Krievijas un ES karogi

Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu

89
(atjaunots 09:13 20.02.2021)
ES ir neuzticama, nedraudzīga, neadekvāta un nekompetenta, tāpēc Krievija noskaņota pārtraukt ar to attiecības.

Pēdējās dienās visa pasaule apspriež Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sensacionālos paziņojumus, raksta Pāvels Daņilins RIA Novosti vietnē.

Atgādināsim, ka taujāts par to, vai ir iespējama attiecību saraušana ar Eiropas Savienību, Ārlietu ministrijas vadītājs atbildēja ļoti atklāti: "Mēs rēķināmies ar to, ka esam tam gatavi. Ja mēs vēlreiz redzēsim, ka dažās nozarēs tiek piemērotas sankcijas, kas apdraud mūsu ekonomiku, ieskaitot tās jutīgākās jomas, - tad jā." Pēc viņa vārdiem, Krievija nevēlas izolēties "no pasaules dzīves", bet tam ir jābūt gataviem. "Gribi mieru, gatavojies karam," teica Lavrovs.

Šoks — tas ir mūsu stilā. Krievijas gatavība izbeigt attiecības ar Eiropas Savienību — tas ir augstākā līmeņa jaunums starptautiskajā arēnā. Protams, pēc sarunām ar Somijas ārlietu ministru Peku Hāvisto dažas dienas vēlāk Lavrovs precizēja un izskaidroja Krievijas nostāju, paziņojot: "Mēs esam gatavi apspriest problēmas. Kad tas atbilst tostarp Krievijas interesēm, mēs sadarbojamies gan klimata pārmaiņu, gan vides jautājumos. Taču šo attiecību karkass bija apzināti sagrauts pēc Briseles iniciatīvas."

Tāpat Lavrovs atgādināja, ka ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels pēc atgriešanās no Maskavas uzstājās ar virkni nedraudzīgu paziņojumu. Piemēram, pēc Borela teiktā, Krievija nav attaisnojusi cerības, nav kļuvusi par mūsdienu demokrātiju un strauji attālinās no Eiropas.

Taču patiesībā viss ir pretēji: Brisele secīgi sagrāvusi absolūti visus mehānismus, kas pastāvēja uz partnerības un sadarbības vienošanos pamata, ieskaitot samitus, ko rīkoja divreiz gadā, Krievijas valdības ikgadējās tikšanos ar eirokomisāriem un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, projektus par četru kopīgu telpu izveidošanu, vairāk nekā 20 sektorālos dialogus, kā arī ikgadējās Partnerības un sadarbības padomes sēdes ar Krievijas Ārlietu ministrijas vadītāja un Eiropas Savienības augstā pārstāvja piedalīšanos.

Citiem vārdiem, Sergejs Lavrovs lika saprast, ka Krievijai ir apnicis ieņemt grēkāža lomu. Tango dejo divatā. Ar varu mīļš nekļūsi. Un, kā taisnīgi atzīmēja Krievijas diplomāts, iniciatīva de facto pārtraukt normālās attiecības nāca nevis no Krievijas, bet no pašas Eiropas Savienības.

Par sporādiskie Krievijas diplomātu un eirobirokrātu kontakti neļauj panākt savstarpējo sapratni. Tā vietā izskan jauni draudi Krievijai un šantāža, proti, solījumi ieviest kārtējās sankcijas. Tā arī notika pēc iepriekšējas Žuzepa Borela vizītes Maskavā. Tūlīt pēc atgriešanas Briselē, viņš apsūdzēja Krieviju visos nāves grēkos un nekavējoties aicināja ieviest jaunas sankcijas pret Maskavu. Rodas jautājums: kāpēc viņš vispār ieradās?

Skaidrs, ka labāk ir atteikties no sakariem, nevis sarunāties tādā formātā.

Sakrājies? Jā, sakrājies. Tagad jau ne tikai saprotams, bet arī oficiāli paziņots, ka Maskava vairs neuzskata ES par partneri, ar kuru varētu sarunāties, partneri, kam varētu uzticēties, cieņas vērtu partneri.

Galu galā, mēs labi atceramies, ka ar Eiropas Savienību panāktās vienošanās ne mazākajā mērā negarantē, ka Brisele pildīs savas saistības. Ja eiropieši kaut ko sola un pat fiksēja savas saistības uz papīra, tas nebūt nenozīmē, ka pienākumi patiešām tiks izpildīti.

Eiropas birokrāta vārds praksē ir mazāk vērts nekā papīrs, uz kura tas pierakstīts. Par to var sīki izstāstīt bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kurš 2014. gada 21. februārī parakstīja ar Eiromaidana līderiem "vienošanos par politiskās krīzes noregulēšanu Ukrainā".

