"Pasaule mainīsies": Krievijas armija karos tuvākajos gados

142
(atjaunots 10:20 18.02.2021)
KF Aizsardzības ministrija ik gadus pasūta tūkstošiem mūsdienīgās militārās tehnikas vienību, pastāvīgi turpinās bruņojuma izstrāde un pilnveidošana.

Jau netālā nākotnē karavīri saņems unikālus ieročus, kuru pamatā ir citādi fizikas principi, it kā izkāpuši no fantastiskām filmām. Par interesantākajiem un visvairāk gaidītajiem jaunumiem portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Gaisa armāda

Tālās pārtveršanas perspektīvais aviācijas komplekss (TP PAK) nomainīs virsskaņas pārtvērēju MiG-31. Darbs pie šī projekta sākās 2017. gadā. Konstruktori piedāvā vairākus TP PAK variantus, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka lidmašīna būs ātrāka un izveicīgāka, ar plašākām iespējām kaujā.

Absolūti jauna militārā aviācijas kompleksa izstrāde nav ātrs process. Eksperti vērtē, ka TP PAK būs vajadzīgi vēl vismaz desmit gadi. Aptuveni tolaik noslēgsies MiG-31 ekspluatācijas cikls.

Perspektīvais pārtvērējs saņems jaunākās radioelektroniskās iekārtas, lielāko daļu lidaparāta vadības uzdevumu uzņemsies mākslīgais intelekts. Pie tam lidmašīna varēs uzņemt lielāku bruņojuma kravu, būs vieglāka un nemanāmāka radariem, pateicoties kompozītajiem materiāliem.

Vēl viena nākotnes lidmašīna – tālās aviācijas perspektīvais aviācijas komplekss (TA PAK), ar ko plānots aizvietot stratēģiskos bumbvedējus Tu-95 un Tu-160, kā arī tālos Tu-22M3.

Decembra beigās izskanēja ziņa, ka jaunā raķešnesēja dzinēja pirmais izmēģinājumu paraugs jau izgatavots un tiek montēts. Paralēli top vēl vairākas spēkiekārtas. Tās pārbaudīs stendos un lidojošās laboratorijas sastāvā.

Tālās pārtveršanas perspektīvā aviācijas kompleksa (TP PAK, "Izstrādājums 80") skice

TA PAK izgatavo pēc "lidojošā spārna" shēmas ar stealth tehnoloģijām. Zināms, ka "stratēģis" varēs atrasties gaisā līdz 30 stundas un pārvarēt desmitiem tūkstošu kilometru. Pagaidām nav izlemts, vai raķešnesējs būs virsskaņas lidaparāts, tomēr skaidrs, ka tas saņems mūsdienīgu radioelektroniku.

Jāpiebilst, ka jau pirms pilotējamiem lidaparātiem GKS plāno saņemt smagos trieciena bezpilota lidaparātus. Jaunais drons S-70 "Okhotnik" jau veicis vairākus lidojumus, arī kā iznīcinātājs-pārtvērējs. Pie tam aparāts strādāja ciešā saiknē ar 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57. 2021. gadā ieplānotas raķešu palaišanas mācības  pa gaisa mērķiem. "Okhotnik" piegādes BS ieplānotas jau 2024. gadā.

© Photo Министерство обороны РФ
Jaunais trieciena bezpilota lidaparāts "Okhotnik" piedalījās kopīgā lidojumā ar Su-57

"Poseidona" ceļš

Viens no visvairāk gaidītajiem izstrādājumiem Krievijas JKF ir zemūdens aparāts "Poseidon". Projekts rada nopietnas bažas ASV, jo līdz ar šī bezpilota aparāta uzņemšanu bruņojumā viņu spēcīgā pretraķešu aizsardzība varētu izrādīties absolūti bezjēdzīga.

Pēc ierašanās noteiktā Pasaules okeāna rajonā drons pamet atomzemūdeni un dodas autonomā reisā. Tam ir atomenerģijas spēkiekārta, tāpēc darbības rādiuss nav ierobežots. Maršruts nav prognozējams. Zem ūdens "Poseidon" pārvietojas daudz ātrāk nekā zemūdenes un var ienirt vairāk nekā kilometra dziļumā. Drons nes konvencionālo vai kodolādiņu. Tas var strādāt gan pret lieliem pretinieka kuģiem, gan piekrastē. Lādiņš, kura jauda, pēc ekspertu vērtējuma sasniedz 100 kilotonnas, nodarīs nelabojamu kaitējumu jebkurai piekrastes valstij.

Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja, ka JKF organizē "Poseidona" nesēja – atomzemūdenes "Belgorod" izmēģinājumus. Tā būvēta kā spārnoto raķešu nesējs, tomēr pēc tam modificēta atbilstoši dronu vajadzībām. Ziņas par to, kad "Poseidon" tiks pieņemts bruņojumā, netiek sniegtas, tomēr iepriekš informācijas avots aizsardzības rūpniecības kompleksā atklāja aģentūrai RIA Novosti, ka nesēja izmēģinājumi turpināsies līdz 2021. gada beigām, pēc tam to sagatavos nodošanai JKF.

© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Kompleksa "Poseidon" izmēģinājumi poligonā

Vēl viens liels projekts, kas tiek īstenots JKF interesēs, ir piektās paaudzes daudzfunkcionālās atomzemūdenes "Haski". To galvenais uzdevums – pretestība amerikāņu stratēģiskajām "Ohio" un "Columbia" klases zemūdenēm un aviācijas bāzes grupām. Paredzēti divi šī tipa zemūdeņu varianti – bruņoti ar pretzemūdeņu spārnotajām raķetēm "Kalibr" un hiperskaņas pretkuģu "Cirkon".

Eksperti vērtē, ka sērijas flagmaņa būvdarbi sāksies 2025. gadā, pie tam tiks ņemta vērā projektos "Yasen" un "Borey M" gūtā pieredze.

No "Burevestnik" līdz "Prometei"

Interesanti ir arī sasniegumi raķešu nozarē.

Piemēram, noslēdzas darbs pie smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes RS-28 "Sarmat" projekta, kas aizvietos spēcīgāko kodolkompleksu pasaulē – R-36M2 "Voevoda". Plānots, ka komplekss sāks kaujas dežūras 2022. gadā.

"Sarmat" galvenā īpatnība – iespēja izdarīt triecienu ne tikai pāri Ziemeļpolam, bet arī Dienvidpolam. Darbības rādiuss – 18 tūkstoši kilometru. 200 tonnas smagā raķete var nogādāt citā kontinentā 15 lādiņus ar 750 kilotonnu jaudu katru. Pie tam SBR saņems arī jauno hiperskaņas planējošo bloku "Avangard". Eksperti uzskata, ka RS-28 spēs uzņemt četrus ātrgaitas "glaiderus".

Atgādināsim, ka "Avangard" jau tiek ekspluatēts. Pirmais pulks sācis dežūru Orenburgas apgabalā 2019. gadā. Tā nesēji ir SBR UR-100N, kas spēj uzņemt tikai vienu bloku. Pateicoties lielajam ātrumam – 25 tukstoši km/h – "Avangard" ir gandrīz neaizniedzami mūsdienu PRA sistēmām. Pie tam bloks manevrē, un ir neiespējami prognozēt tā trajektoriju.

Vēl viens stratēģiskais nākotnes komplekss ir "Burevestnik". Tā ir zemu lidojoša spārnotā raķete ar kodoliekārtu, tātad – ar neierobežotu darbības attālumu. Iespējams izstrādāt tai maršrutu, kas ļaus izvairīties no visiem PRA rajoniem.

© Photo Министерство обороны РФ
Spārnotā raķete ar kodoldzinēju "Burevestnik"

Pretgaisa aizsardzības spēkus papildinās perspektīvā zenītraķešu sistēma S-500 "Prometei". Patlaban norit sistēmas valsts izmēģinājumi, sērijveida ražošana un piegāde bruņotajos spēkos ieplānota tuvāko gadu laikā. S-500 darbības rādiuss – apmēram 600 kilometri. "Prometei" risina gan pretgaisa, gan pretraķešu aizsardzības uzdevumus, spēj pārtvert mērķus pat kosmosā. Vienlaikus apšauda desmitiem objektu, kas pārvietojas ar ātrumu līdz 7 km/sek.

Bez tam Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu nostiprinās unikālais lāzera komplekss "Peresvet". Principiāli jaunais komplekss paredzēt satelītu un bezpilota lidaparātu neitralizācijai, raķešu aparatūras un lidmašīnu vai helikopteru pilotu ietekmēšanai. No 2018. gada decembra "Peresvet" sācis izmēģinājuma dežūru un tiek izmantots pārvietojamo raķešu kompleksu piesegšanai.

