

Viņš uzskata, ka saskatāma vēl viena priekšrocība: NATO ļauj Turcijai un ES valstīm izlīdzināt savstarpējās pretreunas, un vienlaikus palīdz Ankarai bloķēt Grieķijas, Kipras vai Francijas darbības, ja tajās ir Turcijai nedraudzīgs konteksts.

Salīdzinoši jauns alianses mērķis ir ierobežot Turcijas un Krievijas tālāku tuvināšanos. Tomēr abas valstis saista pārlieku liels skaits faktoru, tāpēc eksperts pauda šaubas par to, vai tas būtu piepildāms.

77
Tagi:
Džo Baidens, Stoltenbergs, agresija, NATO
Pēc temata
NATO aicina gatavoties Krievijas "agresijai". Krievijas Valsts dome atbildēja
Aprakstīts Krievijas un ASV kara scenārijs par Krimu
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

31
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

31
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Spraites debesīs

Zinātnieki pastāstīja par mīklainākajām parādībām Zemes atmosfērā

32
(atjaunots 15:50 06.03.2021)
Zibens un ziemeļblāzma jau labi izpētīti. Atmosfēras augšējos slāņos rodas arī citas ar elektriskajiem lādiņiem saistītas parādības – spraites, zilās sprauslas, fejas un citi.

Nesen iekārtas starptautiskajā kosmosa stacijā sīki fiksēja interesantu parādību, kam zinātnieki snieguši skaidrojumu. Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Vladislavs Strekopitovs.

Zilie džeti – zibeņi, tikai otrādi

Parastie zibeņi rodas negaisa mākoņos atmosfēras apakšējā slānī – troposfērā, 12-16 kilometru augstumā. Tie vērsti lejup, uz zemi. Kad sākās planētas novērojumi no kosmosa, izrādījās, kā arī atmosfēras augšējos slāņos redzamas daudzveidīgas elektriskās parādības.

Vistuvāk zemei ir zilie džeti, jeb zilās sprauslas – dažus simtus milisekunžu ilgi zibeņiem līdzīgi lādiņi. Arī tie rodas negaisa mākoņos, tikai ne pie apakšējās, bet gan augšējās robežas – pēc elektriskā trieciena starp pozitīvi pielādēto mākoņa augšējo daļu un negatīvi lādētā gaisa slāni virs tā.

Первое цветное изображение спрайта, сделанное 4 июля 1994 года с борта самолета во время авиаисследования Sprites94. Красный и синий цвета соответствуют оптическому излучению двух различных электронных состояний возбужденных молекул азота
© Photo Public Domain
Pirmais krāsainais spraites attēls, tapis 1994. gada 4. jūlijā no lidmašīnas pētījuma "Sprites 94" laikā. Sarkanā un zilā krāsa atbilst ierosinātu slāpekļa molekulu divu dažādu elektronu stāvokļu optiskajam izstarojumam

Tūlīt pēc izlādes uzliesmo īss spilgts fragments, ko dēvē par "līderi" – tāpat kā zibenim. Dažkārt, ja izlāde notikusi nelielā augstumā, ar to viss beidzas. Tādas parādības dēvē par "zilajiem starteriem".  Tomēr biežāk sprauslas no līdera izplatās augšup, cauri visai stratosfērai – redzami šauri zilas gaismas konusi.

Fejas un elfi atmosfēras augšējos slāņos

Vēl augstāk, mezosfērā, 50-80 kilometru augstumā spēcīga negaisa laikā parādās sarkani aukstas plazmas lādiņi – spraites (no angļu val. sprite — "feja"). Tie parādās sekundes desmitdaļas pēc ļoti spēcīga zibens spēriena un ilgst nepilnas 100 milisekundes. Spraites vienlaikus izplatās augšup un lejup, sasniedzot 60 km garumu un 100 km diametru.

Nereti spraites dēvē par augstajiem zibeņiem, tomēr viela tajās nesakarst līdz ļoti augstam rādītājam – šajā ziņā tās vairāk līdzinās aukstiem plazmas lādiņiem vai gāzes lādiņam luminiscentajā lampā.

Dažkārt spraites redzamas no zemes – nekustīgos vai debesīs "dejojošos" apaļīgos objektus nereti uzskata par NLO.

Augšdaļā, uz mezosfēras un jonosfēras robežas spraites parasti noslēdzas ar plakanām "cepurēm" – sarkans mirdzums izplatās gredzeniem simtiem kilometru attālumā. Tās dēvē par elfiem – no abreviatūras ELVES (Emissions of Light and Very Low Frequency Perturbations due to Electromagnetic Pulse Sources) – elektromagnētisko impulsu radīts gaismas mirdzums un zemfrekvences perturbācijas".