Protokolu garanti bija virkne augstu Eiropas ierēdņu, bet Krievijas pārstāvis, starp citu, šo dokumentu parakstīt atteicās. Izrādījās, ka viņam bija taisnība, jo ES garantijas izrādījās iluzoras – pāris dienas vēlāk dumpinieku pūlis ieņēma Ukrainas prezidenta rezidenci, opozīcija Augstākajā radā, pārkāpjot Ukrainas konstitūciju, atstādināja Janukoviču no varas, un prezidents bija spiests bēgt no valsts.

Tas viss – Varšavas, Berlīnes un Briseles aplausu pavadībā. Neviens no tiem, kas parakstīja Janukovičam garantijas, pat nemēģināja tas izpildīt. Neviens pat neatvainojās un neteica "ak vai, neveikli sanāca". Visi izlikās, ka neviens neko nav garantējis. Tīra politiska blēdība, vai ne?

Borels
Пресс-служба МИД РФ

Ir vēl viena būtiska nianse, kam uzmanību pievērsa tikai nedaudzi Lavrova paziņojuma komentētāji. Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs ir viens no mūsdienu labākajiem diplomātiem, tāpēc ikviens viņa vārds ir svarīgs. Viņš ļoti labi prot izraudzīties īstos vārdus, tāpēc rūpīgi jāanalizē ne tikai teiktā kopīgā ideja, bet arī nianses. Piemēram, fakts, ka Lavrovs runāja par attiecību izbeigšanu ar Eiropas Savienību, nevis ar Eiropu.

Tas ir ļoti svarīgs Krievijas vēstījums. KF skaidri atšķir divas entītijas – pārvalstu Eiropas birokrātiju un atsevišķas Eiropas valstis. "Virsbūve" – Eiropas Savienība ir neuzticama, nedraudzīga, neadekvāta un nekompetenta, tāpēc Krievija sliecas izbeigt attiecības ar ES, taču ne ar atsevišķām Eiropas valstīm un valdībām. Pat sankciju apstākļos Krievija īsteno kopprojektus ar tām, piemēram ar Vāciju, par labu abām valstīm.

ES ierēdņiem, piemēram, Borelam konkrēto ES valstu intereses ir absolūti vienaldzīgas, viņi vadās no savām korporatīvajām interesēm un Vašingtonas ierēdņu uzstājīgām rekomendācijām. Tāpēc viņi īsteno politiku pretrunā atsevišķu ES dalībvalstu interesēm. Pareizāk sakot, lielākās daļas Eiropas valstu interesēm, kam izveidojušies ilggadēji stabili ekonomiskie sakari ar Krieviju. Runa nav tikai par tādiem lieliem spēles dalībniekiem, kā Francija, Vācija, Itālija, lai arī Eiropas Savienības rusofobās pozīcijas dēļ šīs trīs valstis zaudē vairāk nekā citas. Turklāt ierēdņiem Briselē nemaz nerūp tas, ka savu algu viņiem maksā tieši tās.

Tomēr, atgriežoties pie Sergeja Lavrova izteikumiem, jāatzīmē, ka Krievija ir nolēmusi atteikties no kontaktiem ar diezgan bezjēdzīgām un pat kaitīgām Eiropas pārvalstu institūcijām, kas Krievijas un Eiropas attiecībās ir kā tāds piektais ritenis.

Reiz amerikāņu diplomāts Henrijs Kisindžers uzdeva savu slaveno jautājumu "Kam lai īsti zvanu, ja gribu aprunāties ar Eiropu?" Ar to Kisindžers domāja, ka nevienu ASV nozīmīgu jautājumu nav iespējams atrisināt Eiropas līmenī. Jārunā atsevišķi ar Londonu, Berlīni vai Parīzi.

Kopš tā laika aizgājuši ilgi gadi, bet ģeostratēģiskajā mērogā pārmaiņas, ja arī bijušas, tās ir vien kosmētiskas. Piemēram, Londona nesen pameta "tautu saimi". Berlīni un Parīzi arvien vairāk nomāc Eiropas Savienības "slaucamo govju" loma. Un tieši šajā brīdī Krievija paziņo pasaulei, ka sadarboties ar Eiropas Savienības institūcijām un to birokrātiem ir neproduktīvi un muļķīgi. Labāk runāt atsevišķi ar Vāciju vai Franciju. Varbūt tas ne vienmēr ir patīkami, bet noteikti labuma no tā ir vairāk: saprotamas savstarpējās intereses un iespējamo kompromisu punkti.