Jāpiebilst, ka tas nav vienīgais kaujas lāzers, ko plānots nodot Krievijas Bruņotajiem spēkiem. Decembra nogalē aizsardzības ministra vietnieks Aleksejs Krivoručko pastāstīja, ka tiek izstrādāti arī citi kompleksi cīņai ar droniem, kā arī pretinieka optiski elektroniskajiem un radio elektroniskajiem līdzekļiem.

© Photo Министерство обороны РФ
Militārais lāzera komplekss "Peresvet"
142
Tagi:
aizsardzība, militārā tehnika
Pēc temata
"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO
Baltkrievijas armijas jaunās iespējas: "Sopka 2" redz debesis virs Rīgas
Forbes: ASV jāgatavojas ļaunākajam karā ar Krieviju
Mediji nosaukuši "kaujas lauku" ASV un Krievijas iespējamā karā
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

60
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

60
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

48
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

48
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Latviešu biezpiena sieriņš ar matrjoškas piegaršu

0
(atjaunots 16:37 07.05.2021)
Norvēģijā dzīvojošajai latvietei bija galīgi sabojāta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, kad vietējā veikala plauktā viņa ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņu ar matrjošku un Krievijas karogu uz iepakojuma.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Zane no Oslo pasūdzējās Bez Tabu Sūdzību dēlī par sabojāto Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un pat pieprasīja atrast vainīgo, raksta Skaties.lv.

Lai gan sieviete dzīvo un strādā Norvēģijā, viņa tomēr svinīgi atzīmē Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu un šī gada 4. maijs arī nebija izņēmums.

Gatavojoties svinībām, viņa klāja balto galdautu un devās uz veikalu. Tur, norvēģu veikala plauktā, sieviete ieraudzīja Latvijas biezpiena sieriņus un bija tik priecīga, ka nespēja noticēt savai laimei.

Taču sajūsmu drīz vien nomainīja dziļāka vilšanās. Zane to apraksta kā "dunča dūriens sirdī". Ieskatoties "Austrumeiropas delikatesē" (tāds bija norvēģu uzraksts uz sieriņa iepakojuma), sieviete ieraudzīja matrjošku. Bet uz matrjoškas Krievijas karoga krāsas!

Turklāt uz sieriņa bija rakstīts "ražots Latvijā", bet pats produkts "iepakots "Baltais" kastē, pēc BAZA Nordic AS pasūtījuma", uzsver Zane, piebilstot, ka viņai, "divdesmitdivgadīgai jaunietei, nolaidās rokas" un sieriņu viņa nav pirkusi.

Tagad sieviete ļoti vēlas uzzināt, kurš ir atbildīgs par tādu sirdi plosošu nepatriotisku mārketingu.

Interesanti, ka komentāros zem šī sašutuma pilnas publikācijas lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka nav gluži skaisti būt tādai patriotei un dzīvot ārzemēs.

Jāatzīmē, ka tā nav pirmā reize, kad patrioti ir sašutuši par Latvijas preču iepakojumiem. Janvārī, kāds Latvijas iedzīvotājs rakstīja "Sūdzību dēlī" par to, ka jūtas aizskarts ar valodas daudzveidību uz šķīstošās kafijas iepakojuma.

"Kāpēc uz Latvijā ražotas kafijas, kuru tirgo Latvijā, etiķetēs lieto krievu valodu?" vaicāja vērīgs pilsonis.

Turklāt viņu aizvainoja Eiropas Savienības saīsinājums, ko uz etiķetes uzrakstīts kā EU, nevis latviski — ES.

Starp citu, Latvijā nav aizliegts sniegt informāciju krievu valodā uz produktu iesaiņojumiem un etiķetēm. Galvenais, lai pirmām kārtām informācija tiktu sniegta latviešu valodā.

Matrjoškas un Krievijas karogs Latvijā pagaidām arī nav aizliegti.

0
Tagi:
latvieši
Pēc temata
No vitrīnas – pažobelē. Baltija iegrimusi jaunā "neatkarībā"
Izmirs visi un latviešu valoda nebūs vajadzīga?
Tikai 30 neatkarības gadi, un ar Latviju ir cauri. Ko raksta latviešu mediji