Молнии и электрические разряды в верхних слоях атмосферы
Zibeņi un elektriskie lādiņi atmosfēras augšējos slāņos

 

Parasti elfi rodas aptuveni simt kilometru augstumā, virs spēcīgām vētrām un ilgst dažas milisekundes. Valda uzskats, ka to mirdzums saistīts ar ierosinātu slāpekļa molekulu izstarojumu, kas saņem enerģiju no negaisā paātrinātajiem elektroniem.

Ar to optisko parādību saraksts nebūt nav izsmelts. Augšējos atmosfēras slāņos ir arī "troļļi", "piksijas", "zaļie spoki" un "rūķi" – vesels daudzkrāsainu parādību zoodārzs.

Speciālisti uzskata, ka tie ir augstuma "zibeņi" ar kopīgu nosaukumu "īslaicīgas gaismas parādības" (TLE) – elektriski inducēti spīdošas plazmas paveidi.

Lielākā daļa no tām nav pietiekami izpētītas – tās ir ļoti retas, ārkārtīgi īsas, turklāt negaisa laikā no novērotāja tās slēpj biezi mākoņi. Zinātnieki pūlējās tās pētīt gan no satelītiem, gan kalnu virsotnēm, tomēr pirmos pilnvērtīgos datus saņēma tikai pēc novērojumiem no orbītas.

2015. gadā EKA astronauts Andreass Mogensens fiksēja virkni zilu uzliesmojumu, tūkstoš metrus platus, 18 kilometru augstumā virs Zemes un 40 kilometrus garu pulsējošu zilu strūklu. Andreasa v

ideo ieraksts, ko viņš nofilmēja, lidojot virs Bengālijas līča, bija pirmā dokumentālā zilo džetu procesa liecība.

SKS iekārtas noskaidroja zilo "zibeņu" dabu

Ar mērķi regulāri pētīt TLE Eiropas kosmiskā aģentūra (EKA) kopā ar Dānijas nacionālo kosmisko centru (DNSC) izveidoja spektroskopisko iekārtu kompleksu ASIM (Atmosphere-Space Interactions Monitor — atmosfēras un kosmosa mijiedarbības monitors). Tas ietver optiskās kameras, fotometrus, ļoti jutīgu submilimetru spektrometru un rentgena un gamma izstarojuma detektorus, kas paredzēti elektrisko lādiņu meklēšanai virs negaisiem atmosfēras augšējos slāņos.

Приборы ASIM, закрепленные на внешней подвеске модуля МКС Коламбус
Iekārtas ASIM pie SKS moduļa "Colambus" ārējās piekares

2018. gadā komplekss tika uzstādīts uz Starptautiskās kosmiskās stacijas moduļa "Colambus" zinātnisko iekārtu ārējās piekares, 2019. gada februārī negaisa zonā virs Klusā okeāna ASIM iekārtas fiksēja piecas izlādes redzamās gaismas zilajā diapazonā, aptuveni desmit mikrosekundes ilgas. Vienas izlādes rezultātā veidojās džets, kas sasniedza stratopauzi – pierobežas slāni starp stratosfēru un mezosfēru 50-55 kilometru augstumā virs jūras līmeņa.

Zinātnieki pirmo reizi ievēroja: no izlādēm, kas rada zilos džetus, tāpat kā no spraitēm, jonosfēras zemākajā slānī izplatās optiskā un ultravioletā izstarojuma loki-elfi, tikai zili, nevis sarkani. Visas piecas izlādes pavadīja tādi koncentriski loki.

Pie tam ASIM gamma detektors konstatēja virs negaisa mākoņiem elektronu-pozitronu kūlīšus – gamma starojumu izmešus, ko ģenerēja enerģētiskie elektroni un to antidaļiņas – pozitroni.

Nesenajā rakstā izdevumā Nature zinātnieki apkopoja pētījumus un apstiprināja versiju par to, ka zilie džeti rodas tādos pašos procesos, kas noved pie parasto zibeņu veidošanās. Pēc būtības, tie ir kanāli atmosfērā, un pa tiem noplūst elektriskais lādiņš. Pēc raksta autoru domām, džetu krāsa ir saistīta ar slāpekļa molekulu jonizāciju: mirdzums nevis spektra sarkanajā daļā, bet violeti-zilajā saistīts ar to, ka lielā augstumā spiediens ir zemāks un elektronu deaktivācija sadursmēs nav tik efektīva.

Džetus un elfus no SKS novēro arī Krievijas aparatūra eksperimenta "UV atmosfēra" ietvaros. Tai ir kamera ar 2,5 mikrosekunžu pagaidu izšķirtspēju, tāpēc iekārtu jutīgums ir aptuveni simtkārt lielāks nekā Eiropas aparātiem.

Maskavas valsts universitātes Kodolfizikas ZPI laboratorijas vadītājs Pāvels Kļimovs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka Krievijas aparatūra pirmo reizi reģistrējusi dubultos un trīskāršos elfus – kad divi vai trīs gredzeni izplatās viens pēc otra. Novērojumu rezultāti vēl netiek publicēti.