Tagad Krievija sadarbosies ar tām, apejot Briseli, jo vienotā Eiropa acīmredzami nav attaisnojusi cerības.

89
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Kāpēc Lavrovs apsolīja pārtraukt komunicēšanu ar Eiropas līderiem
Lavrovs paskaidroja, kā vainas dēļ pasliktinās Krievijas un ES attiecības
Simetriska atbilde Eiropas Savienībai: Maskava ievieš sankcijas

Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. atbildēs Krievija?

15
(atjaunots 07:17 27.02.2021)
Krievija varētu ierosināt krimināllietu par padomju pieminekļa sagraušanu Jēkabpilī saskaņā ar KF Kriminālkodeksa grozījumiem, ko pērn apstiprināja prezidents Vladimirs Putins.

Jēkabpilī barbariski sagrauts padomju karavīru memoriāls. 23. februārī iedzīvotāji nolika ziedus pie memoriāla, bet nākamās dienas rītā kontatēja, ka no postamenta pazudis lielgabals. Ziedi izmētāti, redzamas traktora pēdas.

Piemineklis – lielgabals Rīgas ielā Jēkabpilī – bija uzstādīts brāļu kapos, kur apglabāti artilērijas gvardes ģenerālmajors Sergejs Petrovičs Kuprijanovs, gvardes pulkvedis Gavriils Kuprijanovičs Šarikalovs un Sahabutdins Galautdinovičs Gazejevs. Visi trīs gājuši bojā cīņās par pilsētas atbrīvošanu no hitleriešiem 1944. gada augustā.

Aizdomas par vandālismu krīt uz Nacionālās apvienības piekritējiem. Iepriekš ultralabējo vadība publiski nosodīja Jēkabpils pašvaldības nodomu atvēlēt 20 tūkstošus eiro memoriāla labiekārtošanai. Toreiz Nacionālās apvienības pārstāvji apgalvoja, ka tas esot nepieņemami, jo atbalstot padomju režīmu un ideoloģiju.

Jau pēc incidenta Jēkabpilī Saeimas deputāts no NA Jānis Dombrava sociālajos tīklos gavilēja par to, ka lielgabala vairs neesot un vēlējās pateikties tiem, kuri darbojušies "apņēmīgi". Tātad valdības koalīcijā strādājošā partija uzņēmusies politisko atbildību par vandālisma aktu.

Krievija var ierosināt krimināllietu

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Ja Latvija ignorē savas starptautiskās saistības, Krievijai ir tiesības ierosināt krimināllietu uz savu likumu pamata. 2020. gada 7. aprīlī Krievijas prezidents parakstīja Kriminālkodeksa grozījumus, saskaņā ar kuriem kriminālvajāšana paredzēta par Krievijas Federācijas teritorijā vai aiz tās robežām esošo Tēvijas aizsardzībā boja gājušo piemiņas iemūžināšanai veltīto karavīru apbedījumu, pieminekļu, stellu, obelisku, citu memoriālo būvju vai objektu iznīcināšana vai sabojāšana ar mērķi kaitēt tādu objektu vēsturiskajai un kultūras nozīmei.

Teksts liecina, ka runa ir par memoriālu un apbedījumu aizsardzību ne tikai Krievijā, bet arī aiz tās robežām. Formulējumi "kuri gājuši bojā, aizsargājot Tēviju vai tās intereses", "aizsargājuši Tēviju vai tās intereses" norāda, ka Krievija uzņemas rūpes par memoriālajām būvēm, kas veltītas tiem, kuri karojuši aiz Krievijas robežām.

Meklē "traktoristu"

Skeptiķi iebildīs: kā Krievijas tiesībsargājošās iestādes var veikt izmeklēšanu, maigi sakot, nedraudzīgas valsts teritorijā? Atbildēšu: šim nolūkam pastāv Eiropas konvencija par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, ko parakstījusi arī Krievija un Latvija.

Turklāt vēl joprojām darbojas Krievijas un Latvijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās. Cita starpā tas paredz, piemēram, liecinieku un ekspertu izsaukšanu no otras valsts. Ir jāizmanto šī līguma noteikumi.

Jēkabpils nav liela pilsēta, tikai 22 tūkstoši cilvēku. Nu, bet tādu, kam ir traktors, ir vēl mazāk. Nav jau jābūt Šerlokam Holmsam, lai veiktu kvalitatīvu izmeklēšanu un atrastu vainīgos. Vandāļi ir jāsoda. Citādi tie agri vai vēlu nonāks arī līdz Rīgas Atbrīvotājiem veltītajam piemineklim.

15
Tagi:
piemineklis, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Padomju lidotāju kapi līdzās NATO aerodromam
Polijā pieprasa pārtraukt padomju pieminekļu nojaukšanu
Viļņas mērija pieprasa nojaukt pieminekli Sarkanās armijas karavīriem
 F-35

Gausa aviokatastrofa: pār iznīcinātājiem F-35 atkal sabiezē mākoņi

26
(atjaunots 16:25 26.02.2021)
"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens: amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.

Daudzfunkcionālajam iznīcinātājam-bumbvedējam F-35 Lightning II bija jākļūst par augsti tehnoloģisku simbolu amerikāņu izcilībai un militārajam spēkam, taču patiesībā "Zibens" iezīmēja ASV militārās rūpniecības kompleksa galējās iespējas, un tagad mēs vērojam "piektās paaudzes" neredzamās lidmašīnas gauso katastrofu.

Divas trešdaļas amerikāņu F-35 parka nespēj izpildīt lidojumus dzinēja problēmu dēļ. Lidmašīnai ir virkne nopietnu konstruktīvo trūkumu, tā nav pārvarējusi Pentagona noteiktos izmēģinājumus un vēl līdz šim nav apstiprināta tā masveida ražošana. Patlaban ASV GKS ir gatavi atteikties no F-35 par labu vienkāršākajam 4+ paaudzes iznīcinātājam F-16.

Lockheed Martin F-35 Lightning II
© Sputnik / Сергей Мамонтов

Sākumā Pentagonā ierosināja samazināt F-35A pasūtījumu vairāk nekā par 40% - no 1763 līdz 1050 lidaparātiem. Vienlaikus ASV GKS izvērtē iespējas iepirkt novecojošo, toties uzticamo F-16 Fighting Falcon. Piespiedu manevrs.  

ASV Gaisa kara spēki ekspluatē iznīcinātāju-bumbvedēju F-35 vairāk nekā piecus gadus, tomēr hroniski cieš tā zemās gatavības pakāpes un daudzi atdeves problēmu dēļ. Iepriekš aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda paziņoja, ka lidojumiem gatavi 36% iznīcinātāju F-35 Lightning, pārējās mašīnas "funkcionē tikai daļēji".

Kaujas gatavību pārsvarā nosaka "nelabojamie" konstruktīvie trūkumi, kas ved pie stealth pārseguma, korpusa, dzinēja, navigācijas un pilota dzīvības nodrošināšanas sistēmu fiziska sabrukuma.

Amerikāņu sabiedrotie un partneri, kas sapirkuši F-35 par aptuveni 100 miljoniem dolāru gabalā (Lielbritānija, Norvēģija, Izraēla, Itālija, Singapūra, Dienvidkoreja, Japāna), ir pievilti – lidmašīna neatbilst 5. paaudzes parametriem, līdz cīņas gatavībai, tātad – savu uzdevumu izpildei – tam vēl ir ļoti tālu. Paradoksālā rinda pēc ASV militārās rūpniecības kompleksa izstrādājuma nezūd. Apvienotie Arābu Emirāti nesen noslēdza līgumu par pussimta F-35 piegādi. Izraēla plāno palielināt "Zibeņu" parku līdz trim eskadriļām (40 lidmašīnām). To var pamatot tikai ar slēptu maksu "par draudzību" ar ASV.

Dzinējs F135 – pats spēcīgākais neveiksminieks

Iepriekš izskanēja ziņas par to, ka iznīcinātāja stealth seguma un korpusa bojājumiem virsskaņas ātrumā, par pastāvīgiem traucējumiem ar skābekļa padevi pilotiem un programmatūras kļūmēm. Inženieri pūlas novērst trūkumus ekspluatācijas gaitā, tomēr kritiskās problēmas aug kā sniega lavīna.

ASV GKS iznīcinātājs F-35 saņēmis dzinēju F135, ko amerikāņi uzskata par "pašu spēcīgāku no visiem, ko izmanto jebkurš iznīcinātājs pasaulē". Tomēr tas ir F-35 zemās atdeves galvenais iemesls: turbīnas lāpstiņu virsmas seguma pārkaršanas rezultātā lāpstiņas saplaisā, un dzinējs priekšlaicīgi iziet no ierindas.

Kaprīzajam F135 vajadzīga bieža tehniskā apkalpe, tas būtiski palielina lidmašīnas ekspluatācijas izmaksas. Salīdzinājumam: viena stunda F-35 lidojuma izmaksā 31 tūkstoti dolāru, stunda "večuka" F-16 lidojuma – nepilnus 8 tūkstošus. Starp citu, F135 rezerves dzinējus kompānija Pratt & Whitney ražo nepietiekamā skaitā, pat mierlaika apstākļos. Ja rīt sāksies karš, debesīs pacelsies trešā daļa F-35, vēlāk to skaits ar katru dienu saruks – pat ne pretinieka PGA darbības dēļ, vienkārši metāla noguruma rezultātā.

Arī F-16 laiks mainīt

Lai saglabātu cīņasspēju, ASV Gaisa spēki ir spiesti plānot F-35 skaita samazināšanu un aizvietot tos ar modernizētajiem iznīcinātājiem F-16 Fighting Falcon (tie pieņemti bruņojumā 1979. gadā, patlaban Gaisa spēki izmanto 790 šī tipa iznīcinātājus).

Daudzfunkcionālā vieglā 4. paaudzes iznīcinātāja F-16 maksimālā pacelšanās masa – 21,8 tonnas, tas spēj nest līdz 7,7 toonnas avopbumbu un raķešu uz 9 piekares mezgliem. Cīņas rādiuss – 1700 km, maksimālais ātrums – 2200 km/h. Tā nav slikta mašīna reģionālajiem konfliktiem, taču nav labi spert soli atpakaļ no "piektās paaudzes" – tehnoloģiska degradācija. Pentagons meklē kompromisus.

GKS štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs K. Brauns, jaunākais, iebilda pret "antikvariāta" (F-16) iepirkumu un aicināja izstrādāt absolūti jaunas klases vieglos vienmotora iznīcinātājus – lētāk un vienkāršāk nekā F-35, bet modernāk nekā F-16. Brauns nosauca tos par "ceturtās ar pusi paaudzes vai piektās mīnus paaudzes" mašīnām. ASV GKS sākuši pētījumu programmu, lai novērtētu, cik lietderīgi būtu aizvietot iznīcinātājus F-16 Fighting Falcon ar jaunām kara lidmašīnām. Pētījums tiks noslēgts līdz 2023. finanšu gada sākumam.

Problēmu sarežģī tas, ka F-35 ir vienīgais Rietumu pasaulē ražotais "piektās paaudzes" iznīcinātājs. Boeing ražotie 4. paaudzes iznīcinātāji F-15 un F-18, kas nosacīti konkurē ar to, nākuši no aukstā kara ēras laikiem un morāli novecojuši. ASV sabiedrotie Eiropā neuzņemas pašmāju 5. paaudzes iznīcinātāja izstrādi. Lielbritānija, Polija, Beļģija un Itālija bezcerīgi iegulda līdzekļus amerikāņu F-35 iepirkumos.

Izdevumi Lightning izstrādei pārsnieguši 400 miljardus dolaru, taču izrādījies, ka tas ir tikai sākums nacionālo budžetu līdzekļu neracionālās izšķiešanas procesā. ASV Senāta Bruņoto spēku komitejā F-35 nosauca par "hrestomātijas cienīgu piemēru... aizsardzības iepirkumu salauztajai sistēmai", bet pazīstamais politiķis (pagātnē arī viņš pats bija pilots), nelaiķa Džons Makeins, taisnīgi konstatēja: "F-35 programmas rekordlielie rādītāji vienlaikus bija skandāls un traģēdija no izmaksu, grafiku un atdeves viedokļa."

"Zibens" vēl ilgi pārbaudīs ASV un to sabiedroto GKS pacietību. Nāksies paciest F-35 dārgās "kaprīzes".

"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens – tas sekmīgi lido un pirmais pasaulē starp īstās piektās paaudzes iznīcinātājiem apgūst hiperskaņas raķetes.

Amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.

26
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju
"Plāni ir izjaukti": kāpēc ASV jaunākie iznīcinātāji karam neder

Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī

0
(atjaunots 11:31 27.02.2021)
Piemineklis padomju karavīriem – Jēkabpils atbrīvotājiem no nacistiskajiem okupantiem sagrauts 23. februāra naktī.

Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā. Vietējie iedzīvotāji pieļāva, ka lielgabals norauts no postamenta ar smago tehniku un izvilkts cauri parkam, pa ceļam laužot kokus.

Videonovērošanas kameras ierakstā redzams traktors, no kura kausa vīd lielgabals. Kas apgānījis padomju karavīru memoriālu? Kā ziņu uztvēra nacionālisti? Vai kāds spēs apturēt vandāļus Latvijā? Par to – Sputnik video.

0