32
Maksāšanas termināls, foto no arhīva

"Sarkanais terors" turpinās: bankas atsakās atvērt kontus

0
(atjaunots 21:02 06.03.2021)
Finanšu sektora tīrīšana Latvijā un banku cīņa ar naudas atmazgāšanu turpinās – bez jebkāda skaidrojuma klientiem bloķē norēķinu kontus vai vienkārši tos neatver.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Finanšu sektora "kapitālais remonts" noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī starptautisko standartu sasniegšanai pandēmijas dēļ mazliet zaudējis savu aktualitāti.

Taču vēl aizvien pārsteidz iztapība, ar kādu banku darbinieki pilda protokolus KYC (Know Your Client) un AML (Anti-Money Laundering), kā arī padzen "nerezidentu kapitālus".

Izeja – ārvalstu banka

Par to, kā viena no Latvijas bankām atteikusies atvērt kontu uzņēmumam, kas strādā pie miljoniem vērta projekta Latvijā, savā lapā Twitter stāsta Mārtiņš Kalniņš.

"Rit darbs pie lielas rūpnīcas projekta Latvijā (darba vietas/nodokļi/eksports/iesaistītas citas nozares kā dzelceļš). Projekts gana labs, lai saņemtu ES naudu, pašvaldības zemi nomā, bet ... bankas kontu atvērt nevar, jo daļu izejvielu pirksim un vedīsim no Krievijas," savu pieredzi pastāstīja Kalniņš.

​"Rūpnīca ar vācu tehnoloģijām, viss atbilstoši mūsdienu eko/šmeko un citām prasībām. Esam labi, lai saņemtu ES naudu un atbalstu no pašvaldības, bet bankas bez jebkādiem paskaidrojumiem tevi sūta dirst (atvainojos)," stāstu papildināja autors.

​Komentētāji piedāvāja dažādus variantus – elektroniskās platformas naudas pārskaitīšanai, taču, pēc Kalniņa domām, izeja meklējama citviet.

Viņš paskaidroja, ka 20 miljonus vērtam projektam piedāvātie varianti nebūs piemēroti. Risinājumu viņš saskata ārzemju bankā.

"Sarkanā terora" jaunā konstrukcija

Citu stāstu no banku sektora jomas publicēja advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Spriežot pēc visa, runa ir pa viņa klientu, Latvijas nerezidentu.

"Jaunākā juridiskā konstrukcija sarkanajā terorā: konts tiek bloķēts ar formulējumu, tajā veiktas legalizācijas darbības. Cilvēks prasa - izskaidrojiet, kuras manas darbības Jūsuprāt ir nelikumīgas? Neskaidrosim – mēs Jūs aizdomās neturam, tikai kontu. Man LU kaut ko nepareizi mācīja!" par banku formulējumiem bija pārsteigts advokāts.

​​"Šis tiešām ir interesants jautājums, kāpēc Latvijas rezidentiem, kuri veic legālus savstarpējus darījumus, jāatskaitās ārvalstu komersantam – bankai, skaidrojot, piemēram, darījuma motivāciju vai cenas veidošanās parametrus? Komercnoslēpums ir miris?" painteresējās jurists Aivars Borovkovs.

​​ Zvejsalnieks precizēja, ka šajā gadījumā runa ir par Latvijas nerezidentu.

"Te ir runa par totālu pamattiesību ignorēšanu - tiesības zināt par ko tevi tur aizdomās," uzsvēra advokāts.

"Tas ir masveidā. Totalitāras valsts pazīmes:

1. tiek radīta sistēma, kurā subjekts izjūt vainas sajūtu par visu, neizprotot, kur varētu būt bijis kāds pārkāpums.

2. visaptverošs pienākums "stučīt" par visu un visiem, ko nedarot - pats kļūst vainīgs.

Tas diskreditē valsti!" savu viedokli atklāja Borovkovs.

​​Atgādināsim, ka formulējumu "sarkanais terors" uz tīrīšanu Latvijas finanšu sistēmā attiecināja un pirmā izmantoja advokāte Daiga Siliņa, kura par savu viedokli teju vai samaksāja ar atstādināšanu no profesionālo pienākumu pildīšanas – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa apvainojās un vērsās ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē.

Banku kontroles sistēmu Siliņa salīdzināja ar padomju laikiem. Viņa uzsvēra: Znotiņas vadībā sistēma kļuvusi nedraudzīga pret klientiem, vēl vairāk – pat bīstama, jo naudu, ko cilvēki tajā iegulda, var arestēt ar vienu rīkojumu, un radīts speciāls mehānisms, lai nebūtu iespējams neko pierādīt.

0
Tagi:
sociālie tīkli, Latvija, banku reforma, bankas
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV